Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Šosezon Latvijas kalnu slēpošanas trašu apsaimniekotāji lielākoties strādā ar zaudējumiem, paredzot pat tikai pusi no plānotajiem ienākumiem, liecina Nozare.lv veiktā aptauja.

Pēc Cēsu Žagarkalna pārstāvja teiktā, kalns vēl darbojas, tiesa, tikai galvenās trases un pamazām tiek saskatīta finiša taisne. Pagaidām sniegs vēl esot, bet, kas notiks pēc šīs nedēļas nogales, nav paredzams.

«Šogad iet pavisam bēdīgi, plānots, ka iekasēsim tikai pusi no paredzētajiem sezonas ienākumiem. Ja nākamais gads būs tāds pats, tad, domāju, ka daudziem kalniem būs «jāklapē savas bodītes ciet»,» atzīst Žagarkalns pārstāvis.

Nedaudz cerīgāka situācija šogad ir Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna slēpošanas trasei Golgāts Madonas novadā. Tur pagaidām temperatūra stabili turas ap mīnus 3 grādiem, trasē nodrošinot stabilu sniega kārtu un to, ka sezonu būs iespējams nedaudz pagarināt. Tomēr, kā atzina Golgāta īpašnieks Juris Stradiņš, iecerētais apgrozījums nav sasniegts.

Kā norādīja Siguldai tuvumā esošās Reiņa trases (SIA Veckalns) vadītāja Līva Legzdiņa, uzņēmēji cer, ka laika apstākļi ļaus vismaz divus mēnešus kārtīgi strādāt, jo, lai arī martā kalni ir pieejami, cilvēki slēpot brauc retāk, dodas uz ārvalstu lielajiem kalniem. Tiek plānots, ka līdz marta beigām būs slēpotāji arī vienīgajā mākslīgajā distanču slēpošanas trasē Latvijā – Siguldā, Laurenčos.

Aktīva slēpošana Laurenčos sākās īsi pirms gadu mijas, kad laiks kļuva vēsāks un varēja uzpūst sniegu, lai gan uz brīdi tā strādāja jau novembra beigās. Kā DB novēroja, decembra beigās balta faktiski bija vien trase un apkārt vēl zaļoja apsarmojusi zālīte, tomēr cilvēki pēc ziemas un slēpošanas bija noilgojušies, tādēļ, tuvojoties gadu mijai, trase bija stāvgrūdām pilna.

Trase izmantojama arī vasarā – pa to skrien, skrituļo, brauc ar rollerslēpēm, pastaigājas jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Tur arī regulāri notiek sacensības. DB jau iepriekš vairākkārt ziņojis, ka Latvijai unikālā distanču slēpošanas trase, kuras ideja noskatīta Somijā, tika atklāta 2013. gada rudenī, tās izveidei tika piesaistīts ne tikai pašvaldības, bet arī Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums. Kopējās izmaksas, kā iepriekš informēja Siguldas dome, bija ap 1,9 milj. eiro.

Līdz ar piemērotu laikapstākļu iestāšanos, slēpošanas kalni un trases šonedēļ sākuši darbu, bet vairākās vietās turpina ražot sniegu, lai trases varētu atvērt tuvāko dienu laikā.

Siguldā ir uzsākta aktīva sniega ražošana un kopš otrdienas, 29.decembra, ir atvērta 400 metru gara distanču slēpošanas trase Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā, informē Siguldas novada pašvaldība.

Sniega ražošana uzsākta arī Siguldas un apkaimes kalnu slēpošanas trasēs.

Gada pēdējā dienā – 31.decembrī – pirmās kalnu slēpošanas trases plānots atvērt Kaķīškalnā, Kordes trasē un Reiņa trasē, savukārt Siguldas Pilsētas trase varētu tikt atvērta nākamās nedēļas nogalē.

Cēsu novada pašvaldība informē, ka, ņemot vērā, ka gada nogalē tiksim lutināti ar ziemai atbilstošu gaisa temperatūru, Žagarkalns, Ozolkalns, kā arī Cēsu Olimpiskais centrs strādā pie savu trašu sagatavošanas. Trešdien tiks atvērtas vairākas slēpošanas trases.

Z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinājusi desmit iepirkumu konkursus par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

Paredzēts iegādāties gan bērnu slēpošanas parka aprīkojumu, gan golfa bumbiņu mazgātāju, bērnu slēpošanas apmācības iekārtu – karuseli, mazu platību miglotāju, elektromobīli, slēpošana un snovborda nomas inventāru, kā arī uzglabāšanas un apkopes iekārtu, arī divus sniega lielgabalus. Konkurss izsludināts arī par videonovērošanas tīkla un arhīva izveidi. Tomēr uzņēmuma īpašnieks Olavs Legzdiņš nevēlējās plašāk stāstīt par attīstības plāniem līdz viss nebūs pilnīgi izlemts, un tas varētu būt tikai pēc diviem līdz trim mēnešiem.

Reiņa trase atrodas Krimuldas novada, Krimuldas pagastā. Kā darbības mērķi uzņēmumam norādīti augkopība, biškopība, lopkopība, lauku tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi, lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde, graudkopība, lauksaimniecības tehnikas serviss un pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, kokapstrāde, transporta pakalpojumi, maksas pakalpojumi, starpniecība, liecina Lursoft pieejamā informācija. Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Latvijas ziemas galvaspilsētas Siguldas slēpošanas trases turpina darbu un nedēļas nogalē ir gatavas uzņemt kalnu slēpotājus, snovotājus un distanču slēpošanas cienītājus, informē Siguldas novada pašvaldībā.

Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā brīvdienās no plkst.10.00 līdz 20.00 pieejama distanču slēpošanas trase. No 2.marta darbu atsākusi Siguldas Pilsētas slēpošanas trase.

Arī Kaķīškalnā ziemas sezona turpinās – brīvdienās no plkst.9.00 līdz 21.00 būs atvērts trases lielais un mazais kalns.

Reiņa trasē ir pieejams mazais un lielais kalns. Trases darba laiks sestdienās ir no plkst.10.00 līdz 21.00 un svētdienās no plkst.10.00 līdz 20.00.

Kordes trases mazais kalns brīvdienās darbosies no plkst.10.00 līdz plkst.20.00.

Rīgas tehniskās apskates stacijā pasākumā Tehniskās apskates nakts svētdien, 25.augustā 16 stundās bezmaksas auto diagnostika tika veikta 2070 transportlīdzekļiem, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Rīgā šāds pasākums notika jau astoto gadu pēc kārtas. Pērn šādā pasākumā tika pārbaudīti 1923 spēkrati.

Pārbaudēs secināts, ka aptuveni ceturtā daļa jeb 26,5% no Tehniskās apskates naktī pārbaudītajiem spēkratiem bija labā vai teicamā tehniskā stāvoklī. Tomēr lielākajai daļai jeb 73,5% auto tika konstatēti defekti; pamatā tie bija neatbilstošas gaismas ierīces, kā arī bojājumi balstiekārtās un bremžu sistēmās.

Rīgā pārbaudīto automobiļu vidējais vecums bija 16 gadi. Vecākais auto, kas svētdienas naktī ieripoja tehniskās apskates stacijā, bija 1962. gada Alfa Romeo. Populārākās pasākuma auto markas bija VW, BMW, AUDI un VOLVO.

Pasākumu apmeklēja vairāki tūkstoši interesentu; pamatā ģimenes ar bērniem, kuras varēja piedalīties dažādās informatīvi izglītojošas aktivitātēs: Rīgas Motormuzejs piedāvāja sacensties automodelismā miniatūrajā Biķernieku rallijkrosa trasē; stendos Opā Kāp Ārā un Slidkalniņš vairāk nekā 900 apmeklētāji drošos apstākļos uz «savas ādas» pārliecinājās par drošības jostu lietošanas nepieciešamību. Reibuma brilles uzskatāmi pierādīja, cik radikāli var mainīties cilvēka reakcija un koordinācijas spējas, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicināja interesentus uzvilkt savu 10 kg smago formu un izmēģināt glābēju darba specifiku.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Pagaidām golfs Latvijā popularitātes ziņā atpaliek no citiem sporta un aktīvās atpūtas veidiem, tomēr nozares nākotnes perspektīvas ir pozitīvas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados golferu skaits pieaug un lēnām tiek iznīdēts stereotips, ka šis sporta veids ir pieejams tikai turīgiem ļaudīm. Golfs pamazām ieņem savu vietu ne vien sportistu, bet arī atpūtnieku pulkā.

Šobrīd Latvijā ir viens 18 bedrīšu laukums Ozo Golf Club, pieci deviņu bedrīšu golfa laukumi Viesturi (Jaunmārupē), Reiņa trase (Krimuldā), Odiņi (Tukumā), Avoti (Valmierā) un Usma (Ugālē), kā arī nākamajā gadā pēc rekonstrukcijas tiks atklāts 29 bedrīšu komplekss Jūrmala Golf Course (Salienā). Līdz ar tā atvēršanu Latvija kļūs interesanta arī pasaules golfa tūristiem, kuri kolekcionē vietas, kur spēlējuši golfu. Vēl Latvijā ir četri golfa laukumi, kuros ir četras līdz sešas bedrītes, informē Latvijas Golfa federācija. Tās aplēses liecina, ka Latvijā ir ap 1000 aktīvu spēlētāju, kas ikdienā regulāri spēlē golfu, kā arī piedalās sacensībās. Kopējais spēlētāju skaits ir lielāks, un ik gadu golferu skaits palielinās par 100–200 cilvēkiem.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Ziemas prieki bija īsi. Tikai vienu dienu - 24. decembrī - izdevās darboties Žagarkalna slēpošanas trasei. Mājaslapā esošā informācija liecina - tā atkal slēgta. Slēgta ir Reiņa trase, un arī Rāmkalnu trases mājaslapas termometrā redzamais skaitlis ar pluszīmi neko labu slēpot gribētājiem neliecina, vēsta laikraksts Diena.

Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars stāstījis, ka neko tādu pēdējo 11 gadu laikā nav piedzīvojis: «Šoziem esam bijuši vaļā vienu dienu - kad pirms Ziemassvētkiem vienu nakti bija neliels mīnusiņš. Mums jau dabiskā sniega kupenas nevajag, galvenais, lai ir vismaz trīs grādi zem nulles, jo tad var sākt strādāt sniega pūtējs. Tomēr tā kā šoziem nekad nav gājis.»

J. Žagars prognozē, ka siltās ziemas dēļ ieņēmumi no slēpošanas būs par 30% mazāki nekā ierasts. Viņš cer, ka biznesu siltā ziema nopietni neiedragās: «Jostu esam savilkuši jau krīzes gados un neko jaunu pirkuši neesam. Turklāt šis ir tāds bizness, ka bankai ienākumu kritumu var paskaidrot, vienkārši palūdzot paskatīties pa logu.»

Lauksaimniecības un slēpošanas trases pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma SIA Kalnzaķi peļņa pagājušajā gadā samazinājusies par 93% un veidoja 6,5 tūkst. Ls, informē Lursoft.

SIA Kalnzaķi, kurai pieder pieder Reiņa trase Krimuldas pagastā, 2011. gadā ievērojami saruka apgrozījums – salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, tas samazinājās par 70,9 tūkst. Ls.

Uzņēmums nodarbojas arī ar lauksaimniecību, un apgrozījuma kritums pērn sasitīts ar apsēto platību mazināšanos – 2011. gadā tika apstrādāti 584,56 hektāri (ha) lauksaimniecības zemes, savukārt 2010. gadā - 717,53 ha. Tāpat apgrozījums pērn saruka, mazinoties ieņēmumiem no slēpošanas trases nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ, teikts SIA Kalnzaķi vadības ziņojumā.

SIA Kalnzaķi vienīgais īpašnieks ir Olavs Lagzdiņš, kuram pieder kapitāla daļas arī SIA Veckalns (70,04%) un SIA Elagro Trade (22,4%).

Liepājā šodien, 29.maijā, ekspluatācijā pieņemta jaunā tramvaja līnija posmā no Klaipēdas ielas līdz Mirdzas Ķempes ielas galam dzīvojamajā masīvā Ezerkrasts.

Par objekta gatavību ir saņemti pozitīvi institūciju atzinumi, kas ir pamats, lai uzsāktu tramvaja līnijas ekspluatāciju, ziņo pieņemšanas komisijas vadītāja, būvinspektore Anita Klimbe. Komisijas vadītāja uzsver, ka darbs ir paveikts kvalitatīvi, lai arī no inženiertehniskā viedokļa tā ir ļoti sarežģīta būve.

Būvinspekcijas un būvvaldes pārstāvji kopā ar celtniekiem, būvuzraugiem, projektētājiem un pasūtītājiem pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā apsekoja visu jaunās tramvaja līnijas trasi un vērtēja darba rezultātus. Šodien tika izskatīta un parakstīta sagatavotā dokumentācija.

Šobrīd objektā turpinās teritorijas labiekārtošanas darbi, taču tie netraucē un nekavē jaunās tramvaja līnijas ekspluatāciju, apgalvo būvvalde.

Krimuldas novads ar apdzīvotām vietām Turaidu un Raganu ir uzsācis jauna novada koncepcijas «Teiksmainā Krimulda» ieviešanu.

«Krimuldas novadam ir augsts tūrisma potenciāls, kas līdz šim nav ticis attīstīts. Mums ir apdzīvota vieta Ragana, kas ir jau pateicīgs nosaukums, lai mēs izveidotu savu stāstu par brīnumaino raganiņu pasauli,» stāstīja Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka pasaulē ir atzīts, ka raganu pilsētas ir vienas no veiksmīgākajiem tūrisma koncepcijām.

«Līdz šim nav izmantots Turaidas potenciāls, klinšainā un skaistā daba pie Lojas upītes, kā arī viens no vecākajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā – Lēdurgas dendroparks, ko vēlamies pārvērst par skaņu un sajūtu parku,» par jaunajiem tūrisma plāniem stāsta G. Grīnvalds.

Pabeigta pirmsskolas izglītības iestādes Krimulda rekonstrukcijas trešā kārta Raganā, tādā veidā noslēdzot pilnībā bērnudārza renovāciju, kas ietver gan jauna korpusa būvniecību, gan esošā daļēju rekonstrukciju, informē Krimuldas novada dome.

Kopējās izmaksas, ieskaitot arī vecā korpusa renovāciju un teritorijas labiekārtošanu un rotaļu laukumu ierīkošanu, ir 2,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka novadā pieaug bērnu dzimstība un uz to pārceļas arvien vairāk jaunas ģimenes, jau līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērnudārzs uzņems par 40 vairāk bērnus.

Pērn rudenī būvniecības uzņēmums SIA Modus Būve pabeidza pirmsskolas izglītības iestādes jaunā korpusa būvniecības darbus, un bērni uzsāka mācības jaunā korpusa telpās. Šobrīd līdz ar visa bērnudārza rekonstrukcijas noslēgšanu mācību procesu varēs nodrošināt arī vecajā korpusā.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pēdējos gados uz Krimuldas novadu pārceļas arvien vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par bērnudārza kapacitātes nodrošināšanu un telpu paplašināšanu. Pabeidzot bērnudārza rekonstrukciju pilnībā, tas var uzņemt par 40 bērniem vairāk, tādā veidā būtiski risinot rindu problēmu novadā.