Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana
Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.
Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.
Starp citu, nelielai atkāpei jāpiebilst, ka Tivoli dārzs (www.tivoli.dk) ir viens no vecākajiem atrakciju parkiem pasaulē, kas savas durvis vēra 1843. gadā, taču no dēmona nevajag baidīties. Arī šis amerikāņu kalniņu paveids ir pārbaudīts un modernizēts, turklāt paver iespaidīgu skatu uz Dānijas galvaspilsētu. Parks īpaši siltajos mēnešos pārsteidz arī ar savu dārzu krāšņumu.
Bet, atgriežoties pie atrakciju parkam piemērotākās vietas Latvijā, jāliek lietā zināma loģika. Jau pirms teju 20 gadiem par vienu no variantiem izkristalizējās Grāpju pussala Krasta ielas tuvumā. Tā pati, kas šovasar slavena ar dabas piesārņotājiem, līdz ar to Rīgas domes amatpersonām attiecībā uz pussalu citi jautājumi risināmi. Proti, kam jāsavāc teritorijā izmestās vecās riepas.
Neiedziļinoties sīkās detaļās, G. Princis vērtē, ka Grāpju pussala ir viena no vietām, kur varētu domāt par jaudīgāku atrakciju parku. Infrastruktūras ziņā vieta būtu visai pieejama. Tai tuvumā atrodas divi tilti, kā arī vajadzības gadījumā būtu iespējas organizēt ūdens satiksmi. Nemaz nerunājot, ka pieeja jebkādai ūdenstilpnei allaž ir pievilcīga atrakciju klāsta iespēju ziņā.
«Lai tāda veida bizness funkcionētu cauru gadu un tas būtu rentabls, jāaptver ērta sasniedzamība vismaz 500 kilometru rādiusā,» spriež G. Princis. Šī iemesla dēļ pagaidām vēl jāatmet Zaķusala, kas arī reiz cilāta šī jautājuma kontekstā. Pierīgā ainaviskākās vietas vislabāk meklēt apvedceļa vai kāda apdzīvota centra tuvumā. Taču pieredze rāda, ka atrakciju parki nereti arī citādi spēj uzburt savu ainu iekšienē un mazāk uztraukties par to, kas notiek apkārt. Taču piekļuvei ar privāto un sabiedrisko transportu gan jābūt nodrošinātai. Infrastruktūras uzlabojumos, pēc G. Prnča domām, vietējai varai būtu jānāk talkā, lai gan kopumā atrakciju parks ir privātās investīcijas.
Visu rakstu lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#6/10
Vācijā, turklāt pavisam
netālu no Haideparka var
izbaudīt arī īstus džungļu
piedzīvojumus, jo tur atrodas
Eiropas lielākais safari
parks – «Der Serengeti
Park» (www.serengeti-park.
de).
#8/10
Serengeti parks un
Haideparks Vācijā ir apmēram
3,5–4 stundu braucienā
no Berlīnes, taču kā viena,
tā otra apmeklējumam
nepieciešama visa diena.