Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba ir uzlīme ar norādi - 21%. Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi ir arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca arī vairāki deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un «apturēs mūsu dziesmas». Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Valsts jubilejas gadā pasākumu organizatoru ienākumi no korporatīvajiem sarīkojumiem varētu būt lielāki nekā no valsts maciņa, trešdien, 20. jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts budžeta finansējums uz pieciem gadiem valsts simtgades svinībām ir 31,8 miljoni eiro, tiek lēsts, ka šajā laika periodā šajā notikumā varētu tik ieguldīti aptuveni 60 miljoni eiro (DB 03.05.). Latvijas valsts simtgades programmu īsteno valsts un pašvaldību iestādes, aktivitātes finansiāli atbalsta virkne uzņēmumu un organizāciju. Pasākumu organizēšanā ir iesaistījušies dažāda kalibra producenti un radošās apvienības. Latvijas valsts simtgades birojam nav aprēķinu, cik nopelnīs pasākumu rīkotāji, jo finansējums ir piešķirts attiecīgām ministrijām, kuras projektiem piesaistījušas dažādus apakšuzņēmējus. Latvijas Pasākumu producentu apvienības (LPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis lēš, ka pasākumu organizatoru apgrozījums šogad varētu pieaugt par aptuveni 10%.

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Ēdināšana semināru, konferenču un izstāžu laikā ir neatņemama šo pasākumu sastāvdaļa, kas gadu gaitā mainās, pieaugot organizatoru un apmeklētāju prasībām

Tā liecina DB uzņēmēju aptauja. Protams, pats svarīgākais konferencē vai seminārā ir tā temati un runātāji, tomēr tikpat nozīmīga ir arī pasākuma norises vieta un ēdināšana, kafijas pauzes. «Agrākais standarts – maizītes – vairs neiet cauri. Labā seminārā rīkotāji vēlas pārsteigt arī ar ēdināšanu, un arī cilvēki to sagaida,» saka Terra restorāni vadītāja Ilze Megne. Ēdiens nebūs tas, kā dēļ cilvēks izvēlēsies apmeklēt kādu semināru vai konferenci, taču tā kvalitāti pasākuma apmeklētāji pēc tam pārrunās. «Mūsdienās ir grūti iedomāties konferenci, semināru vai izstādi bez kafijas pauzes vai pusdienām. Ēdināšana pasākumu ietvaros jau ir kļuvusi par standartu, ar ko rēķinās lielākā daļa pasākumu apmeklētāju. Ēdiena kvalitāte noteikti ir viens no pasākuma vērtēšanas un reizē arī izdošanās kritērijiem,» norāda Kaspars Ekša, Radisson Blu Hotel Latvija, Radisson Blu Ridzene Hotel, Radisson Blu Elizabete Hotel mārketinga vadītājs. Pasākumu rīkotāji ir kļuvuši prasīgāki un gaida arvien radošāku pieeju gan ēdienkartes piedāvājumā, gan arī ēdiena noformēšanā un pasniegšanā. «Ēdināšana, protams, ir viens no svarīgākajiem punktiem šādu pasākumu organizēšanā. Esam pamanījuši, ka atsauksmēs šis punkts vienmēr tiek uzsvērts – gan gadījumos, kad cilvēkiem viss ir ļoti paticis, gan arī tad, ja kaut kas nav bijis tā, kā sagaidīts,» saka Kristīne Štāla-Bula, Hotel Jurmala Spa & Conference Centre Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja. Arī Mercure Riga Centre Hotel Konferenču un pārdošanas menedžere Anastasija Bondarenko norāda, ka klienti vienmēr domā par ēdienu un kafijas pauzēm. Visi vēlas pārsteigt savu pasākumu apmeklētājus ne vien ar programmu, bet arī ar ēdienu un kafijas paužu daudzveidību, tāpēc pirms semināra vai konferences notiek abu pušu tikšanās, kur kopīgi domā par to.

Kurzemes reģionālās koncertzāles Lielais dzintars apsaimniekošanas mērķis ir savienot augstu māksliniecisko līmeni ar saimniecisko aprēķinu

Eksperti atzīst, ka ir tikai viens faktors, kas koncertzāli padara par izcilu, – akustika. Skaņas kvalitāti Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars koncertzālē neapšauba ne mākslinieki, ne tehniskie eksperti, tāpēc izcilību pārvērst veiksmes stāstā ir apsaimniekotāju uzdevums. Lai arī labi pamanāmā oranžā stikla ēka ātri kļuva par Liepājas vizītkarti, tās pilnvērtīgai funkcionēšanai bija nepieciešams radīt optimālu apsaimniekošanas modeli. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo jāpanāk līdzsvars starp astoņu stāvu ēkas funkcionalitāti, māksliniecisko līmeni un saimniecisko aprēķinu. SIA Lielais Dzintars mērķis ir plānot darbību tā, lai varētu sadzīvot pastāvīgie telpu nomnieki, korporatīvo pasākumu rīkotāji, ārējie producenti ar savu piedāvājumu un pašu veidotā mākslinieciskā programma. Kopš Lielā dzintara atklāšanas pagājuši vairāk nekā divi gadi, «iesildīšanās» laiks beidzas, un centra direktors Timurs Tomsons sola – pirmais nopietni vērtējamais rezultāts būs šā gada saimnieciskās darbības rezultāti.

Valdība apstiprinājusi pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas virzīto atbalstu Covid-19 krīzes ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija" ietvaros.

Precizētā atbalsta programma turpināsies līdz š.g. 31.decembrim, un tās īstenošanai tiks rezervēts finansējums, kas nepārsniegs 2 132 861 eiro. Finansējums tiks piešķirts pēc katrai mērķprogrammas kārtai iesniegto pieteikumu izvērtēšanas.

Biļešu kompensācija 80% apmērā tiks veikta šādos gadījumos:

• par līdz 2021.gada 1.jūlijam atceltajiem pasākumiem, kuru biļetes bija tirdzniecībā līdz 2021.gada 15.jūnijam;

• par līdz 2021.gada 31.augustam apmeklētāju atdotajām pasākumu biļetēm, kuras bija tirdzniecībā līdz 2021.gada 15.jūnijam, un pasākumi notiek ar izmainītiem norises nosacījumiem, ja persona tos nevar apmeklēt noteikto ierobežojumu vai izmainīto norises nosacījumu dēļ;

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto "Rimi" Rīgas maratonu.

Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.

Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts 

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī...

Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par "tik arogantu", kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.

"Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. "Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā," brīdināja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. "Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts," pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.

Kā informēja maratona organizatori, lai arī bija noslēgušies sagatavošanās darbi "covid-drošam maratonam", visiem būs labāk, ja brīvdienās skriešana notiks virtuāli.

Maratona organizatori dalībniekus aicina respektēt valdības lēmumu un nepulcēties, norādot, ka labāk neskriet iecerētajā trasē, bet sportot citās vietās un skriet pa takām, parkiem, upmalām un mežiem.

Organizatori skaidroja, ka Džuniči Kavaniči radītās medaļas, kas tika izgatavotas maratona dalībniekiem, ir piegādātas uz Latviju, bet, ņemot vērā pēdējos notikumus, tās tiks izdalītas reģistrētajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie brīvdienās sportos vai nē. Plašāku informāciju par medaļām organizatori pagaidām nesniedz.

Kā ziņots, bija plānots, ka "Rimi Rīgas maratonā" 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un "saujiņa" ārvalstnieku.

Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu "Rimi Rīgas maratona" organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.

Tikko pasākumu apmeklētājiem kļūst nedaudz garlaicīgi, viņi tver pēc mobilā telefona, tāpēc runātāju un organizatoru izaicinājums ir radīt emocionāli un aktīvi iesaistošu atmosfēru.

Līdz ar to mainās pasākumu formāts. «Konferenču formāts pilnīgi noteikti mainās un kļūst arvien brīvāks un neformālāks. Cik stipri šī tendence ir manāma, protams, ir atkarīgs no valsts, kurā tiek rīkots pasākums, kā arī nozares, tomēr tendence ir neapšaubāma,» vērtē Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte. Tas notiek tāpēc, ka mūsdienu pasaulē informācija vairs nav tik vērtīgs «aktīvs», kā pirms 30 vai 40 gadiem, viņa spriež. Toreiz cilvēki apmeklēja konferences, lai mācītos, smeltos informāciju par jaunām idejām, skatītos, kas izgudrots citā pasaules malā. Pasākumi bija vieni no nozīmīgajiem informācijas avotiem. Šodien šī funkcija kļūst nerelevanta, jo visu ir mainījis internets – informācijas un zināšanas kļuvušas pieejamas jebkurā brīdī un gandrīz jebkurā vietā. Ja cilvēks daudz lasa un seko līdzi jaunumiem, aizbraucot uz vairākām konferencēm, sāk pamanīt, ka to saturs ir gandrīz vai viens un tas pats. Tāpēc organizatori koncentrējas uz lietām ar pievienoto vērtību, piemēram, tīklošanos. Pasākumu rīkotāji domā arī par to, kā cilvēki jutīsies – ko viņi redzēs, ko viņi taustīs, dzirdēs, ostīs, kādas asociācijas un atmiņas viņam veidosies.

Konkursa Eventex Award topā All-Stars Index 2019, kurā tiek iekļauti pasākumu organizatori un aģentūras no visas pasaules, iekļuvusi arī producentes Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka.

«Šis ir pirmais gadījums visa konkursa pastāvēšanas vēsturē, kad All-Stars Index topā tiek iekļauta aģentūra no Baltijas valstīm,» komentē I. Lukaševska.

Topā tiek iekļautas labākās 30 aģentūras un pasākumu rīkotāji no visas pasaules. Visas aģentūras tiek vērtētas, par pamatu ņemot iegūtās pirmās trīs vietas pasākumu industrijas nozīmīgākajā konkursā pēdējo trīs gadu laikā. Šis ir pirmais gadījums konkursa pastāvēšanas vēsturē, kad kāda aģentūra no Baltijas valstīm tiek ierindota All-Stars Index topā, ieņemot 19.vietu līdzās pasākumu organizatoriem no Nīderlandes, Itālijas, Šveices, Krievijas, Malaizijas, ASV, Kanādas, Vācijas un citām valstīm, skaidro I. Lukaševska.

Latvijas vārds Eiropā kļūst dzirdams biežāk un skaļāk, un starptautisku pasākumu rīkošana ir Latvijas eksporta prece, par to ir pārliecināti DB uzrunātie pasākumu rīkotāji.

Viņi uzsver, ka mums ir gana daudz talantīgu jomas profesionāļu, svinību organizatoru, augstā līmenī ir mākslinieku sniegums un ēdinātāju nodrošinātais serviss un maltītes.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai iegūtu tiesības rīkot pasākumu starptautiskam klientam, ir jāpierāda sevi konkursā, kurā tiek izskatītas vairākas kandidatūras. Bieži ārvalstu uzņēmumi Latvijā rīko vairāku dienu pasākumu, kas sākas ar konferenci vai semināru un noslēdzas ar saviesīgu daļu, tostarp kokteiļvakaru. «Tas ir mūsu darba stūrakmens, jau vairāk nekā desmit gadus strādājam ar starptautiskām kompānijām, kurām palīdzam izvēlēties Rīgu kā pasākuma norises vietu. Tai ir vairākas priekšrocības, tostarp ir labi avio savienojumi, svarīgs faktors ir telpu cena, ēdināšanas, mākslinieku, pasākuma vadītāju izmaksas, kas, salīdzinot ar Skandināvijas un citu Eiropas valstu izmaksām, ir pievilcīgas. Katrs labi padarīts darbs nes Latvijas vārdu ārpus valsts, uz Eiropas kartes tā jau ir sevi pierādījusi. Vidēji gadā organizējam vairāk nekā desmit starptautisku pasākumu, kuriem gatavojamies 9-12 mēnešus,» pauž notikumu mārketinga aģentūras Meduza īpašniece Dace Ozola. Viņasprāt, informācija par Latvijas paveikto šajā jomā ir skopa, jo korporatīvie pasākumi ir slēgti, ziņas par to norisi netiek plaši izpaustas.

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Festivāls «Positivus» nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas, sacīja festivāla organizators Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir «jutīgs moments pasākumu tirgū».

Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.

Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. «Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus,» pauda «Positivus» rīkotājs.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ šogad tika atcelta starptautiskā Ženēvas autoizstāde, un autobūves nozarē valdošās krīzes dēļ izstāde nenotiks arī nākamgad, paziņojuši tās rīkotāji.

"Vairums dalībnieku norādījuši, ka, visticamāk, nepiedalīsies 2021.gada izstādē un izvēlētos piedalīties 2022.gada izstādē," teikts paziņojumā.

Izstādes rīkotāji skaidro, ka autobūves nozare šobrīd saskaras ar ievērojamu krīzi, un uzņēmumiem nepieciešams laiks, lai tie spētu veikt šai izstādei nepieciešamās investīcijas.

Pašlaik arī nav zināms, vai veselības un drošības situācija nākamgad martā ļaus rīkot šo pasākumu, kas ierasti pulcē vairāk nekā 600 000 apmeklētāju un 10 000 žurnālistu.

Šodien Ministru kabinets (MK) lēmis par virkni izmaiņām, kas atvieglo sporta sacensību un amatieru treniņu norisi, sākot ar 15.jūniju, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Atļautas sporta sacensības ārtelpās, ko organizē Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai to juridiskie biedri. Sacensību organizatoriem jāievēro noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi.

Ārtelpu sporta sacensības klātienē turpmāk drīkstēs vērot skatītāji, kuri uzrāda sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Sacensību rīkotāji ir atbildīgi par skatītāju plūsmas organizēšanu un kontrolēti atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.

Darbu organizētā un kontrolētā veidā drīkstēs atsākt arī iekštelpu sporta norises vietas, piedāvājot treniņus (nodarbības) personām, kuras varēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Atbilstoši minēto sertifikātu veidiem atšķirsies arī pakalpojumu sniegšanas noteikumi un epidemioloģiskās drošības prasības. Ja pakalpojums tiks sniegts personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 (nodrošinot, ka arī personāls atbilst minētajām prasībām), tad papildus nosacījumi nebūs jāievēro. Savukārt, ja pakalpojumi tiks sniegti testētām personām vai vienā telpā atradīsies dažādu sertifikātu turētāji (testēti, izslimojuši, vakcinēti), tad būs jāievēro papildus nosacījumi par telpas platību uz vienu personu, telpas noslodzi, treniņgrupu lielumu, treniņa ilgumu, u.c. Nodarbību rīkotāji ir atbildīgi par noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu.

Pieredzes bagāža un spēja nodrošināt tehnisko producēšanu vērienīgiem pasākumiem ir SIA Untitled biznesa izaugsmes atslēga

«Ir gadi, kad vērienīgu svētku un valsts nozīmes pasākumu ir vairāk, un ir tādi, kad to ir mazāk. 2014. un 2015. gads bija uzņēmuma apgrozījuma izrāviena gadi. Latvijā notika pasākumi, kas bija saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, galvaspilsētā notika skolēnu Dziesmu un deju svētki, Ziemeļvalstu dziesmu svētki, kā arī tika pasniegta Eiropas kino balva. Mūsu uzņēmums tajos veica samērā daudz darba,» stāsta SIA Untitled valdes loceklis Mārcis Gulbis. Pēdējos trīs gados arī daudzi uzņēmumi svinējuši 20 gadu pastāvēšanas jubilejas, līdz ar to pasākumu rīkotāji ieguva vairāk pasūtījumu. SIA Untitled apgrozījums ir cēlies no 249 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 1,46 milj. eiro 2014. gadā. Tiesa, samazinoties valstiski nozīmīgu pasākumu skaitam, pērn tās apgrozījums saruka līdz 780 tūkst. eiro.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Brīžiem ir sajūta, it kā mēs dzīvotu tādā kā greizo spoguļu valstī.

Covid sērga neatstāj jau vairāk nekā pusotru gadu. Ik pa laikam ekonomika valstī daļēji tiek paralizēta, atsevišķu nozaru darbība pilnībā slēgta. Laikus nepieņemtu lēmumu dēļ esam, politiķu vārdiem runājot, kraujas malā. Slimnīcas pārpildītas ar Covid-19 pacientiem, plānveida ārstēšana teju vai apstājusies, lai arī tas atstās dramatiskas sekas nākotnē. Budžets tiek lāpīts ar aizdevumiem.

Aug izmaksas biznesam saistībā ar energoresursu un izejvielu cenu kāpumu. Aug kopējā inflācija. Bet tajā pašā laikā no valdības puses skan priecīgi vēstījumi par to, ka patiesībā viss esot labāk, nekā cerēts, jo IKP dati, lūk, uzrādot strauju izaugsmi.

Vēl vairāk – tā kā naudas esot vairāk nekā jebkad iepriekš, īstais laiks esot to tērēt – lielākām algām vispirms jau pašiem lēmumu pieņēmējiem, tad valsts pārvaldei kopumā, projektiem, ko pamato ar ekonomikas sildīšanas vajadzību, deputātu priekšlikumiem (tā dēvētajām kvotām), kas vērstas uz vēlētāju balsu pirkšanu pēc nepilna gada gaidāmajās vēlēšanās utt.

Šā gada 30.martā Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā notika ikgadējā biedrības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) biedru kopsapulce, kurā izpildītāji un producenti ievēlēja jaunu valdi savu tiesību pārstāvēšanai. LaIPA valde sastāv no astoņiem valdes locekļiem, tostarp biedrības valdes priekšsēdētāja.

Valdes priekšsēdētāju jaunā valde ievēlēs tās pirmajā sēdē, kas plānota aprīļa sākumā. Tajā tiks definēti arī galvenie jaunās valdes darbības virzieni un prioritātes.

Par LaIPA valdes locekļiem no izpildītāju vidus atkārtoti tika ievēlēts grupu Melo M un Raxtu raxti mūziķis un Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns, kā arī izpildītājs Kārlis Būmeisters. No producentu vidus atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti direktore Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, kā arī Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns. Savukārt pirmo reizi LaIPA valdē darbosies grupas Prāta Vētra basģitārists, mūziķis Ingars Viļums, grupas Instrumenti producente Līva Pētersone un akadēmistās mūzikas pārstāvis, DaGamba čellists Valters Pūce.

Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Korporatīvajās gada nogales ballēs ir lieliska iespēja uzņēmuma vadītājam apliecināt darbiniekiem, ka ir daļa no komandas.

Vienas receptes, kā priekšniekam uzvesties gadu mijas ballē, nav, atzīst DB uzrunātie organizāciju psihologi un pasākumu rīkotāji, tomēr visi ir vienisprātis, ka sliktais tonis ir būt rezervētam, uz visu notiekošo noskatīties it kā no malas un drīz pēc oficiālās uzrunas svinības pamest.

Viens no uzņēmuma vadītāja pienākumiem gada nogales ballē ir uzrunas teikšana, un DB aptaujātie eksperti uzsver, ka šim uzdevumam nevajadzētu pieiet vieglprātīgi, bet gan sagatavoties, jo darbinieki sacītajā patiesi ieklausās.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!