Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana

Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.

Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Rīgā, Mūkusalas ielā durvis vēris atrakciju parks "Džungļi", kas saskaņā ar tā izveidotāju teikto, ir pirmais iekštelpu piepūšamo atrakciju parks Latvijā.

Atrakciju parks ir paredzēts ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. "Mūsu atrakciju parkā varēsiet šļūkt lejā no vulkāna, cīnīties kā gladiatori, pārvarēt šķēršļu joslu, sacensties staipeknī, laisties lejā no lielā "Cunami" 6 metrus augstā slidkalniņa, iegremdēties 33 000 bumbiņu baseinā, lēkāt pa nelīdzeno grīdu, izmēģināt "slam dunk" spēku pie basketbola groziem, kā arī vienkārši izbaudīt lēkāšanas, šķēršļu pārvarēšanas un sacensību garu ģimenes, darba kolēģu vai draugu lokā," pastāstīja projekta attīstītāji.

Tāpat atrakciju parks savās telpās piedāvās svinēt bērnu ballīte, korporatīvos pasākumus, dzimšanas dienas vai ballītes ar draugiem. Uzņēmums piedāvā divas svētku istabas, kuras ir aprīkotas ar galdiem un krēsliem.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanās vietās iekštelpās joprojām ir jāvalkā maksas un jāievēro distance, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norādīja, ka katru dienu epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabojas, tāpēc Ministru kabinets otrdien, 6.jūlija, sēdē lēma par vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20.

Patlaban Covid-19 izplatības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir 35,4, tiesa, šis rādītājs mainās katru dienu, uzsver ministrijas pārstāvji. "Tas nozīmē, ka joprojām saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, tostarp tirdzniecībā ir jāievēro vairāki pasākumi drošai klientu apkalpošanai pie vidēja saslimstības līmeņa, proti, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100," skaidroja EM.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Lai izvairītos no domstarpībām starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju par piemērojamo PVN vienotam pakalpojumam, kuru veido vairāki pakalpojumi ar atšķirīgām šī nodokļa likmēm, būtu nepieciešamas izmaiņas PVN nodokļa normu piemērošanas noteikumos.

Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka pašlaik nedz Latvijas PVN likumā, nedz šī likuma normu piemērošanas reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, nedz metodiskajos materiālos nav sniegtas vadlīnijas attiecībā uz vienota pakalpojuma jēdziena analīzi PVN vajadzībām. Tādējādi vienīgais instruments, uz ko viss balstās, ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas būtībā kalpo kā precedents vienotā pakalpojuma PVN piemērošanai.

Uz šādu situāciju arī norāda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums saistībā ar Igaunijas kompānijas Brandikultuur (OÜ Brändikultuur) un Latvijas nodokļu administrācijas strīdu par piemērojamo PVN un tā atmaksu 3070,77 eiro apmērā par 2011. gada vasarā notikušo konferenci Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijas nodokļu maksātājs sniedza citam Igaunijas nodokļu maksātājam konferences organizēšanas un vadības pakalpojumus. Sniegto pakalpojumu ietvarā papildus tika nodrošināti vēl tādi pakalpojumi kā naktsmītnes, restorāna pakalpojumi un konferenču telpu noma. Brandikultuur pieteica atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, savukārt VID samaksātā PVN atmaksu Igaunijas nodokļa maksātājam atteica. VID atteikums atmaksāt priekšnodokli bija pamatots ar to, ka papildu sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme (Latvija), tātad Brandikultuur, pirms pakalpojuma sniegšanas bija jāreģistrējas Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā. Brandikultuur VID atteikumu pārsūdzēja, kā rezultātā Administratīvajā apgabaltiesā tika apstiprināts, ka gala saņēmēja, cita Igaunijas nodokļa maksātāja, mērķis bija saņemt vienu vienotu pakalpojumu, nevis vairākus atsevišķus.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijā radītais viesuļvētras simulators "Beat The Storm" pasaulē lielākajā atrakciju industrijas izstādē Orlando, ASV izcīnījis 2. vietu labāko jauno produktu kategorijā.

Atrakcija vēja tunelī drošos apstākļos ļauj iepazīt vēja stiprumu līdz 160 km/h, kas līdzvērtīgs otrās kategorijas viesuļvētrai.

Globālā atrakciju industrijas asociācija (IAAPA) ir pasaulē lielākā šāda veida organizācija, kas dibināta 1918. gadā un apvieno dalībniekus no vairāk kā 100 valstīm. "IAAPA EXPO Orlando" ir gada lielākais asociācijas organizētais pasākums, kas pulcē atrakciju nozares profesionāļius no visas pasaules. Vienas nedēļas garumā notiek gan konferences, gan izstāde, kur tiek prezentēti aktuālie produkti un pakalpojumi. Šis pasākums pulcē vairāk kā 40 000 interesentu.

"Mēs gatavojāmies gadu, lai visas pasaules atrakciju parku nozarei prezentētu savu jauno produktu. Pirmo reizi klientu vērtējumam tas tika nodots 2022. gada jūnijā, kad pirmie divi vētras pieredzes tuneļi tika uzstādīti "Universe Science Park" Dānijā. Jau pāris mēnešos "Beat The Storm" kļuva par vienu no iecienītākajām parka atrakcijām. Šosezon to izmēģinājuši jau vairāk kā 100 000 interesentu," stāsta "Beat The Storm" autors Ingus Augstkalns.

Turpinoties straujam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, tiks samazināts pieļaujamais cilvēku skaits privātos un publiskos pasākumos, kā arī būs plašāk jālieto sejas maskas, piektdien lēma valdība.

Privātos pasākumos pulcēšanās skaitu iekštelpās samazinās no 30 līdz desmit cilvēkiem, bet ārtelpās - no 300 līdz 100. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka lielā mērā Covid-19 izplatība notiek mājsaimniecībās, līdz ar to nepieciešams ierobežot privāto pasākumu norisi, lai novērstu Covid-19 izplatību no mājsaimniecības uz mājsaimniecību. Šis ierobežojums, kā arī šodien pieņemtās izmaiņas sejas aizsargmasku valkāšanas prasībā stāsies spēkā no rītdienas, 24.oktobra, savukārt pārējie ierobežojumi, par kuriem šodien lēma valdība, stāsies spēkā pirmdien - 26.oktobrī.

Tā kā Covid-19 izplatība notiek arī iekštelpās, proti, publisko pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanās vietās, no pirmdienas tiks samazināts cilvēku skaits, kas var pulcēties iekštelpās no 500 cilvēkiem uz 300 cilvēkiem.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Konkurences padome (KP) pēc apsardzes pakalpojumu tirgus uzraudzības noslēgšanas nekonstatē aizliegtas vienošanās starp uzņēmumiem vai nozares asociāciju ietvaros, kā arī nesaredz barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū vai kļūšanai par asociāciju biedriem, informē KP.

Tirgus uzraudzības laikā KP secināja un apsardzes pakalpojumu sniedzēji apstiprināja, ka tirgū valda sīva konkurence – apsardzes pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 500 uzņēmumu. Tikmēr nozarē darbojas divas asociācijas – Drošības Nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija, kuras kopumā pulcē aptuveni 7% no visiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

KP nesaredz konkurences ierobežojumus un barjeras jaunu konkurentu ienākšanai tirgū. Lai uzņēmums varētu sniegt apsardzes pakalpojumus, tam nepieciešams iegūt licenci Valsts policijā, savukārt pēc licences iegūšanas uzņēmums var brīvi darboties tirgū un piedāvāt pakalpojumus dažāda segmenta klientiem, kā arī piedalīties publiskajos iepirkumos.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Valdība otrdien nolēma atcelt aizliegumus skaistumkopšanas, labsajūtas un fotopakalpojumu sniegšanai.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka aizliegumu jāatceļ, jo Latvijā uzlabojusies epidemioloģiskā situācija.

Vienlaikus šo pakalpojumu sniegšanas laikā ir jāievēro valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un konkrētai nozarei pieņemtais drošas pakalpojumu sniegšanas protokols.

Operatīvās vadības grupā 14.jūnijā panākta starpinstitucionāla vienošanās par pakāpenisku dažādu sektoru darbības atsākšanu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai Latvijā.

Kopš 1.jūnija ir atļauta visu skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana, ja pakalpojumu sniedzēji ir vakcinēti vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši Covid-19, spējot uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt no 15.jūnija skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji papildu vakcinēšanās vai pārslimošanas faktam var uzrādīt negatīvu testu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem samazināts Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaits, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē, informē Saeimas Preses dienests.

Jau vairākus gadus ir nodrošināta situācija, kad visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski - lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e pakalpojums, kas pieejams portālā www.latvija.lv. Savukārt citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, norāda Saeimas Preses dienests.

Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Sākot ar šā gada 29. oktobri izsūtīti jau pirmie protokoli ārzemju šoferiem, kuru pārkāpumus fiksējušas ātruma mērierīces Latvijā, informē Valsts policija.

Līdz šim Valsts policijai nebija nekādu iespēju sodīt tos ārzemju šoferus, kuru pārkāpumus fiksējuši fotoradari, jo nebija pieejama informācija par konkrētās automašīnas īpašnieku. Taču tagad, līdzīgi kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šī informācija ir pieejama arī Latvijai.

Pārrobežu informācijas apmaiņu regulē Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2015/413. Ar tās palīdzību tiek gādāts, lai visās ES dalībvalstīs sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiktu piemēroti vienlīdz godīgi, kā vietējiem, tā ārzemju šoferiem. Pirms direktīvas ieviešanas šāda vienlīdzība nebija iespējama, jo iepriekš, ārzemju pārkāpējus, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, nebija iespējams uzmeklēt.

Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība šodien, 22.jūnijā, lēma mazināt noteiktos drošības pasākumus, paplašinot pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos, kā arī pārskatot drošas pakalpojumu sniegšanas prasības komersantiem, informē Veselības ministrija.

Noteikumi paredz, ka saslimstības radītājiem samazinoties zem 100 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 14 dienu laikā, būs iespējams pulcēties atbilstoši jau iepriekš noteiktajiem drošības līmeņiem - visdrošākajam (zaļais līmenis), vidējam (dzeltenais līmenis) un nedrošajam (sarkanais līmenis).

Visdrošākajā līmenī - visi pasākuma dalībnieki/apmeklētāji vakcinēti pret Covid-19 vai pārslimojuši un to var pierādīt ar Covid sertifikātu: gan privātos, gan publiskos pasākumos dalībnieku/apmeklētāju skaita ierobežojumi nepastāv.

Vidējā līmenī - pasākuma dalībnieki/apmeklētāji vakcinēti pret Covid -19 vai pārslimojuši un to var pierādīt ar Covid sertifikātu vai pirms pasākuma veikuši Covid testu un tas bijis negatīvs: gan privātos, gan publiskos pasākumos iespējams pulcēties telpās līdz 500 cilvēkiem, ārpus telpām - līdz 1000 cilvēkiem. Pasākumos var piedalīties arī bērni līdz 12 gadu vecumam bez testa veikšanas.

Ar uzvarētāju paziņošanu noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 13 būvniecības nozares lielajām profesionālajām organizācijām organizētā valsts mēroga skate Gada labākā būve Latvijā 2016, informē Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāve Aija Zūle.

Pirmo reizi 19 gadu laikā, kopš notiek skate Gada labākā būve Latvijā, tika piešķirta Gada lielā balva.

Gada labākās būves skatiet galerijā!

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu Būvinženieris, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem Dienas Bizness un Latvijas Avīze.

Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, apsekotās virvju trases ir vislabākajā stāvoklī. Tas secināts Baltijas valstīs veiktā pētījumā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā publicētā informācija.

Kopprojekts realizēts, lai uzlabotu pakalpojuma sniegšanas drošumu virvju trasēs un apkopotu labo praksi virvju atrakciju pakalpojumu sniegšanas vietās.

Veicot apsekojumus vairākās Baltijas valstu virvju trasēs, tika secināts, ka pakalpojuma sniedzējiem ir dažāda izpratne par drošu pakalpojuma sniegšanu. Virvju trasēs atklāti tādi pārkāpumi kā: neatbilstoši elementi trašu konstrukcijās, izmantoti bojāti elementi, nepārdomāti izvietoti virvju trases elementi un marķējumi, kā arī neatbilstoši nospriegotas virves un nolietotas karabīnes.

Tāpat tika secināts, ka arī darbinieki ne vienmēr ir atbilstoši instruēti, kā rīkoties konkrētās situācijās, kā arī vairākos gadījumos ir haotiska un nepārdomāta šķēršļu izveide un drošības aprīkojuma nodrošināšana, kas var radīt papildu drošības riskus.