Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušais restorāns Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu, raksta Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.
Šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem.
Šobrīd Jelgavas ielā, Rīgā, notiek aktīvi darbi, lai drīzumā restorāna Max Cekot Kitchen viesiem piedāvātu vēl plašākas telpas. Atsevišķa telpa paredzēta gan viesu sagaidīšanai, gan pamata maltītei, gan desertiem un brīvai atmosfērai pēc vakariņām. Taču tas nav viss – paralēli šim projektam top vēl Maksima Cekota dienas restorāns. Plānots, ka tas durvis vērs rudenī, piedāvās a la carte ēdienkarti un varēs uzņemt aptuveni 60 viesus. Uzņēmuma paplašināšana nozīmē arī nepieciešamību pēc plašāka dārza.
Restorāns Max Cekot Kitchen Torņkalnā, Rīgā, tika atvērts 2018.gadā. Neilgi pēc tam arī radās doma par sava dārza un siltumnīcu izveidi. “Ideja par dārzu radās tad, kad sākām domāt par ēdienkarti un to, ko mēs šeit darīsim. Runājām ar zemniekiem un sākām prasīt viņiem audzēt mums, piemēram, ziedus, mazus gurķīšus ar ziediem, mazus redīsus un burkānus. Vienmēr viņi man atbildēja – kā mēs redzēsim, ka tie ir izauguši pietiekami mazi? Arī par ziediem – tie ir skaistumam, nevis ēdieniem. Cik daudz to būs nepieciešams? Piemēram, trešdienā man vajag 100 ziediņus un sestdien - vēl 100. Ar ziediem un garšaugiem ir tā problēma, ka tie nesaglabājas svaigi ilgu laiku, lai tie būtu skaisti un tos varētu izmantot. Arī garša un vitamīni ar laiku pazūd. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc mēs sākām domāt par savu dārzu,” stāsta restorāna Max Cekot Kitchen šefpavārs un īpašnieks Maksims Cekots. Šefpavārs atzīst, ka pirmajā darbības gadā nebija skaidrs restorāna koncepts.
“Domāju, ka atvēršu savu restorānu ar degustācijas ēdienkarti kā pop up, jo šis bija ļoti riskants projekts. 2018. gadā Latvijā vēl nebija restorānu tikai ar degustācijas ēdienkarti. Šeit nebija izstrādāts klasisks biznesa plāns ar investoru, un, ja kaut kas neizdotos, tad viņš to samaksātu. 99% šefpavāru strādā tā - saņem savu algu, paņem savus nažus un dodas uz citu projektu, ja kaut kas neizdodas. Nav nekādu baiļu – sanāks vai nesanāks. Šajā gadījumā maksājam paši ar savām finansēm, kas ir kopīgi ar sievu. Labi, riskēsim, paskatīsimies, kas būs. Galvenais bija atrast vietu, kur paši vēlamies dzīvot, jo mēs šeit vairāk dzīvojam nekā strādājam. Pēc tam palēnām es sapratu, ko es vēlos darīt. Man bija skaidrs, ka visu var pasūtīt. Piemēram, Londonā, Ņujorkā vai jebkur citur pasaulē vienmēr var pasūtīt visu, ko vēlies. Aizbrauc pie dārzniekiem, pasūti, ko vēlies, un nākamajā gadā tas būs. Pie mums ir mazliet sarežģītāk,” skaidro M.Cekots. Tā aptuveni 80 kvadrātmetru plašā teritorijā pie restorāna tapa divas nelielas siltumnīcas un garšaugu dobes. Sākotnēji viss tika iegādāts Depo, un eksperiments varēja sākties. Arī iekštelpās laika gaitā tika izveidota siltumnīca.
Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!