Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības.
Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%) , arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.
Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums ), tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas Cenubanka dati . Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.
Latviešu psiholoģisku barjeru pret ilgtermiņa saistību uzņemšanos veido virkne faktoru. To vidū – padomju laika pieredze un agrīnie 90. gadi, kas “baby boomers” un arī X paaudzēs nostiprināja priekšstatu par kapitālisma “mežonīgumu” un krāpnieciskajām shēmām. Tam sekoja 2008. gada krīze, kas radīja jaunu finanšu traumu un nostiprināja viedokli, ka aizņemšanās ir pēdējais un muļķīgākais, ko cilvēks savā mūžā vispār var darīt. Jāņem vērā, ka liela daļa no vecā dzīvojamā fonda cilvēku rīcībā nonāca privatizācijas ceļā, – daudziem tas ļāva izmantot šos dzīvokļus kā “atspēriena punktu”, lai tiktu pie energoefektīvāka un plašāka mājokļa. Citiem tas ir palicis kā vērtīgākais ieguvums, kas kļuva pieejams bez saistību uzņemšanās.
Pēdējos gados darba gaitas Latvijā uzsāk cilvēki, kuri nav piedzīvojuši padomju un postpadomju laiku, bet 2008. gadu ir pieredzējuši kā bērni. Viņu attieksmē un dzīves uztverē izplēn psiholoģiskā barjera pret aizņemšanos, tāpēc var sagaidīt, ka ekonomikai augot, augs arī aizņemšanās Latvijā gan uzņēmumu, gan privātpersonu vidū, kur nekustamais īpašums aizvien paliks kā galvenais kreditēšanas akcents.
Šobrīd mūsu bankā visvairāk mājokļu kredītus ir saņēmuši ekonomiski aktīvi klienti vecumā no 30 līdz 36 gadiem, ar vienu vai vairākiem bērniem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem no diviem līdz trim tūkstošiem eiro mēnesī. Kredītņēmēju vecuma struktūra turpina mainīties par labu tam, lai mēs dzīvotu jaunākos un labākos mājokļos un sakoptākā vidē, jo jaunie kredītņēmēji aizvien vairāk turpina attālināties no aizspriedumiem un viņu acīs aizņemšanās nav nekas bīstams vai apšaubāms, jo viņi galvenokārt vēlas dzīvot šodienai, nevis gaidīt mantojumu.
Papildu faktors, kas veicina kredītņemšanas kultūras attīstīšanos mileniāļu un Z paaudzēs – aizņēmumi kļūst pieejamāki. Piemēram, ALTUM atbalsta programma, kas ir īpaši labvēlīga jaunajiem profesionāļiem un ģimenēm ar bērniem. Tieši ģimenes ar bērniem ir īpaši aktīvas hipotekāro kredītu tirgū, jo uzskata, ka vecākiem ir jādomā arī par savu bērnu nākotni un labklājību (saskaņā ar Luminor veikto aptauju, 78% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vecākiem būtu jāpalīdz saviem bērniem iegādāties mājoklis). Tiesa, Eiropas Centrālās bankas realizētā cīņa pret inflāciju, kas rezultējās krietni augstākās Euribor likmēs, dažu pēdējo gadu laikā ir bijis bremzējošs faktors, taču līdz ar gaidāmo likmju samazināšanu, arī šī barjera tiks mazināta.
Ņemot vērā, ka zūd emocionālā barjera pret aizņemšanos, daudz populārāki ir kļuvuši arī t.s. “ātrie kredīti”, ko izsniedz nebanku uzņēmumi. Pēdējo trīs gadu laikā patēriņa kredītus, tostarp “ātros kredītus”, ir izmantojuši 36% Latvijas iedzīvotāju. Populārākie mērķi, kam paredzēts tērēt patēriņa kredīta līdzekļus, ir automašīnas iegāde, mājas labiekārtošanas un remonta izdevumi, kā arī lielāki pirkumi.
Pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem, kā arī sabiedrības uzskatu un domāšanas pārmaiņas, sekmē jauna veida piedāvājuma rašanos finanšu tirgū. Visticamāk, jau pēc pieciem līdz desmit gadiem arvien vairāk klientu vēlēsies saņemt finanšu pakalpojumus attālināti un sadarbības forma ar banku būs kardināli mainījusies. Ir tikai pamatoti, ka līdz ar tik vērienīgām pārmaiņām mainās arī seni priekšstati, kas vairs neatbilst šodienas pasaulei.