Mēģinājums tiesā panākt, ka marihuānas tirdzniecības vietās Māstrihtā, Nīderlandē var iepirkties arī citu valstu iedzīvotāji, cietis sakāvi. Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka ierobežojumi ir pamatoti.
«Šis ierobežojums ir attaisnots ar mērķi apkarot narkotūrismu un tā izraisītos traucējumus. Šis mērķis ir saistīts ar sabiedriskās kārtības uzturēšanu un ar pilsoņu veselības aizsardzību gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī,» teikts EST spriedumā.
Saskaņā ar 1976. gada likumu par narkotiskajām vielām Nīderlandē ir aizliegta narkotisko vielu, tostarp kanabisa glabāšana, tirdzniecība, audzēšana, pārvadāšana, ražošana, importēšana un eksportēšana. Tomēr šī valsts visā Eiropā ir pazīstama ar to, ka uz kanabisu jeb tā dēvēto «zālīti» tiek piemērota iecietības politika. Tas nozīmē to, ka veikaliņos, kas pazīstami ar nosaukumu coffee – shops, blakus bezalkoholiskajiem dzērieniem un pārtikas precēm legāli var iegādāties arī vieglās narkotikas. Šāda veikala izveidošanai nepieciešama vien pašvaldības izdota atļauja, kas tiek sniegta, ja tiek ievērota virkne kritēriju.
Tomēr Māstrihta, kas atrodas tuvu Beļģijas, Vācijas un Francijas robežām un savulaik bija viens no iecienītākajiem šo valstu vieglo narktoiku cienītāju galamerķiemai ar 2005. gada 20. decembra lēmumu ieviesa dzīvesvietas kritēriju, tādējādi aizliedzot visiem coffee-shop īpašniekam ielaist savās sabiedriskajās vietās personas, kuru faktiskā dzīvesvieta neatrodas Nīderlandē.
M. M. Josemans Māstrihtā pārvalda coffee shop Easy Going. Pēc tam, kad divas reizes tika konstatēts, ka personas, kas nedzīvo Nīderlandē, tika ielaistas šajā coffee shop, Māstrihtas birģermeistars lika uz laiku slēgt minēto sabiedrisko vietu.
M. M. Josemans iesniedza sūdzību par šo dekrētu. Viņš apgalvoja, ka attiecīgajā tiesiskajā regulējumā nepamatoti ir paredzēta nevienlīdzīga attieksme pret Savienības pilsoņiem un ka it īpaši personām, kuras nedzīvo Nīderlandē, tiek liegta iespēja iegādāties bezalkoholiskos dzērienus un pārtiku coffee shop, pārkāpjot Savienības tiesības. Šādos apstākļos Nīderlandes Valsts Padome, kurā tika celta prasība, nolēma uzdot EST prejudiciālus jautājumus.
EST norāda - tā kā narkotisko vielu laišana ES saimnieciskajā un komerciālajā apritē ir aizliegta, coffee shop īpašnieks nevar atsaukties uz aprites brīvībām vai nediskriminācijas principu attiecībā uz darbību, ko veido kanabisa tirdzniecība.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā situācijā pastāv ierobežojums šīs brīvības īstenošanai tiktāl, ciktāl coffee shops īpašniekiem nav tiesību pārdot likumīgas preces personām, kuru dzīvesvieta atrodas citās dalībvalstīs, un šīs pēdējās minētās personas nevar saņemt šādus pakalpojumus.
Tomēr šis ierobežojums ir attaisnojams ar mērķi apkarot narkotūrismu un tā radītos traucējumus.
Proti, šā Māstrihtas pašvaldības noteikumu mērķis ir izbeigt traucējumus, ko rada liels tādu tūristu skaits, kuri Māstrihtas pašvaldības coffee shops vēlas nopirkt vai patērēt kanabisu. Saskaņā ar informāciju, ko sniedza Māstrihtas birģermeistars, četrpadsmit šīs pašvaldības coffee shops piesaista apmēram 10 000 apmeklētāju dienā un nedaudz vairāk nekā 3,9 miljonus gadā. 70 % no visiem šiem apmeklētājiem nedzīvo Nīderlandē