«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Alkohola un marihuānas nozarei sākot saplūst, investori metas uzpirkt «zālītes» nozares vērtspapīrus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Volstrītu ik pa laikam pārņem pa kādai mānijai, un šobrīd tā, šķiet, ir saistīta ar «zālīti». Ziemeļamerikā esot aktuālam marihuānas legalizēšanas bumam, tiek spriests par to, kā šo pasākumu padarīt pēc iespējas pelnošāku. Rezultātā daudzi investori uzpērk dažādu ar šo nosacīti perspektīvo biznesu saistīto kompāniju akcijas. Problēma gan ir tā, ka daudzi šādi uzņēmumi nav diez ko lieli un arī to vēsture ir pārāk īsa, lai varētu spriest par to vadības spēju noturēt daudzmaz ieguldītājiem pieņemamu kursu. Līdz ar to tas nozīmē papildu risku. Daži eksperti notiekošo raksturo kā pārspīlētu un neracionālu investoru rīcību, kur atsevišķu nelielu un ne tik finansiāli stabilu kompāniju akciju vērtības tiek dzītas debesīs. Nomanāmi salīdzinājumi, piemēram, ar virtuālo valūtu tirgu.

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Septembrī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju, ļauj spriest otrdien publicētie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati par inflāciju.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsver, ka šodien publicētie Eurostat dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Pēdējos gados īstena revolūcija skārusi "zālītes biznesu". Proti, līdz Ziemeļamerikas marihuānas legalizācijas bumu, dažādas šādas kompānijas radušās gluži kā sēnes pēc lietus.

Tas attiecīgi šim procesam pievērsis lielu investoru uzmanību. Šobrīd gan izskatās, ka zālītes bums ir pietiekami daudz aprunāts un tā nākotne - daudzmaz novērtēta. Tādējādi nepieciešama kāda jauna modes tendence, ko izskatās, ka var radīt jau nākamo psihodēlisko substanču potenciālais legalizācijas vilnis.

Būtībā, kad vēl tika runāts par marihuānas legalizāciju, daudzi gribēja laicīgi paspēt ielēkt šajā jaunajā, perspektīvajā izaugsmes vilcienā. Sevišķi strauji marihuānas nozares akciju cena debesīs skrēja līdz ar ziņām par to, ka Kanādā 2018. gada rudenī ikdienas lietošanai tika legalizēta šī substance (Kanādā pēc marihuānas legalizācijas gan tās pārdošanas apmēri tomēr neauga tik strauji, kā iepriekš cerēts).

Par «zālītes» investīcijām sāk interesēties arī mammas un papuči

Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem. To akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu. Tiesa gan, šī spēle nav piemērota visiem.

Mežonīgie Rietumi

Notiekošās asās pārbīdes lieliski ataino, piemēram, tādas marihuānas nozares kompānijas kā Tilray vērtspapīru cenas izmaiņa. Šīs kompānijas akcijas vērtība šīs nedēļas vidū tirdzniecības sesijas laikā dubultojās un pēc tam gandrīz vienā mirklī – stundas laikā – paspēlēja visus šos guvumus. Tiesa gan, sesijai slēdzoties, uzņēmuma akcijas cena atkal bija spējusi pieaugt jau par 40%. «Ir gluži vai tā, ka visi reizē grib izpaust gan savas bailes, gan alkatību – turklāt vien ar dažām akcijām. To ir jautri vērot. Marihuānas nozarē pašlaik ir mežonīgie Rietumi,» notiekošo raksturo ASV finanšu uzņēmuma Robert W.Baird&Co eksperti. «Šādas cenu izmaiņas pēc sevis atstāja jūru ar līķiem... Gan tos, kuri spekulēja uz akciju cenu palielināšanos, gan tos, kuri centās ieņemt īsās pozīcijas,» piebilst JonesTrading analītiķi.

Lai gan patēriņa cenu indekss triju mēnešu laikā ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, gan ekonomisko, gan politisko aprindu runasvīru sejās vārda «inflācija» pieminēšana sāk ievilkt aizvien izteiktākas rūpju rievas, jo tas, kā šogad mainīsies patēriņa cenu izaugsmes rādītājs arī noteiks, vai Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā. Par situācijas nokaitētību liecina dažādi izteikumi attiecībā uz to cik lielā mērā Māstrihtas kritēriju noteikšanā būtu jāņem vērā ekonomiskās grūtības nonākušo valstu rādītāji.

Māstrihtas kritērijs nosaka, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nkā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas Savienības valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Visiem ir skaidrs, ka ekonomikas drāmu piedzīvojošās valstis, piemēram, Grieķija, saskaras ar deflaciozām tendencēm, līdz ar to krīt ārā no kādreiz pat puslīdz monolītā kopējā Eiropas monetārās savienība makroekonomisko rādītāju ansambļa. Tas pats attiecināms uz valstīm ar izteikti zemām procentu likmēm, piemēram, Zviedriju. Līdz ar to ir virkne faktoru, kas kritēriju izpildīšanu apgrūtina objektīvu apsvērumu pēc.

Lai gan vairāki ekonomisti norādījuši, ka Latvijas ceļu uz eirozonu varētu klupināt degvielas cenas, Finanšu ministrija iesaka neuztraukties, jo degvielas cenu kāpumam nav izteiktas ietekmes uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Iepriekš par lielāko draudu Māstrihtas inflācijas kritērija izpildei 2013. gada pavasarī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds nosauca degvielas cenas.

Viņš norādīja, ka šāds drauds pastāv, ja degvielas cenas eiro izteiksmē turpinās paaugstināties, vienlaikus samazinoties eiro kursam pret ASV dolāru.

Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks norāda, degvielas cenu kāpums nav lokāla rakstura parādība – cenas aptuveni vienādos tempos aug visā Eiropas Savienībā (ES).

Ministrs atzina, ka nelielas atšķirības mēnešu ietvaros var radīt laiks, kurā attiecīgās valsts degvielas tirgotāji ir iepirkuši kārtējās degvielas rezerves. «Tomēr arī tas ilgtermiņā nerada būtiskas cenu pieaugumu starptības,» skaidroja ministrs.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Lietuvas Veselības ministrija pirmdien publiskoja 27 valstu sarakstu, no kurām Lietuvā drīkst ierasties ārzemnieki.

Turklāt tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no 24 valstīm šajā sarakstā, divas nedēļas nebūs jāpavada pašizolācijā.

Pašizolācija nebūs nepieciešama tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas.

Lietuvā drīkst ierasties arī ārzemnieki no Īrijas, Maltas un Spānijas, taču viņiem pēc ierašanās divas nedēļas jāpavada pašizolācijā.

No šodienas 16 Šengenas valstu pilsoņi var ieceļot Igaunijā bez karantīnas 

No šodienas Igaunijā būs atļauts ieceļot 16 Šengenas valstu pilsoņiem, vairs neizvirzot...

Veselības ministrija paskaidrojusi, ka no valstīm, kurās pēdējo 14 dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir 15 līdz 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemniekiem būs atļauts ierasties Lietuvā, taču pēc ierašanās viņiem 14 dienas būs jāpavada pašizolācijā.

Ja valstī saslimušo skaits ir mazāks par 15 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemnieki no šīm valstīm drīkst ierasties Lietuvā un viņiem pašizolācija nav nepieciešama.

Šī kārtība attiecas tikai uz ārzemniekiem no Eiropas Ekonomiskās zonas, Šveices un Lielbritānijas. Ārzemniekiem no trešajām valstīm Lietuvā ierasties joprojām aizliegts.

Valstu sarakstu Veselības ministrija atjaunos katru pirmdienu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas izmaiņas katrā valstī.

Pēc marihuānas legalizācijas Vācijā tās glabāšanas un lietošanas noteikumi nebūs tik stingri, kā sākotnēji plānots, pirmdien paziņojuši zaļie.

Partijas pārstāve veselības jautājumos Kirstena Kaperte-Gontere pavēstīja, ka kaltētas "zālītes" daudzums, kādu būs atļauts glabāt mājās, tiks dubultots no 25 līdz 50 gramiem. Savukārt zonas rādiuss ap bērnudārziem, rotaļu laukumiem un skolām, kurā marihuānas lietošana būs aizliegta tiks samazināts no 200 līdz 100 metriem.

Viņa norādīja, ka alternatīvas radīšana melnajam tirgum prasa atturēties no pārmērīgu birokrātisku barjeru noteikšanas, piebilstot, ka arī paredzētie sodi par pārkāpumiem tiks mīkstināti un ka par nelielu atļautā "zālītes" daudzuma pārsniegšanu uzreiz nedraudēs kriminālatbildība.

Sākotnēji bija paredzēts, ka gadījumos, ja glabāšanā esošās marihuānas daudzums pārsniegs 25 gramus, iestāsies kriminālatbildība.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Latvijai noteikti jāpievienojas eirozonai 2014. gadā, jādara viss iespējamais, lai tas notiktu un vispār - tas ir mūsu valsts nākamais svarīgākais mērķis tūlīt pēc iestājas ES un NATO…

Šāda retorika ir bijusi dzirdama pietiekami ilgu laiku pat tad, kad pašas eirozonas valstis sāka piemeklēt drūmākas ekonomiskās problēmas nekā Latviju. Šobrīd valsts oficiālā terminoloģija, protams, ir stipri vien līdzīga, tomēr ir parādījušās nianses, kas liecina arī par veselā saprāta klātbūtni, spriežot par šo jautājumu.

Pirmkārt, ir skaidri redzams, ka daļa eirozonas valstu netiek galā ar savām ekonomiskajām problēmām ne ar, ne bez palīdzības no ārpuses. Spilgtākais piemērs šajā jomā, protams, ir Grieķija, taču problēmu nomocīta ir arī Spānija, Itālija, Portugāle utt. Otrkārt, arvien vairāk Eiropas sabiedrība tiek sagatavota domai, ka ir tikai divi ceļi, kā atrisināt finansiālās problēmas eirozonā - vai nu tiek ieviesta vienota fiskālā politika visā ES, vai arī jāizbeidz projekts «ieviešam eiro». Turklāt kādreizējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera paziņojums, ka eiro saglabāšanai būtu jāveido Eiropas savienotās valstis, ES dalībvalstīm atsakoties no savas nacionālās suverenitātes, vairāk izskatījās pēc labi apzinātas provokācijas, lai satracinātu 27 valstis vienlaicīgi.

Pateicoties straujam gada inflācijas tempu kritumam šā gada sākumā pastāv lielā varbūtība, ka Latvija jau februārī varētu apsteigt Īriju un līdzās Zviedrijai un Grieķijai iekļūt trīs valstu vidū, kurās tiek reģistrēts zemākais vidējās inflācijas līmenis EiropasSavienībā, uzskata Citadele Asset Management eksperti.

Tieši šo trīs valstu rādītāji tiek izmantoti Māstrihtas inflācijas un valdības obligāciju procentu likmju kritēriju aprēķinos. Tādējādi arvien reālāka kļūst situācija, ka pavasarī, kad tiks vērtēta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem, Latvijas kritēriju novērtējums tiks salīdzināts ar pašas valsts sniegumu pēdējo 12 mēnešu laikā.

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm un pieņēmumiem, patēriņa cenas februārī pieaugušas par 0,2%. Inflāciju virzošie faktori februārī acīmredzot ir palikuši nemainīgi. Patēriņa cenu pieaugumu februārī noteica nedaudz dārgāki pārtikas produkti un degviela, savukārt inflācijas pazeminājuma virzienā nostrādāja siltumenerģijas tarifu samazinājums Rīgā par vairāk nekā 4%.

Galvenais Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – ir ar stabilu tendenci samazināties, un arī tautsaimniecības kopējā attīstība atbilst tam, lai valdības noteiktais mērķa datums 2014. gada 1. janvāris kā eiro ieviešanas diena – būtu pašsaprotams nākamais solis Latvijas attīstībā.

Tā secinājusi eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone. No četriem Māstrihtas kritērijiem, kas jāizpilda eiro ieviešanai, diskusijās parasti tiek skarts tikai viens no tiem – inflācija. Pārējo kritēriju – ilgtermiņa procentu likmes, valsts budžeta deficīta un valdības kopējā parāda līmeņa – prasību izpilde ir nodrošināta, informē Finanšu ministrijā (FM). Vienlaikus FM uzsver, ka inflācijas kritēriju veido gada vidējais rādītājs, nevis viena mēneša rādītāja apjoms.

Jāatgādina, ka patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,6%. Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – martā bija 4,2% ar stabilu tendenci samazināties (2012. gada janvārī tā bija 4,4%, februārī – 4,3%), skaidro FM, piebilstot, ka tiek plānots, ka gada vidējā inflācija turpinās samazināties arī turpmāk.

Pat neesot tiešā kontaktā ar eirozonas drudža pacientu, Latvijai jau sāk parādīties tā simptomi. Proti, par fiskālās un budžeta politikas mērķi tiek uzstādīti dažādi cipari, un to sasniegšanai par labiem tiek atzīti jebkuri līdzekļi. Vai tie ir tiešām jēdzīgi, vai tikai īslaicīgi manipulē ar atskaišu ailītēm, nekrīt svarā, un diemžēl tas ir viens tiešām kārtīgs eirozonas vēsturiskā kleinuma simptoms.

Eirozonai kaišu ir vairāk nekā sunim blusu - gan laika gaitā iegūtu, gan jau šūpulī ieliktu. Viena no izteiktākajām tās ģenētiskajām kroplībām ir vēlamā uzdošana par esošo. Tā teikt, ja fakti neatbilst manām iedomām - jo sliktāk faktiem.

Slaveno Māstrihtas kritēriju līgšanas laikā pirms 20 gadiem politiskais entuziasms bija noteicošais virzītājspēks ceļā uz vienoto valūtu. Ekonomikas realitāte, sākot ar nopietnību pret optimālās valūtas zonas principu, lielos vīrus maz interesēja. Attiecīgi vienotās valūtas ieviešanas laikā dažādas pašreizējās eirozonas valstis Māstrihtas parametros «ierakstījās» atšķirīgi, tomēr ar tiešām nepiespiestu eleganci - praktiski tikai Luksemburga.

Laikā, kad Latvija izpildījusi Māstrihtas inflācijas kritēriju, kas lielā mērā nosaka, vai Latvija varētu tikt uzņemta eirozonā 2014. gadā, kaimiņvalsts Igaunija, kas eiro ieviesa jau 2011. gadā, uzrādījusi straujāko patēriņa cenu kāpumu no visām vienotā valūtas bloka valstīm, liecina Eurostat dati.

Gada inflācija Igaunijā septembrī sasniedza 4,1%, kas ir augstākais rādītājs no visām 17 eirozonas valstīm. Igaunijai sekoja Slovākija, Slovēnija un Kipra. Augstākā gada inflācija no visām ES valstīm bija Ungārijā (6,4%) un Rumānijā (5,4%), raksta BBN.

Vidējais gada inflācijas apjoms eirozonā septembrī bija 2,6%, kas ir nemainīgs kopš augusta. Arī kopējā 27 ES valstu gada inflācija nav mainījusies kopš augusta un septembrī veidoja 2,7%.

Zemākie inflācijas apjomi no visām ES valstīm bija Grieķijā (0,3%), Zviedrijā (1%) un Latvijā (1,9%).

Jau rakstīts, ka Eurostat dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Māstrihtas kritēriju interpretācija ir manipulēšana ar šiem kritērijiem, kavējot valstu pievienošanos eirozonai, veidu, kādā ECB aprēķina inflācijas un ilgtermiņa procentu likmju kritērijus, komentē premjers Valdis Dombrovskis.

Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes gan uzsvēra, ka gala lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, tāpēc laicīgi uzsākta diskusija, lai situāciju koriģētu, jo veids, kādā Eiropas Centrālā banka mēģina interpretēt Māstrihtas kritērijus, zināmā mērā ir manipulācija.

Atbildot uz jautājumu, vai ideja par Māstrihtas kritēriju mainīšanu nav signāls tam, ka Latvija nav gaidīta eirozonā, premjers sacīja, ka tas jājautā Eiropas Centrālajai bankai.

Runājot par to, kādēļ ECB mēģina šādā veidā interpretēt Māstrihtas kritēriju, Dombrovskis saka: «Man tiešām grūti komentēt, jo, ja mēs paskatāmies arī vēsturiski – ECB arī par Igauniju izteica atzinumu, ka valsts neesot ilgtspējīga. Manuprāt, tā ir viena no ilgtspējīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, ja mēs paskatāmies, piemēram, valdības parāda līmeni.»

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Latvijai var rasties zināmas problēmas ar Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu 2014. gadā, raugoties gan no inflācijas, gan budžeta deficīta aspekta.

«Pat ņemot vērā augsto inflācijas spiedienu visā Eiropā, mēs nevaram izslēgt risku, ka Latvijai varētu būt zināmas grūtības izpildīt attiecīgo Māstrihtas kritēriju. Var teikt, kā šī kritērija izpilde vairāk ir atkarīga no tā, kā valdība realizēs fiskālo konsolidāciju nākošajā gadā, » vērtē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Viņasprāt, inflācija nav tā problēma, uz kuru tagad jākoncentrē visa uzmanība, bet jāņem vērā, ka tā ir spēcīgs signāls, ka nesabalansētība ekonomikā ir pieaugusi.

Komentējot pašreizējo situāciju Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašunsa saka, ka pašlaik vēl izpildām Māstrihtas inflācijas kritēriju, tomēr jau rudenī 12 mēnešu Latvijas vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 3% atzīmi.

Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritēriju valsts ilgtermiņa obligāciju otrreizējā tirgus procentu likmēs, kuru izmantos 2013.gada pavasarī Latvijas atbilstības eiro ieviešanai novērtēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ilgtermiņa obligāciju procentu likmes ir mainīgs rādītājs un patlaban nav zināms, kuras trīs valstis vērtēšanas brīdī būs ar zemāko inflāciju un pēc kuru rādītājiem tiks noteikts Māstrihtas kritērijs ilgtermiņa obligāciju procentu likmēm, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti skaidroja Rimšēvičs.

«Ja starp šīm trīs valstīm būs Īrija vai Spānija, tad Latvijai nebūs nekādu problēmu. Ja starp šīm valstīm būs Vācija un Zviedrija, tad varētu būt sarežģītāk. Tomēr esmu pārliecināts, ka starp trīs valstīm ar zemāko inflāciju būs valstis ar pietiekami augstām ilgtermiņa obligāciju procentu likmēm un Latvija šo kritēriju spēs izpildīt,» prognozēja Rimšēvičs.

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.