Veselīgo mij ar garšīgo

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Lai gan tirgošanās vedās raiti, uzņēmējiem uzreiz bijis skaidrs, ka ar saviem produktiem jānonāk arī veikalu plauktos. Tirgū lielākie plusi ir iespēja satikt savus pircējus un ātri izvērtēt, pēc kā ir pieprasījums, veikalos tirdzniecība ir efektīvāka. «Ja mērķis ir iet eksporta tirgū, tirdziņš ir pirmais solis ceļā uz nākotnes mērķiem,» pārliecināts H. Salmiņš, SIA Perfecto direktors.

Perfecto gardumi šobrīd iegādājami gan lielveikalos, gan reģionālajos veikalos, taču dalība tirdziņos nav pilnībā atmesta. Lielākais no tiem notiek Lietuvā. Izmaksas, ar ko jārēķinās, piedaloties vienā no Baltijas lielākajiem šāda veida pasākumiem, ik gadu aug un reti kad tiek tūlīt atpelnītas. Tomēr H.Salmiņš teic, ka papildus jaunai enerģijai, informācijai par to, ko kolēģi ražo, un iespējai atkal satikt savus klientus seko arī atgriezeniskā saite – tieši Lietuvā tagad tiek pārdota lielākā daļa Perfecto produktu.

Katram produktam – savs stāsts

Perfecto gardumu klāstu ik pa laikam papildina jauni produkti. Uzņēmums ir iegādājies tiesības ražot Kuki Muki karamelizētās kukurūzas nūjiņas. Vēl tas ir iegādājies veselīgo MarLie šķiedrvielu zīmolu, pārņēmis to ražošanu. Katrs no šiem produktiem ir atradis savus pircējus, pieprasītākie ir našķi, kas daudziem asociēsies ar bērnību, – Kuki Muki. Lai gan kukurūzas nūjiņas saldajā glazūrā nebūs veselīgākais produkts, lielais pieprasījums pēc šī produkta nodrošina to, ka uzņēmums stabili var turpināt attīstīt citus, pagaidām mazāk pieprasītus, bet veselīgākus produktus.

H. Salmiņš spriež, ka lielākoties visi saldumi, ko redzam veikalos un kas šķiet sevišķi kārdinoši un garšīgi, diezin vai būs tik veselīgi, kā gribētos. Arī Kuki Muki veselīgākas alternatīvas ir izmēģinātas, taču pircēji ar saviem maciņiem nobalsojuši par tagadējo recepti.

Ar otru Perfecto iegādāto zīmolu MarLie tiek ražoti 11 veidu šķiedrvielu pulveri un četru veidu šķiedrvielu maisījumi, kuru pamatā ir maltu linsēklu un aveņu, zemeņu, smiltsērkšķu vai mežrozīšu piedevas. Šķiedrvielu iegūšanai izmantoto augu vidū ir burkāni, ķirbji, sīpoli, selerijas, āboli, topinambūri un arī tādas dabas bagātības kā gārsas, balandas un nātres. Tieši nātre izceļas ar augsto dzelzs un pH līmeni. «Agrāk mūsu senči vāca tējas un visādas zālītes; lielā industriālā pasaule par to šobrīd ir aizmirsusi. Viss tiek cepts, vārīts un žāvēts, bet šis ir dabīgi iegūts produkts, kas tiek kaltēts zemā temperatūrā, lai nezustu minerālvielas un vitamīni,» skaidro H. Salmiņš. Viņš neslēpj, ka lielākā daļa cilvēku, pirmo reizi uzzinājuši par balandu vai nātru produktiem, ir skeptiski. «Šis vēl ir lauciņš, par kuru var izglītot pircējus,» nosaka H. Salmiņš.

Vasaras laikā, kad saldumus cilvēki pērk mazāk, Perfecto darbinieki dīkā nesēž, bet paši arī dažas no zālēm ievāc. Dārzeņi šķiedrvielu ražošanai tiek iepirkti no vietējām saimniecībām, pagaidām gan ne no bioloģiski sertificētam, bet tas ir solis, ko Salmiņi nopietni apsver.

MarLie šķiedrvielas var atrast dažos lielveikalos un arī reģionālajos top! veikalos, savukārt tirdzniecība bioloģiskās pārtikas un dabīgu produktu veikalos, visticamāk, būs nākamais biznesa solis, ko ir paredzēts spert. Izejvielas šiem standartiem jau atbilst, piemetina H. Salmiņš.

«Esam ražojuši dažus produktus, kuros izmantojām tikai bioloģiski sertificētas izejvielas, taču, protams, cena uzreiz jūtami izauga. It sevišķi, ja bioloģiskas izejvielas pērk Latvijā, jārēķinās ar augstāku cenu. Līdz ar to tagad izvēlamies izejvielas no tādām saimniecībām, kurām uzticamies, pat, ja viņi šo sertifikātu nav ieguvuši. Ne vienmēr saimniecības ir gatavas šo sertifikātu iegūt ekonomisku apsvērumu dēļ, kā arī birokrātijas dēļ,» pauž H. Salmiņš.

Pasaule virzās bioloģiskas produkcijas virzienā, un, pēc viņa domām, arī Latvijai uz to būtu jātiecas, «pat, ja Latvijā tikai 5–10% iedzīvotāju pievērš tam uzmanību un ir gatavi šo produktu nopirkt». Arī bailes no tā, ka celsies cena, vairs nav tik lielas, jo ar to Perfecto produkcija nav konkurējusi jau kopš paša sākuma. «Mūsu misija ir radīt kvalitatīvu, augstvērtīgu produktu tiem, kas saprot tā vērtību,» paskaidro H. Salmiņš.

Tā kā zīmoli Kuki Muki un MarLie jau savu popularitāti pircēju vidū ieguvuši, vēl pirms Perfecto pārņēma to ražošanu, produktu nosaukumi mainīti netika. Zīmolu maiņa ir ne tikai dārgs process, bet, iespējams, arī gluži nevajadzīgs. Perfecto gardumi savu atpazīstamību gūst ar Fity bezmiltu cepumu sēriju un nesen ražot sāktajiem linsēklu cepumiem.

Lielu tirgu iekaro no mazpilsētas

Tā kā Salmiņi paši nāk no Raganas, Krimuldas novada, arī ražošanas attīstība turpināta turpat. «Manuprāt, ir jāražo ārpus galvaspilsētas, jo telpu nomas un darbaspēka izmaksas šeit ir zemākas. Tā kā es esmu sava novada patriots, nevienu brīdi neapsvēru, ka varētu ražošanu sākt kur citur,» stāsta H. Salmiņš.

«Gan Latvijā, gan pasaulē veikali ir pilni, var atšķirties vai nu ar jaunām garšām, produkta sastāvu vai ar stāstu. Lai produktu pamanītu, ir jāiegulda mārketingā. Jautājums ir – vai tas atmaksāsies un cik ilgā laikā. Ja produkts kāda iemesla dēļ nenes vēlamo atdevi, tas var iespaidot visu uzņēmuma nākotni,» spriež H.Salmiņš.

Šobrīd uzņēmums eksportē 70% no saražotā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju, Angliju, produkcija nonākusi arī Vācijā un Izraēlā. Sarunas norit arī ar kanādiešiem; plānos ietilpst eksporta veicināšana arī uz austrumiem, kur šādi produkti ir pazīstami un tirgū, iespējams, vēl var iespraukties.

Uz pārtikas izstādi Kanādā viņš devās, pateicoties finansiālam atbalstam no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA). Dalība šādās izstādēs ir devusi iespēju redzēt, kā tirdzniecība noris citviet pasaulē, un satikt potenciālos sadarbības partnerus. Vēlāk, kad ir jautājumi par preču piegādi, atbildība meklēt risinājumu, protams, nonāk uzņēmēja rokās.

Šādu soli spert mazam uzņēmumam, kuram nav atsevišķas mārketinga vai produktu attīstības nodaļas, nav viegli, tāpēc H. Salmiņš spriež, ka, iespējams, tieši šeit pietrūkst kāda atbalsta mehānisma: «Piemēram, lietderīgas būtu profesionāļu konsultācijas mazajiem uzņēmumiem par to, kā un ar ko sākt.»

Tāpat uzņēmējs norāda, ka vietējā ekonomika ražotājus nelutina. «Redzu, ka līdz pat 50% saldumu mūsu veikalos ir ievesti – no Ukrainas, Krievijas u.c. Iedzīvotājs ir ieguvējs, jo viņš var nopirkt lētāk, nemaz neapdomājot, ka lielākā daļa naudas arī aizies atpakaļ uz ražotājvalsti.»