Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju*), 2022. gada 1. pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū:

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt bažas par mūsu sapratnei astronomiski lielu, simtos miljardu un jau triljonos mērāmu, naudas drukāšanu, kuru veic pasaules lielākās Centrālās bankas. Augsta inflācija pavisam drīz ir neizbēgama, vai ne?

Sākumā ir noteikti jāuzver, ka Centrālās bankas «naudu nedrukā» tādā izpratnē, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Svaigi sadrukātas naudas paciņas Centrālās bankas ASV vai Eirozonas mājsaimniecībām šobrīd nedala. Arī visas lielākās Centrālās bankas ir ievērojami neatkarīgas iestādes un valdību izdevumus, piemēram, sabiedriskā sektorā strādājošo darba algas, ar jaunām banknotēm pa tiešo neapmaksā. Lai arī ir ekonomisti, kas šādu, no «helihoptera kaisītas» naudas iepludināšanas ekonomikā pieeju ir pat nopietni diskutējuši, praksē Centrālās bankas rīkojas savādāk. Tās ļoti lielos apjomos pērk dažāda termiņa, galvenokārt valdību parāda vērtspapīrus ar mērķi samazināt procentu likmju līmeņus un stimulētu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Šo mērķi tām ir arī veiksmīgi izdevies panākt – procentu likmes pat ilgtermiņa aizņēmumiem ir vēsturiski zemos līmeņos. Lai uzpirktu minētos vērtspapīrus, Centrālās bankas rada jaunu naudu (monetāro bāzi), kas iegulstas komercbanku rezervēs.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap 2021./2022. gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021.gada otrajā pusgadā tika paziņots vasarā.

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijā patēriņa cenu kāpums viennozīmīgi ir atgriezies, un inflācijas kāpums tuvākajos mēnešos turpināsies, gada beigās inflācijai šajā ekonomikas ciklā sasniedzot augstāko punktu - tuvu 4%.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka pirms gada Latvijā patēriņa cenas samazinājās, tādējādi vidējais cenu kāpums gada laikā nav tik būtisks, kā arī inflācija Latvijā ir mazāka nekā vidējais algu kāpums. "Šeit, nu dien, nevajag bažīties, ka inflācijas tempi būtu pārspīlēti strauji," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka galvenie faktori, kas šobrīd Latvijā virza inflāciju, ir ārēji, tostarp naftas un pārtikas cenu kāpums, kā arī tas, ka pieprasījums pasaulē attīstās krietni straujāk nekā piedāvājums.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Latvijas restorānu nozarei 2018. gads ir bijis pagrieziena gads, kad Latvijas Restorānu biedrībai (LRB) izdevies spert būtiskus soļus nozares iziešanai no pelēkās zonas, bet nākamais gads būs izšķirošs – «būt vai nebūt» Latvijas tūrisma vizītkartei – restorāniem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem šā gada 11 mēnešos ēdināšanas nozare ir atnesusi valsts budžetam 116.9 milj. EUR, kas ir par 17.9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus nozares rezerves ir izsmeltas – pēdējā gada laikā nozares nodokļu parādi ir pieauguši par 78% – no 18.5 līdz 33 milj. EUR. Sliktākais ir tas, ka 82.5% no šiem parādiem ir aktuālie – tiem nav dots termiņa pagarinājums.

Latvijā ir tikai dažas nozares, kas bijušas pietiekami drosmīgas, lai publiski atzītu savas problēmas un nāktu klajā ar proaktīvu piedāvājumu situācijas risināšanai. Viena no tām ir būvniecības, bet otra – restorānu nozare. Šā gada februārī nozare godīgi atzina, ka restorāniem izkļūt no pelēkās zonas Latvijā liedz augstais nodokļu slogs, bet ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums. Tāpēc sagaidām, ka šī nozares iniciatīva sakārtoties tiks novērtēta un valsts institūcijas to atbalstīs. Domājot par nozares nākotni, nākamais gads būs izšķirošs - būt vai nebūt Latvijas restorāniem. Un tās nav spekulācijas. 2018. gadā vien savu darbību izbeiguši desmitiem restorānu, tajā skaitā no deviņiem LRB valdes locekļiem septiņi ir aizvēruši vai pārdevuši kādu no saviem restorāniem.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.