Šodien, 15. augustā, pašmāju metālapstrādes uzņēmums "Mārupes Metālmeistars" atklāj jaunu ražotni "NP Jelgavas Biznesa Parkā", kas atrodas agrākās automobiļu rūpnīcas "RAF" teritorijā.

Plānots, ka līdz ar 1700 kv.m plašās ražotnes izveidi "Mārupes Metālmeistars" būtiski paplašinās ražotās produkcijas sortimentu, tādējādi palielinot arī produkcijas noieta valstu skaitu.

"NP Jelgavas Biznesa Parks" ietilpst "NP Properties" industriālo parku ķēdē.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Pirmo līgumu ar "Mārupes Metālmeistaru" par ražošanas telpu iznomāšanu noslēdzām jau 2003. gadā, kad metālapstrādes uzņēmums izveidoja pirmo ražotni citā mūsu industriālajā parkā Olainē "Nordic Industrial Park".

Līdz šim brīdim "Mārupes Metālmeistars" Olainē ir izveidojis trīs ražotnes aptuveni 2100 kv/m platībā, un jau šodien "NP Jelgavas Biznesa Parkā" tiks atklāta ceturtā uzņēmuma ražotne Latvijā 1700 kv/m platībā."

Šodien, 15. augustā, a/s Mārupes Metālmeistars atklāj jaunu ražotni, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18. Uzņēmums investējis vairāk kā pusmiljonu latu, lai uzsāktu būvniecībā izmantojamās lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukciju ražošanu un nodrošinātu metāla ruļļu griešanu.

Jaunā ražotne izveidota Jelgavā, NP Jelgavas Biznesa parka teritorijā. Tajā ražos lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukcijas, ko izmanto būvniecībā un smagajā mašīnbūvē, kā arī nodrošinās metāla ruļļu griešanu.

Kopējais investīciju apjoms ir 657 tūkstoši latu, no kuriem 361 tūkstotis latu (55%) ir piesaistītais Eiropas Savienības struktūrfondu un Latvijas valsts atbalsts. Uzņēmums saņēmis arī kredītu Hansabankā. A/s Mārupes Metālmeistars vadība norāda, ka lielākā daļa investīciju ir veiktas, lai iegādātos modernu ražošanas tehniku Skandināvijā.

A/S Mārupes Metālmeistars direktors Andris Skolmeistars uzsver: "Latvijā jau ilgu laiku valsts un nozaru līmenī runājam par to, ka jāpaaugstina darba produktivitāte. Mēs uzskatām, ka tam ir divi priekšnosacījumi - kvalitatīva tehnika, ar ko ražot, un darbinieki, kas spēj strādāt ar šādu tehniku. Tehniku esam iegādājušies un, lai spētu maksimāli izmantot tās jaudu, saviem darbiniekiem nodrošinām apmācības, pieaicinot ārzemju speciālistus, kas ir eksperti darbam ar iegādāto tehniku."

A/S Mārupes Metālmeistars 15.augustā atklās jauno produkcijas ražotni Jelgavā, Aviācijas ielā 18, NP Jelgavas Biznesa parka teritorijā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Jaunā ražotne izveidota, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu, un tajā ražos būvniecībā izmantojamās lielgabarīta metāla konstrukcijas un nodrošinās metāla ruļļu griešanu.

A/S Mārupes Metālmeistars dibināts 1999.gadā un ražo tērauda sienu un jumtu profilus, kā arī papildelementus jumtu ierīkošanai. Uzņēmumam ir vairākas ražotnes Olainē Nordic Industrial Park (NIP) teritorijā. 2006.gada gada martā uzņēmums atklāja papildus ražotni NIP teritorijā, tās izveidei piesaistot ES līdzfinansējumu. Pabeigta arī ražotnes izveide Ukrainā.

A/S Mārupes Metalmeistars saražoto produkciju realizē gan Latvijas tirgū, gan eksportē uz Lietuvu, Kaļingradu, Skandināviju un Vāciju. Uzņēmuma kopējais apgrozījums 2006.gadā sasniedza 3 miljonus latu.

Lai palielinātu ražošanas jaudas un eksporta apjomus, metālapstrādes uzņēmumi investē paši savus līdzekļus, ņem kredītus un piesaista riska kapitālu

Nesen a/s Mārupes metālmeistars un SIA Orions loģistika tikuši pie riska kapitāla fonda ZGI Capital finansējuma, SIA SFM Latvia būvē jaunas ražotnes un iegādājas jaunas tehnoloģijas, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, gan bankas līdzekļus.

SIA SFM Latvia pērn palielinājusi apgrozījumu aptuveni par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 3,1 milj. eiro, stāsta uzņēmuma vadītājs Nauris Jansons. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums būs vismaz 4 miljoni eiro, viņš prognozē. Finansiālās darbības snieguma uzlabošanos uzņēmuma vadītājs skaidro ar darbības sākšanu jaunā, modernā ražotnē, kas notikusi šī gada sākumā. SIA SFM Latvia jaunā ražotne 3,5 tūkst. m2 platībā izmaksājusi 1,8 miljonus eiro, aptuveni viens miljons eiro ieguldīts iekārtās, kuras iegādātas, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Metālizstrādājumu ražotājai a/s Mārupes metālmeistars pērn apgrozījums sarucis par 5,7% līdz 4,22 miljoniem latu. Tāpat uzņēmumam 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarukusi arī peļņa, liecina Lursoft dati.

A/s Mārupes metālmeistars, kas 76% no saražotās produkcijas realizē Latvijā, pērn nopelnīja 63 tūkstošus latu. Pārējie 24% uzņēmuma produkcijas tika pārdota Eiropas Savienības valstīs.

Pērnais gads uzņēmumam iezīmējas ar vairāku jaunu produktu, tostarp jumta metāla šindeļu un rombu, kā arī metāla konstrukciju, ieviešanu.

Šogad uzņēmums plāno saražot produkciju aptuveni 4,6 miljonu latu apmērā, un tādējādi sasniegt 2011. gada apgrozījuma rādītājus.

A/s Mārupes metālmeistars ir Olainē reģistrēts uzņēmums, kas savu darbību uzsāka 1999. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 205 tūkstošus latu. Pērn vidēji kompānijā strādāja 80 darbinieki, savukārt uzņēmuma valdē darbojās trīs amatpersonas – Jānis Grāvītis (valdes priekšsēdētājs), Andris Skolmeistars un Jānis Ziņģis.

Noslēdzies SIA Mārupes Metālmeistars izsludinātais iepirkums par lielgabarīta metāla konstrukciju ražotnes būvniecību, projektēšanu un autoruzraudzību, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi un par uzvarētāju noteikta SIA Steel Constructor MM, kuras piedāvātā līgumcena ir 1,8 miljoni eiro.

Līguma izpildes termiņš ir 2019.gada 30.novembris.

AS Mārupes Metālmeistars ražo tērauda jumtu un sienu segumus, ūdens noteksistēmas un visus nepieciešamos papildelementus jumtu ierīkošanai, kā arī dažādu gabarītu metāla konstrukcijas. Visa kompānijas produkcija pazīstama ar preču zīmi Metalmaster.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Baznīcas tornim, labiekārtotiem Lielupes un Driksas krastiem ar promenādēm un gājēju tiltu, kā arī atpūtas zonai Pasta salā nākotnē jākļūst par Jelgavas vizītkarti

Pilsētvides un publiskās ārtelpas sakārtošana Jelgavā ir viena no pēdējo gadu prioritātēm, kas uzsvērta arī pilsētas attīstības plānos. Jelgava tiecas kļūt atpazīstama un cenšas radīt jaunu pilsētas vizītkarti tās vietā, kas neatgriezeniski pazaudēta vēl II Pasaules kara laikā. Šobrīd Jelgavā jau ir pabeigti un vēl tiek realizēti vairāki vērienīgi pilsētvides projekti, kam jāveido jauno pilsētas tēlu.

Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte uzsver, ka pēdējo gadu aktivitātes pilsētā varējušas notikt, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam. Aktivitātes “Nacionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros kopumā Jelgavas pašvaldībai projektu īstenošanai pilsētvides konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai maksimāli pieejamās ERAF attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros jau ir atbalstīti pieci projekti, kopējā noslēgto līgumu summa sasniedz 19,9 miljonus latu, no tiem 15,9 miljonus finansē ERAF, pārējo summu veido Jelgavas pašvaldības un valsts finansējums.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Jelgavā rosīgu atmosfēru rada ielu seguma rekonstrukcija, kas turpināsies arī pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pārmaiņas pilsētas ainavā ienesis pērn atklātais gājēju tilts, kas nosaukts vēsturiskajā Jelgavas vārdā - par Mītavas tiltu. Moderno tiltu, kura būvniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 latu, par Jelgavas izaugsmes simbolu dēvē pilsētas vadības pārstāvji, bet kritizē viņu oponenti, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, norāda laikraksts.

Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai esot izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienākot arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams esot fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Ekonomikas policijas pārvaldes darbinieki Bauskas rajona Codes pagastā atklājuši nelikumīgu alkohola pārstrādes ražotni.

26.jūnijā Bauskas rajona, Iecavā policijas darbinieki sadarbībā apturēja automašīnu VW Transporter, kuru vadīja 1977.gadā dzimis vīrietis. Veicot automašīnas apskati, policijas darbinieki konstatēja, ka tajā atrodas piecas 200 litru tilpuma mucas ar šķidrumu, kam bija alkoholam raksturīga smarža.

Automašīnas vadītājs tika aizturēts, jo nevarēja uzrādīti šķidruma izcelsmi apliecinošus dokumentus.

Turpinot darbu, policijas darbinieki kādā saimniecības ēkā Bauskas rajona, Codes pagastā atklāja nelikumīgu alkohola pārstrādes ražotni, kur atrada un atsavināja 35 viena kubikmetra konteinerus, kuros kopumā atradās 2400 litri alkohola, kā arī sūkņus un iekārtas alkohola ražotnei.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

Metāla kastīte ar nelielu sensoru, piestiprināta pie Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ēkas Kazarmes ielā, kopš aprīļa sākuma ik pēc desmit minūtēm ziņo Radiācijas drošības centram par radiācijas līmeni pilsētā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas. Tā ir viena no 24 jaunajām radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas modernizētās sistēmas stacijām, kuras izvietotas visā Latvijā.

Jelgavā radiācijas līmenis nekad iepriekš nav novērots.

Kā stāstījis Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Latvijas centrālajā daļā noveļ no jaunās stacijas pleciem uzdevumu pirmajai konstatēt no ārvalstīm ceļojošus radioaktīvā piesārņojuma mākoņus – par to rūpējas stacijas Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citviet valsts perifērijā. «Ja tas mākonis nāks, pirmās ziņos pierobežas stacijas,» H.Verbelis paskaidrojis Zemgales Ziņām. «Jaunā sistēma datus sniedz ik pēc desmit minūtēm GPRS sakaru tīklā, savukārt novecojušās iekārtas informāciju apkopoja ik pa astoņām stundām, turklāt datu pārraidīšanai izmantojot telefona līniju,» H.Verbelis uzsvēris nepieciešamību paplašināt un modernizēt sistēmu, kuras izmaksas bija 589 995 eiro, tostarp 86 procenti ES Kohēzijas fonda atbalsts.

Ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona nekustamo īpašumu megapircējus visvairāk interesē Jelgava, - to rāda Baltic Screen apkopotie dati par šā gada pirmajā pusgadā veiktajiem lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā.

Ceturtā daļa no visiem pirmajā pusgadā fiksētajiem darījumiem, kuru summa pārsniegusi 0,35 miljonus latu, notikusi tieši Jelgavā, un pircēju vidū pārsvarā bijuši Igaunijas uzņēmumi. Turklāt tāpat igauņus interesējuši lieli un dārgi īpašumi arī Kurzemes pusē.

Vēl vienu lielo darījumu grupu ārpus Rīgas veidojuši „formālie” darījumi, kuros dažādu iemeslu dēļ – galvenokārt, lai saņemtu bankas kredītu, - kompāniju īpašnieki vai līdzīpašnieki tām pārdevuši līdz tam pašiem piederējušas ēkas un zemesgabalus.

Ja šīs tendences atbilst pirms pusgada izteiktajām nekustamo īpašumu ekspertu prognozēm, tad kopumā īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Rīgas rajona vismaz lielo darījumu ziņā nav attīstījies tik strauji, kā tika paredzēts.

Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību kritiskajam ielu seguma stāvoklim Jelgavā un rosinātu vietējo pašvaldību mainīt vienaldzīgo attieksmi pret šo sāpīgo problēmu, laikraksts Zemgales Ziņas sadarbībā ar autoskolām Autoamatnieks un Stnig, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu pašpārvaldi un tirdzniecības centru VIVO centrs organizē protesta akciju Mēs pret bedrēm, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tās laikā tiks vākti iedzīvotāju paraksti zem atklātās vēstules, kurā Jelgavas domei pieprasīts noteikt ceļu remontus par prioritāti, kā arī kontrolēt veikto remontdarbu kvalitāti, pieprasot no darba veicējiem garantiju ne tikai rekonstruētajām ielām, bet arī bedru aizlāpīšanas darbiem. Kā norāda akcijas organizatori, līdzšinējās Jelgavas pašvaldības noteiktās prioritātes – tūrisms un uzņēmējdarbības attīstība – arī ietekmē sliktais ielu segums, jo diezin vai pilsētas viesi vēlēsies pārvietoties pa kritiskas kvalitātes ielām, riskējot nopietni sabojāt savu automašīnu.

Jelgavas pašvaldības attieksmi pret šo problēmu arī uzskatāmi demonstrējot fakts, ka šā gada pilsētas budžetā ielu seguma bedrīšu remontam paredzēts izlietot 370 tūkstošus latu, kas ir krietni mazāk nekā, piemēram, plānots tērēt pašvaldības tēla spodrināšanai – šim nolūkam atvēlēts aptuveni pusmiljons.

Jelgavā šodien atklāj 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku; ražos šokolādi ar zemu kaloriju daudzumu

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Viņas līdzšinējā pieredze saistīta ar darbu mārketinga jomā vairākās starptautiskās kompānijās, tostarp Heineken, Natur Produkt. 2014. gadā noīrējuši telpas biznesa centrā, kur sākuši recepšu izstrādi un tā gada nogalē nonākuši līdz Red šokolādes receptei. Galvenais mērķis bija panākt zemāku kaloritāti. Vienlaikus sākuši meklēt investorus, kas palīdzētu realizēt šo ideju. Lai sāktu šokolādes ražošanu, sākotnēji iegādājušies miniatūras šokolādes ražošanas iekārtas no Šveices kompānijas Buhler, bet 2016. gada sākumā pieņemts lēmums par uzņēmuma dibināšanu, iekārtu pirkšanu un šokolādes rūpnīcas izveidi Jelgavā.

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Elektroenerģijas padeves zudumi ražotājiem industriālajos parkos ik gadu rada vairākus desmitus tūkstošus latu lielus zaudējumus.

Iepazīstoties ar industriālo parku attīstītāja NP Properties sagatvotajiem aprēķiniem par elektroenerģijas padeves traucējumu radītajiem zaudējumiem, ekonomikas ministrs Artis Kampars solījis parka vadībai palīdzēt rast risinājumu problēmas novēršanai valdības līmenī, tostarp pārrunājot iespējamos risinājumus ar Latvenergo vadību.

Jelgavas rūpniecības rajonā, kur atrodas arī NP Jelgavas Biznesa Parks, ikdienā novērojami elektrības padeves pārtraukumi, kas būtiski apgrūtina ražošanas procesus. Problēmu rada vēl padomju laikā celtas elektrostacijas, savukārt ražotāji izmanto modernas tehnoloģijas un iekārtas, kas ir ļoti jutīgas. Šis ir viens no apstākļiem, kas attur ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas biznesa parkos.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā NP Properties nodevis ekspluatācijā jauno noliktavu un ražošanas ēku kompleksu. Līdz ar to tika pabeigta viena no pirmā industriālā parka Latvijā Nordic Industrial Park paplašināšana.

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbilst ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvuzņēmumu Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība ir 7 tūkst. kv.m. Nākotnē plānots kompleksu paplašināt par vēl aptuveni 4 tūkst.kv.m.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore: "Jaunais noliktavu un ražošanas ēku komplekss, kurā ieguldītas 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērtā vidē, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos NP Properties attīstītajos parkos."