Mārupes novada dome 27.oktobrī pieņēmusi lēmumu piešķirt līdzfinansējumu 16 personām dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai par kopējo summu 19855,45 EUR apmērā, informē Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Mārupes novada dome jau 26.maijā pieņēma saistošos noteikumus Par Mārupes novada pašvaldības finansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuru mērķis ir veicināt dzīvojamo māju pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvi atsevišķām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, politiski represētajiem u.c.).

Laika periodā no 2016.gada 9.septembra līdz 10.oktobrim Mārupes novada pašvaldībā tika saņemti 27 pieteikumi pašvaldības finansējuma saņemšanai dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Kā Mārupes ielas priekšrocību uzņēmēji min mājīgumu, mazpilsētai raksturīgo mierpilno atmosfēru un nemainīgu iespēju atrast automašīnas stāvvietu bez maksas.

Mārupes iela Āgenskalna dienvidu daļai tika pievienota XIX gs. pirmajā pusē. Tolaik Āgenskalns bija iecienīta turīgo rīdzinieku muižu un atpūtas zona. Nu Mārupes ielā kopmītnēs mājvietu atraduši dažādu valstu studenti, Māras dīķa krastos sirmas kundzes un ģimenes ar bērniem baro pīles, un visas ielas garumā biznesa vietu atraduši vairāki uzņēmēji.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Vēl vairāk saules nupat nosvinēja desmit gadu jubileju, bet tās mini restorāns Pastarellia Mārupes ielā atrodas piekto gadu. Pat regulārie apmeklētāji, iespējams, nemaz nezina, ka restorāna pagrabstāvā atrodas ravioli un pastu ražošanas iekārtas. Uzņēmuma īpašnieks un pavārs Endijs Bērziņš stāsta, ka sākotnējais Mārupes ielas telpu izmantošanas mērķis bija tieši tāds – nevis pirkt izejvielas no citiem, bet ražot pašiem.

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Mārupītē piesārņojuma dēļ iet bojā zivis. Vairākas zivis ir jau nobeigušās, bet pamatīga izmēra līdaka cenšas tikt krastā, lai izbēgtu no piesārņotās upes, savukārt apkārt esošie cilvēki izsaka pieņēmumu, ka tas ir tikai sākumus, redzams LTV Ziņu dienesta filmētajā materiālā.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Vielu ir daudz - gan sārmainas, gan skābas, tās cita citu neitralizē, kopā sajaucies daudz dažādu ķīmisku savienojumu, skaidroja Zitāns.

Specializētais uzņēmums Eko osta turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu.

Viņš prognozēja, ka piesārņojums Mārupes novadgrāvjos un Mārupītē varētu saglabāties vismaz divas nedēļas. Piesārņojums sasniedz arī gruntsūdeņus, taču tas nenotiek tik strauji, turklāt gruntsūdeņu līmenī notiek piesārņojuma pašattīrīšanās. «Nekādi citi ķīmiski līdzekļi vides un piesārņoto ūdeņu attīrīšanai neder,» piebilda Zitāns.

Trešais lielākais mazumtirgotājs Baltijā, lielveikalu tīkls IKI šobrīd ir apturējis jūnija sākumā uzsāktā tirdzniecības centra būvniecību Mārupē, pamatojoties uz Mārupes pagasta padomes negaidīto lēmumu anulēt pašu domnieku iepriekš izsniegto būvatļauju.

IKI plānotajā lielveikalā ar kopējo platību 2600 m2 ir iecerējis investēt 2 milj. latu un nodrošināt Mārupes iedzīvotājiem līdz 70 jaunām darba vietām.

„Šis ir pirmais šāda veida precedents kompānijas ilggadējā pieredzē. IKI nav saprotama Mārupes pašvaldības motivācija, un esam satraukti ne tikai par pašvaldības nodomiem, bet arī par domnieku saimniekošanas caurredzamību. Manuprāt, šāda pašvaldības rīcība liek aizdomāties par to, vai pašvaldība, apturot jau uzsāktu investīciju projektu, tiešām rīkojas Mārupes iedzīvotāju interesēs,” skaidro Raimonda Klimašauskaite, SIA Palink valdes locekle un lielveikalu IKI Latvijas tīkla vadītāja.

Pašvaldība izsniegto būvatļauju anulējusi, jo uzskata, ka iecerētā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar likumdošanas prasībām. IKI komercobjekta zemi iegādājas laikā, kad būvniecības ieceres publiskā apspriešanai jau bija notikusi. Par publiskās apspriešanas norisi atbildīga ir Mārupes pagasta pašvaldība.

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Šajā pavasarī SIA Mārupes siltumnīcas gurķi ienākušies aptuveni nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā, sacīja siltumnīcas ražošanas daļas vadītāja Maruta Kravale.

«Pirmie gurķi iesēti 5.janvārī un patlaban aizņem 3,6 hektārus stikla siltumnīcās. Pagājušajā piektdienā novākti aptuveni 700 kilogrami, savukārt līdz šodienai esam novākuši jau deviņas tonnas,» sacīja Kravale.

Viņa norādīja, ka Latvijas gurķi atšķiras no importa produkcijas gan ar garšu, gan smaržu, lai gan arī Spānijā vai Holandē gurķi tiek audzēti ar līdzīgu tehnoloģiju. Agronome atzina, ka tirgū jau pirms mēneša parādījušies viltojumi - jaunie gurķi ar Mārupes uzlīmi, kuru izcelsmes valsts esot Polija.

Līdzās jauno gurķu ražai Mārupes siltumnīcā drīzumā ienāksies arī tomāti. Pērn pirmās ražas bija maija sākumā, šogad tās jau būs aprīļa vidū. Tomāti stādīti trīs hektāros, un plānotā agro tomātu raža varētu būt 38 tonnas mēnesī.

Ekspluatācijā nodotas Mārupes pamatskolas un Jaunmārupes pamatskolas moduļu tipa piebūves, informē Mārupes novada dome.

Lai nodrošinātu mācību telpas topošajiem pirmklasniekiem, plānojot pašvaldības budžetu, tika lemts Mārupes pamatskolu un Jaunmārupes pamatskolu paplašināt, piebūvējot moduļu tipa piebūves ar nokomplektētu materiāli tehnisko bāzi. Piebūves augustā ir pieņemtas ekspluatācijā un šobrīd norit telpu iekārtošanas darbi.

Kopējās investīcijas Jaunmārupes pamatskolas moduļa tipa būvei un aprīkojumam - 656 278 eiro apmērā, Mārupes pamatskolai – 538 727 eiro, pašvaldībai ņemot aizņēmumu valsts kasē.

Abu skolu moduļu tipa piebūvju būvprojektu izstrādi, būvdarbus un autoruzraudzību veica SIA «INOS».

Jaunās piebūves ļaus 2019.gada 1.septembrī mācības uzsākt papildus vairāk nekā 200 skolēniem.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Mārupes novada domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 12.martā noraidīts Rail Baltica projekta ietvaros piedāvātais dzelzceļa trases atzara risinājums Mārupes novada teritorijā, jo tas neatbilst novada attīstības plānošanas dokumentiem, informē domes pārstāve Uva Bērziņa.

Mārupes dome atbalsta pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas "Rīga" plānošanas dokumentos iestrādāto pamattrases savienojumu ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses.

Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada domes deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto Rail Baltica pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu. Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti.

Šodien, 15. augustā, pašmāju metālapstrādes uzņēmums "Mārupes Metālmeistars" atklāj jaunu ražotni "NP Jelgavas Biznesa Parkā", kas atrodas agrākās automobiļu rūpnīcas "RAF" teritorijā.

Plānots, ka līdz ar 1700 kv.m plašās ražotnes izveidi "Mārupes Metālmeistars" būtiski paplašinās ražotās produkcijas sortimentu, tādējādi palielinot arī produkcijas noieta valstu skaitu.

"NP Jelgavas Biznesa Parks" ietilpst "NP Properties" industriālo parku ķēdē.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Pirmo līgumu ar "Mārupes Metālmeistaru" par ražošanas telpu iznomāšanu noslēdzām jau 2003. gadā, kad metālapstrādes uzņēmums izveidoja pirmo ražotni citā mūsu industriālajā parkā Olainē "Nordic Industrial Park".

Līdz šim brīdim "Mārupes Metālmeistars" Olainē ir izveidojis trīs ražotnes aptuveni 2100 kv/m platībā, un jau šodien "NP Jelgavas Biznesa Parkā" tiks atklāta ceturtā uzņēmuma ražotne Latvijā 1700 kv/m platībā."

Pamatojoties uz 27. oktobrī Mārupes pagasta pašvaldības izsniegto būvatļauju, šodien, 28. oktobrī, Baltijas trešais lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls IKI atsācis lielveikala būvniecība Mārupē, Daugavas ielā 31.

Plānots, ka jaunā veikala kopējā platība būs 2600 m2 un tajā tiks nodrošinātas līdz pat 70 jaunas darba vietas. Kā jau ziņots, kopējās IKI investīcijas jaunajā veikalā pārsniegs 2 miljonus latu.

Šā gada jūlijā pašvaldība apturēja izsniegto veikala būvatļauju, šādu lēmumu pamatojot ar to, ka pirms būvatļaujas izsniegšanas plānotā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar noteiktajām prasībām. Tādēļ IKI sadarbībā ar pašvaldību šā gada augustā un septembrī organizēja atkārtotu publisko apspriešanu, kuras laikā Mārupes iedzīvotājus iepazīstināja ar plānoto lielveikalu. «Esam gandarīti par labo sadarbību, kas ir izveidojusies ar Mārupes pagasta pašvaldību un Mārupes iedzīvotājiem. Publiskās apspriešanas laikā vairāk kā 70 Mārupes iedzīvotāji ir pauduši savu atbalstu jaunajam IKI veikalam. Lai tas atbilstu mārupiešu vēlmēm, esam uzklausījuši arī iedzīvotāju ieteikumus un daudzus no tiem iestrādājuši papildinātajā būvprojektā,» stāsta IKI Tehniskās nodaļas vadītājs Vladislavs Rusovičs.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Aizvadītajā nedēļā vienu no lielākajām komercķīlām a/s Swedbank devusi SIA Mārupes siltumnīcas.

5.2 miljonus latu lielā komercķīla reģistrēta pēc bankas pieprasījuma, taču saistīta ar radniecīgo uzņēmumu - SIA Mārupes siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe savstarpēju aizdevumu, Db skaidroja SIA Mārupes siltumnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Aizdevums saistīts ar apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību sezonas sākšanai, norādīja J. Bērziņš.

Jau iepriekš ziņots, ka nolūkā operatīvāk piesaistīt investīcijas konkrētiem projektiem aizvadītā gada nogalē SIA Sabiedrība Mārupe kļuva par mātes uzņēmumu, nodibinot četrus uz nozaru specifikas balstītus meitas uzņēmumus: Mārupes Siltumnīcas, Mārupes Lauksaimnieks, Mārupes Serviss un Mārupes Zvērsaimniecība.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Mārupē, kā arī Mārupes novada Skultē un Tīrainē siltumenerģijas tarifs no 1.septembra pieaugs par 2,5 reizēm - līdz 320,14 eiro par megavatstundu (MWh), informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šis būs terminēts tarifs, kas būs spēkā tikai septembrī - attiecīgi no 1.septembra līdz 30.septembrim. Pēc tam 1.oktobrī spēkā stāsies jauns tarifs - 312,79 eiro par MWh, kas ir par 2,3% mazāk nekā septembra tarifs.

Patlaban komersants SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" saviem klientiem piemēro siltumenerģijas tarifu 127,29 eiro par MWh, kamēr no 1.oktobra bija paredzēts tarifu samazināt līdz 119,94 eiro par MWh.

SPRK norāda, ka siltumenerģijas tarifu pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas pieaugumu, konkursa kārtībā noslēdzot jaunu līgumu par dabasgāzes piegādi. Dabasgāzes vairumtirgus cenas kāpuma dēļ kopējās kurināmā izmaksas komersantam ir pieaugušas par 180,7%. Komersants ar dabasgāzi saražo visu lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu.

2015./2016. mācību gadā skolas gaitas Mārupes pašvaldības izglītības iestādēs no 1. līdz 12.klasei uzsākuši kopumā 1 882 skolēni, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Atverot 13 pirmās klases, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par divām vairāk, pašvaldības skolas šogad uzņem 328 pirmklasniekus, 78 no kuriem mācības uzsāks rekonstruētajā Mārupes pamatskolā, informē pašvaldībā.

Īsi pirms jaunā mācību gada uzsākšanas, 31.augustā, Tīrainē tika atklāta Mārupes pamatskolas jaunā piebūve. Rekonstrukcijas gaitā skola paplašināta, piebūvējot jaunu korpusu, tādējādi nodrošinot iespēju skolā jauno mācību gadu uzsākt 315 skolēniem.

Jaunajā divstāvu piebūvē 4 328 m2 platībā, kas būvēta, nojaucot skolas veco ēku, izvietota aktu zāle ar skatuvi, jaunas mācību klases sākumskolas skolēniem, vairāki mācību kabineti pamatskolas skolēniem, kā arī telpas skolas administrācijai. Līdz šim vērienīgākās izmaiņas Mārupes pamatskola piedzīvojusi 2008.gadā, kad 1949.gadā celtā skola tika paplašināta, izbūvējot bibliotēku, jaunus kabinetus, ēdnīcu un plašu sporta zāli.

Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" jaunā ēka nosvinējusi spāru svētkus. Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, informē Mārupes novada dome.

Būvniecības darbi tika uzsākti pagājušā gada jūlijā. Jaunais bērnudārzs būs viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā, tā 6200 kvadrātmetru plašo telpu apsilde tiks nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem un nākotnē tiek domāts arī par saules paneļu uzstādīšanu gan elektrības iegūšanai, gan siltā ūdens uzsildīšanai.

Uz jaunbūves jumta spārēm 16.martā tika uzlikts vainags kā apliecinājums tam, ka viens nozīmīgs posms būvniecībā ir noslēdzies, ir sasniegta ēkas augstākā virsotne - pabeigta jumta nesošā konstrukcija. Jaunais bērnudārzs būs lielākais novadā, nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītību apgūt 384 mazajiem mārupiešiem.

Mārupes pašvaldības jaunā bērnudārza būvniecības projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, no tiem 4,6 miljoni eiro tiks ņemti kā aizņēmums Valsts kasē, bet 7,3 miljoni būs pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Jaunās ēkas būvdarbus veic SIA "VELVE". Ēku projektēja SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs", bet būvuzraudzību īsteno SIA "Marčuks".

Izvērtējot ar Eko Rīga slēgto līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Mārupē, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atzinis par netaisnīgiem vairākus tā noteikumus.

Pēc PTAC iejaukšanās Eko Rīga šos nosacījumus jau esot grozījis, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

No 1.jūlija Mārupes novadā mainījusies atkritumu izvešanas kārtība - to turpmāk nodrošinās tikai viens uzņēmums, SIA EKO Rīga, kas šīs tiesības ieguvis domes rīkotā iepirkuma konkursa rezultātā. Mārupiešus pašvaldības deputātu pieņemtais lēmums neapmierināja, jo uzņēmums pēc uzvaras konkursā nosūtīja iedzīvotājiem neizdevīgus un agresīvus līgumus, kas iepriekš ar iedzīvotājiem un arī ar pašvaldību netika saskaņoti. Neraugoties uz asiem iedzīvotāju iebildumiem un teju 1000 iedzīvotāju parakstiem, pašvaldība atteicās lauzt līgumu ar Eko Rīga.

No piektdienas pircējiem būs iespēja Maxima XXX lielveikalos iegādāties jauno SIA Mārupes Siltumnīcas tomātu ražu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji Mārupes tomāti būs pieejami Maxima XXX lielveikalos Rīgā - K.Ulmaņa gatvē 88a, A.Deglava ielā 67 un Slokas ielā 115, bet jau no nākamās nedēļas jaunā Mārupes tomātu raža nonāks arī citos Maxima lielveikalos visā Latvijā.

Patlaban Maxima lielveikalos Latvijā audzētās ražas plauktos papildus Mārupes tomātiem ir pieejami īsie un garie gurķi, dzeltenie Latvijas tomāti, kā arī Latvijā audzētie lociņi un salāti podiņos. Nākamnedēļ veikalu plauktos nonāks arī SIA Rītausma un citu Latvijas audzētāju tomāti.

Arī lielveikalā Rimi no šodienas iespējams iegādāties Mārupes siltumnīcās audzētos tomātus, kurus piegādā kooperatīvā saimniecība Baltijas dārzeņi. Pirmās Mārupes ražas tomāti pieejami Rimi lielveikalos Rīgā t/c Spice un t/p Alfa, kā arī veikalos Galerijā Centrs un Lielupe, savukārt palielinoties ražai, tomātus varēs iegādāties arī pārējos Rimi un Supernetto veikalos visā Latvijā.

Piektdien, 7. novembrī, Mārupē uz Pirmo Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongresu pulcēsies uzņēmēji no 26 Latvijas novadiem un pilsētām, lai satiktos un debatētu par Latvijas reģionu attīstību, spriestu par ES fondu pieejamību uzņēmējiem, uzņēmēju un pašvaldību sadarbības jautājumiem, kā arī citiem Latvijas reģionos strādājošajiem uzņēmējiem būtiskiem jautājumiem, informē biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis.

Mārupes uzņēmēju rīkotajā kongresā piedalīsies reģionālās uzņēmēju biedrības un klubi no Alojas, Alūksnes, Babītes, Balviem, Bauskas, Cēsīm, Daugavpils, Grobiņas, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Ķekavas, Liepājas, Limbažiem, Līvāniem, Ludzas, Mārupes, Ogres, Priekules, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Siguldas, Talsiem, Tukuma un Valmieras pilsētām un novadiem.

Kongresa ievaddaļā reģionu uzņēmējus uzrunās Ekonomikas ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas izstāstīs savu redzējumu par ES fondu pieejamību Latvijas reģioniem un Latvijas pašvaldību kopējās attīstības galvenajiem virzieniem Nacionālā attīstības plāna kontekstā 2015. gadā un vidējā termiņā.

Biroju un dzīvojamo ēku rajona izbūvi 14 hektāru platībā Ulmaņa gatvē, Mārupes novada teritorijā SIA Larix Property varētu sākt 2012. gadā.

Šobrīd attīstītājs ir sācis tehnisko projektēšanu. SIA Larix Property pie Mārupes projekta attīstīšanas strādā kopš 2007. gada; pirmā posma būvniecību plānots sākt 2012. gadā. Visa projekta ilgtermiņa attīstība paredzēta līdz 2027. gadam.

2010. gadā pilnībā nodefinējām Mārupes projekta kopējo koncepciju, īpaši pievēršot uzmanību projekta fāžu noteikšanai, kas zināmā mērā ir atkarīgas no ārējiem apstākļiem, stāsta SIA Larix Property valdes loceklis Romāns Astahovs.

Mārupes novads ir viens no straujāk augošajiem pēdējo gadu laikā; turklāt arī «lauku ainava» tur ir saglabāta. Mārupē ir septiņas pašvaldības izglītības iestādes. Teritorija ir viegli sasniedzama, viņš pamato vietas izvēli.

Būtiskākā problēma Mārupes novada pašvaldībā skar iepirkumu jomu, jo pašvaldība daudzos gadījumos nav ievērojusi likuma prasības un nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci, konstatēts Valsts kontroles revīzijā.

Revīzijā netika gūti pierādījumi, ka 331 tūkstoši eiro budžeta līdzekļu ir izlietoti efektīvi. Lielāko summu veido skolēnu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana. Pašvaldība noslēgusi trīs līgumus ar SIA par telpu nomu, bet nav piemērojusi iepirkuma procedūru par skolēnu ēdināšanu.

Tādējādi, pēc Valsts kontroles, domām, apņemšanās katru pašvaldību pārbaudīt ne retāk kā reizi 3 gados ir pamatota un ļoti nepieciešama, un to apliecina nupat pabeigtā revīzija Mārupes novada pašvaldībā un AS Mārupes komunālie pakalpojumi.

Revidentu ieskatā, Izvairoties no iepirkumu procedūras, pašvaldība arī nodevusi savai kapitālsabiedrībai – AS Mārupes komunālie pakalpojumi tādas funkcijas, kuras varētu veikt pati vai uzticēt citiem tirgus dalībniekiem. AS šo uzdevumu izpildi (par kuriem pašvaldība samaksājusi 192,6 tūkstošus eiro) savukārt nodevusi ārpakalpojuma sniedzējiem, samaksājot 184 tūkstošus eiro. Viegli izrēķināt, ka AS peļņa, faktiski neko nedarot, bijusi vairāk nekā 8 tūkstoši eiro, uzsver VK.

Mārupes vidusskolai plānots no 2019.gada 1.septembra piešķirt valsts ģimnāzijas statusu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Lai vispārējās vidējās izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par īstenojamo izglītības programmu skaitu, skolēnu skaitu un mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos.

Mārupes vidusskola īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas, kuru vidū ir arī matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. Vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos 2017. un 2018.gadā ir par 10% augstāks nekā vidēji valstī un par 5% pārsniedz Rīgas plānošanas reģiona skolu rezultātus.

Šajā mācību gadā 10.-12.klašu grupā mācās 237 jaunieši un skola veic arī pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā. Mārupes vidusskolas pedagogi piedalās valsts izglītības politikas veidošanā, piedalās valsts izglītības politikas dokumentu izstrādes darba grupās, kā arī valsts diagnosticējošo darbu satura izstrādē un mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanā. Pašvaldības un Pierīgas novadu apvienības līmeni Mārupes skolas pedagogi izstrādā arī olimpiāžu un konkursu uzdevumus. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izvērtējot Mārupes vidusskolas skolēnu mācību sasniegumus un veikto metodisko un pedagogu tālākizglītības darbu, atbalsta valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Mārupes vidusskolai un virza jautājuma apstiprināšanu valdībā.

Zemkopības ministrijā vērsusies SIA Mārupes siltumnīcas ar ziņu, ka atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izplatīta nepatiesa informācija, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražotā produkcija esot nekvalitatīva, jo gurķos konstatēts augsts nitrātu saturs. Tālab šī nepatiesā informācija negatīvi ietekmējot saimniecībā audzētās produkcijas noietu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) veikt ārkārtas pārbaudes SIA Mārupes siltumnīcas ražotajiem gurķiem. PVD inspektori ārkārtas pārbaudes laikā paraugus analīzēm noņēmuši SIA Mārupes siltumnīcas uz vietas dārzniecībā, kur gurķi un citi dārzeņi tiek audzēti. Paraugu analīzes veikuši valsts zinātniskā institūta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR eksperti.

«Saskaņā ar veikto analīžu rezultātiem SIA Mārupe siltumnīcas audzētajos gurķos nitrātu daudzums ir minimāls. Gurķiem veiktās analīzes tikai vēlreiz apliecina, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražo un patērētājiem piedāvā drošu un kvalitatīvu pārtiku,» šodien medijiem izplatītā paziņojumā uzsver zemkopības ministrs.