A/S Mārupes Metālmeistars 15.augustā atklās jauno produkcijas ražotni Jelgavā, Aviācijas ielā 18, NP Jelgavas Biznesa parka teritorijā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Jaunā ražotne izveidota, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu, un tajā ražos būvniecībā izmantojamās lielgabarīta metāla konstrukcijas un nodrošinās metāla ruļļu griešanu.

A/S Mārupes Metālmeistars dibināts 1999.gadā un ražo tērauda sienu un jumtu profilus, kā arī papildelementus jumtu ierīkošanai. Uzņēmumam ir vairākas ražotnes Olainē Nordic Industrial Park (NIP) teritorijā. 2006.gada gada martā uzņēmums atklāja papildus ražotni NIP teritorijā, tās izveidei piesaistot ES līdzfinansējumu. Pabeigta arī ražotnes izveide Ukrainā.

A/S Mārupes Metalmeistars saražoto produkciju realizē gan Latvijas tirgū, gan eksportē uz Lietuvu, Kaļingradu, Skandināviju un Vāciju. Uzņēmuma kopējais apgrozījums 2006.gadā sasniedza 3 miljonus latu.

Šodien, 15. augustā, a/s Mārupes Metālmeistars atklāj jaunu ražotni, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18. Uzņēmums investējis vairāk kā pusmiljonu latu, lai uzsāktu būvniecībā izmantojamās lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukciju ražošanu un nodrošinātu metāla ruļļu griešanu.

Jaunā ražotne izveidota Jelgavā, NP Jelgavas Biznesa parka teritorijā. Tajā ražos lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukcijas, ko izmanto būvniecībā un smagajā mašīnbūvē, kā arī nodrošinās metāla ruļļu griešanu.

Kopējais investīciju apjoms ir 657 tūkstoši latu, no kuriem 361 tūkstotis latu (55%) ir piesaistītais Eiropas Savienības struktūrfondu un Latvijas valsts atbalsts. Uzņēmums saņēmis arī kredītu Hansabankā. A/s Mārupes Metālmeistars vadība norāda, ka lielākā daļa investīciju ir veiktas, lai iegādātos modernu ražošanas tehniku Skandināvijā.

A/S Mārupes Metālmeistars direktors Andris Skolmeistars uzsver: "Latvijā jau ilgu laiku valsts un nozaru līmenī runājam par to, ka jāpaaugstina darba produktivitāte. Mēs uzskatām, ka tam ir divi priekšnosacījumi - kvalitatīva tehnika, ar ko ražot, un darbinieki, kas spēj strādāt ar šādu tehniku. Tehniku esam iegādājušies un, lai spētu maksimāli izmantot tās jaudu, saviem darbiniekiem nodrošinām apmācības, pieaicinot ārzemju speciālistus, kas ir eksperti darbam ar iegādāto tehniku."

Šodien, 15. augustā plkst. 14.00 akciju sabiedrība „Mārupes Metālmeistars" atklāj jaunu ražotni, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18. Uzņēmums investējis vairāk kā pusmiljonu latu, lai uzsāktu būvniecībā izmantojamās lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukciju ražošanu un nodrošinātu metāla ruļļu griešanu.

Jaunā ražotne izveidota Jelgavā, NP Jelgavas Biznesa parka teritorijā. Tajā ražos lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukcijas, ko izmanto būvniecībā un smagajā mašīnbūvē, kā arī nodrošinās metāla ruļļu griešanu. Kopējais investīciju apjoms ir 657 tūkstoši latu, no kuriem 361 tūkstotis latu (55%) ir piesaistītais Eiropas Savienības struktūrfondu un Latvijas valsts atbalsts. Uzņēmums saņēmis arī kredītu Hansabankā. A/S"Mārupes Metālmeistars" vadība norāda, ka lielākā daļa investīciju ir veiktas, lai iegādātos modernu ražošanas tehniku Skandināvijā.

Andris Skolmeistars, A/S "Mārupes Metālmeistars" direktors uzsver: "Latvijā jau ilgu laiku valsts un nozaru līmenī runājam par to, ka jāpaaugstina darba produktivitāte. Mēs uzskatām, ka tam ir divi priekšnosacījumi - kvalitatīva tehnika, ar ko ražot, un darbinieki, kas spēj strādāt ar šādu tehniku. Tehniku esam iegādājušies un, lai spētu maksimāli izmantot tās jaudu, saviem darbiniekiem nodrošinām apmācības, pieaicinot ārzemju speciālistus, kas ir eksperti darbam ar iegādāto tehniku." Jaunajā ražotnē izveidotas 14-20 jaunas darba vietas, un jaunā ceha telpas ir iekārtotas atbilstoši Eiropas Savienības darba drošības standartiem, kas nodrošina darbiniekiem adekvātu darba vidi. Divu gadu laikā uzņēmums plāno darbinieku skaitu ražotnē dubultot.

Lai palielinātu ražošanas jaudas un eksporta apjomus, metālapstrādes uzņēmumi investē paši savus līdzekļus, ņem kredītus un piesaista riska kapitālu

Nesen a/s Mārupes metālmeistars un SIA Orions loģistika tikuši pie riska kapitāla fonda ZGI Capital finansējuma, SIA SFM Latvia būvē jaunas ražotnes un iegādājas jaunas tehnoloģijas, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, gan bankas līdzekļus.

SIA SFM Latvia pērn palielinājusi apgrozījumu aptuveni par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 3,1 milj. eiro, stāsta uzņēmuma vadītājs Nauris Jansons. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums būs vismaz 4 miljoni eiro, viņš prognozē. Finansiālās darbības snieguma uzlabošanos uzņēmuma vadītājs skaidro ar darbības sākšanu jaunā, modernā ražotnē, kas notikusi šī gada sākumā. SIA SFM Latvia jaunā ražotne 3,5 tūkst. m2 platībā izmaksājusi 1,8 miljonus eiro, aptuveni viens miljons eiro ieguldīts iekārtās, kuras iegādātas, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Metālizstrādājumu ražotājai a/s Mārupes metālmeistars pērn apgrozījums sarucis par 5,7% līdz 4,22 miljoniem latu. Tāpat uzņēmumam 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarukusi arī peļņa, liecina Lursoft dati.

A/s Mārupes metālmeistars, kas 76% no saražotās produkcijas realizē Latvijā, pērn nopelnīja 63 tūkstošus latu. Pārējie 24% uzņēmuma produkcijas tika pārdota Eiropas Savienības valstīs.

Pērnais gads uzņēmumam iezīmējas ar vairāku jaunu produktu, tostarp jumta metāla šindeļu un rombu, kā arī metāla konstrukciju, ieviešanu.

Šogad uzņēmums plāno saražot produkciju aptuveni 4,6 miljonu latu apmērā, un tādējādi sasniegt 2011. gada apgrozījuma rādītājus.

A/s Mārupes metālmeistars ir Olainē reģistrēts uzņēmums, kas savu darbību uzsāka 1999. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 205 tūkstošus latu. Pērn vidēji kompānijā strādāja 80 darbinieki, savukārt uzņēmuma valdē darbojās trīs amatpersonas – Jānis Grāvītis (valdes priekšsēdētājs), Andris Skolmeistars un Jānis Ziņģis.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs Nordic Partners Properties ir sagatavojis ierosinājumus vienotu kritēriju ieviešanai un industriālo parku nozares definēšanai, ko pēc vairāku neatkarīgu ekspertu izvērtējuma virzīs attiecīgajās institūcijās.

Pagājušā gada rudenī pirmo reizi desmit gados valdības deklarācijā paredzēts atbalsts arī industriālo, tehnoloģisko un biznesa parku darbības veicināšanai. Lai to praktiski īstenotu, vispirms nepieciešama nozares definēšana un vienoto kritēriju ieviešana valsts mērogā. Šī nozare būtu jānodala no kategorijas operācijas ar nekustamo īpašumu, kas neatbilst patiesajām industriālo parku funkcijām, saka NP Jelgavas Biznesa Parks vadītāja Arta Nordmane.

Valsts mērogā būtu nepieciešama industriālo parku nozares definēšana un vienotu kritēriju ieviešana, pēc NP Jelgavas Biznesa Parks apmeklējuma un pēc tikšanās ar ražotājiem atzina arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende.

Elektroenerģijas padeves zudumi ražotājiem industriālajos parkos ik gadu rada vairākus desmitus tūkstošus latu lielus zaudējumus.

Iepazīstoties ar industriālo parku attīstītāja NP Properties sagatvotajiem aprēķiniem par elektroenerģijas padeves traucējumu radītajiem zaudējumiem, ekonomikas ministrs Artis Kampars solījis parka vadībai palīdzēt rast risinājumu problēmas novēršanai valdības līmenī, tostarp pārrunājot iespējamos risinājumus ar Latvenergo vadību.

Jelgavas rūpniecības rajonā, kur atrodas arī NP Jelgavas Biznesa Parks, ikdienā novērojami elektrības padeves pārtraukumi, kas būtiski apgrūtina ražošanas procesus. Problēmu rada vēl padomju laikā celtas elektrostacijas, savukārt ražotāji izmanto modernas tehnoloģijas un iekārtas, kas ir ļoti jutīgas. Šis ir viens no apstākļiem, kas attur ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas biznesa parkos.

Noslēdzies SIA Mārupes Metālmeistars izsludinātais iepirkums par lielgabarīta metāla konstrukciju ražotnes būvniecību, projektēšanu un autoruzraudzību, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi un par uzvarētāju noteikta SIA Steel Constructor MM, kuras piedāvātā līgumcena ir 1,8 miljoni eiro.

Līguma izpildes termiņš ir 2019.gada 30.novembris.

AS Mārupes Metālmeistars ražo tērauda jumtu un sienu segumus, ūdens noteksistēmas un visus nepieciešamos papildelementus jumtu ierīkošanai, kā arī dažādu gabarītu metāla konstrukcijas. Visa kompānijas produkcija pazīstama ar preču zīmi Metalmaster.

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien oficiālā vizītē apmeklēja NP Jelgavas Biznesa parku.

Raimonds Vējonis apmeklēja NP Jelgavas Biznesa parks nesen rekonstruēto 22 tūkstošus kvadrātmetru lielo ražošanas ēku, kuras rekonstrukcijā piesaistīti Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļi. Jelgavas Biznesa parks šobrīd investēti 8, 6 miljoni eiro, no kuriem, pēc ERAF programmas kritēriju izpildes, uzņēmums saņems ERAF līdzfinansējumu 45% apmērā no kopējām projekta izmaksām.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja komentē: «Mums nereti uzdod jautājumu, kāpēc nolēmām rekonstruēt vecos RAF korpusus. Protams, šis bija ļoti sarežģīts darbs, jo rekonstruēt industriālu mantojumu, to pielāgojot ražošanas vajadzībām, ir daudz sarežģītāk kā uzbūvēt jaunu ēku. Taču konkrēti šī rūpnīcas ēka bija celta 70. gados, ievērojot augstus kvalitātes standartus. Līdz ar to tādi ēkas funkcionālie elementi kā pamati un nesošās konstrukcijas bija labi saglabājušās. Tāpēc, izvērtējot ekspertu atzinumus, secinājām, ka mums ir būtiski maksimāli saglabāt vēstures stīgas šai objektā.»

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Uz Jelgavu jaunus ražotājus aicina gan pašvaldība, gan industriālo teritoriju saimnieki, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz novembrim plānots pabeigt NP Jelgavas biznesa parka rekonstrukciju. Šobrīd daļa telpu jau rekonstruētas, bet pārējās būvniecības darbi vēl turpinās. Paralēli tam NP Properties pārdošanas komanda pilsētai piesaista jaunus ražotājus, DB norāda SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

8,2 miljoni eiro

Līdz šim projektā ieguldīti jau 2,9 milj. eiro, bet kopējās investīcijas paredzētas 8,7 milj. eiro lielas. No tām Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 3,9 milj, eiro, kas gan tiks saņemts, izpildot projekta nosacījumus – vismaz trīs jauni ražošanas uzņēmumi un 20 jaunas darbavietas katrā kārtā, stāsta E. Moiseja.

Ekonomikas policijas pārvaldes darbinieki Bauskas rajona Codes pagastā atklājuši nelikumīgu alkohola pārstrādes ražotni.

26.jūnijā Bauskas rajona, Iecavā policijas darbinieki sadarbībā apturēja automašīnu VW Transporter, kuru vadīja 1977.gadā dzimis vīrietis. Veicot automašīnas apskati, policijas darbinieki konstatēja, ka tajā atrodas piecas 200 litru tilpuma mucas ar šķidrumu, kam bija alkoholam raksturīga smarža.

Automašīnas vadītājs tika aizturēts, jo nevarēja uzrādīti šķidruma izcelsmi apliecinošus dokumentus.

Turpinot darbu, policijas darbinieki kādā saimniecības ēkā Bauskas rajona, Codes pagastā atklāja nelikumīgu alkohola pārstrādes ražotni, kur atrada un atsavināja 35 viena kubikmetra konteinerus, kuros kopumā atradās 2400 litri alkohola, kā arī sūkņus un iekārtas alkohola ražotnei.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Rapšu un talla eļļas poliolu ražotājs SIA PolyLabs plāno piesaistīt piecus miljonus eiro, lai izveidotu savu ražotni.

Sākotnēji uzņēmums plāno piesaistīt 600 tūkstošus eiro, lai paplašinātu komandu, nostiprinātu produktus, izstrādātu patentu stratēģiju, aktivizētu pārdošanu un mārketingu. Investīcijas, visticamāk, nebūs no Latvijas. SIA PolyLabs ir sarunas ar investoriem no Nīderlandes, Skandināvijas valstīm un Japānas. Šobrīd uzņēmums poliolus ražo pie sadarbības partneriem Olainē, bet ar laiku PolyLabs vēlas izveidot savu ražotni.

«Plānojam automatizētu moduļveida ražotni, kas ļaus nepārtraukti kāpināt ražošanas apjomus. Šobrīd mūsu pieejamais apjoms veido tikai 0,16% no biopoliolu tirgus. Kad mums būs sava ražotne, kura spēs gadā saražot 10 tūkstošus tonnu, tie būs 0,53%. Potenciāls ir milzīgs, iespējas ir neierobežotas, tāpēc veidosim moduļveida ražotni ar domu, ka katru otro gadu varam attīstīt ražošanas jaudu un papildus saražot vēl 10 tūkstošus tonnu,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA PolyLabs vadītājs. Tālākos plānos ir izveidot ražotni Eiropā tuvāk atsevišķiem klientiem, vēl tālākā nākotnē – veidot kopuzņēmumu ar vietējiem uzņēmumiem un licencēt ražošanu Amerikā un Āzijā.

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Draugiem Group drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful attīstīsies Latvijā, šeit atverot jauno Eiropas ražotni.

Šāda informācija publicēta uzņēmuma mājaslapā internetā.

Tā kalpos kā uzņēmuma ražošanas centrs Eiropā. Jaunajā ražotnē tiks nodrošināti gandrīz visi Printful pakalpojumi, tostarp tekstilizstrādājumu ražošana un apģērbu un interjera priekšmetu apdrukas darbi.

«Jau pavisam drīz šīs telpas piepildīs jaudīgi printeri, ātras šujmašīnas un forši cilvēki. Latviešu radītais ASV drukas uzņēmums Printful šeit Rīgā, netālu no Mežaparka, Starta ielā 1 atvērs savu jauno Eiropas ražotni. Kopš 2013. gada no viena printera Laura Liberta [Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts] viesistabā Printful ir izaudzis par vienu no ietekmīgākajiem drukas uzņēmumiem ASV ar ražotnēm Losandželosā un Ziemeļkarolīnā. Un, pēc veiksmīgas pieredzes Amerikas tirgū, laiks iekarot Eiropu. Mēs ticam, ka to vislabāk var izdarīt tieši no Latvijas. Jā, šis būs mums izaicinājums. Iespējams, atvērt ražotni kādā Rietumeiropas valstī būtu izdevīgāk, bet mēs gribam ieguldīt Latvijā,» prezentācijas video saka Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Danzer grupai piederošo nažfiniera ražotni Latvijā no iznīcināšanas izglāba Latvijas investori, tās restarta rezultāts – SIA Riga Veneer ar 100 darba vietām, nomaksātiem nodokļiem un eksportu.

Latvijā vienīgā nažfiniera ražotne pašlaik jau strādā divās maiņās, intensīvi darbojas pie jaunu klientu piesaistes un jaunu tirgu atvēršanas, lai palielinātu ražošanas apjomu, ienākumus un strādājošo skaitu. 2008. gada decembrī, kad ārvalstu investoriem piederošajā rūpnīcā «tika nodzēsta gaisma», tikai retais cerēja, ka tajā tiks atjaunota nažfiniera ražošana. Vēl vairāk – nodrošinātais kreditors paspēja pārdot vienu no jaunākajām iekārtām.

Trīs gadu dīkstāve

«Trīs gadus ražotne nestrādāja, un, tikai pateicoties Latvijas investoram Andrejam Zilpaušam, tajā atsākās darbs 2011. gadā, bet 2012. gadā, piesaistot SIA Alfa stars, arī izveidots jauns uzņēmums SIA Riga Veneer,» stāsta SIA Riga Veneer ražošanas direktors Jānis Zukuls, kurš šajā nažfiniera ražotnē sācis strādāt 1997. gadā, kad īpašnieks vēl bija Danzer grupa no Šveices. Viņš arī nespēj iedomāties, kāda būtu bijusi situācija ar šo ražotni, ja 2011. gadā to kā vienotu veselumu nebūtu izpirkuši pašmāju uzņēmēji. DB 1992. gada pavasarī rakstīja, ka mēbeļu ražošanas apvienība Zunda kopā ar Karl Danzer Furnierwerke GmbH& Co izveidoja kopuzņēmumu nažfiniera ražošanai.

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Valdībai ātrāk jātiek skaidrībā par holdingfonda pārvaldītāju, citādi ražotāji ilgi neredzēs 200 milj. eiro atbalstu.

Patlaban risinās cīņa starp Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošo Latvijas garantiju aģentūru (LGA) un Finanšu ministrijai (FM) pakļauto Hipotēku banku par to, kura būtu atbilstošākā pārvaldītāja holdingfondam, ar kurā paredzētiem finanšu instrumentiem 2007. - 2013. gadam atvēlēti 200 milj. eiro. Šie līdzekļi pamatā iecerēti ražošanas un eksporta uzņēmumu atbalstam, tā LGA vadītāja Lita Kalniņa. Db jau rakstīja (21.03.), ka runa bija par trīs iespējamiem holdingfonda menedžeriem, no kuriem viens varētu būt arī Eiropas investīciju fonds (EIF), kas gan būtu dārgi. L. Kalniņa pastāstīja, ka par pārvaldītāju tiks izvēlēta nacionālā institūcija. EM ir sagatavojusi MK noteikumus "Kārtība, kādā piešķir ES fondu līdzfinansējumu ieguldījumu fondam", saskaņā ar kuriem fonda funkcijas tiktu deleģētas LGA. "Ja runā par skatījumu, tad ne atbalstu, ne neatbalstu," tā Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis, norādot, ka, gatavojot jautājumus par to, ka holdingu turēs LGA, būtu vēlams izskatīt opciju menedžera funkciju uzticēt Hipotēku bankai. Pastāv aizdomas, ka EM iecere var arī nerealizēties, jo FM, kas noteikumu virzīšanas laikā var sniegt savus priekšlikumus, apskata arī Hipotēku banku kā menedžeri holdingfondam. Galīgais lēmums ir valdības rokās. "No vienas puses, LGA dara, bet nezina, priekš kam, jo, ja koncepcijā ierakstīs Hipotēku bankas vārdu, mēs būsim brīvi," pieļauj LGA vadītāja.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā NP Properties nodevis ekspluatācijā jauno noliktavu un ražošanas ēku kompleksu. Līdz ar to tika pabeigta viena no pirmā industriālā parka Latvijā Nordic Industrial Park paplašināšana.

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbilst ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvuzņēmumu Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība ir 7 tūkst. kv.m. Nākotnē plānots kompleksu paplašināt par vēl aptuveni 4 tūkst.kv.m.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore: "Jaunais noliktavu un ražošanas ēku komplekss, kurā ieguldītas 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērtā vidē, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos NP Properties attīstītajos parkos."