Šodien, 15. augustā, pašmāju metālapstrādes uzņēmums "Mārupes Metālmeistars" atklāj jaunu ražotni "NP Jelgavas Biznesa Parkā", kas atrodas agrākās automobiļu rūpnīcas "RAF" teritorijā.

Plānots, ka līdz ar 1700 kv.m plašās ražotnes izveidi "Mārupes Metālmeistars" būtiski paplašinās ražotās produkcijas sortimentu, tādējādi palielinot arī produkcijas noieta valstu skaitu.

"NP Jelgavas Biznesa Parks" ietilpst "NP Properties" industriālo parku ķēdē.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Pirmo līgumu ar "Mārupes Metālmeistaru" par ražošanas telpu iznomāšanu noslēdzām jau 2003. gadā, kad metālapstrādes uzņēmums izveidoja pirmo ražotni citā mūsu industriālajā parkā Olainē "Nordic Industrial Park".

Līdz šim brīdim "Mārupes Metālmeistars" Olainē ir izveidojis trīs ražotnes aptuveni 2100 kv/m platībā, un jau šodien "NP Jelgavas Biznesa Parkā" tiks atklāta ceturtā uzņēmuma ražotne Latvijā 1700 kv/m platībā."

Šodien, 15. augustā, a/s Mārupes Metālmeistars atklāj jaunu ražotni, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18. Uzņēmums investējis vairāk kā pusmiljonu latu, lai uzsāktu būvniecībā izmantojamās lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukciju ražošanu un nodrošinātu metāla ruļļu griešanu.

Jaunā ražotne izveidota Jelgavā, NP Jelgavas Biznesa parka teritorijā. Tajā ražos lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukcijas, ko izmanto būvniecībā un smagajā mašīnbūvē, kā arī nodrošinās metāla ruļļu griešanu.

Kopējais investīciju apjoms ir 657 tūkstoši latu, no kuriem 361 tūkstotis latu (55%) ir piesaistītais Eiropas Savienības struktūrfondu un Latvijas valsts atbalsts. Uzņēmums saņēmis arī kredītu Hansabankā. A/s Mārupes Metālmeistars vadība norāda, ka lielākā daļa investīciju ir veiktas, lai iegādātos modernu ražošanas tehniku Skandināvijā.

A/S Mārupes Metālmeistars direktors Andris Skolmeistars uzsver: "Latvijā jau ilgu laiku valsts un nozaru līmenī runājam par to, ka jāpaaugstina darba produktivitāte. Mēs uzskatām, ka tam ir divi priekšnosacījumi - kvalitatīva tehnika, ar ko ražot, un darbinieki, kas spēj strādāt ar šādu tehniku. Tehniku esam iegādājušies un, lai spētu maksimāli izmantot tās jaudu, saviem darbiniekiem nodrošinām apmācības, pieaicinot ārzemju speciālistus, kas ir eksperti darbam ar iegādāto tehniku."

Šodien, 15. augustā plkst. 14.00 akciju sabiedrība „Mārupes Metālmeistars" atklāj jaunu ražotni, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18. Uzņēmums investējis vairāk kā pusmiljonu latu, lai uzsāktu būvniecībā izmantojamās lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukciju ražošanu un nodrošinātu metāla ruļļu griešanu.

Jaunā ražotne izveidota Jelgavā, NP Jelgavas Biznesa parka teritorijā. Tajā ražos lielgabarīta metāla un nestandarta konstrukcijas, ko izmanto būvniecībā un smagajā mašīnbūvē, kā arī nodrošinās metāla ruļļu griešanu. Kopējais investīciju apjoms ir 657 tūkstoši latu, no kuriem 361 tūkstotis latu (55%) ir piesaistītais Eiropas Savienības struktūrfondu un Latvijas valsts atbalsts. Uzņēmums saņēmis arī kredītu Hansabankā. A/S"Mārupes Metālmeistars" vadība norāda, ka lielākā daļa investīciju ir veiktas, lai iegādātos modernu ražošanas tehniku Skandināvijā.

Andris Skolmeistars, A/S "Mārupes Metālmeistars" direktors uzsver: "Latvijā jau ilgu laiku valsts un nozaru līmenī runājam par to, ka jāpaaugstina darba produktivitāte. Mēs uzskatām, ka tam ir divi priekšnosacījumi - kvalitatīva tehnika, ar ko ražot, un darbinieki, kas spēj strādāt ar šādu tehniku. Tehniku esam iegādājušies un, lai spētu maksimāli izmantot tās jaudu, saviem darbiniekiem nodrošinām apmācības, pieaicinot ārzemju speciālistus, kas ir eksperti darbam ar iegādāto tehniku." Jaunajā ražotnē izveidotas 14-20 jaunas darba vietas, un jaunā ceha telpas ir iekārtotas atbilstoši Eiropas Savienības darba drošības standartiem, kas nodrošina darbiniekiem adekvātu darba vidi. Divu gadu laikā uzņēmums plāno darbinieku skaitu ražotnē dubultot.

Lai palielinātu ražošanas jaudas un eksporta apjomus, metālapstrādes uzņēmumi investē paši savus līdzekļus, ņem kredītus un piesaista riska kapitālu

Nesen a/s Mārupes metālmeistars un SIA Orions loģistika tikuši pie riska kapitāla fonda ZGI Capital finansējuma, SIA SFM Latvia būvē jaunas ražotnes un iegādājas jaunas tehnoloģijas, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, gan bankas līdzekļus.

SIA SFM Latvia pērn palielinājusi apgrozījumu aptuveni par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 3,1 milj. eiro, stāsta uzņēmuma vadītājs Nauris Jansons. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums būs vismaz 4 miljoni eiro, viņš prognozē. Finansiālās darbības snieguma uzlabošanos uzņēmuma vadītājs skaidro ar darbības sākšanu jaunā, modernā ražotnē, kas notikusi šī gada sākumā. SIA SFM Latvia jaunā ražotne 3,5 tūkst. m2 platībā izmaksājusi 1,8 miljonus eiro, aptuveni viens miljons eiro ieguldīts iekārtās, kuras iegādātas, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Metālizstrādājumu ražotājai a/s Mārupes metālmeistars pērn apgrozījums sarucis par 5,7% līdz 4,22 miljoniem latu. Tāpat uzņēmumam 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarukusi arī peļņa, liecina Lursoft dati.

A/s Mārupes metālmeistars, kas 76% no saražotās produkcijas realizē Latvijā, pērn nopelnīja 63 tūkstošus latu. Pārējie 24% uzņēmuma produkcijas tika pārdota Eiropas Savienības valstīs.

Pērnais gads uzņēmumam iezīmējas ar vairāku jaunu produktu, tostarp jumta metāla šindeļu un rombu, kā arī metāla konstrukciju, ieviešanu.

Šogad uzņēmums plāno saražot produkciju aptuveni 4,6 miljonu latu apmērā, un tādējādi sasniegt 2011. gada apgrozījuma rādītājus.

A/s Mārupes metālmeistars ir Olainē reģistrēts uzņēmums, kas savu darbību uzsāka 1999. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 205 tūkstošus latu. Pērn vidēji kompānijā strādāja 80 darbinieki, savukārt uzņēmuma valdē darbojās trīs amatpersonas – Jānis Grāvītis (valdes priekšsēdētājs), Andris Skolmeistars un Jānis Ziņģis.

Trešais lielākais mazumtirgotājs Baltijā, lielveikalu tīkls IKI šobrīd ir apturējis jūnija sākumā uzsāktā tirdzniecības centra būvniecību Mārupē, pamatojoties uz Mārupes pagasta padomes negaidīto lēmumu anulēt pašu domnieku iepriekš izsniegto būvatļauju.

IKI plānotajā lielveikalā ar kopējo platību 2600 m2 ir iecerējis investēt 2 milj. latu un nodrošināt Mārupes iedzīvotājiem līdz 70 jaunām darba vietām.

„Šis ir pirmais šāda veida precedents kompānijas ilggadējā pieredzē. IKI nav saprotama Mārupes pašvaldības motivācija, un esam satraukti ne tikai par pašvaldības nodomiem, bet arī par domnieku saimniekošanas caurredzamību. Manuprāt, šāda pašvaldības rīcība liek aizdomāties par to, vai pašvaldība, apturot jau uzsāktu investīciju projektu, tiešām rīkojas Mārupes iedzīvotāju interesēs,” skaidro Raimonda Klimašauskaite, SIA Palink valdes locekle un lielveikalu IKI Latvijas tīkla vadītāja.

Pašvaldība izsniegto būvatļauju anulējusi, jo uzskata, ka iecerētā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar likumdošanas prasībām. IKI komercobjekta zemi iegādājas laikā, kad būvniecības ieceres publiskā apspriešanai jau bija notikusi. Par publiskās apspriešanas norisi atbildīga ir Mārupes pagasta pašvaldība.

Kā Mārupes ielas priekšrocību uzņēmēji min mājīgumu, mazpilsētai raksturīgo mierpilno atmosfēru un nemainīgu iespēju atrast automašīnas stāvvietu bez maksas.

Mārupes iela Āgenskalna dienvidu daļai tika pievienota XIX gs. pirmajā pusē. Tolaik Āgenskalns bija iecienīta turīgo rīdzinieku muižu un atpūtas zona. Nu Mārupes ielā kopmītnēs mājvietu atraduši dažādu valstu studenti, Māras dīķa krastos sirmas kundzes un ģimenes ar bērniem baro pīles, un visas ielas garumā biznesa vietu atraduši vairāki uzņēmēji.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Vēl vairāk saules nupat nosvinēja desmit gadu jubileju, bet tās mini restorāns Pastarellia Mārupes ielā atrodas piekto gadu. Pat regulārie apmeklētāji, iespējams, nemaz nezina, ka restorāna pagrabstāvā atrodas ravioli un pastu ražošanas iekārtas. Uzņēmuma īpašnieks un pavārs Endijs Bērziņš stāsta, ka sākotnējais Mārupes ielas telpu izmantošanas mērķis bija tieši tāds – nevis pirkt izejvielas no citiem, bet ražot pašiem.

Mārupes novada dome 27.oktobrī pieņēmusi lēmumu piešķirt līdzfinansējumu 16 personām dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai par kopējo summu 19855,45 EUR apmērā, informē Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Mārupes novada dome jau 26.maijā pieņēma saistošos noteikumus Par Mārupes novada pašvaldības finansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuru mērķis ir veicināt dzīvojamo māju pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvi atsevišķām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, politiski represētajiem u.c.).

Laika periodā no 2016.gada 9.septembra līdz 10.oktobrim Mārupes novada pašvaldībā tika saņemti 27 pieteikumi pašvaldības finansējuma saņemšanai dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Mārupītē piesārņojuma dēļ iet bojā zivis. Vairākas zivis ir jau nobeigušās, bet pamatīga izmēra līdaka cenšas tikt krastā, lai izbēgtu no piesārņotās upes, savukārt apkārt esošie cilvēki izsaka pieņēmumu, ka tas ir tikai sākumus, redzams LTV Ziņu dienesta filmētajā materiālā.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Vielu ir daudz - gan sārmainas, gan skābas, tās cita citu neitralizē, kopā sajaucies daudz dažādu ķīmisku savienojumu, skaidroja Zitāns.

Specializētais uzņēmums Eko osta turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu.

Viņš prognozēja, ka piesārņojums Mārupes novadgrāvjos un Mārupītē varētu saglabāties vismaz divas nedēļas. Piesārņojums sasniedz arī gruntsūdeņus, taču tas nenotiek tik strauji, turklāt gruntsūdeņu līmenī notiek piesārņojuma pašattīrīšanās. «Nekādi citi ķīmiski līdzekļi vides un piesārņoto ūdeņu attīrīšanai neder,» piebilda Zitāns.

Liepājas uzņēmumā SIA Metālmeistars top pirmās Latvijā ražotās skeletona slieces. Tās pasūtījusi Latvijas skeletona komanda pasaules čempionam un olimpiskajam vicečempionam Martinam Dukuram un viņa brālim Tomasam.

«Esam izgatvojuši pirmos paraugus, tagad tos testēs, jo slieču izgatavošana nav vienkāršs pasūtījums,» Db.lv stāsta SIA Metālmeistars līdzīpašnieks Arnis Balodis. Tāda veida pasūtījumi esot kā gleznošana - var paiet ilgs laiks un idejas daudzkārt mainīties, līdz top mākslas darbs. Finansiāli pasūtījums neesot apjomīgs, taču interesants.

Iepriekš slieces pasūtītas pie šveiciešu meistariem, bet tehniskie risinājumi, kas viņiem nodoti, nonākuši citu komandu rīcībā. Informācijas noplūdes dēļ izvēlēts Liepājas uzņēmums, apstiprina A. Balodis, piebilstot, ka nepļāpāšot apkārt par tehniskajiem risinājumiem. Metālmeistars gatavo slidas Hiberna Iceboard ledus vēja dēļiem, ar ko 2009. gadā Jānis Preiss izcīnīja pasaules čempiona titulu. To jau varot uzskatīt par sērijveida ražošanu, saka uzņēmējs. SIA Metālmeistars dibināta 1998. gadā, privatizējot metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja vienu cehu. Uzņēmumā strādā 10 darbinieki, 2009. gadā apgrozījums bija gandrīz miljons latu, pērn bijis neliels pieaugums un gads pabeigts ar peļņu, tomēr precīzu datu vēl neesot.

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Šajā pavasarī SIA Mārupes siltumnīcas gurķi ienākušies aptuveni nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā, sacīja siltumnīcas ražošanas daļas vadītāja Maruta Kravale.

«Pirmie gurķi iesēti 5.janvārī un patlaban aizņem 3,6 hektārus stikla siltumnīcās. Pagājušajā piektdienā novākti aptuveni 700 kilogrami, savukārt līdz šodienai esam novākuši jau deviņas tonnas,» sacīja Kravale.

Viņa norādīja, ka Latvijas gurķi atšķiras no importa produkcijas gan ar garšu, gan smaržu, lai gan arī Spānijā vai Holandē gurķi tiek audzēti ar līdzīgu tehnoloģiju. Agronome atzina, ka tirgū jau pirms mēneša parādījušies viltojumi - jaunie gurķi ar Mārupes uzlīmi, kuru izcelsmes valsts esot Polija.

Līdzās jauno gurķu ražai Mārupes siltumnīcā drīzumā ienāksies arī tomāti. Pērn pirmās ražas bija maija sākumā, šogad tās jau būs aprīļa vidū. Tomāti stādīti trīs hektāros, un plānotā agro tomātu raža varētu būt 38 tonnas mēnesī.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Mārupes novada domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 12.martā noraidīts Rail Baltica projekta ietvaros piedāvātais dzelzceļa trases atzara risinājums Mārupes novada teritorijā, jo tas neatbilst novada attīstības plānošanas dokumentiem, informē domes pārstāve Uva Bērziņa.

Mārupes dome atbalsta pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas "Rīga" plānošanas dokumentos iestrādāto pamattrases savienojumu ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses.

Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada domes deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto Rail Baltica pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu. Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti.

Ekspluatācijā nodotas Mārupes pamatskolas un Jaunmārupes pamatskolas moduļu tipa piebūves, informē Mārupes novada dome.

Lai nodrošinātu mācību telpas topošajiem pirmklasniekiem, plānojot pašvaldības budžetu, tika lemts Mārupes pamatskolu un Jaunmārupes pamatskolu paplašināt, piebūvējot moduļu tipa piebūves ar nokomplektētu materiāli tehnisko bāzi. Piebūves augustā ir pieņemtas ekspluatācijā un šobrīd norit telpu iekārtošanas darbi.

Kopējās investīcijas Jaunmārupes pamatskolas moduļa tipa būvei un aprīkojumam - 656 278 eiro apmērā, Mārupes pamatskolai – 538 727 eiro, pašvaldībai ņemot aizņēmumu valsts kasē.

Abu skolu moduļu tipa piebūvju būvprojektu izstrādi, būvdarbus un autoruzraudzību veica SIA «INOS».

Jaunās piebūves ļaus 2019.gada 1.septembrī mācības uzsākt papildus vairāk nekā 200 skolēniem.

No kurpju lāpstiņu ražošanas 90. gados līdz vēja ģeneratoru un militārās tehnikas detaļu eksportam tagad savu ražotni spējusi aizvadīt liepājnieku Baložu ģimene.

Ģimenes uzņēmumā vai, pareizāk sakot, divos uzņēmumos katram Baložu ģimenes vīrietim ir sava atbildības joma. Viens no brāļiem – Arnis Balodis – atbild par lokšņu apstrādi, otrs brālis Māris – par mehānisko apstrādi, tēvs Elmārs Balodis vada saimniecisko pusi, rūpējas par teritorijas infrastruktūru, organizē celtniecību. SIA Metālmeistars dibināta 1998. gadā, privatizējot metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja vienu cehu. 2000. gadā ģimenes uzņēmums bija pabeidzis maksājumus Privatizācijas aģentūrai, savukārt abi dēli – ieguvuši atbilstošu izglītību, lai plānotu ražotnes attīstību. 2006. gadā izveidots vēl viens uzņēmums – SIA AB Metal. Ražotnē top mazas un vidēja izmēra detaļas, sākot no vienkāršām un beidzot ar ļoti sarežģītām. 90% no saražotā liepājnieki eksportē. «Ar sliktu materiālu nekas nesanāks, bet arī iekārtai un cilvēkam jābūt labiem,» savu veiksmes formulu atklāj Arnis, Māris un Elmārs Baloži.

Liepājas uzņēmums SIA Metālmeistars pērn strādājis ar 448,13 tūkstošu latu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir kritums par 6,03%, liecina Lursoft dati.

Gadu uzņēmums noslēdzis ar 41,64 tūkstošu latu peļņu.

Pērn uzņēmums turpinājis strādāt pie tirgus izpētes un jaunu potenciālo klientu piesaistes, piedaloties dažādās ar metālapstrādes tehnoloģiju saistītās izstādēs Latvijā un Eiropā, kā rezultātā izveidotas jaunas iestrādes ar sadarbības partneriem.

Kā norāda uzņēmuma vadība, 80% no Metālmeistars saražotā ir netiešais eksports – izgatavotās detaļas tiek realizētas pircējiem, kas tālāk jau sagatavoto gala produktu eksportē uz ārvalstīm.

SIA Metālmeistars reģistrēts 1998.gadā, tā īpašnieki ir Elmārs (75%) un Arnis (25%) Baloži.

Mārupē, kā arī Mārupes novada Skultē un Tīrainē siltumenerģijas tarifs no 1.septembra pieaugs par 2,5 reizēm - līdz 320,14 eiro par megavatstundu (MWh), informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šis būs terminēts tarifs, kas būs spēkā tikai septembrī - attiecīgi no 1.septembra līdz 30.septembrim. Pēc tam 1.oktobrī spēkā stāsies jauns tarifs - 312,79 eiro par MWh, kas ir par 2,3% mazāk nekā septembra tarifs.

Patlaban komersants SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" saviem klientiem piemēro siltumenerģijas tarifu 127,29 eiro par MWh, kamēr no 1.oktobra bija paredzēts tarifu samazināt līdz 119,94 eiro par MWh.

SPRK norāda, ka siltumenerģijas tarifu pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas pieaugumu, konkursa kārtībā noslēdzot jaunu līgumu par dabasgāzes piegādi. Dabasgāzes vairumtirgus cenas kāpuma dēļ kopējās kurināmā izmaksas komersantam ir pieaugušas par 180,7%. Komersants ar dabasgāzi saražo visu lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu.

Pamatojoties uz 27. oktobrī Mārupes pagasta pašvaldības izsniegto būvatļauju, šodien, 28. oktobrī, Baltijas trešais lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls IKI atsācis lielveikala būvniecība Mārupē, Daugavas ielā 31.

Plānots, ka jaunā veikala kopējā platība būs 2600 m2 un tajā tiks nodrošinātas līdz pat 70 jaunas darba vietas. Kā jau ziņots, kopējās IKI investīcijas jaunajā veikalā pārsniegs 2 miljonus latu.

Šā gada jūlijā pašvaldība apturēja izsniegto veikala būvatļauju, šādu lēmumu pamatojot ar to, ka pirms būvatļaujas izsniegšanas plānotā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar noteiktajām prasībām. Tādēļ IKI sadarbībā ar pašvaldību šā gada augustā un septembrī organizēja atkārtotu publisko apspriešanu, kuras laikā Mārupes iedzīvotājus iepazīstināja ar plānoto lielveikalu. «Esam gandarīti par labo sadarbību, kas ir izveidojusies ar Mārupes pagasta pašvaldību un Mārupes iedzīvotājiem. Publiskās apspriešanas laikā vairāk kā 70 Mārupes iedzīvotāji ir pauduši savu atbalstu jaunajam IKI veikalam. Lai tas atbilstu mārupiešu vēlmēm, esam uzklausījuši arī iedzīvotāju ieteikumus un daudzus no tiem iestrādājuši papildinātajā būvprojektā,» stāsta IKI Tehniskās nodaļas vadītājs Vladislavs Rusovičs.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Aizvadītajā nedēļā vienu no lielākajām komercķīlām a/s Swedbank devusi SIA Mārupes siltumnīcas.

5.2 miljonus latu lielā komercķīla reģistrēta pēc bankas pieprasījuma, taču saistīta ar radniecīgo uzņēmumu - SIA Mārupes siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe savstarpēju aizdevumu, Db skaidroja SIA Mārupes siltumnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Aizdevums saistīts ar apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību sezonas sākšanai, norādīja J. Bērziņš.

Jau iepriekš ziņots, ka nolūkā operatīvāk piesaistīt investīcijas konkrētiem projektiem aizvadītā gada nogalē SIA Sabiedrība Mārupe kļuva par mātes uzņēmumu, nodibinot četrus uz nozaru specifikas balstītus meitas uzņēmumus: Mārupes Siltumnīcas, Mārupes Lauksaimnieks, Mārupes Serviss un Mārupes Zvērsaimniecība.

Noslēdzies SIA Mārupes Metālmeistars izsludinātais iepirkums par lielgabarīta metāla konstrukciju ražotnes būvniecību, projektēšanu un autoruzraudzību, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi un par uzvarētāju noteikta SIA Steel Constructor MM, kuras piedāvātā līgumcena ir 1,8 miljoni eiro.

Līguma izpildes termiņš ir 2019.gada 30.novembris.

AS Mārupes Metālmeistars ražo tērauda jumtu un sienu segumus, ūdens noteksistēmas un visus nepieciešamos papildelementus jumtu ierīkošanai, kā arī dažādu gabarītu metāla konstrukcijas. Visa kompānijas produkcija pazīstama ar preču zīmi Metalmaster.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.