Latvijā lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas Miesnieka ražotnes pārcelšanu uz Jelgavu Db aptaujātie nozares eksperti sauc par saprotamu un biznesa interesēm atbilstošu.

Iemesli Rīgas Miesnieka (RM) pārcelšanai no galvaspilsētas un Jelgavu saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāniem. Kompānijas ražotne Rīgā sākotnēji tikusi veidota, lai ražotu produkciju visai Padomju Savienībai, taču šobrīd ražotne ir pārāk liela, veca, energo neefektīva un neparocīga RM ražošanas vajadzībām, skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Lai turpinātu efektīvu darbību, bija nepieciešamas pārmaiņas. Viena alternatīva bijusi pārveidot visu esošo RM rūpnīcas teritoriju, tomēr šādā gadījumā būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, tāpēc nolemts iegādāties atjaunoto Jelgavas Gaļas kombinātu (JGK) un investēt līdzekļus tajā. Šis lēmums devis iespēju apvienot gan ražošanas procesus, gan zinošākos gaļas pārstrādes speciālistu resursus. Kopējās uzņēmuma iegādes un ražošanas pārcelšanas izmaksas uz Jelgavu, līdz ar investīcijām attīstībā 2010. – 2012.gadā veidos aptuveni 4 miljonus latu. Tagad ražošana pilnībā pārcelta uz Jelgavu un pārcelšanās rezultātā darbinieku skaits sarucis par apmēram 100 cilvēkiem. Ražošanas apjomus RM neplāno samazināt un cerīgi raugās uz iespējām eksportēt.

Pēdējā mēneša laikā pasaulē notikuši vairāki milzīgi apvienošanās vai pārņemšanas (M&A) darījumi, kompānijām gatavojoties recesijai un atjaunojot darījumus, kas iepriekš pandēmijas dēļ tika atlikti, liecina "Refinitiv" dati.

Pēdējo sešu nedēļu laikā noslēgti astoņi darījumi, kuru vērtība pārsniedz 10 miljardus ASV dolāru katrs, tādējādi otrais pusgads iesācies ar lielāko megadarījumu skaitu kopš 2007.gada, kad bija M&A bums pirms finanšu krīzes, raksta "Financial Times".

Starp darījumiem ir 21 miljarda dolāru vērtais "Marathon Petroleum’s Speedway" degvielas uzpildes staciju pārdošanas darījums, kurā pircējs bija mazumtirdzniecības ķēdes "7-Eleven" īpašnieks - Japānas kompānija "Seven & i Holdings", kā arī 20 miljardu dolāru vērtais "Analog Devices" darījums, kurā uzņēmums iegādājās konkurējošo mikroshēmu ražotāju "Maxim Integrated Products".

Gada sākumā pandēmija nospieda bremzes sešus gadus ilgušajam darījumu tirgus pieaugumam, un uzņēmumu vadītāji uz laiku apturēja darījumus, taču, akciju cenām atkal pieaugot, daudzas sarunas atkal tiek atsāktas.

#Saimnieciskās darbības veicēji, pamēģinot MUN mundieri, bieži vien secina, ka tas īsti viņu biznesiņam nederot.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šā gada februārī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju statusā strādā 43 922, bet šo statusu zaudējušo skaits ir vēl lielāks – 46 026, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, ka vairāk nekā puse no MUN jau šo statusu ir zaudējuši, viedokļi atšķiras, jo daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN deva iespēju cilvēkiem uzsākt savu biznesu un nebraukt peļņā uz ārzemēm.

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī, un kopš tā laika šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Daudzi Lielbritānijas iedzīvotāji vairs neuzticas bankām un, lai būtu droši par savu naudu, tie sāk iegādāties seifus.

Lielbritānijas seifu ražotāji ziņo, ka ievērojami ir palielinājušies seifu pārdošanas apjomi valstī, atsaucoties uz avīzi The Times, ziņo RIA Novosti. Laikraksts raksta, ka pārdošanas apjomi pieauguši drīz pēc tam, kad vairākas Lielbritānijas bankas bija uz bankrota robežas un cilvēki sāka izņemt naudu no tām.

"Viss ir vienkārši - ja uzticība bankām samazinās, tad cilvēki pērk Eiropas Savienības apstiprinātus seifus, lai varētu seifa saturu apdrošināt," norāda kompānijas Leigh Safes direktors Ras Riders.

Lielākie ASV grāmatu tirgotāju tīkli sākuši aktīvi pārdot finanšu krīzes tematikai veltītas grāmatas, ziņo The Wall Street Journal.

Otrs lielākais grāmatu tirgotāju tīkls Borders Group reaģējis uz šobrīd notiekošo finanšu tirgos un visos tai piederošos veikalu skatlogos izlicis grāmatas par finanšu krīzi. Vislielākais pieprasījums ir pēc grāmatas ar nosaukumu The Trillion Dollar Meltdown (Triljons dolāru izkušana ), kur tās autors Čarlzs Moris pareģo tirgus satricināšanos, ko ir izraisījusi hipotekārā kredīta krīze.

Pēdējo mēnešu laikā naudas kaltuvēs un tirgotavās ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc zelta, raksta laikraksts Dienas bizness.

Valstīs, kur darbojas koncerns TAVID/TAVEX, investori pēdējā laikā ir ļoti aktīvi, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, stāsta uzņēmuma finanšu direktore Evita Grundberga. Pēdējās dienās koncerns pārdod 20-40 kilogramu zelta dienā.

Krīzes laikā aktīvāki

Stabilas ekonomiskās situācijas apstākļos cilvēki ir aktīvi no septembra līdz aprīlim, bet vasarā - atvaļinājumu laikā - pārdošanas apjomi tomēr nedaudz samazinās. Aktīvi mēneši šogad uzņēmumam bijuši janvāris, februāris un marts, kad koncernā mēnesī tika pārdots vidēji 200 kilogrami zelta. Otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija vērojams pārdošanas apjomu kritums, taču trešajā ceturksnī interese no investoru puses palielinājās un pārdošanas apjoms, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija par 15 % lielāks. Pagājušā gada attiecīgajā periodā TAVID/TAVEX pārdeva 1.4 tonnas zelta, savukārt šogad uz pašreizējo brīdi iepriekšējā gada apjomi jau ir pārsniegti un zelta pārdotais daudzums ir 1.5 tonnas. Oktobrī jau ir pārdoti 287 kilogrami zelta. Pašlaik pasaulē ir vērojams fiziskā zelta deficīts, līdz ar to arī cenas ir krietni paaugstinājušās, skaidro uzņēmuma pārstāve. Zelta monētu un stieņu ražotājiem ir garas pasūtītāju rindas. Dažus produktus, tādus kā Dienvidāfrikas zelta monēta Krugerrand TAVID/TAVEX koncernam ir diezgan problemātiski atrast tirgū.

Četras stundas pirms 11. septembrī paredzētās Dinamo Rīga spēles pret Balašihas MVD pārdoti 92% jeb gandrīz 10 000 biļešu, raksta Diena.

M. Kalniņš lēš, ka no Dinamo Rīga 25 Arēnā Rīga paredzētajām spēlēm izpārdotas būs spēle pret Balašihas MVD kā pirmā mājas spēle un 24. decembra spēle pret Omskas Avangard.

Līdz trešdienas vakaram no 10 300 vietām uz ceturtdienas spēli internetā pārdoti 30%. Aptuveni tūkstoti rezervēja dažādi uzņēmumi, vēl tikpat vietas rezervētas hokeja faniem, kas iegādājušies sezonas abonementu, kurš garantē vietu arī tad, ja visas biļetes ir izpārdotas. Abonementu cenas atkarībā no piedāvātā servisa maksā no 150 līdz 3 000 latu.

Valsts policija (VP) jau brīdinājusi par iespējamiem sastrēgumiem pasākuma norises vietas apkaimē, jo atšķirībā no populāru mūziķu koncertiem, kurus pamatā apmeklē jaunieši, līdz Arēnai Rīga dodoties kājām, hokeja spēles klātienē parasti vēro vidēja vecuma cilvēki. Pēc policijas aplēsēm sastrēgumi varētu veidoties jau divarpus stundas pirms spēles — ap 17.00 vakarā — un ilgt līdz 20.00 vakarā.

Ir jārada pievienotā vērtība, lai varētu pacelt algas. Atdodot izejvielas, piemēram, dēļus, pievienotās vērtības nav. Var jau tos nodokļus uzcelt debesīs, bet cilvēki vienkārši nevar samaksāt. Mēs nevaram viņiem nodrošināt iztikas minimumu.

To sarunā ar Dienas Bizness žurnālistu Māri Ķirsonu saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, runājot par Jelgavas biznesa plānu, par lielajiem izaicinājumiem un to risinājumiem.

Sarunā varēsi dzirdēt:

Video fragmenti:

00:00:31 - Jelgavas iedzīvotāju skaita izmaiņas

00:02:05 - 20 miljonu investīcijas un revitalizētās teritorijas attīstība

JIC biznesa inkubators uzņēmumiem atbalstu sniegs līdz šā gada 27. jūlijam; pēc tam sagaidāms pārrāvums, kas iestiepsies 2015.gadā.

Līdz ar to tiem, kam briest biznesa idejas, kuras varētu sākt realizēt jau rudenī inkubatora paspārnē, šādas iespējas kādu laiku nebūs. Savukārt esošie inkubatora uzņēmumi turpmāk centīsies attīstīties pašu spēkiem.

Nav noteikumu

Pārrāvums starp esošo un jauno biznesa inkubatoru programmu būs aptuveni gadu, un tas nozīmē, ka šajā periodā inkubatora Jelgavā nebūs, skaidro Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs. Vaicāts, ko pilsētai un reģionam nodarīs inkubatora neesamība pārrāvuma laikā, viņš norāda, ka ietekmi nav iespējams izmērīt. «Man liekas, bijām nonākuši situācijā, kad cilvēkiem bija radusies sapratne, ka brīdī, kad gribi startēt tirgū ar jaunu produktu vai biznesa ieceri, visdrīzāk iesi uz inkubatoru, valstī īsti nav cita instrumenta, alternatīvas. Vari cīnīties pats, bet lielai daļai ir vajadzība pēc finansiāla atbalsta un iztrūkstošas kompetences,» viņš teic.

Burātāju grupa no Lielbritānijas un Latvijas 9.-10. maijā ar 102 gadus veco kuģīti Darling atkārtos pasaulē slavenā britu rakstnieka, latviski izdoto divu grāmatu autora Artura Rensoma (Arthur Ransome, 1884 - 1967) 1924. gadā veikto ceļojumu no Rīgas uz Jelgavu.

Šogad aprit 85 gadi kopš A.Rensoms ar Ķīšezerā būvēto jahtu Racundra veica romantisko burājumu uz Jelgavu. Ceļojuma piezīmes iezīmē 20. gadu Latviju brita burātāja acīm, kad Lielupe bija kā lielceļš un tvaikoņi, baržas un buru laivas brīvi kuģoja līdz pat Jelgavai. Rensoma piezīmes apkopoja un 2002. gadā grāmatā Racundra's Third Cruise (Latvijā izdota 2006. gadā ar nosaukumu Kad Jelgavā bija buras) izdeva angļu burātājs Braiens Hammets (Brian Hammett), kurš ir atkārtotā ceļojuma idejas autors un dalībnieks.

Rakstnieka A.Rensoma ceļojuma atkārtojums došot jaunu ieskatu Latvijas burāšanas vēsturē, atsvaidzināšot kultūrvēsturiskos sakarus ar Lielbritāniju un interesi par 20. gadu Latviju. Ceļojums simboliski atklās arī jaunu lapaspusi kuģa Darling ilgajā mūžā, kas no šā gada maija beigām vizinās rīdziniekus un pilsētas viesus izbraucienos pa Rīgas pilsētas kanālu un Daugavu.

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Atšķirībā no nekustamo īpašumu tirgotājiem un attīstītājiem zemes, mežu un ēku megaīpašnieku rindas ir sarukušas daudz mazākā apjomā, tikai par desmit vārdiem un uzvārdiem gada laikā, paliekot pie atzīmes - 54.

Tas arī viegli izskaidrojams – šajā sadaļā atrodamo ļaužu bizness ir daudz „lēnāks” nekā attīstītājiem; daudzi no viņiem nekādas darbības ar saviem iespaidīgajiem nekustamajiem īpašumiem nav veikuši gadiem ilgi.

Dzintars Abuls

Dz. 1932. gada 4. septembrī

Viens no Latvijas vērtīgākās zemes īpašniekiem: pēc kadastrālās vērtības viņam piederošie 7,4 hektāri zemes zem Rīgas kinostudijas ir 3,4 miljonus latu vērti. Pērn viņš veicis arī vienu megadarījumu, pārdodot 166 tūkstošus kvadrātmetru zemes ar šūšanas darbnīcu Brīvības gatvē, Rīgā par 4,56 miljoniem latu. Dz. Abulam no šī zemesgabala piederēja puse, tādēļ var rēķināt, ka viņa kontā nonāca apmēram 2,2 miljoni latu.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem.

Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Veicot auditu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Finanšu departamentā, nodokļu konsultanti atklājuši nepilnības darbinieku algu aprēķinā, liecina audita ziņojums.

Pēc Veselības ministrijas (VM) pieprasījuma auditu veikuši divi SIA CBB konsultāciju birojs konsultanti. Viņi trīs nedēļās izpētījuši departamenta darbu astoņu mēnešu periodā - no 2014.gada 1.janvāra līdz 31.augustam. Darbs sākts šī gada 16.februārī un noslēgts 9.martā.

Iepazīstoties ar darbinieku amatu aprakstiem, nodokļu konsultanti izlases kārtībā pārbaudījuši algu aprēķinus par 2014.gadu. Konstatēts, ka slimnīcā nav vienots darba algas apmaksas modelis. Katrā nodaļā algas tiek rēķinātas pēc cita algoritma. Savukārt piemaksas veidojas necaurspīdīgi un nav skaidrs, vai tās ir ekonomiski pamatotas.

«Pēc mūsu rīcība esošās informācijas lielāko daļu nodaļās tiek rēķinātas piemaksas un algas, ignorējot slimnīcas rīkojumus par algu aprēķināšanas kārtību,» ziņojumā norāda audita veicēji.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Pateicoties maģistrālā ūdensvada remontdarbiem, dēļ, kā cilvēki savos mitekļos Rīgā palikuši bez ūdens, veikalos pastiprināti tiek izpirkts dzeramais ūdens.

Ūdens pamatā trūkst ēku augšējos stāvos, tai skaitā Rīgas Dzemdību namā. Mājas soļa dzīve apstājusies Sarkandaugavā, Vecmīlgrāvī, Juglā, Teikā un daļā Brīvības ielas rajona.

To, ka šajos rajonos novērojama pircēju interese par dzeramo ūdeni apstiprina arī Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa:” Tajos veikalos, kas atrodas šajos reģionos cilvēki izpērk tieši 5 litru iepakojuma dzeramo ūdeni. Precīzi, cik daudz ūdens tiks izpirkts varēsim pateikt nākamās nedēļas sākumā.”

Pārdošanas apjoms jūtams arī Statoil degvielas uzpildes stacijās, kur cilvēki ūdeni ņem, ne tikai no veikala plauktiem, bet pat no autoprimārās apkopes skapja, db.lv pastāstīja Latvija Statoil sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komercbanka Baltikums pēc savas iniciatīvas pakāpeniski izpērk no finanšu tirgus savas iepriekš emitētās publiskās obligācijas, liecina bankas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Bankas pārstāvji skaidro, ka obligācijas pirms termiņa tiek izpirktas, jo bankai ir nozīmīgs brīvu naudas resursu apjoms. Turklāt šobrīd naudas tirgū novērojama likmju pazemināšanās, bet bankai nav izdevīgi maksāt iepriekš emitētajām obligācijām augstas kuponu procentu likmes.

Tāpat otrās emisijas obligācijām šī gada aprīlī ir dzēšanas termiņš. Tāpēc banka pirms termiņa izpērk obligācijas un tādā veidā minimizē savus procentu izdevumus.

Šobrīd publiskā apgrozībā atrodas un fondu biržā NASDAQ OMX Riga tiek kotētas divu emisiju obligācijas 15 miljonu eiro apmērā. Iepriekš banka veiksmīgi dzēsa obligāciju pirmo emisiju.

24. februārī otrās emisijas izpirkto obligāciju kopējais apjoms veido vairāk nekā 3 miljonus eiro (61 % no emisijas), bet trešās obligācijas emisijas apjoms – 650 tūkstošus eiro (6.5 % no emisijas).

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas paredz piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu, informē TM.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot par; līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem; gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana; dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā norādītās nomājamās zemes platības; valsts un pašvaldības sniegs atbalstu – segs izmaksas, kas saistītas ar procesa norisi: pašvaldība nodrošinās izpērkamās zemes (funkcionālā zemes gabala) noteikšanu vai pārskatīšanu kvartāla robežās aptuveni trīs gadu laikā. Savukārt valsts segs administratīvā procesa izmaksas, kas saistītas ar izpērkamās zemes reģistrāciju kadastrā, izpirkuma cenas noteikšanu, dzīvokļu īpašnieku informēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu (iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju), izpērkamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā.