Tiek lēsts, ka Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem atbilst 200 tūkst. - 300 tūkst. personu. tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.
Par Fizisko personu mantiskā stāvokļa likuma sagatavošanu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien negaidīti mainīja savu sākotnēji skeptisko attieksmi pret likumprojektu un vienojās to atbalstīt otrajam lasījumam.
Likums stāsies spēkā ne ātrāk kā 2009. g. 1. janvārī, bet savs mantiskais stāvoklis fiziskajām personām, kas atbildīs kādam no noteiktajiem kritērijiem, būs jādeklarē līdz 2010. g. 1. aprīlim, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā nodaļā savu mantiskā stāvokļa deklarāciju.
Būs sākumdeklarēšana
Komisija trešdien atkārtoti balsoja par savulaik jau noraidītajiem Jaunā laika priekšlikumiem, kas paredzēja no likuma svītrot pantus, kas paredzēja, ka personām, kas vienu reizi jau iesniegušas savas mantiskā stāvokļa deklarācijas, ir atkārtoti jādeklarē savi īpašumi katru gadu. Tagad šie priekšlikumi tika atbalstīti.
Tāpat no likuma svītrota norma, kas noteica, ka personām, kurām nav bijis pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju par gadu, kad stājās spēkā likums, tas jādara, sākot ar to kalendāra gadu, kad tās mantiskais stāvoklis sasniedzis likumā noteiktos kritērijus. Tādējādi Saeimas Budžeta komisija, gatavojot likumprojektu 2. lasījumam Saeimā, faktiski izšķīrusies par to, ka Latvijā ieviešama sākumdeklarēšanās, nevis ikgadēja fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana.
Pēc deputātu domām, pašlaik spēkā esošais likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī citi normatīvie akti, nodrošina VID pietiekamas iespējas kontrolēt nodokļu nomaksu, tāpēc būtiski ir panākt, lai iedzīvotāji, par kuru legālo ienākumu atbilstību izdevumiem ir radušās šaubas, vairs nevarētu atsaukties uz iepriekšējos gados uzkrātiem līdzekļiem vai darījumiem. "Likuma mērķis ir nofotografēt situāciju uz konkrētu brīdi. Ja mēs liksim visiem iedzīvotājiem katru gadu iesniegt gan ieņēmumu deklarācijas, gan mantiskā stāvokļa deklarācijas, mēs kļūsim par vienu no represīvākajām valstīm pasaulē," tā Jaunā laika deputāts Krišjānis Kariņš.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks uzsver, ka, izstrādājot jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, tā izstrādātāji ņēmuši vērā faktu, ka Saeima savulaik jau nolēmusi nevirzīt tālākai izskatīšanai likumprojektu, kas paredzēja vienreizēju mantiskā stāvokļa deklarēšanu. "Ja deklarāciju iesniegšana būs tikai vienreizējs pasākums, tad tas konceptuāli pārmaina iekļauto kontroles mehānismu būtību, kas varētu izrādīties vairs neatbilstoši šādam risinājumam. Tas arī ir ekonomiski neizdevīgi, jo ir grūtāk koncentrēt resursus kontroles veikšanai tikai vienu reizi, nevis pastāvīgi," tā A. Vilks.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns domā, ka fakts, ka likumā noteiktie kritēriji un līdz ar to arī pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli attieksies tikai uz daļu no iedzīvotājiem, neradīs problēmas turpmāk kontrolēt iedzīvotāju mantisko stāvokli, jo iedzīvotāji, kas neiesniegs deklarāciju VID, tā būs deklarējuši, ka viņiem nav ne vērtīgi īpašumi, par kuriem nav ziņu valsts reģistros, ne lieli skaidrās naudas uzkrājumi.
Gadījumā, ja personai tādi pēkšņi uzradīsies, uz šo cilvēku tiks attiecināts legālās prezumpcijas princips, proti, tai būs jāpierāda, ka īpašumu izcelsme ir legāla.
Uzkrājumi jāfiksē
Deklarāciju iesniedzējiem jārēķinās ar to, ka nevarēs deklarēt neesošus skaidrās naudas uzkrājumus - likumprojekts paredz, ka fiziskās personas deklarētie skaidrās naudas uzkrājumi tiks atzīti par esošiem tikai tad, ja tie līdz tā gada, par kuru jādeklarē mantiskais stāvoklis, 31. decembrim tiek ieskaitīti personas kontā kādā Latvijā vai citā ES, vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā.
Pēc tam naudas īpašnieks varēs brīvi izvēlēties, kā turpmāk glabāt savus naudas uzkrājumus.
Personas, kam bijis pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju, bet kas to nav izdarījušas, par šādu pārkāpumu varēs administratīvi sodīt.
Db jau daudzkārt vēstījis, ka diskusijas par tā dēvēto nulles deklarāciju ieviešanu Latvijā notiek jau vairāk nekā desmit gadus.