2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.
Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).
Latvijas juristu aprindās spriedums lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria” ir radījis diskusiju par ECT spriedumā pausto secinājumu piemērojamību atsevišķajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no pamata kriminālprocesa pirms noziedzīga nodarījuma konstatēšanas un personas atzīšanas par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kas noregulēts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā “Process par noziedzīgi iegūtu mantu”.
Ir uzsverams, ka Konvencijas dalībvalstīm ir saistošas ECT spriedumos paustās judikatūras tēzes jeb abstraktas juridiskas atziņas Konvencijas un tās protokolu interpretācijā. ECT spriedumos paustie secinājumi, ciktāl tie veido Konvencijas un tās protokolu interpretāciju (nevis faktisko apstākļu vērtējumu konkrētā lietā), ir izmantojami citās lietās Konvencijas un tās protokolu interpretācijā, tie veido vienotu izpratni par pamattiesību aizsardzības standartu visās Konvencijas dalībvalstīs. ECT spriedumos paustie secinājumi, ciktāl tie veido abstraktas judikatūras tēzes, ir piemērojami visās dalībvalstīs, arī Latvijā, un to piemērošanas priekšnosacījums nav attiecīgajā spriedumā vērtēto faktisko apstākļu kādā citā dalībvalstī salīdzināmība ar konkrētiem lietas apstākļiem Latvijā.
Tādējādi ECT spriedumos paustās judikatūras tēzes, kas attiecas uz saiknes starp noziedzīgu nodarījumu, kura rezultātā tika iegūta manta, un konfiscējamo mantu konstatēšanu saistībā ar Konvencijas 1. protokola 1. pantā garantēto tiesību uz īpašumu ierobežojuma attaisnojamību, ir izmantojamas visās dalībvalstīs, kaut arī dažādu dalībvalstu procesuālā kārtība mantas konfiskācijai var būt būtiski atšķirīga. Pretējs secinājums neatbilstu Eiropas Padomes mērķim panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, tostarp kopējas Eiropas cilvēktiesību aizsardzības telpas izveidi.
Galvenais secinājums, kas izriet no sprieduma lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, ir tāds, ka mantas konfiskācija tikai tā iemesla dēļ, ka mantas īpašnieks nevar pierādīt šīs mantas likumīgu izcelsmi, nav samērīgs tiesību uz īpašumu ierobežojums un nav atbilstoša Konvencijas 1. protokola 1. pantam. Šis secinājums ir ECT judikatūras tēze, kas nav saistīta ar konkrētas dalībvalsts noteikto procesuālo kārtību mantas konfiskācijai.
Turklāt jāņem vērā, ka spriedumā lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria” paustie secinājumi Konvencijas 1. protokola 1. panta interpretācijā tiesību uz īpašumu ierobežojuma samērīguma kontekstā ir atbilstoši iepriekš ECT spriedumos izdarītajiem secinājumiem un būtībā izriet no tiem. Jau iepriekš ECT ir norādījusi, ka ir jākonstatē saikne starp personas rīcību un noziedzīgo nodarījumu, no vienas puses, un konfiscējamo mantu, no otras puses (skat. piem., 2015. gada 15. janvāra spriedumu lietā “Rummi v. Estonia”, pieteikuma Nr. 63362/09, 2015. gada 3. marta spriedumu lietā “Dimitrovi v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 12655/09, 2018. gada 28. jūnija spriedumu lietā “G.I.E.M. S.R.L. and Others v. Italy”, pieteikuma Nr. 1828/06 un 2 citi, 2021. gada 13. oktobra spriedumā lietā “Todorov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 50705/11 un 6 citi). Spriedums lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria” šo secinājumu nemaina.
Tādējādi ECT judikatūrā un spriedumā lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria” izdarītie secinājumi ir attiecināmi uz atsevišķo procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas noregulēts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā. Nedrīkst nevadīties no ECT judikatūrā izdarītajiem secinājumiem, formāli aizbildinoties ar to, ka konkrētos ECT spriedumos vērtētajos gadījumos pastāvēja atšķirīgi faktiskie apstākļi.
Bez tam, arī atbilstoši Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmās daļas 1. punktam, primāri procesa virzītājam jāiesniedz pierādījumi, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Ja procesa virzītājs nav iesniedzis attiecīgus pierādījumus, nav svarīgas nozīmes tam, vai kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks vispār sniedzis skaidrojumu par mantas izcelsmi. No minētā izriet, ka Kriminālprocesa likuma regulējums nav piemērojams un interpretējams tādējādi, ka vienīgi mantas īpašnieka “aizdomīga darbība” bez personas iesaistes noziedzīgā nodarījumā un mantas saistības ar noziedzīgu nodarījumu rada mantas īpašnieka pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību.
Plašāk skat.: Voroņko A., Nikuļceva I. Noziedzīgi iegūti līdzekļi: kā Latvijā piemērot ECT jaunāko spriedumu. Jurista Vārds, 05.03.2024., Nr. 10 (1328), 27.-33. lpp., pieejams arī: https://juristavards.lv/doc/284920-noziedzigi-ieguti-lidzekli-ka-latvija-piemerot-ect-jaunako-spriedumu/
