Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Klaipēdas ostas pārvaldei būs jāsamaksā Latvijas būvuzņēmumam AS "BMGS" gandrīz pusmiljons eiro par papildu darbiem piestātnes rekonstrukcijas laikā, nolēmusi Lietuvas Apelāciju tiesa.

Tiesa 4.jūlijā atcēla Klaipēdas apgabaltiesas 8.marta lēmumu un noteica izmaksāt Latvijas uzņēmumam 499 400 eiro, kurus ostas pārvalde bija iemaksājusi glabāšanai, bet procenti ar likmi 5% gadā netika piespriesti, jo Klaipēdas ostas vadība nevairījās no līdzekļu samaksas - tā nekavējoties sāka noskaidrot, kuram no diviem konsorcija uzņēmumiem izmaksāt līdzekļus.

"Līguma izpildes laikā faktiskā situācija attiecībā uz atbildīgā partnera iecelšanu mainījās," norādīja Lietuvas Apelāciju tiesa. "No līguma parakstīšanas brīža 2019.gada 16.novembrī tieši apelācijas sūdzības iesniedzējs ["BMGS"] kļuva par atbildīgo partneri, kas attiecībās ar atbildētāju [ostas pārvaldi] darbojās abu partneru vārdā, tostarp jautājumā par atlīdzības saņemšanu no iestādes par faktiski veiktajiem līguma darbiem," secināja tiesa.

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) cer, ka valdība nākamajā otrdienā, 26.novembrī, skatīs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, trešdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Briškens.

"Ceturtdien ir plānota politiska diskusija koalīcijā, bet pirmdien sadarbības sanāksme. Ambīcija ir pieņemt lēmumu otrdien valdības sēdē," norādīja Briškens.

Viņaprāt, koalīcijā ir izpratne par pirmo fāzi, tomēr ir dažādas nianses. "Par lielākajām lietām ir vienota izpratne, piemēram, par to, ka augstākā prioritāte ir pārrobežu savienojums," sacīja Briškens.

Tomēr viņš komisijas sēdē vairākas reizes uzsvēra, ka neatkāpjas no viedokļa, ka pirmajā kārtā ir jāsavieno arī viena no Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli nosakot pēc tehniski-ekonomiskā pamatojuma.

"Pieļaujot variantu, kurā Latvija projekta pirmajā kārtā būvētu tikai pārrobežu savienojumu, nesavienojot Rīgu, mēs zaudētu ienākumus un investīcijas neatpelnītos," sacīja ministrs.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Korupcijā apsūdzēto AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska krimināllietu Rīgas apgabaltiesa turinās skatīt jūlija nogalē.

Prokurore tiesu debatēs lūgusi piespriest katram četrus gadus cietumā, iepriekš vēstīja LETA. Tāpat lūgts Magonim piespriest daļēju mantas konfiskāciju, bet Osinovskim - liegumu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos uz trīs gadiem. Prokuratūra arī lūgusi atzīt 499 500 eiro, kas tika atrasti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Rīgas apgabaltiesa lietu plāno turpināt skatīt 29.jūlijā un 31.jūlijā, uzklausot advokātu aizstāvības runas, aģentūra LETA uzzināja tiesā.Pēc tam plānots, ka tiesas sēdes notiks 18.septembrī un 19.septembrī ar replikām un apsūdzētie teiks pēdējo vārdu.

Vienlaikus tiesa informējusi, ka tiesas kolēģijai bija iespēja turpināt lietu skatīt ātrāk - 3.un 5.jūnijā, bet Osinovska un Magoņa aizstāvju noslodzes dēļ, par ko bija veikts ieraksts Tiesu informācijas sistēmas Tiesas sēžu kalendārā, šajās dienās lietas izskatīšanu turpināt nebija iespējams.

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista un triju zvaigžņu ordeņa kavaliera Helmuta Baldera Sildedža prasību pret Kasparu Brunovski par izsniegtā aizdevuma atmaksu.

Tiesa nosprieda piedzīt no Brunovska visu neatmaksāto aizdevumu par kopējo summu 4 041 323.90 EUR un arī likumiskos nokavējuma procentus 176 979.98 EUR apmērā. Papildus tika piedzīti arī tiesas izdevumi.

H. Baldera- Sildedža un K.Brunovska starpā jau ilgstoši pastāv strīds par aizdevuma atmaksu, kuru H. Balderis- Siledzis bija izsniedzis SIA “Ezerkauliņi Agro” īpašniekam K. Brunovskim vairāku gadu garumā par kopējo summu 7 316 555 EUR. Tā kā K. Brunovskis pārstāja atmaksāt aizdevumu, kā arī nepildīja daudzkārtējus solījumus pildīt savas saistības, Balderis bija spiests celt prasību tiesā par neatmaksātā aizdevuma un likumisko nokavējuma procentu piedziņu.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Līdz nākamajam gadam pagarināts "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvdarbu pabeigšanas termiņš, šonedēļ raksta Lietuvas laikraksts "Verslo žinios".

Projekta attīstītāja - Lietuvas ieguldījumu sabiedrība "Lords LB Asset Management" fonda "Lords LB Special Fund V" - pārstāvis Giedrjus Bernots laikrakstam norādījis, ka pirmās kārtas būvniecība būtu jāpabeidz 2025.gada otrajā ceturksnī, lai gan iepriekš bija plānots to pabeigt 2024.gada otrajā pusē.

Savukārt projekta otrās kārtas būvdarbi tiks sākti tikai pēc tam, kad būs atrasts galvenais nomnieks. Otrajai kārtai jau ir izsniegta būvatļauja.

Bernots norādījis, ka, mainoties būvdarbu ģenerāluzņēmējam, projektu nebūs iespējams pabeigt tik ātri.

Jau ziņots, ka iepriekšējais ģenerāluzņēmējs "UPB" 2022.gada beigās pārtrauca līgumu par "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvniecību un 2023.gadā iesniedza prasību Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūtā ("SCC Arbitration Institute") par maksājumu un līgumsoda piedziņu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.

Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Rīgas pilsētas tiesa otrdien Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju atzina par vainīgu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu atzina par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot viņiem 15 gadu cietumsodus.

Tāpat visiem apsūdzētajiem piespriesta probācijas uzraudzība uz trīs gadiem.

Tāpat pirmās instances tiesa nolēma no apsūdzētajiem par labu cietušajiem piespriest morālā kaitējuma kompensāciju 171 462 eiro apmērā: par labu nogalinātā tēvam Ojāram Bunkus un brāļiem Kasparam un Kristapam Bunkus noteikts izmaksāt kompensācijas 43 000 eiro apmērā katram, bet nogalinātā mātei Dacei Bunkus jāizmaksā 42 462 eiro.

Spriedums nav stājies spēkā un to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Iepriekš prokurors Rimants Kuzma tiesas debatēs par slepkavības izdarīšanu apsūdzētajam Krivošejam lūdza piespriest mūža ieslodzījumu un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Par slepkavības pasūtīšanu apsūdzētajiem uzņēmējiem - 1961.gadā dzimušajam Babenko un 1953.gadā dzimušajam Uļmanam - tika lūgts piespriest katram 20 gadus cietumā, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem un mantas konfiskāciju. Apsūdzētajiem uzņēmējiem lūgts konfiscēt nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus un uzņēmumu kapitāldaļas.

Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai.

Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.

2019.gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu šo informāciju, KNAB 2021.gada 29.jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022.gada 19.aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.

Lai arī turpmāk pensiju 1.līmenī esošo 14% vietā ir plānots novirzīt 15% no burto darba algām, svarīgi atzīmēt, ka tas paredz samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī no 6% līdz 5%, rēķinot pret bruto darba samaksu. “Vairo” kritiski vērtē priekšlikumu samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 17% (t.i. 1% no 6%) pensiju sistēmas ilgtspējas kontekstā. Taču šoreiz pievērsīsimies citam jautājumam- vai mērķis attaisno līdzekļus.

Par sociālā budžeta ilgtermiņa izaicinājumiem norādījām jau šī gada martā. Toreiz Labklājības Ministrs Uldis Augulis pārliecinoši atbildēja: “Sociālā budžeta stabilitāte pašlaik ir pietiekami laba, tāpēc mēs neredzam iemeslus, kāpēc vēl palielināt pensionēšanās vecumu," ”..pašlaik nebūtu īstais brīdis un nepieciešamība celt pensionēšanās vecumu. Sociālā budžeta situācija pašlaik nodrošinot pensiju ilgtspēju.”

Kaut arī šobrīd politiskās aprindās vismaz atklāti netiek runāts par pensionēšanās vecuma celšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka situācija pensiju sistēmas 1. līmenī ir ļoti sarežģīta. Esošajām pensiju izmaksām tehniski pagaidām pietiek naudas. Proti, saskaņā ar publicēto sociālā budžeta izpildi uz šī gada jūniju, tā saucamā finansiālā bilance jeb pārpalikums veidoja 208 miljonus eiro. Budžeta ieņēmumi veidoja 2,3 miljardus eiro kamēr izdevumi bija 2,1 miljards eiro. “Uz papīra” viss izskatās labi. Taču pensijas būtu jāindeksē, kas izraisīs izdevumu kāpumu. Iespējams, ir arī citi, budžetā iepriekš neparedzēti riski. Tādēļ kā “ātro” plāksteri valsts 2025. gada budžeta kontekstā plānots izmantot pensiju 2.līmeņa iemaksas.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās ēkas būvniecībā atzīmēti spāru svētki, iezīmējot svarīgu posmu šī vērienīgā projekta attīstībā.

Pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība norit pēc plāna un plānots, ka 2025. gada otrajā ceturksnī tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā atradīsies 54 dzīvokļi.

Šis būs viens no pirmajiem projektiem Rīgā, kas paredz kompaktu basketbola laukumu, futbola vārtu un brīvdabas sporta zāles ierīkošanu uz piegulošās autostāvvietas jumta. Tāpat projekta ietvaros iedzīvotājiem tiks izveidota koplietošanas siltumnīca un vairākas atpūtas zonas, kas būs piemērotas visām vecuma grupām.

“Dzīvokļu kompleksa pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība virzās uz priekšu – no kopējā projekta apjoma ir paveikti 44% un visi darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku. Esam sasnieguši pirmās ēkas augstāko punktu, kas sliecas vairāk nekā 28 metru augstumā, un varam aplūkot ēkas pilno apmēru,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Turpinot attīstīt vērienīgāko mantu glabātavu tīklu Baltijā, Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") fonda "Merito Self Storage Fund" uzņēmums "Box Storage" iegādājies pirmo īpašumu Viļņā, Laisvės prospektā.

Kopumā investējot 4,5 miljonus eiro, bijusī veikalu ēka tiks pārveidota par "Box Storage" tīkla mantu glabātavu ar iznomājamo platību vismaz 3 300 kvadrātmetru apjomā un aptuveni 650 individuālajām mantu glabātavām.

Ēkas, kur pašlaik atrodas vairāki veikali, kopējā platība ir 5150 kvadrātmetru, un tā celta 2000. gadā. "Merito" fonds plāno īpašumu rekonstruēt, saglabājot kravas liftu un uz ēkas jumta izvietotos saules paneļus zaļas elektroenerģijas ražošanai.

Mārtiņš Baumanis, "Merito" partneris: "Pieprasījums pēc telpām mantu uzglabāšanai Baltijas valstu galvaspilsētās pārsniedz tirgus piedāvājumu. Attīstot "Box Storage" vērienīgāko mantu glabātavu tīklu Baltijā, priekšroku dodam iespējai iegādāties jau esošas ēkas, kuras pārveidot par mūsdienu standartiem atbilstošām specializētām mantu glabātavām. Lēmums par pirmā īpašuma iegādi Lietuvā tika rūpīgi izvērtēts, un esam pārliecināti, ka ēkas atrašanās vieta ir izcili piemērota mantu glabātavas izveidei – tā atrodas pie aktīva krustojuma, kas savieno četras blīvi apdzīvotas Viļņas apkaimes."

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) iesniegusi tiesā pirmo prasību pret slimnīcas A korpusa bijušo būvnieku SIA "Velve" par līgumsodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Kā skaidro PSKUS interešu pārstāvis, zvērināts advokāts, "PwC Legal" partneris Benno Butulis, pirmās prasības pieteikumā PSKUS kā galveno pagaidām ir ietvērusi līgumsoda piedziņas prasījumu, jo tās apmērs šobrīd jau ir precīzi zināms. Tomēr viņš norāda, ka prasījums pret SIA "Velve" neaprobežosies ar līgumsoda komponenti un tā kopsumma ievērojami pieaugs.

"Stradiņa slimnīca ir stingri apņēmusies atgūt maksimāli iespējamo izdevumu un zaudējumu apjomu no būvnieka, tāpēc detalizēs un papildinās šo prasības pieteikumu ar jauniem prasījumiem vai sniegs tiesā citus prasību pieteikumus," viņš norāda.

Lai gan precīzu visu prasījumu kopsummu būs iespējams noteikt vien pēc zaudējumu aprēķinu pabeigšanas, jau šobrīd slimnīca prognozē, ka zaudējumu apmērs, ko SIA "Velve" radījusi tai, visticamāk, sasniegs vairākus desmitus miljonu eiro. Saskaņā ar līgumā noteikto izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu SIA "Velve" ir pienākums atlīdzināt starpību starp vēl neizpildīto darbu izpildes izmaksām un izmaksām, kas nepieciešamas objekta būvniecības pabeigšanai pēc jauna būvniecības līguma noslēgšanas (sadārdzinājuma). Tāpat būvniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem segt neatliekamos objekta konservācijas izdevumus, kuru kopsumma prognozējami varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un būvuzņēmējs Māris Martinsons pārsūdzējuši Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Rīgas apgabaltiesa lietu apelācijas kārtībā plāno sākt skatīt 4.decembrī plkst.11.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērn Rimšēviču un Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Vēsturisks tiesas spriedums 

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam...

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Iepriekš Rimšēvičs un Martinsons norādīja, ka savu vainu neatzīst un ka lietas iztiesāšanas gaitā viņu vaina netika pierādīta.

Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018.gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.a

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības.

No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 tiesvedības ir VID labvēlīgas, viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.

VID ir saņēmis spriedumu SIA "GRB investīcijas" pieteikuma lietā, ar kuru ir pilnībā apmierināti "GRB investīcijas" pieteikumi, uzdodot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot "GRB investīcijas" labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada novembri, un atcelt VID lēmumu.

Attiecīgi VID Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā mēneša laikā izvērtēs minētā sprieduma pamatojumu un lems, vai ir pamats to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu.

Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens šobrīd neveic sarunas par kompensācijas pieprasīšanu no Luksemburgas saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī, apstiprināja viņa advokāts Jānis Kārkliņš.

Par to, kādi ir Avena plāni nākotnē šajā jautājumā, viņš nebija informēts, norādot, ka šobrīd turpinās klienta tiesību aizstāvēšana dažādās Eiropas Savienības tiesu instancēs, kas saistītas ar Eiropas Savienības sankciju noteikšanu.

Jau ziņots, ka Krievijas miljardieris Mihails Fridmans ar savu pārstāvju starpniecību ierosinājis Luksemburgas varasiestādēm sākt sarunas, lai viņam izmaksātu 15,8 miljardu ASV dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vēstī Krievijas laikraksts "Vedomosti".Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Fridmana advokāti šo prasību jau nosūtījuši februārī, taču atbilde vēl neesot saņemta.

Lietuvas apelāciju tiesa atcēlusi zemākas instances tiesas lēmumu un nolēmusi, ka automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee" sniedzējam "Prime Leasing" ir jāizmaksā 103 800 eiro kompensācijās klientiem, kuru dati noplūda hakeru uzbrukumā.

Tiesas spriedums paredz, ka "Prime Leasing" jāizmaksā morālā kaitējuma atlīdzība asociācijai "Vartotoju aljansas" ("Patērētāju alianse"), kas nozīmē, ka katrs no 346 klientiem, kas piedalās prasībā, saņems 300 eiro kompensāciju.

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 CityBee lietotāju dati 

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 šai valstī reģistrētu automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee"...

Asociācija uzstāja, ka "CityBee" nespēja nodrošināt klientu privāto datu konfidencialitāti, neaizskaramību un nepieejamību, tādējādi pārkāpjot Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Apelāciju tiesas spriedums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā, bet trīs mēnešu laikā to iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt Lietuvas Augstākajā tiesā.

2021.gada februārī kibernoziedznieki nozaga un publiskoja vairāk nekā 100 000 "CityBee" lietotāju datus.

Uzņēmums tolaik paziņoja, ka noziedznieki kādā hakeru iecienītā forumā publiskojuši trīs gadus vecus lietotāju datus - ne tikai vienas klientu daļas vārdus un personas kodus, bet arī tālruņu numurus, dzīvesvietas adreses, e-pasta adreses, autovadītāja apliecības numurus un šifrētās paroles.

"CityBee" piedāvā automašīnu koplietošanas pakalpojumus 15 pilsētās Baltijas valstīs, arī Viļņā, Rīgā un Tallinā. Lietuvā uzņēmumam ir vairāk nekā 800 000 reģistrētu lietotāju.