Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Lietai sena vēsture

Runa ir par 2014. gadā uzsākto tā dēvēto "būvnieku lietu", kas tiek uzskatīta par Valsts ieņēmumu dienesta goda lietu un vispār vienu no skaļākajām un nozīmīgākajām lietām, kas asociējas ar Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas veiksmīgu darbu. No šīs "būvnieku lietas" izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi, pamatojot to ar vēlmi panākt, ka lieta vismaz pa daļām ātrāk nonāk tiesā. Viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem par M. Martinsonam reiz daļēji piederējušās SIA Lucidus (iepriekš SIA Moduls interjers) izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tā valstij nodarot zaudējumus lielā apmērā, tad oktobra sākumā arī klusi izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša M. Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē M. Martinsona bijušie menedžeri. Strīdīgo lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu.

Prokuratūra noticējusi, ka M. Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, kas jau pats par sevi viņam uzliek juridiskas saistības par uzņēmuma darbību, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

Svarīgi uzsvērt, ka laika posmā, par kuru notikusi izmeklēšana par nodokļu shēmām, SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) bijusi prakse nevienam valdes loceklim nepiešķirt tiesības kapitālsabiedrību pārstāvēt vienam pašam atsevišķi, bet tikai kopā ar vēl vismaz vienu valdes locekli, Lursoft datubāzē izpētīja Diena. Tas attiecies arī uz M. Martinsonu, lai gan viņš bija arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Tas uzsver kolektīvu lēmumu pieņemšanas modeli, kāds valdījis uzņēmumā, un jau pats par sevi liek apšaubīt, cik patiesas ir liecības, ka M. Martinsons nekādos saimnieciskos lēmumos attiecībā uz līgumiem ar būvfirmām nav piedalījies un attiecīgi par nodokļu shēmām atbildēt nevar.

SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa Ģenerālprokuratūras daļā pret M. Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 20. augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, M. Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem – laikā no 2008. gada līdz 2013. gada 21. janvārim viņam piederēja 14% SIA Moduls interjers daļu. Vēlāk gan nepastarpināti, gan car SIA MM investīcijas daļas uzņēmumā ieguva M. Martinsona dēls Mārcis. Bet M. Martinsons pārcēlās uz uzņēmuma padomi. Savukārt no 2009. gada 2. februāra līdz 2014. gada 18. decembrim M. Martinsons bija šī uzņēmuma valdes loceklis.

Līdz ar to Ģenerālprokuratūras ieskatā tas vien, ka persona ir bijusi nodokļu shēmošanā aizdomās turēta uzņēmuma valdes loceklis, neuzliek tai atbildību par šīm darbībām, ja personas biznesa partneri un algotie padotie uz izmeklētāju jautājumiem, vai viņš organizējis vai piedalījies šajās darbībās, atbild noliedzoši vai to neatceras.

Ja Ģenerālprokuratūra lietu daļā pret M. Martinsonu nebūtu izbeigusi, bet nosūtījusi uz tiesu, viņam bargākajā gadījumā draudētu brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem ar mantas konfiskāciju.

Fakts, ka šajā laika posmā M. Martinsons ticis notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu citā krimināllietā, tostarp arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Ģenerālprokuratūrā vai nu nav ticis vērtēts vispār, vai prokurores ieskatā nav spēlējis nekādu lomu.

M. Martinsons jau ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Bet M. Martinsonu tiesa atzina par vainīgu I. Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Šajā lietā Rīgas rajona tiesa 2023. gada 20. decembrī M. Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Šis gan ir vēl tikai pirmās tiesu instances spriedums, un lietas izskatīšana otrās instances tiesā sāksies tuvāko mēnešu laikā.

Svarīgi piebilst, ka šajā I. Rimšēviča un M. Martinsona korupcijas lietā kā trešais apsūdzētais figurēja juridiska persona – SIA MM investīcijas, kura savulaik piederēja M. Martinsonam, bet vēlāk pārgāja viņa dēla Mārča īpašumā. SIA MM investīcijas bija apsūdzēta kukuļu legalizācijā, tādēļ tiesa tai noteica 3,1 miljona eiro piedziņu un mantas konfiskāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigars Kalvītis trešdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongresā tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Kalvītis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu, atklātā balsojumā saņēma 41 balsi no 42 iespējamajām.

Kongresa darba kārtībā ir tikai viens punkts - federācijas prezidenta un valdes vēlēšanas. Tajā piedalās 42 delegāti no 55 LHF biedriem, tādējādi kongress ir lemttiesīgs.

Kalvītis ir LHF prezidents un valdes priekšsēdētājs kopš 2020. gada 30. jūnija. Viņš amatā ir jau otro termiņu. LHF valdes locekļi ir Viesturs Koziols, Edgars Buncis, Valentīns Bļugers un Māris Martinsons.

Kalvītis darbam jaunajā valdē trešdien izvirzīja četrus līdzšinējos valdes locekļus - Koziolu, Bunci, Bļugeru un Martinsonu -, kā arī Antru Aizstrautu un Aivaru Zeltiņu. Delegāti balsojumā atbalstīja arī šos izvirzītos kandidātus.

Komentāri

Pievienot komentāru