Ekonomika

Gadu dancoja pēc Martinsona stabules

Agnese Margēviča, Diena,07.11.2024

Ģenerālprokurors Juris Stukāns ignorē faktu, ka VID ir apstrīdējis ĢP lēmumu, kas M. Martinsonu atbrīvo no kriminālatbildības. Šāda VID rīcība norāda, ka runa nav tikai par teorētiskām iespējām 600 tūkstošus eiro atgūt no otra uzņēmuma valdes locekļa, pret kuru process turpinās, kā to uzsver ģenerālprokurors, bet arī par M. Martinsona kriminālatbildību, no kuras, VID ieskatā, ĢP viņu atbrīvojusi nepamatoti.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Šaubas par lēmuma pamatotību un aizdomas par tā pieņemšanas apstākļiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien sabiedriskās televīzijas raidījumā Rīta Panorāma medijiem pārmeta "informācijas sagrozīšanu", ziņojot par Ģenerālprokuratūras (ĢP) 8. oktobra lēmumu izbeigt daļu no apjomīgā "būvnieku lietas" kriminālprocesa, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzēts politiķiem pietuvinātais, tāpēc ietekmīgais uzņēmējs Māris Martinsons. Dienai izdevās neoficiāli iepazīties ar šī lēmuma argumentiem, kas rada tikai jaunas šaubas par tā pamatotību un aizdomas par šī lēmuma pieņemšanas apstākļiem.

Katra M. Martinsona juristu piedāvātā aizstāvības juridiskā argumenta norīšana, pat ja tie disonē ar likumu normām, un acīmredzamu aizdomīgu pretrunu ignorēšana politiķiem pietuvinātā uzņēmēja labā ir tas, kas krīt acīs, iepazīstoties ar prokurores Andas Liepiņas pieņemto un ģenerālprokurora J. Stukāna publiski aizstāvēto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret krimināli jau sodīto M. Martinsonu.

Riņķa dancis Martinsona pavadā

Ar M. Martinsonam labvēlīgo lēmumu saistītās dīvainības sākas jau ar faktu, ka, izrādās, vēl pirms gada prokurorei A. Liepiņai nav bijis nekādu šaubu par M. Martinsona vainu, jo viņa 2023. gada 25. jūlijā pieņēmusi lēmumu izvirzīt apsūdzības M. Martinsonam un vēl vienam būvniecības uzņēmuma SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) valdes loceklim Jurim Zinkevičam pēc Krimināllikuma 218. panta 2. daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tā valstij nodarot zaudējumus lielā apmērā. Tālāk viss ritējis raiti un loģiski – mēnesi vēlāk valsts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) personā pieteikusies kā cietusī, piesakoties arī uz radītā zaudējuma – 653 288 eiro – kompensāciju.

Tomēr tā vietā, lai lietu nosūtītu izskatīšanai tiesā, sācies gadu ilgs riņķa dancis, kas vairāk izskatās pēc ĢP izdabāšanas jebkuriem M. Martinsona un viņa juristu izdomātiem argumentiem, jaunām liecībām, ekspertīzēm un pierādījumiem, kas gada laikā ĢP pozīciju spējuši pagriezt pretējā virzienā, liekot ģenerālprokuroram riskēt ar savu reputāciju un personiski televīzijas ekrānā aizstāvēt šādu lēmuma maiņu par 180 grādiem. Savukārt VID lūgums dot laiku vainas pierādījumu nostiprināšanai (par ko prokurorei pirms gada šaubu nav bijis) vismaz pagaidām, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, ĢP nerod tādu atsaucību kā M. Martinsona aizstāvības intereses, kam tika atvēlēts gads, – prokurore atsaucas uz personas tiesībām kriminālprocesu pabeigt saprātīgā termiņā.

VID un ĢP pozīcija krasi atšķiras

J. Stukāna publiskā pozīcija balstās argumentā, ka apsūdzībā pret otru SIA Lucidus valdes locekli J. Zinkeviču kriminālprocess nav izbeigts, līdz ar to valsts no 600 tūkstošu eiro kompensācijas nav atteikusies. Bet pārmetumus par ĢP pretimnākšanu M. Martinsonam, kurš zināms ar saviem plašajiem sakariem politiķu vidē, no kuru balsojuma nākamgad būs atkarīga J. Stukāna pārvēlēšana uz otru termiņu, ģenerālprokurors ignorē vispār.

Tāpat J. Stukāns ignorē faktu, ka VID 18. oktobrī ir apstrīdējis ĢP lēmumu, kas M. Martinsonu atbrīvo no kriminālatbildības. Šāda VID rīcība norāda, ka runa nav tikai par teorētiskām iespējām 600 tūkstošus eiro atgūt no otra uzņēmuma valdes locekļa, pret kuru process turpinās, kā to uzsver ģenerālprokurors, bet arī par M. Martinsona kriminālatbildību, no kuras, VID ieskatā, ĢP viņu atbrīvojusi nepamatoti. ĢP pēkšņā steiga pēc tam, kad gadu tā notērējusi, dodot iespēju M. Martinsona aizstāvībai gādāt visdažādākos pierādījumus, ir tikai viena no daudzajām aizdomīgajām dīvainībām, atbrīvojot M. Martinsonu no nu jau kārtējā kriminālprocesa.

Pretrunīgi nevainīguma pierādījumi

Kā izrādās, gadu, kopš ĢP marinējusi lietu, M. Martinsona aizstāvība darbojusies ar pilniem apgriezieniem, cenšoties ar ceļošanu apliecinošiem dokumentiem pierādīt, ka laikā, kad parakstīts viens no līgumiem, kas kalpojis nodokļu shēmošanai, M. Martinsons nemaz nav atradies Latvijā. No ĢP materiāliem, ar ko neoficiāli bija iespēja iepazīties Dienai, izriet, ka šis arguments prokurorei bijis pietiekams, lai izbeigtu lietu, par spīti tam, ka pats M. Martinsons lietā liecinājis, ka līgumu parakstījis, bet vēlāk, jau pēc atgriešanās. Tāpat nesaprotamā veidā par labu M. Martinsonam ĢP tulkojusi vēl vienu nodokļu shēmošanas pamatā esošu līgumu, lai gan M. Martinsons to parakstījis. Arguments – kā SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) pilnvarotās personas šajā līgumā norādīti divi citi valdes locekļi, nevis M. Martinsons.

Lai gan no iepriekš minētā nav saprotams, kā tas var tikt izmantots nevainīguma pierādīšanai, lietā likta pat paraksta ekspertīze, kas gan nav spējusi dot ne apstiprinošu, ne noliedzošu atzinumu, vai tie ir M. Martinsona pašrocīgi paraksti. Tomēr prokurore arī to uzskatījusi par argumentu, lai izbeigtu kriminālprocesu daļā pret M. Martinsonu. Interesanti, ka lietā vairākkārt minētas atsauces uz M. Martinsona rakstveida liecībām, kas liek domāt, ka ĢP bijusi tik pretimnākoša, ka skandalozais uzņēmējs un lietu kārtotājs pat nav izsaukts liecību sniegšanai klātienē.

ĢP rada formulu valdes locekļu bezatbildībai

Prokurore savu lēmumu pamatojusi tikai ar piecu M. Martinsona bijušo darbinieku liecībām, kas – bez pārsteiguma – bijušas par labu bijušajam darba devējam. Šie vismaz pagātnē no M. Martinsona atkarīgie cilvēki liecinājuši, ka M. Martinsons vienkārši bijis uzņēmuma SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) valdes loceklis, bet tā saimnieciskajā darbībā neesot iesaistījies, jo labvēlīgo liecību sniedzējiem nekādus norādījumus neesot devis un darbus neesot organizējis. Prokurores lēmums kopumā rada iespaidu, ka viņa gājusi M. Martinsona juristu pavadā, pieņemot viņu apgalvojumus, pat ja tie ir pretrunā ar loģiku un likumu normām. Piemēram, prokurore, atsaucoties uz M. Martinsona aizstāvības pozīciju, viņam par labu pieņēmusi argumentu, ka Uzņēmumu reģistrā nostiprinātā prasība, ka tolaik SIA Lucidus valdes loceklis lēmumu var pieņemt tikai kopā ar vēl vienu valdes locekli, bijusi tikai tāda formāla procedūra.

Komerclikums, runājot par uzņēmumu valdes locekļu atbildību, nosaka gan valdes locekļu pienākumu rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, gan valdes locekļu solidāru atbildību. ĢP labvēlība pret M. Martinsonu šos principus maina. Savukārt Krimināllikums noteic, ka kriminālatbildību lietā pret juridisko personu (šai gadījumā SIA Lucidus) piemēro fiziskajai personai, ja noziedzīgs nodarījums noticis uzņēmuma nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pēc Dienas publikācijas VID pārsūdzējis lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu pret Martinsonu

LETA,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem 

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Indexo banka" pievienojusies "Visa" maksājumu karšu sistēmai, teikts bankas īpašnieces ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Pievienošanās "Visa" sistēmai ir viens no pēdējiem praktiskajiem soļiem pirms "Indexo banka vērs durvis Latvijas iedzīvotājiem," norāda "Indexo bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Kompānijā atzīmē, ka "Indexo banka" ir izdevusi arī pirmās "Visa" maksājumu kartes bankas darbiniekiem un testēšanas nolūkos ir veikti pirmie maksājumi.

Pēc "Indexo" pārstāvju minētā, bankas maksājumu karšu vizuālais risinājums ir lakonisks, lai pasvītrotu jaunās bankas pakalpojumu lietošanas vienkāršību.

Jau ziņots, ka jaunizveidotā "Indexo banka" darbību varētu sākt šogad vasaras otrajā pusē.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad 15.maijā izsniedza licenci "Indexo bankai" kredītiestādes darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigars Kalvītis trešdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongresā tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Kalvītis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu, atklātā balsojumā saņēma 41 balsi no 42 iespējamajām.

Kongresa darba kārtībā ir tikai viens punkts - federācijas prezidenta un valdes vēlēšanas. Tajā piedalās 42 delegāti no 55 LHF biedriem, tādējādi kongress ir lemttiesīgs.

Kalvītis ir LHF prezidents un valdes priekšsēdētājs kopš 2020. gada 30. jūnija. Viņš amatā ir jau otro termiņu. LHF valdes locekļi ir Viesturs Koziols, Edgars Buncis, Valentīns Bļugers un Māris Martinsons.

Kalvītis darbam jaunajā valdē trešdien izvirzīja četrus līdzšinējos valdes locekļus - Koziolu, Bunci, Bļugeru un Martinsonu -, kā arī Antru Aizstrautu un Aivaru Zeltiņu. Delegāti balsojumā atbalstīja arī šos izvirzītos kandidātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru