Eksperti

Pensiju 1.līmenis kļūst par bumbu ar laika degli

Iļja Arefjevs, AS “Vairo” valdes priekšsēdētājs,06.09.2024

Jaunākais izdevums

Lai arī turpmāk pensiju 1.līmenī esošo 14% vietā ir plānots novirzīt 15% no burto darba algām, svarīgi atzīmēt, ka tas paredz samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī no 6% līdz 5%, rēķinot pret bruto darba samaksu. “Vairo” kritiski vērtē priekšlikumu samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 17% (t.i. 1% no 6%) pensiju sistēmas ilgtspējas kontekstā. Taču šoreiz pievērsīsimies citam jautājumam- vai mērķis attaisno līdzekļus.

Par sociālā budžeta ilgtermiņa izaicinājumiem norādījām jau šī gada martā. Toreiz Labklājības Ministrs Uldis Augulis pārliecinoši atbildēja: “Sociālā budžeta stabilitāte pašlaik ir pietiekami laba, tāpēc mēs neredzam iemeslus, kāpēc vēl palielināt pensionēšanās vecumu," ”..pašlaik nebūtu īstais brīdis un nepieciešamība celt pensionēšanās vecumu. Sociālā budžeta situācija pašlaik nodrošinot pensiju ilgtspēju.”

Kaut arī šobrīd politiskās aprindās vismaz atklāti netiek runāts par pensionēšanās vecuma celšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka situācija pensiju sistēmas 1. līmenī ir ļoti sarežģīta. Esošajām pensiju izmaksām tehniski pagaidām pietiek naudas. Proti, saskaņā ar publicēto sociālā budžeta izpildi uz šī gada jūniju, tā saucamā finansiālā bilance jeb pārpalikums veidoja 208 miljonus eiro. Budžeta ieņēmumi veidoja 2,3 miljardus eiro kamēr izdevumi bija 2,1 miljards eiro. “Uz papīra” viss izskatās labi. Taču pensijas būtu jāindeksē, kas izraisīs izdevumu kāpumu. Iespējams, ir arī citi, budžetā iepriekš neparedzēti riski. Tādēļ kā “ātro” plāksteri valsts 2025. gada budžeta kontekstā plānots izmantot pensiju 2.līmeņa iemaksas.

Pensiju 1.līmeņa galvenā problēma ir tā, ka savā būtībā tas ir līdzīgs jebkuriem citiem valsts izdevumiem. Proti, pretī saņemtajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir izdevumu bāze, kas ir ļoti liela (kopējie izdevumi valsts pensijām, gan 1. gan 2.līmenis pārsniedz 3 miljardus eiro gadā) un kurai ir objektīvas tendences laika gaitā pieaugt. Pensiju indeksācija noteikti ir nepieciešama jo tā kompensē esošo pensiju pirktspējas zudumu to saņēmējiem. Tomēr svarīgi atcerēties, ka indeksācija nozīmē izdevumu palielināšanu. Jo vairāk mēs palielinām izdevumus šobrīd, jo vairāk mums vajadzēs palielināt izdevumus nākotnē.

Te darbojas salikto procentu likums- mēs palielinām izdevumus pret arvien lielāku izdevumu bāzi. Tas nozīmē to, ka gatavojot 2026. gada, kā arī turpmāko gadu budžetus, atkal vajadzēs meklēt papildus līdzekļus pensiju pirmajam līmenim. Vai politiķi atkal griezīs iemaksas otrajā līmenī, vai meklēs adekvātāku risinājumu? Šis ir tas gadījums, kad mērķis neattaisno līdzekļus vai zāļu vietā tiek iedota inde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs

Armanda Vilciņa,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir uzņēmīgi cilvēki, jo laba komanda spēlē izšķirošu lomu jebkurā uzņēmumā, domā Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Biznesa pamatā vienmēr ir bijuši un būs uzņēmēji, tādēļ, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā attīstītos, mums vajag vairāk uzņēmīgu cilvēku - gan pašmāju, gan ārzemju, norāda I.Arefjevs. Viņš piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī produktīvs dialogs starp uzņēmējiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem. Konkurēšana starp valstīm par jaunām investīcijām un eksporta tirgiem ir ļoti sīva, tādēļ, ja vēlamies Latvijā redzēt arvien vairāk darbavietu ar augstu pievienoto vērtību, privātajam un publiskajam sektoram jāstrādā efektīvā tandēmā, spriež IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Vēlas būt noderīgs

Bērnībā mans sapņu profesiju diapazons bija ļoti plašs - sākot ar ugunsdzēsēju un autobusa šoferi, beidzot ar ārstu un būvinženieri, atminas I.Arefjevs. “Laikam ejot, gan šīs preferences mainījās - no romantiskākām uz praktiskākām. Taču vienmēr, cik sevi atceros, vēlējos būt noderīgs sabiedrībai un līdzcilvēkiem. Agrīnā bērnībā šķita, ka līdzcilvēkiem visvairāk būtu vajadzīgi šoferi un ugunsdzēsēji, taču tuvāk skolas gaitu noslēgumam jau bija skaidrs, ka man būtu piemērotāka cita loma. Vienmēr esmu sevi pieskaitījis pie tā dēvētajiem fizmatiem. Skolā man viegli padevās fizika un matemātika, un biju arī regulārs mācību olimpiāžu dalībnieks. Vidusskolu es pabeidzu deviņdesmito gadu beigās, kad ielās pārsvarā staigāja cilvēki treniņbiksēs, bet vispopulārākā un ienesīgākā nodarbošanās bija tirdzniecība kiosku vai mazu veikalu līmenī. Preces parasti tika iepirktas Polijā, Turcijā vai Ķīnā, sliktākajā gadījumā Lietuvā un tika pārdotas Latvijā ar pamatīgu uzcenojumu. Algots darbs ļāva šajā vidē tikai izdzīvot un bezdarba līmenis bija ārkārtīgi augsts. Šķita, ka augstākā izglītība drīzāk traucēja nevis palīdzēja, un šādos apstākļos man vajadzēja pieņemt lēmumu par to, kurā profesijā es vēlos strādāt nākotnē un kurā augstskolā man vajadzētu stāties,” stāsta I.Arefjevs, uzsverot, ka tolaik izdarījis praktisku izvēli un pielicis pamatīgas pūles, lai iestātos prestižajā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Vairo” palielina kapitālu par 925 tūkstošiem eiro. Pēc palielinājuma kopējais kapitāla apjoms sasniedz 1,85 miljonus eiro.

“Vairo” pārvaldībā esošo aktīvu apjoms šobrīd strauji tuvojas 50 miljoniem eiro. Klientu skaits sasniedzis astoņus tūkstošus, tādēļ lēmums par kapitāla palielināšanu, ko kopīgi pieņēmuši visi uzņēmuma akcionāri un valde, ir likumsakarīgs solis, prognozējot tik pat strauju izaugsmi arī turpmāk.

“Vēl nav apritējis gads, kopš uzsākām savu darbību, bet, pateicoties klientu uzticībai un spēcīgai profesionāļu komandai, varam lepoties ar sasniegto. Esam viens no straujāk augošajiem pensiju pārvaldītājiem. Visu šo laiku esam mērķtiecīgi runājuši ar Latvijas sabiedrību un atklāti izgaismojuši nu jau visiem zināmo problemātiku – teju katram otrajam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir vecumam neatbilstošs pensiju plāns. Sekas redzamas jau šobrīd. Tās atspoguļojas zemajos uzkrājumu ienesīgumos. Lielai daļai iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā 9 – 10% ienesīguma vietā, ko nestu 100% akciju plāni, vidējais ienesīgums bijis vien 3 – 5% gadā. Kaut arī ilgtermiņā mums būtu jātiecas uz tādu pensiju 2. līmeņa sistēmu, kas nodrošinās katram iedzīvotājam individuālu un vecumam atbilstošu kapitāla sadalīšanu starp akcijām un obligācijām, šobrīd šo uzdevumu visefektīvāk risina tieši adaptīvie pensiju plāni, ko arvien vairāk novērtē arī sabiedrība,” skaidro IPAS “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs

Komentāri

Pievienot komentāru