Arvien biežāk var rasties situācijas, kad personai nomirstot paliek neizpildītas saistības, taču mantinieki nav pieteikušies vai, ņemot vērā lielo kredītsaistību apjomu, ir atteikušies no mantojuma.
Tādēļ Latvijas normatīvajos aktos nepieciešami grozījumi, kas atvieglotu rīcību ar bezmantinieku mantu. Tas secināts Finanšu ministrijas izstrādātajā koncepcijā par rīcību ar bezmantinieka mantu un kreditoru prasījumu apmierināšanu.
Pēdējo gadu laikā Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts pārvaldes iestādes aizvien biežāk saņem notariālos aktus vai tiesas nolēmumus, ar kuriem kādas fiziskas personas pēc nāves atstātā manta tiek atzīta par bezmantinieka mantu, kura saskaņā ar Civillikumu piekrīt valstij.
Spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē darbības ar valstij piekrītošo mantu, pašlaik pilnībā nerisina tās problēmas, ar kurām savā ikdienas darbā aizvien biežāk sastopas zvērināti notāri, tiesas, valsts pārvaldes iestādes un zvērināti tiesu izpildītāji, apzinot, pārņemot un realizējot bezmantinieka mantu, lai segtu kreditoru prasības.
Koncepcija paredz papildināt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu ar sadaļu par valsts īpašumā nonākušās bezmantinieka mantas atsavināšanu, tas ir, nemainot esošā valsts mantas atsavināšanas sistēmu, bet precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz bezmantinieka mantas atsavināšanu.
Vienlaikus nepieciešami grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.