Jūrmalas saldo garšu buķete jau piecus gadus nav iedomājama bez franču beķerejām un kafejnīcām Madam Brioš, pieprasījums pēc kūkām ir visnotaļ stabils, to tik ļoti neietekmē sezonalitāte.

Jūrmalā konditoreju netrūkst. Lielupē saldos našķus piedāvā Kalnakrastu raušu fabrika, Bulduros un Kauguros – Brown Sugar, bet Majoros – De Gusto. Jau piecus gadus jūrmalniekus un pilsētas viesus ar kūkām kārdina Madam Brioš konditorejas un kafejnīcas, tiesa gan, pēdējos gados to skaits ir krietni sarucis, turklāt mainījušies zīmola īpašnieki. Viņiem ir skaidra vīzija, kā kopt iecienītās garšas un attīstīties, turklāt ne tikai Jūrmalā, bet arī ārpus tās robežām.

Sirds lieta

Jau vairāk nekā gadu Madam Brioš saimnieko Dina un Anatolijs Pētersoni, kuru vadītais uzņēmums SIA Take Segunda preču zīmes izmantošanas tiesības uz franšīzes līguma pamata ir pārņēmis no Krievijas uzņēmējas Siranušas Giračevas. Preču zīme joprojām pieder uzņēmumam Noema Management. No savulaik plašās zīmola Madam Brioš našķu impērijas, kas bija izveidota Jūrmalā, pāri palikušas vien divas konditorejas un kafejnīcas – Mellužos un Majoros. Aizvērta arī Madam Brioš kafejnīca galvaspilsētā muzejā Rīgas biržā. Līdz franšīzes līguma noslēgšanai Anatolijs ir strādājis visos Madam Brioš zīmola uzņēmumos – bijis gan viesmīlis, gan pārvaldnieks, arī Dinai ir pieredze šo konditoreju un kafejnīcu darbā – viņa ir sākusi kā administratore un kādu laiku veikusi arī direktores pienākumus.

Dāmu salons "Bonbon Shoes", kas diktē apavu modes tendences, paplašina pārdošanā esošo apavu zīmolu klāstu un piedāvā šīs sezonas aktualitāti - iešļūcenes ar slēgtu vai atvērtu purngalu jeb babušas un mulles.

Šobrīd salonā var iegādāties 11 dažādu zīmolu apavus, populārākie no tiem ir "Pedro Garcia", "Chie Mihara" un "Pura Lopez". Šie spāņu zīmoli ir iekļauti veikala sortimentā jau 13 gadus, kopš pašiem tā pirmsākumiem. Drīzumā "Bonbon Shoes" kolekciju papildinās jauns apavu zīmols "Pretty Ballerinas," sola veikala saimniece Jana Lindberga.

Tām dāmām, kuras vēlas šavasar būt īpaši stilīgas, J. Lindberga iesaka izvēlēties mulles un babušas. "Šos apavus, kas iemieso sevī bezrūpību un atbrīvotāku dzīves stilu, var valkāt arī kopā ar biznesa apģērbu. Ja sieviete grib trāpīt modes naglai uz galvas, tā būs īstā izvēle," vērtē apavu modes eksperte.

Viņa stāsta, ka maija otrajā nedēļā, kad veikals vēris durvis pēc dīkstāves, bijis necerēti liels pircēju pieplūdums. "Šurp plūda sieviešu bari, bija arī tādas dāmas, kuras iegādājās vairākus kurpju pārus. Krīzes laikā, sēžot mājās, nervi bija pazaudēti un nauda ietaupīta, tāpēc dāmas vēlējās sevi apbalvot par izturību un iepriecināt, iepērkoties," secina "Bonbon Shoes" zīmola radītāja, atzīstot, ka gadu gaitā iegūto pastāvīgo klientūru īpaši novērtējusi COVID-19 pandēmijas laikā.

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Operatīvās vadības grupā šodien varētu tikt izskatīts jautājumu par āra terašu atvēršanu, informē Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Pēc viņa teiktā šodien jautājumu par terašu atvēršanu Ekonomikas ministrija prezentēs Operatīvās vadības grupas sēdē, turklāt viņš cerot, ka tālāk šis jautājums nokļūs jau valdības sēdes darba kārtībā.

Covid-19 atbalsta mazināšanai krīzē skartajiem uzņēmumiem ir jābūt proporcionālai ierobežojumu noņemšanai, aģentūrai LETA uzsvēra Jenzis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šonedēļ pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Situācija restorānu nozarē ir neapskaužama 

Ja ļautu apkalpot restorāna apmeklētājus ārtelpās, tas pozitīvi ietekmētu ne tikai restorānu...

"Kamēr [ēdināšanā] ir kaut mazākie ierobežojumi, ir jābūt proporcionālam atbalstam," teica Jenzis.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir vairāki nozarē strādājošie, kas dažādu iemeslu dēļ nav kvalificējušies valsts atbalstam vai tas nav bijis pietiekams, tādēļ tiem ēdinātājiem pašreiz esot vitāli svarīgi, lai valdība ļautu atsākt klātienes darbu, atverot terases.

"Tas daudziem uzņēmumiem, kuri ēdināšanā lielākoties ir vietējā kapitāla un Latvijas iedzīvotājiem piederoši uzņēmumi, ir izdzīvošanas jautājumi. Tā nav tāda koķetēšana - "gribam strādāt, mums viss vienalga". Viņiem ir liela atbildība pret sabiedrības veselību," uzsvēra Jenzis.

Viņš arī atzīmēja, ka, āra terasēm atsākot strādāt, nozares organizācijas apņēmušās ēdinātājus uzrunāt ar vienotu memorandu, aicinot viņus būt atbildīgiem. Nozares ieskatā lēmums par terašu darba atsākšanu valdībai būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

Ziņots arī, ka Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts Kariņa (JV) priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

Vienlaikus premjers 22.aprīlī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem uzsvēra, ka valdība ir rīcības gatavībā ieviest stingrākus ierobežojumus, ja sabiedrības uzvedība to piespiedīs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Šodien Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiek ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi.

Tā otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

No šodienas papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā šajos novados tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

Situācijai neuzlabojoties, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī 

Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija...

Veselības ministrija skaidroja, ka bērnudārza un 1.-4.klašu skolēnu vecuma grupā ir novērojama salīdzinoši zemāka Covid-19 izplatība, un šīs vecuma grupas bērni retāk rada inficēšanās riku apkārtējiem. Savukārt iespēja šiem bērniem nodrošināt pieskatīšanu un izglītību ir ļoti nozīmīga bērnu attīstībai.

Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos pašvaldībās, kur ir augsta Covid-19 izplatība, tiek noteikts, ka konkrētajās pašvaldībās nedarbojas kultūrvietas, izstāžu norises vietas un arī gadatirgi, tāpat arī tiek noteikts, ka sporta nodarbības notiek tikai brīvā dabā. Izņēmums ir bibliotēkas, kurās varēs saņem grāmatas līdzņemšanai.

Nedrīkstēs notikt privāti pasākumi ārpus vienas mājsaimniecības, izņemot bēres un atsevišķos gadījumos arī kristību ceremonijas. Turklāt bērēs un kristībās jālieto mutes un deguna aizsegi.

Izlemts arī, ka privātās iekštelpās un privātās ārtelpās personām jāievēro divu metru distance, izņemot gadījumus, ja personas dzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī vecāku un viņa nepilngadīgos bērnus, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Izņēmuma attiecas arī uz personām, kas veic darba vai dienesta pienākumus.

Noteikts arī, ka pilsētas sabiedriskajā transportā jānodrošina ne vairāk kā 50% no maksimāli iespējamās transporta līdzekļa kapacitātes, jo autobusos ir grūti ievērot divu metru distanci. Valdība noteikusi, ka pārvadātājam jāorganizē pasažieru iekāpšana un izkāpšana tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasības.

Veikalos un citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās un ārtelpās būs jānodrošina, ka šajās vietās atrodas ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra. Lai cilvēki varētu izvēlēties apmeklēt konkrēto tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietu, pie ieejas jābūt pieejamai informācijai, cik cilvēki konkrētajā vietā var atrasties ņemot vērā 20% piepildījumu. Minētais nosacījums attiecas arī uz tirdzniecības vietām un tirgiem ārtelpās.

Katru otrdienu līdz plkst.12 Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) savā mājaslapā publicēs jaunākos saslimstības rādītājus pašvaldībās, savukārt stingrākas prasības vietās, kurās rādītājs par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju, būs jāievēro no konkrētās nedēļas ceturtdienas. Pašvaldības saslimšanas rādītājiem var sekot līdzi SPKC mājaslapā visas nedēļas garumā.

Pagaidām noteikts, ka stingrākas prasības konkrētās pašvaldībās būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atgādināja, ka iepriekš reģionālie ierobežojumi noteikti, piemēram, Kuldīgā un tie bija pietiekami efektīvi.

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Ņemot vērā to, ka tiesa maija beigās ir pieņēmusi SIA Internet prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visām pret Internet vērstajām darbībām patlaban nav pamata, šodien žurnālistiem sacīja Internet jurists Māris Ruķers.

«Uzņēmums līdz šim ir sniedzis visu pieprasīto informāciju gan no VID, gan Valsts policijas, jo pieprasījumi bija individuāli, samērīgi un par konkrētām personām,» skaidroja Ruķers.

Viņš norādīja, ka patlaban ir runa par likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 6.daļu, kas iebalsota budžeta likumos steidzamības kārtībā, tā netika saskaņota starp ministrijām.

«Internet nepiekrīt šādai situācijai, likuma norma nesaka, ka informācijas pieprasījums jāizpilda nekavējoties, pārsūdzēšana tiesā aptur šo lēmumu. Attiecīgi visas VID darbības patlaban nav pamatotas, jo patlaban Internet nav pienākuma izpildīt VID pieprasījumu,»

skaidroja Ruķers.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Līdz ar valdības izsludināto ārkārtas stāvokli un pieņemtajiem ierobežojumiem, kas aizliedz publisku pasākumu organizēšanu un ierobežo pulcēšanos, kultūras un pasākumu nozare ir nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī - apstājusies naudas plūsma un daudzi tūkstoši darbinieku šobrīd ir bez reāliem ienākumiem.

Tā portālam DB.lv norāda multimediju iekārtu nomas uzņēmuma "VPT Grupa" valdes loceklis un dibinātājs Māris Čakars.

"Droši var apgalvot, ka pieņemtie valdības lēmumi pasākumu un kultūras nozari ietekmēs ilgtermiņā," viņš uzskata. "Pēdējā nedēļā nozare ir piedzīvojusi tāda apmēra šoku, kāds netika pieredzēts pat 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes laikā. Vismaz līdz šā gada maijam netiks realizēts neviens no plānotajiem pasākumiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz mēnesi ir apstājusies jebkāda naudas plūsma. Turklāt valdošā neziņa pasākumu organizētājiem liek atcelt arī tos pasākumus, kas tika plānoti vasaras mēnešos - nozares peļņas periodā," piebilst M. Čakars.

Restorāniem varētu tikt piemērota samazinātā 12% nevis kā šobrīd 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tāda konceptuāla vienošanās trešdien panākta Finanšu ministrijā (FM), taču ar nosacījumu, ka ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Ja nozare panāk ģenerālvienošanās noslēgšanu, kur ir paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, tad mēs varētu atbalstīt konceptuāli arī samazinātā PVN ieviešanu šādā komplektā. Lai valsts nav zaudētāja un arī nozarei būtu labums,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēdināšanas uzņēmumi jau ilgstoši nesekmīgi centušies panākt nodokļu atvieglojumus. Nozares pārstāvji vērš uzmanību uz nesamērīgi augstajiem nodokļiem. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis stāsta, ka nepanesamā nodokļu sloga dēļ nupat darbību pārtraucis kāds iecienīts Rīgas centra restorāns, kura nosaukums publiski netiek atklāts. «Gribot strādāt godīgi, restorānam tas nav iespējams. Tas nevar pastāvēt,» stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

Daudzus tirgotājus un pircējus satrauc mazie sunīši, kurus īpašnieki ņem līdzi, veikalos pērkot pārtiku, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

«Ne vienmēr tirgotāji spēj laikus pamanīt šos mazos dzīvniekus un aicināt ar tiem veikalā neienākt, kā to paredz prasības. Rezultātā no suņiem rodas piesārņojums, kas rada risku pārtikai pārējiem pircējiem. Tirgotāji aicina suņu īpašniekus cienīt līdzpilsoņus un neiet iepirkties kopā ar mājdzīvniekiem,» sacīja Danusēvičs.

Šodien notika ikgadējā LTA un Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) tikšanās. Tās gaitā PVD Pārtikas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova informēja par aktualitātēm pārtikas izplatīšanas uzraudzības jomā un atbildēja uz uzņēmēju - tirgotāju un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, jautājumiem.

Marčenkova informēja, ka valsts beidzot pieņēmusi saprātīgus noteikumus attiecībā uz medicīniskajām pārbaudēm pārtikas apritē strādājošajiem. Turpmāk pārbaude veicama tikai pie sava ģimenes ārsta pirms darba uzsākšanas. Par atkārtotām pārbaudēm lemj darba devējs, novērtējot darbinieka veselības stāvokli vai atkarībā no sarežģītības veicamajā darbā ar pārtiku.

Līdz ar strauju cenu kāpumu tādām sabiedriskās ēdināšanas nozarē plaši lietotām un sabiedrībā apspriestām izejvielām kā sviestam un cūkgaļai, ikvienam uzņēmuma īpašniekam ēdināšanas nozarē, kā arī tiem, kuri mēdz ieturēt maltīti ārpus mājas, aktuāls kļūst jautājums – kā šie procesi ietekmēs ēdienu cenas kafejnīcās un restorānos? Tas ir dabiski, jo liela daļa strādājošo vismaz vienu reizi dienā ēd ārpus mājas. Manuprāt, šis ir pateicīgs brīdis, lai diskutētu par būtiskiem jautājumiem, kas skar ēdināšanas nozari, kā arī par iespējamiem risinājumiem.

Patiesībā cenu kāpums pārtikas produktiem nav nekas neparasts. Restorāni ar to sastopas nepārtraukti, jo īpaši saistībā ar sezonālajām izejvielām. Piemēram, sparģeļu cena šobrīd ir krietni augstāka nekā pavasarī, un tas pats drīzumā attieksies uz tomātiem un virkni citu izejvielu.

Izmaksas neizbēgami svārstās. Tās, kuras nosaka sezonalitāte, var paredzēt laicīgi, taču jārēķinās ar pārejošu efektu. Korekcijas ienes arī inflācija, degviela, elektrība, telpu īre un daudzas citas izdevumu pozīcijas. Ēdināšanas uzņēmumi to ņem vērā un ir lēmuma priekšā, vai pielāgot izmaiņām katra ēdiena gala cenu, vai arī kompensēt zaudējumus uz peļņas rēķina.

Mazākie restorāni var būt radošāki savos biznesa lēmumos un vajadzības gadījumā dārgākos produktus izslēgt no ēdienkartes. Šodien to izdarīt ir daudz vieglāk, ja pats uzņēmums ir parūpējies par fleksiblu un mūsdienīgu sistēmu savā restorānā. Ir viegli izdrukāt jaunas ēdienkartes, ievadīt jaunus ēdienus kases sistēmā un katru dienu sagaidīt viesus ar citādu piedāvājumu. Taču lielajām ēdināšanas uzņēmumu ķēdēm, kam iekšējā infrastruktūra ir daudz sarežģītāka, ir grūti būt elastīgām, un izmaiņas prasa daudz ilgāku laiku un sagatavošanos. Cits stāsts ir arī par maziem restorāniem, kas veido izmaksu ziņā dārgas ēdienkartes, un cenas samazinājums var tieši ietekmēt pasniegtās maltītes kvalitāti.

Latvijas tūrisma dienvidu vārtos – Bauskā, galveno tūristu plūsmu apkalpo dažos pilsētas centra restorānos un bistro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vasaras periodā tūristu pieplūdums ir neprognozējams un dažkārt var apgalvot, ka noderētu vēl kāda kafejnīca vai bistro, lai spētu operatīvi apkalpot visus, tomēr jaunu ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai trūkst darbinieku. Esošie uzņēmēji papildu ēdināšanas telpas atvērt negrasās tieši kvalificētu pavāru trūkuma dēļ.

Ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger ir viena no pirmajām ārzemju tūristu izvēlēm, DB secināja, aptaujājot tūristus no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. «Mēs zinām, ko tur var sagaidīt. Nav daudz laika, jo jau pēc stundas jābrauc tālāk. Šoferis te pieveda, un laika meklēt vēl kaut ko nav daudz,» atklāja Marko Kavaljērī no Itālijas. Vairums tūristu, kuri DB novērojuma laikā izvēlējās Hesburger, nāca no tūrisma firmu autobusiem, un ēdināšanas firmas izvēle būtībā bija brauciena organizatora vai autobusa šofera izvēle.

Kopstrādes telpās Teikums Jaunajā Teikā atvērts trešais Terra restorāns

«Patīkami, ka mūs uzaicināja te būt. Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēki pievēršas veselīgam ēdienam un arī biroju centru īpašnieki izvēlas šādus ēdinātājus kā mēs, lai būtu interesanti saviem klientiem,» saka Ilze Megne, SIA Terra Restorāni vadītāja.

I. Megne norāda, ka Teikums un Terra sadarbība ir Latvijas tirgum unikāla. «Kopstrāde ir jauns, augošs un stabils virziens, jo cilvēkiem kļūst arvien aktuālāka vide, kurā tie atrodas. Viņiem arvien vairāk interesē satikt citus cilvēkus, socializēties. Vislabāk to var izdarīt, kopīgi ieturot maltīti. Sastrādājoties vislabākajā kopstrādes manierē, Terra un Teikums ir radījis restorānu Teikums. Gatavo Terra. Tas ir kopdarbs, kur satiekas Terra un Teikums, jo mūs vieno kopīgas vērtības. Teikums ir par produktivitāti un arī Terra ēdiens ir gatavots tā, lai ēdiens saglabā visas vērtīgās uzturvērtības, vitamīnus, kas palīdz saglabāt enerģiju visai dienai, lai cilvēks var produktīvi strādāt un darboties visas dienas garumā,» viņa saka. Uzņēmēja piebilst, ka pasaules mērogā ir daži piemēri, kur kopstrādes telpas veido sadarbību kopā ar restorānu, bet Latvijā šis esot pirmais tāds gadījums.

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jauni spēlētāji banketu nozarē ļauj piedāvāt to apmeklētājiem ko nebijušu, taču vienlaikus potenciālie sadarbības partneri ir piesardzīgi.

Banketu nozarē SIA Deal Banquets strādā pirmo gadu. «Mums palīdzēja komandas iepriekšējā pieredze ēdināšanas nozarē, kas deva izpratni par šo jomu, klientiem un nišu, kura Latvijā vēl īsti nav apgūta,» atzīst Kārlis Dēķens, SIA Deal Banquets valdes priekšsēdētājs. Savukārt SIA MJS group banketu pakalpojumu jomā darbojas kopš 2004. gada, bet tai nopietnāk pievērsās 2008. gadā, kad izveidoja banketu pakalpojumu zīmolu Cafeteria. «Lai iekļūtu tirgū, lielākais izaicinājums bija iegūt klientu uzticību, darbs ar savu komandu un pieredzes uzkrāšana. Ieguldījām daudz sava darba un laika, lai pierādītu spēju organizēt banketus pēc augstākajiem standartiem un prasībām,» neslēpj Sandijs Maišelis, Cafeteria (SIA MJS group) vadītājs.

Jūlijs atnāca ar pozitīvām izmaiņām drošības pasākumos, taču bezrūpība iebraucēju kontrolē un tās sekas izraisīja paniku ierēdņos un pārtrauca uzņēmējdarbības atdzimšanu. Mūsuprāt, vajadzēja ierobežot "berzēšanās" un "rīvēšanās" iespējas, nesodot "miermīlīgos" ēdinātājus.

Ēdinātāji atmesti atpakaļ par mēnešiem, samazinot iespējas atpelnīt zaudējumus, kā arī uzliktas papildus administratīvās prasības, pie kam uzspiežot latviskā vidē obligāti lietot svešvalodas. Pie kam jau šodien uzsāktas policijas pārbaudes par tā esamību.

Kaut Veselības ministrijas eksperti atzīst, ka iebraucēji ir galvenais risks vīrusa izplatībai, vienlaikus tikai tagad uzsākta iebraucēju uzskaite. Iebraucēji no ASV un citām riska valstīm netiek pārbaudīti ar temperatūras mērījumiem. Ne lidostā, ne citos iebraucēju ieceļošanas punktos nav temperatūras mērītāju un informatīvo punktu. Kaut šādas ierīces temperatūras mērīšanai cilvēku plūsmā izmaksā tikai ap 2500 eiro, tomēr 2 miljardu budžetā vīrusa profilaksei naudas nav.

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars uzskata, ka PVN likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem ļautu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

«PVN likmes samazināšanu vērtējam pozitīvi un šis solis mazinātu arī ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo darba algu izmaksām ēdināšanā ir liels īpatsvars un to samaksai «aploksnē» nepieciešama skaidra nauda, kas bieži vien rada vēlmi neuzrādīt visus ienākumus un nemaksāt arī PVN. Samazinot PVN likmi, šis «potenciālais ieguvums» ir mazāks un tas ir pamudinājums nodokļus maksāt,» pauž A. Kaugars.

Arī izejvielu cenu kāpums un augošās darba algas spiež ēdinātājus celt cenas, jo tikai daļu izmaksu iespējams segt, strādājot vēl efektīvāk. Uzņēmējs norāda, ka samazinātā PVN likme ļautu vismaz daļēji nobremzēt cenu kāpumu, lai cilvēki par to pašu naudu var biežāk atļauties paēst, un tas atstātu nelielu, tomēr pozitīvu iespaidu uz ekonomikas efektivitāti - veselīgi ēdot cilvēki mazāk slimotu un mazāk laika vajadzētu izmantot pusdienu pagatavošanai pašiem vai arī tērēt laiku braucot paēst tālu no darba vietas.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.