Līdz ar valdības izsludināto ārkārtas stāvokli un pieņemtajiem ierobežojumiem, kas aizliedz publisku pasākumu organizēšanu un ierobežo pulcēšanos, kultūras un pasākumu nozare ir nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī - apstājusies naudas plūsma un daudzi tūkstoši darbinieku šobrīd ir bez reāliem ienākumiem.
Tā portālam DB.lv norāda multimediju iekārtu nomas uzņēmuma "VPT Grupa" valdes loceklis un dibinātājs Māris Čakars.
"Droši var apgalvot, ka pieņemtie valdības lēmumi pasākumu un kultūras nozari ietekmēs ilgtermiņā," viņš uzskata. "Pēdējā nedēļā nozare ir piedzīvojusi tāda apmēra šoku, kāds netika pieredzēts pat 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes laikā. Vismaz līdz šā gada maijam netiks realizēts neviens no plānotajiem pasākumiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz mēnesi ir apstājusies jebkāda naudas plūsma. Turklāt valdošā neziņa pasākumu organizētājiem liek atcelt arī tos pasākumus, kas tika plānoti vasaras mēnešos - nozares peļņas periodā," piebilst M. Čakars.
Viņš lēš - lai uzņēmumi spētu atgriezties tādā līmenī, kādā tie atradās pirms nedēļas, realitātē būs nepieciešams vismaz gads. Būs jāpaiet zināmam laikam, līdz nozare atkal spēs radīt balansu starp cenu līmeni un pakalpojuma kvalitāti, līdz atkal spēs plānveidīgi attīstīties.
"Vislielākās bažas ir par nozarē strādājošajiem cilvēkiem, kuri šobrīd ir praktiski palikuši bez darba. Skaidrs, ka Latvijā lielākā daļa uzņēmumu dzīvo šodienai un neveic reālus uzkrājumus. Šo paradigmu lielā mērā veicina kopējais stāvoklis ekonomikā, zemie kreditēšanas apmēri un valsts nodokļu politika. Apstākļos, kad uzņēmumam ir apstājusies naudas plūsma, bet ir darbinieki, kuriem jāturpina maksāt algas, vienkāršākais risinājums lielākajai daļai, protams, būs šos cilvēkus atlaist. Rezultātā nepatīkamā stāvoklī nonāk ne vien cilvēki, bet arī valsts sociālais budžets izjūt lielāku slodzi," norāda M. Čakars.
"Ja mēs raugāmies no tautsaimniecības viedokļa, tad šīs varbūt nav lielas nozares, tomēr jāapzinās, ka mēs joprojām runājam par vairākiem tūkstošiem cilvēku un viņu ģimenēm. Kad skatītājs atnāk uz pasākumu, viņš pamatā redz tikai skatuvi un dzird mūziku, bet patiesībā, lai noorganizētu pasākumu, ir iesaistītas pasākumu aģentūras, tehnikas nomas kompānijas, telpu īres kompānijas, skatuves mākslinieki, ēdinātāji un piegādātāji, apsargi, tehniskais personāls un daudzi citi. Šis nav laiks panikai, bet arī optimismam īsti nav vietas. Mums joprojām ir iespēja piedāvāt risinājumus, kuros dažādu formātu pasākumus var īstenot attālināti, piemēram, tiešsaistes konferences un seminārus. Nozarē ir uzņēmumi, tostarp arī mēs, kas to ir spējīgi izdarīt. Tomēr tas ir īstermiņa risinājums. Jāsaprot, ka lielākie zaudētāji šajos apstākļos ir tie, kas pēdējos gados ir investējuši savu naudu, palielinājuši darbinieku skaitu un maksājuši tiem konkurētspējīgu atalgojumu. Tieši kompānijas ar lielām administratīvajām izmaksām un finanšu saistībām ir pakļautas vislielākajam riskam. Neatkarīgi no tā, vai tas notiks 14. aprīlī vai vēlāk, bet pasākumi kaut kad atsāksies. Tieši šis būs brīdis, kad nozare piedzīvos nākamo šoku," norāda M. Čakars.
"Arī pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes mūsu nozarē bija virkne uzņēmumu, kas, rūpējoties par īstermiņa ienākumiem, nodarbojās ar cenu mākslīgu pazemināšanu. Tie bija tā saucamie viena cilvēka uzņēmumi, kas piedāvāja neadekvāti zemas cenas vien tādēļ, lai nodrošinātu vismaz minimālus ienākumus un segtu savus izdevumus. Diemžēl šādu īstermiņa pieeju nespēj realizēt uzņēmumi, kuriem ir liels personālsastāvs, kuriem ir savas noliktavas, autoparks, kredītā iegādātas tehnoloģijas un kuras valstij par šo visu vēl maksā arī nodokļus. Ilgtermiņā gan izdzīvos tie, kas spēs nodrošināt pietiekamu kapacitāti un arī kvalitāti, jo skaidrs, ka rudenī (ja vīrusa izplatība būs ierobežota un krīze beigusies) būs ievērojams pasākumu sastrēgums. Daudzas aktivitātes notiks vienlaicīgi. Līdz rudenim nozare piedzīvos daudzu miljonu zaudējumus. Turklāt šīs naudas iztrūkumu izjutīs arī valsts budžets. Mēs izsakām cerību, ka valdība Ministru prezidenta un Ekonomikas ministrijas vadībā spēs rast reālu palīdzības modeli," saka M. Čakars.
"Visvairāk nepieciešams atbalsts nodokļu brīvdienu un īpašo nodokļu atlaižu veidā. Vienlaikus uzņēmumiem arī pie apstājušās naudas plūsmas ir jāturpina segt kredītsaistības, kas, saprotams, daudziem vairs nav iespējams. Nozare noteikti atgūsies un tā saņemto palīdzību spēs atlīdzināt, bet līdz tam valstij ir jāpanāk soli pretim uzņēmējiem," piebilst "VPT Grupa" dibinātājs.
Optimistiskāki ir pasākumu organizēšanas aģentūras SIA "Shine Event" pārstāvji.
Kompānijas pasākumu producente Viktorija Cvetkova atzīst, ka šī brīža situācija nenoliedzami ietekmē visu industriju kopumā, tai skaitā arī viņus.
Viņa norāda, ka tā kā pasākumu industrijā nedarbojas tikai pasākumu aģentūras vienas pašas, situācija ietekmē gan sadarbības partnerus, māksliniekus, ēdinātājus, gan citus. "Pagaidām partneri reaģē mierīgi, neviens neceļ paniku. Vienkārši jānogaida, kamēr situācija sakārtosies un viss atgriezīsies savās sliedēs," saka V.Cvetkova.
Jau ieplānotie pasākumi tiks pārcelti no pavasara uz vasaras sezonu. Tad arī uzņēmums cer kompensēt pavasarī "negūto peļņu", jo patreiz par zaudējumiem runāt vēl nevarot. V.Cvetkova gan pauž, ka risks pastāv, jo lai gan klienti noteikti atgriezīsies, otrreiz pārskatot budžetu pasākumu rīkošanai, tas varētu būt mazāks kā sākotnēji plānotais.
"Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers piebilst, ka šī ir krīze, pēc kuras gan industrija, gan klienti piedzīvos kvalitatīvu lēciens - izaugsmi. Galvenais esot saglabāt savu komandu un darba "formu". Šobrīd pasākumu organizatori strādā tikai attālināti, turpinot komunikāciju ar klientiem, gatavojot vasaras projektus un piedaloties tenderos.
"Mēs ticam, ka ārkārtas situācija neievilksies uz vairākiem mēnešiem un jau aprīlī visi varēs sākt domā par izklaides pasākumiem," pozitīvi nākotnē raugās uzņēmuma radošais direktors.
