Starptautiskajā lidostā Rīga kopš 2007.gada saistībā ar infrastruktūras attīstību nav izdarīts absolūti nekas, atzīst lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Tādējādi pēdējo četru gadu laikā, neko nedarot, bet tikai zīmējot lielus plānus, mēs ar lielgabalu esam iešāvuši abās kājās. Tas jau ir liels mīnuss. Piemēram, man ir kolēģi, kuri visu laiku zīmē planšetes – kā Rīgas lidostā pasažieru skaitu palielināt līdz 20 miljoniem, bet pēdējo četru mēnešu laikā mēs bez jebkādām planšetēm esam uztaisījuši četrus jaunus iekāpšanas sektorus. Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka Rīgas lidostā politika ir cieši saaugusi ar biznesu. Tādā ziņā maniem Vīnes kolēģiem ir daudz vienkāršāka dzīve – tur lidosta ir privāts uzņēmums, lai arī lidostas maksas apmēru nosaka Austrijas valdība. Mūsu situācija ir cita,» sacīja Luhse.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja airBaltic darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.

Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret airBaltic iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.

Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.

Lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga varētu atsākt Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings, kā arī Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Luhse norādīja, ka EasyJet ir pietiekami liela interese. «EasyJet gan vairs negrib lidot uz Berlīni kā kādreiz, bet no nākamā gada mēģināt maršrutu uz Parīzi. Uz un no Vācijas gadā lido ap 600 tūkstošiem pasažieru, bet šobrīd šis maršruts jau ir pietiekami labi nodrošināts ar lidojumiem, tāpēc viņi ir izpētījuši, ka lielākas iespējas varētu būt lidojumiem uz Parīzi,» viņš sacīja.

Vēl viens interesents savukārt ir norvēģu kompānija Norwegian, kas savus esošos maršrutus varētu papildināt arī ar Kopenhāgenu, Stokholmu.

Luhse pastāstīja, ka savukārt aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka atgriezīsies Rīgā, kad te būs automātiskā bagāžas šķirošanas sistēma. «Mums tāda plānota nākamgad. Redzēsim, ko viņi teiks,» viņš skaidroja, piebilstot, ka no janvāra lidostā būs jaunā sistēma, kas paredz, ka katru bagāžas vienība tiek reģistrēta elektroniski.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair paziņojums par reisu samazināšanu lidostā Rīga ir daļēji taisnība, jo lidosta saņēmusi ziņu, ka Ryanair reisu skaitu samazinās nevis par 30%, bet par 20%, turklāt ziemas periodā.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse.

Viņš apgalvo, ka reisu samazināšana ziemas periodā ir normāla prakse, vienīgā atšķirība ir tā, ka Ryanair to izdarīja ar lielu, skaļu blīkšķi. «Viņi [Ryanair] par 20% samazina lidojumu skaitu līdz marta mēnesim – apmēram līdz 15. martam,» skaidro lidostas Rīga vadītājs, piebilstot gan, ka par to, kas notiks pēc šī datuma, ziņu pagaidām neesot.

Luhse šaubās, ka, lidsabiedrībai Ryanair samazinot lidojumu skaitu, lidojumu piedāvājumā paliks tukša vieta, jo konkurence lidsabiedrību starpā esot pietiekami liela. «Ja aviokompānijai ir neizdevīgi, viņa nelido. Ja ir izdevīgi – lido,» tā Luhse.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrība Wizz Air interesējas par iespēju veidot bāzi Rīgā, un pašlaik tas ir reālākais projekts, par kuru notiek sarunas, atklāj starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš klāstīja, ka lielākoties interesi par darbību lidostā Rīga izrāda zemo cenu aviokompānijas. «Visticamāk, ka Rīgas lidostā darbību varētu paplašināt Wizz Air. Turklāt šī aviokompānija ir interesējusies par iespēju Rīgā veidot savu bāzi. Tas ir ļoti labi, jo, ja kāda no lidsabiedrībām izveidotu bāzi, tas automātiski nozīmētu, ka tā Rīgā paliek uz ilgu laiku,» teica Luhse, atgādinot, ka ilgi tika runāts par Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair bāzes izveidi, bet tā arī nekas nenotika.

Pēc Luhses uzskata, Wizz Air savukārt izskatās nobriedis šim solim un vēlas izmantot bāzi lidojumu veidošanai uz Spāniju. «Mums tas ir ļoti izdevīgi, jo uz šo valsti lidojumi nav pārāk blīvi. Es uzskatu, ka šis ir visreālākais projekts, par ko notiek sarunas,» viņš sacīja.

Jau nākamgad uz Rīgu caur Uzbekistānu varētu ceļot korejiešu kravas. Labas perspektīvas kļūt par kravu lidostu ir arī Liepājai, uzskata lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Preses konferencē Liepājā lidostas vadītājs atklāja, ka kravas no Korejas varētu būt viena kravas lidmašīna nedēļā. Tomēr lidostas vadītājs bija skeptisks, runājot par kravu apgrozījuma būtisku pieaugumu Rīgas lidostā, jo tai piemīt vairāki trūkumi - slikta situācija ar degvielas uzpildi, pārāk tālu dzelzceļš. No infrastruktūras viedokļa kravu pārvadājumi ar mazajām lidmašīnām varētu nākotnē attīstīties Liepājā, pieļāva A. Luhse. Tam par labu runā ne vien dzelzceļa sliežu tuvums, bet arī uz eksportu vērstā rūpniecība Liepājā. Savukārt Liepājas mēra Ulda Seska iepriekš paustā ideja, ka Liepājas lidosta pēc rekonstrukcijas varētu oficiāli kļūt par lidostas Rīga rezerves lidostu vai pat filiāli regulāro reisu apkalpošanā, neguva A. Luhses atsaucību.

«Nākotnē augšā pie ieejas lidostas reģistrācijas zālē varēs piebraukt tikai takši, pārējiem būs jābrauc maksas stāvvietā».

Tādus Starptautiskās lidostas Rīga attīstības plānus DB un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs prezentēja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. «Pašlaik tā saucamie «riņķotāji», kas, gaidot atlidojušos pasažierus, nemitīgi brauc pa apli gar lidostas durvīm, rada nevajadzīgu sastrēgumu. Īpaši daudz no šiem «riņķotājiem» ir ar Lietuvas numuriem, kas vienā reizē veic pat 60 apļus. Nezinu, vai šādi degvielā netiek notērēta lielāka nauda nekā izmaksātu maksas stāvvieta,» stāsta A. Luhse.

Tāpēc lidostas plānos ir šo «riņķošanu» gar lidostas durvīm liegt, izbūvējot daudzstāvu autostāvvietu un paplašinot reģistrācijas zonu. Savukārt pirmās 15 minūtes lidostas maksas stāvvietā varētu būt par brīvu, kas ir pietiekams laiks, lai izlaistu pasažierus. «Riņķotāji jau būs tāpat, bet lai viņi tad vismaz brauc pa «lielo loku» gar Latvijas pastu nevis gar lidostas durvīm,» tā A. Luhse.

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam ideju vienmēr ir tik daudz kā sunim blusu, taču lielākā daļa ideju netiek realizētas, saka lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Šajos četros mēnešos, ko strādāju lidostā, esmu iepazinis arī Fliku, un viņam vienmēr ir tik daudz ideju kā sunim blusu, kas, protams, ir labi. Taču lielākā daļa ideju tomēr netiek realizētas,» teica Luhse.

Lidostas Rīga vadītājs norādīja, ka viņu nebaida airBaltic vai Flika plāni par aviosabiedrības Lietuvā izveidi, tādējādi daļēji atņemot klientus Rīgai.

«Protams, katra aviokompānija cīnās par pasažieriem, un tādēļ vienmēr ir jautājums, kur labāk strādāt. Pasažieru loks šeit ir ļoti ierobežots, viss pārējais ir balstīts uz tranzīta pasažieru piesaisti. Vai šo tranzītu būs izdevīgāk izveidot tur vai šeit – nezinu,» klāstīja Luhse.

«Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pēc mutiskas sarunas ar ministru tapis skaidrs, kāpēc izteikta neuzticība ieņemt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, atbildējis lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Jautāts, vai viņam un ministram bijis strīds, Luhse teicis: «Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.»

Savukārt, uz jautājumu: «Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?» Luhse atbildējis:

«Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.»

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Lai saglabātu starptautiskās lidostas statusu, Rīgas lidostai jāmodernizējas līdz 2013. gadam, termināļa projekts paliek zem jautājuma zīmes.

«95 miljoni eiro lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektos jāiegulda jebkurā gadījumā, pretējā gadījumā lidosta 2013. gadā vairs nevarēs iziet sertifikāciju un zaudēs starptautiskās lidostas statusu,» to Dienas Biznesa un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Viņš norādīja, ka maksimālais pasažieru skaits, kas varētu lidot no Latvijas, ir seši miljoni, savukārt 2015. gadā, kad Latvija būtu Eiropas Savienības prezidējošā valsts, caur Rīgas lidostu varētu tikt pārvadāti 7,5 milj. pasažieru.

«Prognozes par vairāk nekā 20 miljoniem pasažieru ir stipri pārspīlētas, jo arī pārējās Baltijas valstu lidostas savu daļu pasažieru atvelk. Pašlaik Rīgas lidosta apkalpo 55% no kopējās aviopasažieru plūsmas Baltijā,» norāda A. Luhse, piebilstot, ka 2032. gadā pasažieru skaits varētu sasniegt 14 milj.

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Ekonomikas policija pirmdien «viesojās» Rīgas lidostā un veica kratīšanu, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

Starptautiskās lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane portālam biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka Ekonomikas policijas darbinieki pirmdien no atstādinātā Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa bijušā kabineta izņēmuši seifu, kuru lietoja R. Lazdiņš.

Saskaņā ar lidostas pārstāves teikto, R. Lazdiņš nav izpildījis lidostas rīkojumu atdot seifa atslēgu, un šis seifs arī pirmdien izņemts.

«Lidosta nav informēta par procesa virzītāja lēmumu, tāpēc neko vairāk paskaidrot nevar,» vēl piebilsts lidostas atbildē.

Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis db.lv apstiprināja, ka pirmdien, iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros, policija veikusi kratīšanu Mārupes pagastā. Konkrēti - vai tā bijusi lidosta, apstiprināt viņš nevar. Līdz šim R. Lazdiņa vārds izskanējis saistībā ar tā dēvēto lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietu. Jautāts, vai kratīšana veikta saistībā ar minēto lietu, T. Sadovskis atbildēji noliedzoši.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Starptautiskās lidostas Rīga jaunā termināļa būvniecībai vai esošā paplašināšanai varētu piesaistīt privāto investoru, un potenciālais investors interesi par projektu jau ir izrādījis, stāstīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Ņemot vērā mūsu ekonomisko un budžeta situāciju, es atbalstītu, ka būtu privātais investors, kurš vai nu piedalās esošā termināļa paplašināšanā, vai jauna termināļa būvniecība tā, lai pēc iespējas mazāk mums būtu jāizlieto Eiropas nauda un lidostas naud. Jebkurā gadījumā, lai valsts nauda ir pēc iespējas mazāk izmantota,» teica A. Ronis.

Viņš uzsvēra, ka termināļa paplašināšanas jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk un esot jau interese no potenciālā investora.

«Es negribētu nosaukt konkrētus vārdus, pirms sākušās sarunas un pirms valdība jebkādu lēmumu ir pieņēmusi,» sacīja A. Ronis, neatklājot, kas ir iespējams investors.

Arhitektūras konstrukcija, kas vizuāli atgādina lidojošo šķīvīti Rīgas lidostā nākotnē varētu tikt nojaukta.

To DB un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. «Godīgi sakot, šī konstrukcija mums- lidostas darbiniekiem- sagādā galvas sāpes, jo tai regulāri tek jums, turklāt tā traucē mums izbūvēt automātisko bagāžas komplektācijas vietu,» tā A. Luhse. Viņš gan norāda, ka arhitekti pret «lidojošā šķīvīša» nojaukšanu iebilstot, sakot, ka tā ir unikāla celtne un tāpēc jāsaglabā. «Tāpēc apsveram iespēju, šajā objektā ierīkot, piemēram, restorānu,» skaidro A. Luhse. Tā saucamais «lidojošais šķīvītis» pašlaik atrodas pie izlidošanas sektora A.

Par darbinieku sarunu izspiegošanu un paviršu lidostas apsargāšanu no amata atstādināts lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš, kā arī divi viņa padotie, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēdējo divu mēnešu laikā esot noskaidrots, ka R. Lazdiņš pieķerts ne tikai lidostas darbinieku telefonsarunu izspiegošanā, bet arī par vairākiem pārkāpumiem, tādējādi pieļaujot paviršu lidostas teritorijas apsargāšanu, pat tiekot pieļauta nepiederošu personu iekļūšana tajā.

Raidījums vēsta, ka izmeklēšanu rosinājis jaunais lidostas Rīga valdes loceklis Raimonds Rožkalns, jo pārkāpumu esot daudz, bet visus atklāt vēl nevarot, bet par vienu esot skaidrs - Lazdiņš organizējis sistemātisku lidostas darbinieku sarunu noklausīšanos. Lidostas valde uz karstām pēdām izveidoja izmeklēšanas komisiju. Tomēr jau no sestdienas Drošības policija izmeklēšanu pārņēmusi un veikusi kratīšanas. No lidostas aizvesti datori, dažādas ierīces un dokumenti.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību, un tas gandrīz droši nozīmē to, ka gaidāmajā akcionāra - Satiksmes ministrijas - sapulcē tiks pieņemts lēmums, ka A. Luhsem lidostas valdes priekšsēdētāja amats jāatstāj, vēsta laikraksts Diena.

Valdes priekšsēdētāja nomaiņas iemesli būšot skaidri brīdī, kad kļūs zināms, kas turpmāk ieņem šo amatu, uzskata aviācijas nozares un politikas eksperti.

Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāstījusi SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiekot apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.

Lidostas Rīga akcionāru sapulce šodien atbalstīja uzņēmuma padomes priekšlikumu no lidostas valdes atbrīvot tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku.

Par uzņēmuma valdes pagaidu priekšsēdētāju apstiprināta līdzšinējā valdes locekle Ilona Līce, aģentūru LETA informēja Satiksme ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Darbu lidostas valdē bez Līces turpinās arī līdzšinējais valdes loceklis Valters Stūrmanis, bet par valdes pagaidu locekli apstiprināts lidostas Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs.

Konkurss uz vakantajiem lidostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts līdz 30.jūnijam.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā no lidostas valdes tika atsaukts tās priekšsēdētājs Andris Liepiņš un valdes loceklis Ilmārs Upenieks. Lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels atzina, ka lēmums pieņemts, iepazīstoties ar SM veiktā funkcionālā audita ziņojumu par iepirkuma procedūru īstenošanu lidostā un uzklausot lidostas padomes un valdes locekļus.

Ja valdība atbalstīs nacionālās aviokompānijas airBaltic iecerēto termināli, nevis lidostas Rīga projektu, tiks īstenota slēpta lidostas privatizācija, norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš intervijā laikrakstam Latvijas Avīze skaidro, ka lidostas saimniecisko jautājumu risināšanā vadībai patlaban nākas saskarties ar politiku. «Piemēram, tagad mums ir jāsaskaņo lidostas Rīga termināļa attīstības projekts. No otras puses, ir arī airBaltic projekts. Nepieciešama politiskā izšķiršanās. Skaidras atbildes pagaidām nav. Mums kā biznesa struktūrai jābūt skaidram attīstības virzienam. Ministru prezidents pēc aprīļa tikšanās pagarināja pārdomu laiku līdz septembrim. Mēs esam savu mājas uzdevumu sagatavojuši. Tur atkal politika pa vidu, jo ir ministri, kuri atbalsta vienu vai otru projektu. Ja valdībā tiks pieņemts airBaltic variants, kas paredz pilnīgi jauna termināļa būvi, tad lidostai paliks tikai skrejceļš. Bet tad es vismaz zināšu, kā rīkoties tālāk. Lidosta sastāv no peļņu nesošā termināļa ar kafejnīcām, veikaliņiem, citām apkalpojošām vienībām un lielus izdevumus prasošā skrejceļa, kas regulāri jātīra, jākopj,» stāstīja Luhse.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.