Latvijā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas ražo gaļu pēc reliģiskās kaušanas jeb tā saucamās halal metodes.

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis Db informēja, ka šobrīd ir divi uzņēmumi, kas strādā pēc halal kaušanas metodes - SIA Biomeat un SIA Baltic Meat arvien palielinot ražošanas apjomus, bet vēl viena kompānija gatavojas ražot konservus no gaļas, kas iegūta pēc halal metodes. Tā nosaukumu gan J. Zutis pagaidām neatklāja.

Db mēģinājumi sazināties ar kādu no minētajiem uzņēmumiem gan beidzās nesekmīgi, jo publiskajās datu bāzes šo abu firmu telefona numuri nav atrodami. Kompānija Baltic Meat reģistrēta tikai šā gada februārī un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Ģertrūdes ielā, taču telefona numurs minētajai kompānijai netiek uzrādīts.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

Investējis teju 400 tūkst. eiro, sava koncepta sporta studiju šodien atver savulaik svarcelšanā un boksā panākumus guvušais Arnis Ritenieks

Tagad A. Ritenieks ar lielo boksu vairs nenodarbojas un jau labu laiku palīdz cīnīties un uzvarēt citiem. Patlaban viņš uzņēmies trenēt Ķīnas hokejistus, taču sarunā ar DB uzsver: «Būšu uz vietas, cik varēšu, arī attālināti stāvēšu klāt. Studija ir manis veidots koncepts. Esmu idejas papiņš.»

Izvēlas turpināt

Tiesa, jaunais projekts nav bez uzraudzības, jo to nodrošina A. Ritenieka «labā roka» - projekta vadītājs Kristaps Zutis, arī viens no boksera audzēkņiem. «Projektu sākām pirms pusgada. Arņa līgums ar Pekinas «Kunlun Red Star» uz mirkli lika apstāties, izvērtēt, vai to turpināt,» teic K. Zutis. «A.R. Sporta studijai» netika atmests ar roku, jo A. Riteniekam ir daudz klientu, kā arī patlaban, pateicoties pasaules līmeņa zvaigznes Maira Brieža panākumiem, bokss Latvijā kļuvis ievērojami populārāks. «Viņa ieguldījums konkrētajā disciplīnā valstī ir neatsverams. Tas motivē. Mēs – latvieši – esam strādīgi. Ja apņemamies, tad izdarām daudz. Tāda mentalitāte – ja gribam, tad varam,» ir pārliecināts K. Zutis. Šādu apņemšanos demonstrē arī jaunās sporta studijas atklāšana. Un šajā biznesa nišā tās saimnieki, pēc viņu vārdiem, ienāk ar citu konceptu. K. Zutis uzskata, ka īpaši lielās sporta klubu ķēdes ir bezpersoniskas, ar mānīgi vilinošiem piedāvājumiem. «A.R. Sporta studija» izcelsies ar individuālu attieksmi un saprātīgām cenām. «Netirgosim visiem vienādas programmas un nebūsim pieejami tikai priviliģētiem cilvēkiem. Abonements būs nopērkams par 40 eiro mēnesī. Zāles durvis nekad nevienam trenēties gribētājam nebūs ciet. Tāpat nebūs situāciju, kad cilvēki bojā veselību ar nepareizi izpildītiem vingrinājumiem. Visi treneri, vienalga, cik viņi aizņemti vai noguruši, ja redzēs, ka apmeklētājs dara nepareizi, pieies klāt un pamācīs. Svarīgākais, lai katrs pēc treniņa mājup dodas laimīgs. Tāda allaž bijusi A. Ritenieka pieeja. Viņš ir mākslinieks boksera ķermenī,» saka K. Zutis.

Cīņas šovu laukumā ienāk ar jaunu koncepciju, citādu attieksmi, citām vērtībām. Tā ir avantūra

Tā par pirmo profesionālo cīņu šovu 101 Fighting championship, kas 3. maijā norisināsies Skonto hallē Rīgā, saka pasākuma galvenais iniciators un dalībnieks, bokseris Kristaps Zutis.

Tam jānotiek citādi. Tāds uzņemtais kurss dzina uz priekšu K. Zuti šovam piesaistīt dzīvās performances, vadītāju, piemēram, uzstāsies arī boksera bērnības elks reperis Ozols, savukārt vadīs to Lauris Dzelzītis. Tas viss ar nolūku pasākumam piepulcināt papildu auditoriju, kurai, piemēram, aktieris simpatizē seriālā Viņas melo labāk. Tomēr nevar noliegt, ka lutināti tiks arī rūdītie boksa fani, jo ringā cīnīsies pieredzējuši un titulēti sportisti, tostarp Kaspars Kambala, Kristaps Zutis, Zaurs Džavadovs, Roberts Skujiņš, Kristaps Bulmeistars un citi. Mūsējiem pretī stāsies virkne ārzemnieku no Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas, kas čempionātu skaļi iecels starptautiskā apritē. Arī tiesneši būs sava aroda meistari. Turklāt paredzētas trīs titulcīņas pēc MMA noteikumiem – Baltijas tituls, Latvijas čempiona tituls un Baltijas tituls kikboksā. Tās notiks sadarbībā ar organizāciju Freon, kurai jau ir ievērojama pieredze cīņassporta pasākumu rīkošanā.

Pretēji solījumam eksportēt simtiem tūkstošus tonnu halal gaļas no Latvijas mēnesī un nodrošināt simtiem darbavietu tikai z/s Viesuļi izmantojusi pērn steidzamības kārtā pieņemtos likuma grozījumus, kas atļauj nokaut lopus pēc musulmaņu paradumiem.

Tā apgalvo Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome. Uz musulmaņu kaušanas metodi kopš strīdīgās normas pieņemšanas esot pieteicies tikai viens uzņēmums - SIA Viesuļi (īpašnieks - N.Teicāns, Tautas partijas Jēkabpils nodaļas valdes loceklis), un tas nesniedzot statistisko informāciju par ekonomiskajiem ieguvumiem četru mēnešu laikā.

Padome secina, ka reāla ekonomiskā ieguvuma nav, jo uzņēmuma solītā gaļas piegāde Zviedrijai nenotiek. Desmit buļļu SIA Viesuļi pārdevis Dignājas pagasta Auziņu saimnieks, aitas SIA Viesuļi ir pārdevis tagadējais aitkopis A. Pauls Pāvuls (bij. Latvijas pasta padomes loceklis, VITA padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA Rīgas pilsētbūvnieks padomes loceklis). Kaušanu z/s veic viens musulmanis, kurš dzīvo Rīgā un uz SIA Viesuļi strādāt dodas reizi nedēļā, turklāt kāvēja darbu un pašu kautuvi ir sertificējuši imami, reliģiskas islāma autoritātes no dažādām valstīm, nevis īpaši tam pilnvarota valsts iestāde, kā to prasa ES normas. Patiesībai neatbilstot N.Teicāna teiktais par gaļas noieta tirgu Latvijā - 10 tūkstošiem musulmaņu. Laika posmā no 2005.-2009.gadam musulmaņu draudžu locekļu skaits Latvijā svārstījies no 369 līdz 400 draudžu locekļiem. Tāpat pretēji N.Teicāna paustajam, lielveikals Stockman ir atteicis piedāvāt SIA Viesuļi halal gaļu pircējiem.

Grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā atkārtota pārskatīšana var novest pie atgriešanās pelēkajā sektorā. Tā uzskata Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis.

«Halal kaušanas metode tika izmantota arī Ulmaņa laikos, kad Latvijas bekona produkcija lielos apjomos gāja uz eksportu. Šobrīd Eiropā pieņemta regula, kas atļauj kaušanu pēc Halal metodes un mēs to atbalstām. Kāpēc? Latvijā ir ap desmit tūkstoš musulmaņu, kas lieto šo gaļu. Līdz šim lopus pēc šīs metodes kāva sētā, mežā, aiz stūra pēc saviem likumiem, kā arī importēja. Dienā tas ir ap tonnu gaļas, ko izrēķinot bullīšos un aitiņās, pa gadu sanāk liels ganāmpulks. Tāpēc bijām spiesti legalizēt šo metodi un jāpateicas Viesuļiem par iniciatīvu. Un ja šobrīd atkal kāds domā un cer un spiež, lai atgrieztu atpakaļ, to gaļu iedzīsim atpakaļ pelēkajā ekonomikā, kas jau sasniegusi ap 40 %,» intervijā Db klāsta asociācijas izpilddirektors.

Lai arī ar «Halal» gaļas ieguvi kopš tās atļaušanas 2009. gadā Latvijā nenodarbojas daudzi uzņēmumi, likumā strīdīgā norma tiks saglabāta.

Jāatgādina, ka iepriekš, pieņemot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļāva rituālo kaušanu, sabiedrībā raisījās plašas diskusijas starp uzņēmējiem un dzīvnieku aizsardzības biedrībām. Tagad deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība) rosināja noteikt, ka lauksaimniecības dzīvniekus atļauts nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

2009. gadā, lemjot par rituālās kaušanas atļaušanu, likuma apspriešanas process bija «ārkārtīgi necaurspīdīgs, bija pilnīgi skaidri redzams, ka šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā lobē Tautas partijas pārstāvji», uzsvēra I. Līdaka. Grozījumi tika pieņemti viena uzņēmuma interesēs, tika solīts dažu gadu laikā kāpināt rituālās kaušanas rezultātā iegūtās gaļas eksportu līdz desmitiem tūkstošu tonnu un pat būvēt «halal» pelmeņu ražošanas kombinātu Cēsu apkaimē, taču neviens no solījumiem līdz šim nav realizēts, klāstīja deputāts. Turklāt kaušanas uzņēmumā «Viesuļi» strādājot tikai nedaudz vairāk kā 40 darbinieku, un 2010. gadā kompānija strādāja ar zaudējumiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti rītdien SIA «Viesuļi» Jēkabpils pusē iepazīsies ar halal gaļas ražošanas metodi.

Deputāti vēlas redzēt, kā praksē tiek īstenoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā saistībā ar pieļaujamajām lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodēm gaļas ieguvei. Komisijas izbraukuma sēdē aicināti piedalīties arī deputāti, kuri rosina atteikties no pēckaušanas apdullināšanas metodes, kā arī atbildīgo institūciju un ieinteresēto organizāciju pārstāvji.

Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka šī saimniecība Jēkabpils pusē ir redzamākais piemērs, kur tiek izmantota halal metode, un visiem klātesošajiem nu būs iespēja vienreiz redzēt, nevis tikai simts reiz dzirdēt, kā tas viss notiek.

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas ir pārsteigta un neizpratnē par Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes (DAĒP) priekšsēdētājas Solvitas Vības paziņojumu un viedokļa maiņu.

Proti, 29. martā, DAĒP priekšsēdētāja izplatīja paziņojumu, kurā pauž negatīvu attieksmi pret praksi, saskaņā ar kuru dzīvnieku kaušana tiek veikta ar metodi bez iepriekšējas apdullināšanas. Taču Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektoram Jānim Zutim neizpratni raisa fakts, ka pēdējo nedēļu laikā DAĒP vairakkārt paudusi diametrāli pretēju viedokli.

«Nosodāmi , ka DAĒP ar šīsdienas paziņojumā minētajiem argumentiem apzināti maldina kā sabiedrību, tā Saeimas deputātus, kuriem par likuma normu atkārtoti būs jābalso trešdien, 31. martā,» sāvā informācijā uzsver J. Zutis.

Valdībā apstiprināti jauni noteikumi Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības.

Zemkopības ministrija informē, ka noteikumi noteic prasības dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai, apdullināšanai un prasības liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta pienākumus kautuvē.

Noteikumi arī nosaka kāvēju un citu personu, kas saistītas ar dzīvnieku nonāvēšanu, apmācību, izvirzot prasības un pienākumus apmācības veicējam, kvalifikācija sertifikāta izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un apmācīto personu reģistrācijas kārtību. Noteikumi norāda iestādi, kura pildīs zinātniskā atbalsta funkcijas atbilstoši ES regulējuma prasībām, kā arī iestādi, kas veiks apmācību kāvējiem un citām dzīvnieku nonāvēšanā iesaistītajām personām.

Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā (ES), ar kuru Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) parakstījuši līgumu par sadarbību lauksaimniecības un pārtikas produktu sertifikācijā un iestāžu atbilstības izvērtēšanā.

Sadarbības memorandu ceturtdien parakstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Starptautiskā akreditācijas centra vadītāja Amina Ahmed Mohammed. Tā mērķis ir veicināt abu valstu kompetento iestāžu sadarbību halal produkcijas sertificēšanā un iestāžu akreditācijā, lai radītu labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības veicināšanai starp Latviju, AAE un citām valstīm.

Paredzēts, ka sertifikāciju varēs veikt sešu mēnešu laikā, kas ir salīdzinoši ātrs laiks. Latvijas uzņēmēji cer, ka eksporta apjomi palielināsies jau tuvākajā laikā. Jau piektdien sertifikācija tiks veikta divos Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos – GPU Nākotne un Cēsu gaļas kombināts. Arābu puse cer arī uz Latvijā ražoto piena produktu un miltu izstrādājumu eksportu.

Ādažos atvērts pirmais bioloģiskās pārtikas zīmola “Rūdolfs” mazumtirdzniecības veikals Latvijā.

“Rūdolfs” ir bioloģisko produktu zīmols, kura sortimentā ir līdz pat 100 dažādu kategoriju produkti - bērnu pārtika, kečupi, smūtiji, ievārīumi, augļu un dārzeņu krēmi, humosi un zivju krēmi.

"Jau kopš rūpnīcas atklāšanas, esam saņēmuši lielu klientu interesi par ražotnes veikalu, uzņēmumam attīstoties un produktu klāstam palielinoties, nolēmām par “Rūdolfs” veikala izveidi. Šeit pircējam būs iespēja iegādāties visus “Rūdolfs” produktus, jo ne vienmēr lielveikalu tīklos ir pieejams pilns produktu klāsts”, komentē SIA “Lat Eko Food” īpašniece Egija Martinsone.

Pēdējā gada laikā uzņēmuma attīstībā investēti 2.5 miljoni eiro, investīcijas ieguldītas ražotnes telpu paplašināšanā, uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas un uzstādīta ūdens recirkulācijas sistēma, kā rezultātā ražošanas efektivitāte un jauda ir palielināta līdz pat 2 reizēm.

Latvijas uzņēmējiem ir ļoti liela interese piedāvāt savu produkciju Autrumu tirgos, šodien tiekoties ar jauno Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Astru Kurmi, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Par mūsu uzņēmēju lielo interesi piedāvāt savu produkciju AAE tirgū liecina arī uzņēmēju dalība izstādē Gulfood - vienā no pasaulē lielākajām ikgadējām izstādēm pārtikas nozarē, kas notiek Dubaijā. «Pateicoties ļoti lielajai uzņēmēju interesei iepazīstināt ar savu produkciju un iegūt jaunas eksporta iespējas Austrumu tirgos, šogad kopējā nacionālajā stendā savu produkciju piedāvāja jau 24 uzņēmumi no Latvijas. Arī 2018. gadā Latvija ar savu nacionālo stendu piedalīsies šajā izstādē,» teica J. Dūklavs.

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu līdzšinējo sadarbība lauksaimniecībā, kā arī iespējas veicināt Latvijā ražotās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportu uz AAE. Zemkopības ministrs vēstniecei apliecināja, ka, pateicoties līdzšinējai aktīvajai sadarbībai ar AAE pusi, īpaši aktivitātēm saistībā ar Halal produktu sertifikācijas procesu, Latvijā ražoto pārtikas produktu eksports uz AAE palielinās.

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies, intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Rīgas Dzirnavnieks direktore Anita Skudra.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai ražosiet arī bioloģisko produkciju? Vai jūtams, ka biopārtiku pieprasa vairāk?

Būs. Jau šobrīd ir. Gatavojoties nākamajam finanšu gadam, vērtējam savas iespējas. Jau tagad redzam, ka pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas eksporta tirgos aug un šiem produktiem ir ļoti liels potenciāls. Pēc bioloģiskajiem produktiem ir pieprasījums gan Eiropā, gan Āzijā, arī citos tirgos. Pirms pieciem līdz septiņiem gadiem cilvēkiem nebija lielas intereses par bioloģisko pārtiku, bet pēdējos gados viņi par to domā aizvien vairāk. Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies. Bioloģiski sertificētus produktus ražojam jau desmit gadus. Slēdzam līgumus ar zemnieku saimniecībām par bioloģiskās produkcijas ražošanu. Pieprasījums pēc tās aug par 20–30%, bet Latvijā cilvēku skaits ir tik mazs, ka pieaugums nav salīdzināms ar to kāpumu, kas ir Eiropas tirgos, kur bioloģisko produkciju sūtām konteineros. Sadarbības klienti paši brauc un veic auditus, viņiem ir ļoti stingras prasības, pat augstākas nekā ISO. Mums ir gan ISO, gan BRC, gan Halal un Košer sertifikāti, bet tad, kad brauc klienti un auditē, saprotam, cik tas ir nesalīdzināmi nopietnāk. Ikviens klients rūpējas par savu produktu drošību un kvalitāti un veic savu auditu. Mūsu spēcīgā puse ir tā, ka varam tepat uz vietas ražotnē nodalīt konvencionālos graudus no bioloģiskajiem.

Sliktas ziņas tiem, kam Trampa ievēlēšana šķita pasaules gals; nē, tas ir sākums – jauns sākums cikliskām nepatikšanām

Šai komentārā būs runa par četriem asinsizliešanas gadījumiem diennakts laikā, kopš komentāru lapas redaktors man palūdza uzrakstīt par to, kas un kā no starptautiskajā arēnā šogad pieredzētā turpināsies nākamajā gadā. Pirmais gadījums ir Krievijas vēstnieka nogalināšana Turcijā, kas acīmredzot ir Daesh grupas teroristu vai to simpatizētāju atriebība Krievijai par Turcijai blakus esošās Sīrijas režīma atbalstīšanu karā pret salafītu novirziena islāmiskajiem dumpiniekiem.

Otrs gadījums ir kravas automašīnas ar nodomu veiktā ietriekšanās Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē, nogalinot 12 un ievainojot vairākus desmitus. Pašlaik jebkuras publiskas nejēdzības neizbēgami notiktu Ziemassvētku kontekstā, jo līdz ar to komercializāciju šie baznīcas svētki tiek piesaukti visur, lai gan tiem būtībā nav nekāda sakara ar karstvīna tirdzniecības telti, kurā vispirms ietriecās terorista nolaupītais smagais auto, aizraujot nāvē daudzas dzīvības. Tāpēc es savā interpretācijā labprāt paliktu pie neitrāla vērojuma – ka tas draņķis vienkārši piemeklēja maksimāli blīvu un relaksējušos cilvēku koncentrāciju, un, grozies kā gribi, tā pašlaik Eiropā ir ar savu reliģiozo ingredientu.

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Norvēģijas banka Storebrand piedāvā jaunus halal kredītus, pamatojoties uz islama principiem, ziņo thelocal.no.

Banka nesen izveidojusi tīmekļa vietni, kas popularizē ētiskos kredītus - mājokļu finansējumu bez procentiem. Kredītiestāde informē, ka tā testē bezprocentu aizdevumu ideju, lai spētu sadarboties ar mājokļu pircējiem - musulmaņiem, kuriem tradicionālie kredīti nav pieņemami ticības dēļ. Islams liedz procentu un maksu piemērošanu finanšu aizdevumiem.

Nedēļas laikā aptuveni 300 cilvēki sazinājušies ar banku, lai iegūtu plašāku informāciju par šo kreditēšanas veidu.

Storebrand pašlaik izvērtējot tirgus potenciālu šādam aizdevumam.

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Neviens tirgotājs praktiski nevar iztikt bez norēķinu karšu termināla. Latvijas patērētāji ir skaidri parādījuši, ka arvien vairāk viņi priekšroku dod bezskaidras naudas norēķiniem - vairāk nekā 90% cilvēku dod priekšroku šai maksāšanas metodei. Tomēr, izvēloties maksājumu termināla pakalpojuma sniedzēju un pašu terminālu, tirgotājam ir jāpieņem apdomīgs lēmums, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas.

Valts Zutis, reDevice īpašnieks, stāsta, ka šogad viņi ir kļuvuši par MakeCommerce klientu, izmantojot gan maksājumu termināļus, gan interneta veikala maksājumu pieņemšanu. "Mēs kā startups vienmēr meklējam gan izdevīgākos, gan mūsu klientam, gan mums pašiem ērtāk lietojamos risinājumus. Iespēja sagatavot maksājuma saiti, ko nosūtīt klientam par papildus piemaksām ir tiešām ērts risinājums abām iesaistītajām pusēm. Makecommerce kopējais risinājums ļauj gan ērti un pārskatāmi klientiem norēķināties mūsu e-komercijas vidē, gan arī norēķināties uz vietas veikalā izmantojot POS termināli. Redzēt visus maksājumus un datus vienuviet ļoti atvieglo mūsu grāmatvedību un uzskaiti."

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

«Atkal plaisas virs viena no Maxima veikalu tīkla kasēm,» ar šādu ierakstu pirms dažām dienām sociālajā vietnē Facebook dalījās kāds veikala apmeklētājs. LTV ziņoja, ka pārliecinājusies - šāds defekts tur tiešām ir. Savukārt, SIA Maxima Latvija Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris biznesa portālam db.lv skaidro: «Redzamās mikroplaisas ir vizuālas un neietekmē konstrukciju nestspēju».

Facebook lietotājs Kristaps Zutis otrdien, 13.jūnijā, sociālajā tīklā ievietoja bildes, kurās redzama plaisa griestos. Pēc viņa stāstītā tā atrodas virs kasēm Maxima veikalā pie Mūkusalas apļa.

Publicējam SIA Maxima Latvija Komunikācijas vadītāja Jāņa Besera komentāru:

«Jau 2014.gadā tika uzsākta un veikta visu Maxima veikalu ēku tehniskā apsekošana (gan Maxima īpašumā esošās ēkas, gan tās, kur esam nomnieks), lai pārliecinātos, ka ēkas ir drošas ekspluatācijai. Tika apsekots arī šis konkrētais veikals. Regulāri sekojam līdzi un uzraugām veikalu ēku stāvokli.

Par minētajām plaisām konkrētajā veikalā esam informēti – atbilstoši apsekošanas kartogrammai, redzamās mikroplaisas ir vizuālas un neietekmē konstrukciju nestspēju. Lai uzraudzītu situāciju, uz plaisām tika uzliktas tā saucamās monitoringa markas– izmaiņas pašlaik nav konstatētas un ēka ir konstruktīvi stabila. Aktīvi sadarbojamies ar Būvniecības valsts kontroles biroju – viņu speciālists ir bijis konkrētajā veikalā un esam nosūtījuši situācijas skaidrojumu un nepieciešamo informāciju.»

Lai arī izskanējušas bažas par gaļas līmēšanu, PVD nav konstatējis šādus gadījumus Latvijā. Diskusijas par trombīnu jeb gaļas līmi aktualizējās pēc tam, kad Eiropas Komisija bija ierosinājusi iekļaut liellopu un cūkgaļas trombīnu ES pārtikas piedevu sarakstā.

Tiesa, Eiropas Parlaments (EP) nesen ar nelielu balsu vairākumu šo lēmumu apturēja, skaidrojot ar to, ka tas nenodrošinātu pietiekamu patērētāju aizsardzību. Trombīnu iegūst no liellopu un cūku gaļas un var izmantot gaļas gabalu savienošanai. Eiropas Parlamenta deputāti jau uzsvēruši, ka šādi gaļas produkti rada nepieļaujami augstu patērētāju maldināšanas risku. Tāpat pastāvētu augstāks infekcijas risks, jo gaļas gabalu savienošanas process ievērojami palielina virsmas platību, kas varētu būt inficēta ar baktērijām, tostarp, salmonellu. Turklāt savienošanas procesā ar trombīnu var izmantot auksto saistīšanu, nepievienojot sāli un pēc tam nekarsējot, tādējādi baktērijas šādā veidā var izdzīvot.

Steidzami vajadzīgi jauni tiesību akti, kas palīdzētu atjaunot Eiropas zušu krājumus, kuri saskaņā ar zinātnieku aplēsēm pēdējo 30 gadu laikā sarukuši vismaz par 95%.

To pieprasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele. Deputāti mudina Eiropas Komisiju iesniegt jauno noteikumu projektu līdz 2014. gada martam, paredzot arī sankcijas dalībvalstīm, kas nespēj savlaicīgi nodrošināt krājumu novērtēšanai vajadzīgos datus.

«Zutis ir nopietni apdraudēts, un dalībvalstis dara pārāk maz, lai to glābtu. Tāpēc Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt jaunu tiesību aktu ar mērķi atjaunot Eiropas zuša krājumus. Jaunajam tiesību aktam ir jānovērš pašreizējo noteikumu nepilnības, kas ir pieļauj pārmērīgu nozveju un neilgtspējīgu zušu tirdzniecību,» norādīja par noteikumu sagatavošanu atbildīgā deputāte Isabella Lēvina pēc tam, kad Parlaments bija pieņēmis viņas sagatavoto rezolūciju ar 427 balsīm par, 249 pret un 25 atturoties.

Elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirgotājas SIA Cita santehnika dalībniekos notikušas izmaiņas, 100% kapitāldaļām nonākot a/s Asab īpašumā, liecina Lursoft dati.

A/s Asab reģistrēta šā gada 30. jūlijā. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – tās priekšsēdētājs Mārtiņš Zutis. A/s Asab padomē strādā Deniss Andrejevs (padomes priekšsēdētājs), Kirils Rodionovs (padomes priekšsēdētāja vietnieks) un Jeļena Pastuhova (padomes locekle).

Pirms tam 100% uzņēmuma daļu piederēja SIA Bitateks.

Uzņēmuma vadībā izmaiņas nav notikušas, un valdes locekļa amatā turpina darboties Oskars Zablockis, bet valdes priekšsēdētāja amata pienākumus aizvien pilda Dmitrijs Aškinezers.

Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 7,3 milj. Ls apgrozījumu un 144 tūkst. Ls peļņu.