Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Grozījumi ir pretrunā ar pašreizējiem dzīvnieku aizsardzības pamatprincipiem Latvijā, vairākiem nacionālajiem tiesību aktiem un Eiropas Savienības pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

To, izvērtējot pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā mainīt lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes, konstatējusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP).

Ņemot vērā šīs pretrunas, DzAĒP iesniegs priekšlikumu izslēgt no likuma rituālo kaušanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.

Jāatgādina, ka likuma grozījumi tika iniciēti viena konkrēta uzņēmuma ražošanas interesēs, tāpēc to pieņemšanas pamatojums neatbilst kopējām ES pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā.

Vakarrīt Burtnieku novada Rencēnu pagastā kādā zemnieku saimniecībā pēc iespējamā suņu uzbrukuma bojā gājušas 30 aitas. Īpašniekiem radīti zaudējumi 2440 latu apmērā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Kopumā nakts aplokā atradās 250 aitas. Puse no beigtajām aitām sakostas, savukārt pārējās nodzenātas līdz nāvei. Tas norisinājies rīta pusē, pats neko nedzirdēju, jo aploks no mājām atrodas divarpus kilometru attālumā,» stāstījis saimniecības īpašnieks, kurš nav vēlējies, lai avīzē publicē viņa vārdu.

Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns, kurš pēc saimnieka izsaukuma ieradās uz notikuma vietu, stāstījis, ka aplokā tika konstatētas suņu pēdas. «Aplokā notikusī darbība liecināja par suņu, nevis vilku uzbrukumu. Varēja redzēt, ka dzīvnieki vairāk spēlējušies un trakojuši. Ja būtu bijuši vilki, dzīvnieki tiktu vilkti prom un vairāk aitu būtu apēsts,» spriedis J. Ročāns. Cik daudz suņu bijis, VMD pārstāvim grūti noteikt. J. Ročāns uzsvēris, ka nekas neliecināja par vilku uzdarbošanos, taču neapgāžamu pierādījumu nav. «Simtprocentīgi apgalvot suņu vainu šādos gadījumos nevar, jo dažkārt uzbrukt var suņa un vilka krusteņi,» teicis J. Ročāns. Pats saimnieks ir pārliecināts, ka tie bija apkārt dzīvojošo cilvēku suņi, kas klīst savā vaļā. «Daudzkārt esmu redzējis, kā suņi staigā brīvā dabā, cilvēki neievēro noteikumus un netur suņus piesietus sētā. Jau iepriekš pāris reižu dažas aitas un jēri bija sakosti, taču zaudējumi nebija tik lieli.

Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš (V) vietējiem mednieku klubiem lūdzis monitorēt situāciju ar mežacūkām novadā, nepieciešamības gadījumā arī dzīvniekus izšaujot tik lielā mērā, cik pieļauj izsniegtās medību atļaujas.

Trapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka ne Ikšķiles, ne acīmredzot arī Rīgas pašvaldība iepriekš nevarēja rēķināties ar izveidojušos situāciju. Tika plānots, ka izvestie dzīvnieki pielāgosies jaunajai videi, taču pēc pirmās pārvešanas secināms, ka pilsētas dzīvnieki ir pārāk pieraduši pie cilvēka un vairs nebaidās.

Pašlaik Ikšķiles iedzīvotāji jau sūdzējušies par izjusto apdraudējumu, jo mežacūkas brīvi un bez bailēm nākot pagalmā un pat skrienot cilvēkiem virsū. Dzīvniekus nebiedējot arī suņi.

Trapiņš skaidro, ka šajā situācijā, kad dzīvnieki jau apdraud cilvēku, ir jārīkojas. Tādēļ tik lielā mērā, cik pieļauj normatīvi, mežacūkas Ikšķiles mežos tiks nomedītas. Tas ir svarīgi arī, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatības riskus.

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Reliģiski kaut liellopus un aitas varēs veikt tikai šim nolūkam atzītā kautuvē ar atbilstošu aprīkojumu un apmācītu personālu.

To paredz izmaiņas noteikumos Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības, ko šodien apstiprināja valdībā.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šā gada 17.septembrī Saeimā apstiprinātajiem Grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka, ka turpmāk kautuvēs tiek pieļauta lauksaimniecības dzīvnieku kaušana, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.

Tāpat grozījumi nosaka kaušanas procesā nodrošināt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota veterinārārsta un reliģiskās organizācijas pārstāvja uzraudzību. Šādi kautu dzīvnieku gaļas marķējumā jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Talsu novada saimniecībai Avoti M divu nedēļu laikā nāksies likvidēt visas cūkas, lai likvidētu brucelozes perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, informē Pārtikas un veteriārais dienests (PVD).

Patlaban uz kautuvi nogādāti 187 dzīvnieki. Kopumā kaušanai plānots nosūtīt aptuveni 1 500 cūkas, ziņo Diena.lv.

PVD informē, ka kaušanas svaru sasniegušie, klīniski veselie dzīvnieki, kā arī tie, kuru asinīs ir konstatētas brucelozes antivielas, bet, kas nav uzskatāmi par klīniski slimiem, tiks nogādāti uz kautuvi un tālāk nodoti pārstrādei. Gan kaušana, gan pārstrāde notiks pastāvīgā stingrā PVD uzraudzībā.

Klīniski slimie dzīvnieki tiks likvidēti uz vietas saimniecībā, apstrādāti ar dezinfekcijas līdzekļiem un hermētiski noslēgtos konteineros nogādāti dzīvnieku līķu pārstrādes uzņēmumā, kur tos utilizēts.

Vēl četrām atrastām beigtām meža cūkām Krāslavas novadā, Indras pagasta pierobežā, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Vakar šajā teritorijā vēl tika noņemti paraugi 2 meža cūkām, kas tiek laboratoriski pārbaudīti.

PVD inspektori Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 1668 saimniecības, no kurām 244 tiek turētas cūkas. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 678 asins paraugi. Ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas pagastā, šodien pārbaudes noslēgsies Dagdas, Robežnieku un Svariņu pagastos. Pārējā teritorijā pārbaudes turpinās.

Pārbaužu laikā inspektori konstatēja 121 dažādu pārkāpumu, t.sk. nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā un vienā gadījumā nebija reģistrēta cūku novietne. Par pārkāpumiem dzīvnieku turētājiem šobrīd sodi netiks piemēroti, taču ja tas tiks konstatēts atkārtotās pārbaudēs, sodi tiks piemēroti, jo nereģistrēta novietne un dzīvnieki ir rupjš noteikumu pārkāpums un rada draudus izsekojamībai, līdz ar to arī slimībām.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Latvijā atgremotājdzīvniekiem konstatēta infekciozā katarālā drudža jeb tā sauktās «zilās mēles» slimības vīrusa 14. serotips, liecina no Eiropas Savienības (ES) Referneces laboratorijas saņemtie izmeklējumu rezultāti.

Kā informē PVD zilās mēles slimības raisītais aizliegums varētu skart 31 liellopu tirdzniecības uzņēmumu.

Tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku ir apturējis veterināro sertifikātu izsniegšanu atgremotājdzīvniekiem (liellopiem, aitām, kazām un savvaļas atgremotājiem). Tas nozīmē, ka dzīvniekus nedrīkst izvest ne uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne trešajām valstīm, norāda PVD.

ES References laboratorijā turpinās laboratoriskā izmeklēšana, jo Eiropas Komisijai ir aizdomas, ka Baltijas valstīs un Polijā konstatētais «zilās mēles» vīruss ir izplatījies no dzīvās vakcīnas, kas lietota ārpus ES robežām.

Pērn Pārtikas un veterinārais dienests ir saņēmis 316 iedzīvotāju sūdzības, kurās tie informē par iespējamu dzīvnieku labturības prasību neievērošanu vai cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem.

Pārbaudot visos iedzīvotāju iesniegumos minēto informāciju, PVD par pamatotām ir atzinis 41 % no saņemtajām sūdzībām. Visbiežāk PVD ir konstatējis, ka dzīvnieki netiek pienācīgi ēdināti un dzirdināti, tie atstāti bezpalīdzīgā stāvoklī, kā arī, ka dzīvnieki apdraud citus dzīvniekus un cilvēkus.

31 % gadījumu ir sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli, 36 % gadījumu – noteikta korektīvo darbību veikšana, to termiņš un ieplānotas atkārtotas pārbaudes, 12 % gadījumu PVD par konstatēto ir nosūtījis materiālus policijai vai pašvaldībai tālāku darbību veikšanai, bet 5 % gadījumu dzīvnieki ir konfiscēti.

Jau janvāra beigās db.lv ziņots, ka PVD Dienvidlatgales pārvaldes inspektori un pašvaldības pārstāvji Daugavpils novada Vecsalienas pagasta dzīvnieku novietnē Kļavas konstatēja cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem - novārdzinātus, nebarotus un nedzirdinātus lopus, kas saimniekam tika konfiscēti.

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Pārtikas un veterinārais dienests kādā saimniecībā Pārgaujas novada Stalbes pagastā administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros izņēmis vairāk nekā 20 liellopus, jo saimniecībā konstatēti dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi un cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.

Pārbaude saimniecībā veikta pēc tam, kad PVD saņēma iedzīvotāju sūdzību par klaiņojošiem, novārgušiem liellopiem.

Pārbaudē PVD konstatēja, ka saimnieks nav nodrošinājis dzīvniekiem pienācīgu barošanu, dzirdināšanu un turēšanas apstākļus, tādēļ dzīvnieki ir novārguši un klaiņojuši pa tuvējo apkārtni, meklējot barību. Daži dzīvnieki ilgstoši bijuši piesieti, tādēļ tie dzēruši no tuvējām, daļēji aizsalušām lāmām. Piesietajiem dzīvniekiem striķi bija ieauguši miesā, atstājot pūžņojošas un asiņojošas brūces, kas liecina par to, ka dzīvnieki ir ilgstoši bijuši pakļauti ciešanām.

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) gadījums, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Kopš 1997. gada, kad šī slimība kļuva par aktualitāti visā Eiropas Savienībā, PVD, veicot regulāru slimības uzraudzību, ir izmeklējis vairāk nekā 360 tūkstošus liellopu.

GSE (klasiskais tips) ir hroniska liellopu slimība, ko raksturo nervu sistēmas darbības traucējumi, novājēšana un neizbēgama dzīvnieka nāve. Slimību ierosina prions – izmainīta olbaltumviela. Slimībai ir ļoti garš inkubācijas periods – divi ar pusi līdz astoņi gadi. Slimību pirmo reizi konstatēja 1986. gadā Lielbritānijā un kopš tā laika, ieviešot uzraudzības sistēmu, Lielbritānijā GSE konstatēta vairāk nekā 184 500 liellopiem. Citās Eiropas valstīs konstatēti vairāk nekā 5500 GSE saslimšanas gadījumi un 60 gadījumi citur pasaulē (Brazīlija, Izraēla, Japāna un Kanāda).

Dzīvnieku tiesību aizsardzības aktīvisti slepus iekļuvuši kažokzvēru audzētavās un tajās nofilmējuši, kadrus, kas liecina, ka dzīvnieki netiek pienācīgi aprūpēti un ir slimi, vēsta TV raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā nonākušajos video materiālos redzams, ka lielam dzīvnieku skaitam ir saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris, komentēja veterinārārsts Normunds Fjodorovs. Daudziem dzīvniekiem ir arī neiroloģiskas problēmas, tāpat ir tipiskas pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, ādas bojājumiem. Veterinārsts norādīja, ka, spriežot pēc uzfilmētā, kažokzvēru audzētavās dzīvnieki nav ārstēti un nav bijuši apkopti.

Attēli filmēti slepeni un liecina, ka autori pabijuši sešās no astoņām lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Izskanējusi versija, ka filmētāji bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas esot ļoti labi aprīkota ar tehniskām iespējām. Filmētāji varējuši būt pat militāri speciālisti, kas protot nepamanīti iekļūt zvēraudzētavās, neitralizējot pat modernu signalizāciju. Līdzīgus materiālus viņi nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā. Beļģijā pēc konstatētajiem pārkāpumiem pat nolemts fermas slēgt.

Kā visur citur pasaulē, tā arī Eiropā, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgai un nekaitīgai pārtikai. Daudzi cilvēki sāk aizdomāties par to, kāda veida pārtiku ir iespējams iegādāties veikalos. Kāda veida konservanti un ģenētiski modificētie komponenti tiek pievienoti pārtikas produktiem.

Ņemot vērā šīs situācijas nopietnību, lielu nozīmi iegūst HALAL produkti – kā produkti, kas sagatavoti dabīgā ceļā. Jāpiebilst, ka HALAL produktiem ir ne tikai reliģiska nozīme, bet arī atbilstība mūsdienu ekoloģiskajām prasībām.

HALAL gaļā nav kaitīgo vielu un „baiļu hormona”, kas rodas dzīvniekā, tradicionālās kaušanas laikā. Parasti tuvojoties kaušanas ceham, dzīvnieks jau no tālienes sajūt asiņu un nāves smaku. Šī baiļu sajūta satricina visu dzīvnieka hormonālo sistēmu un asinīs izdalās tik daudz adrenalīna un citu kaitīgu vielu, ka gaļa faktiski ir saindēta un, ja laicīgi nenolaiž asinis, tā nav lietojama pārtikā.

Turpmāk juridiskām personām, kam pieder briežu dārzi, būs atļauja iegādāties ieroci ar klusinātāju.

Par to Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībniekus informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis to paskaidroja īsi – tas domāts dzīvnieku labturībai.

Lūgts skaidrot situāciju, Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktora vietnieks Jānis Birģelis sacīja, ka tiks veidoti jauni noteikumi, kuros šī norma būs atrunāta, taču par to izveidi esot atbildīgs ZM Veterinārais un pārtikas pārstrādes departaments. Šī departamenta pārstāve Liene Ansone apstiprināja, ka, balstoties uz Dzīvnieku aizsardzības likumu, tiek izstrādāti jauni noteikumi, taču tajos tiks atrunāta kārtība un prasības, kādā veidā iežogotās platības turami dzīvnieki, kurus izmanto produkcijas ieguvei. Par ieročiem gan šajos noteikumos gan nebūšot runa.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness