Latvijā atgremotājdzīvniekiem konstatēta infekciozā katarālā drudža jeb tā sauktās «zilās mēles» slimības vīrusa 14. serotips, liecina no Eiropas Savienības (ES) Referneces laboratorijas saņemtie izmeklējumu rezultāti.

Kā informē PVD zilās mēles slimības raisītais aizliegums varētu skart 31 liellopu tirdzniecības uzņēmumu.

Tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku ir apturējis veterināro sertifikātu izsniegšanu atgremotājdzīvniekiem (liellopiem, aitām, kazām un savvaļas atgremotājiem). Tas nozīmē, ka dzīvniekus nedrīkst izvest ne uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne trešajām valstīm, norāda PVD.

ES References laboratorijā turpinās laboratoriskā izmeklēšana, jo Eiropas Komisijai ir aizdomas, ka Baltijas valstīs un Polijā konstatētais «zilās mēles» vīruss ir izplatījies no dzīvās vakcīnas, kas lietota ārpus ES robežām.

Pagaidu liegums būs spēkā tik ilgi, kamēr tiks noskaidrota vīrusa izcelsme. PVD gaida atbildi no laboratorijas tuvāko divu nedēļu laikā. Ja izrādīsies, ka dzīvnieki saslimuši, jo slimība cirkulē dabā, izvešanas liegums varētu tikt atcelts. Tomēr, pirms dzīvnieku izvešanas no Latvijas, tie būs jāizmeklē uz vīrusa klātbūtni, jo veterinārajā sertifikātā PVD kā uzraudzības iestādei ir jāapliecina, ka dzīvnieki nav slimi.

Taču, ja dzīvnieku saslimšanā būs vainojama vakcīna, pēc konsultācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem, liegumu varētu atcelt un dzīvniekiem papildus izmeklējumi pirms veterinārā sertifikāta saņemšanas nebūtu nepieciešami.

Infekciozais katarālais drudzis ir mājas un savvaļas atgremotāju slimība, kuras raksturīgās pazīmes ir drudzis, gļotādu iekaisums, tūska, deģeneratīvas skeleta muskulatūras pārmaiņas. Slimību ierosina vīruss, taču tā nav uzskatāma par lipīgu – dzīvnieks nevar aplipināt dzīvnieku. Slimību izplata insekti – miģeles (lat. Culicoides spp.) Slimība nav bīstama cilvēkiem.

Infekciozajam katarālajam drudzim ir 24 serotipi. Slimības smagums ir atkarīgs no serotipa. Latvijā dzīvnieki, kuriem konstatēts infekciozais katarālais drudzis, jūtas labi – tiem nenovēro saslimšanas pazīmes.

DB jau vēstīja, ka, lai apspriestu zilās mēles slimības izplatību Eiropā un veicamos soļus, uz Briseli iepriekš bija devies PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Līdzīgi aizdomīgi gadījumi vēl ir konstatēti Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Vairāku lopiem konstatēto slimību dēļ jau tuvākajā laikā var būt apdraudēta nozares eksportspēja.

Pirms vairākiem gadiem gaļas un citas nozares jau skāra dažādas slimības. Tā 2004. gadā liellopu sūkļveida encefalopātijas un putnu gripas dēļ pasaules gaļas eksports saruka par trešdaļu. Šāds samazinājums bija saistīts ar noteiktajiem gaļas importa aizliegumiem. Savukārt 2011. gada maijā Eiropā uzliesmojušā E.coli skandāla dēļ Krievija aizliedza dārzeņu importu no Spānijas un Vācijas. 18 cilvēku nāve un vēl 2000 inficēšanās izraisīja «dārzeņu paniku» Eiropā, kad ES gurķu, tomātu un salātu audzētāji cieta milzu zaudējumus. Tas ietekmēja arī pašmāju tirgu, kad būtiski saruka dārzeņu cenas.