Pirmo veikalu Baltijas valstu tirgū atvēris britu vīriešu modes zīmols Blue Inc London, informēja AS Baltika Group pārstāvji.

Pirmais veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā Origo. Veikala platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri. Septembrī tiks atvērts otrais Blue Inc London zīmola veikals Valmierā, tirdzniecības centrā Valleta, bet oktobra sākumā Igaunijā durvis pircējiem vaļā vērs Tallinas tirdzniecības centrā Rocca al Mare. Lietuvā Blue Inc London parādīsies nākamā gada sākumā.

Tuvāko trīs gadu laikā plānots Baltijā atvērt vismaz desmit Blue Inc London zīmola veikalus.

«Blue Inc London pievienošana Baltikas Group zīmolu portfelim dos mums iespēju nonākt līdz aizvien ātrāk augošā vīriešu modes sektora jauniem klientiem,» stāsta Baltika Group marketinga un tirdzniecības divīzijas vadītāja Kati Kusmina.

Taksometru kompānija London Taxi nosūtījusi Igaunijas Ekonomikas ministrijai un Tallinas pašvaldībai vēstuli, kurā jautāts, vai London Taxi varētu izvērst savu darbību Tallinā. Pilsētas pārstāvji norādījuši, ka jaunas taksometru kompānijas Tallinā ir laipni gaidītas, citējot laikrakstu Eesti Päevaleht, vēsta BBN.

Vēstuli parakstījis kompānijas starptautiskās pārdošanas vadītājs Ross Makkrenons (Ross MacKrennon), vienlaikus solot Tallinā piedāvāt augstāka līmeņa pakalpojumus nekā uzņēmums sniedz pašlaik.

Saskaņā ar R. Makkrenona teikto kompānija gatava ne tikai piegādāt taksometrus, bet arī apmācīt to vadītājus.

«Jaunpienācēji taksometru nozarē pilsētā ir vienmēr laipni gaidīti, tomēr London Taxi nesaņems kādas privilēģijas – visu izlems tirgus,» norādīja Tallinas transporta nozares amatpersna Andress Harjo (Andres Harjo).

Vienlaikus viņš norādīja – pastāv iespēja, ka London Taxi varētu piedāvāt klientiem pievilcīgākus pakalpojumus nekā sāncenši. Tas, vai London Taxi ir vieta Tallinas taksometru tirgū, būs redzams vēlāk.

Lietuvas restorānu ķēde Grill London Rīgā vēlas atvērt piecus šī zīmola un divus Paslēptās receptes restorānus

«Viss atkarīgs no tā, kā cilvēki Rīgā reaģēs. Pirmie mēneši rāda, ka latviešiem patīk mūsu koncepcija, mums ir daudz klientu. Taču mēs esam elastīgi un nekad neskatāmies tālu nākotnē. Darām visu soli pa solim un atveram vienu restorānu pēc otra,» saka Andrjus Bakans (Andrius Bakanas), Grill London mārketinga vadītājs. Investīcijas abu restorānu atvēršanā ir 600 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmumu grupai ir 20 restorāni Lietuvā un Latvijā. Visvairāk ir Grill London, kas kopā ar Rīgas restorānu sasniedz 14. Grupā ietilpst arī Paslepti receptai, Āzijas ēdienu restorāns Režisierius, Dinner Map un konditoreja Jo Malonė by Režisierius. Pagaidām Latvijā uzņēmējam nav plāna atvērt citus savu zīmolu restorānus.

Latviešu uzņēmēju izveidota biznesa klases pasažieru pārvadājumu kompānija Amitours London, kas apkalpoja Londonas olimpiskās spēles, veiksmīgi uzsākusi darbu Londonā un saistībā ar paplašināšanos piedāvā darbu vēl simts šoferiem, liecina informācija darbā iekārtošanas firmas 123Drivers mājaslapā.

Amitours London specializējusies korporatīvo klientu apkalpošanā un ir pilnībā licencēta pasažieru pārvadājumus uzraugošajā institūcijā Transport for London un Public Carriage Office. Biznesa paplašināšana Londonā esot uzņēmuma ambiciozākais projekts, un pašlaik ar licenzētās darbā iekārtošanas firmas 123Drivers palīdzību kompānija Latvijā aktīvi piesaista šoferus jaunām vakancēm. Kā liecina informācija 123Drivers mājaslapā, uzņēmums patlaban strādā pie liela projekta Londonā, kuram gatavo vairāk nekā simts biznesa klases autovadītāju.

123Drivers pārstāvis Kaspars Sīmanis informēja, ka patlaban uzņēmumā strādā 20 šoferi un vēl apmēram 25 puiši gaida licences un stažējas citos projektos. «Kopumā mērķis ir divu līdz trīs gadu laikā Londonā nodarbināt ap 300 mašīnas, kas nozīmē darbu 500 - 600 šoferiem,» uzsver K. Sīmanis.

Pavisam drīz Rīgā darbību uzsāks orģināls starptautisks izglītības projekts London Gates bērniem vecumā no 2 līdz 17 gadiem, kurā apmācība notiek tikai angļu valodā. Visās papildizglītības centra filiālēs (Londonā, Parīzē, Maskavā, Sanktpēterburgā, drīzumā arī Milānā un Telavivā) bērni apgūst zinātniskās izglītības priekšmetus, kā arī tādus radošos priekšmetus kā māksla, publiskā runa un aktiermāksla. Apmācības programmu ir sertificējis lielākais Lielbritānijas eksaminācijas centrs EDEXCEL, kas sniedz iespēju London Gates audzēkņiem iegūt Lielbritānijā akreditētu vispārējās izglītības sertifikātu A-level, paralēli turpinot mācības savā vispārizglītojošajā skolā.

Projekta autore Jūlija Desjatņikova ir psihologs un pedagogs, kas nepārtraukti atrodas ceļā no vienas centra filiāles uz otru. Visur Jūliju gaida bērni, viņu vecāki, pasniedzēji. Tagad ceļš ved arī uz Rīgu, kur viņa satiek Rīgas filiāles kolēģes Zani Dunduri un Lindu Lindi, kā arī daudzos paziņas un draugus, kas ļoti priecājas par London Gates ienākšanu Latvijā. Kā pirmos centrā uzņems audzēkņus vecumā no 7 līdz 15 gadiem; atlase jau norit.

Jūlija Desjatņikova par London Gates filosofiju un darbības principiem:

«Man ir interesanti pārveidot apkārtējo vidi. Un pagaidām es neesmu atradusi efektīvāku veidu par citu cilvēku izglītošanu. Lai tiem piemistu skaidrs prāts, augsts reakcijas ātrums, radoša pieeja, spēja efektīvi tikt galā ar nestandarta uzdevumiem un gatavība pieņemt otru cilvēku kā fenomenu.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Latvijas velosipēdu ražotājs Ērenpreiss no 8. līdz 10. maijam piedalīsies Londonas pilsētvides velosipēdu izstādē Spin London, informē uzņēmumā.

Spin London jeb Londonas pilsētvides velo izstāde norisinās kopš 2013. gada, un katru gadu tā sevi piesaka arvien skaļāk – izstādes organizatori pārliecinoši sola, ka šis būs lielākais notikums tieši urbānās velo industrijas jomā Londonā šogad, pulcējot vairākus simtus velo nozares pārstāvju un zīmolu no visas pasaules.

«Līdzīga veida izstādēs piedalāmies jau vairākus gadus, piemēram, Vācijas izstādē Berliner Fahrradschau, šī būs mūsu pirmā pieredze Spin London, kas Ērenpreiss pilsētas velosipēdiem ir ļoti piemērota, jo esam nopietni strādājuši, lai radītu un prezentētu īpašus velosipēdus dinamiskai braukšanai tādā lielpilsētā, kā Londona,» stāsta Ērenpreiss vadītājs Toms Ērenpreiss.

Londonas transporta sistēmas operators Transport for London piektdien paziņoja, ka neatjaunos ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber darbības licenci pilsētā pēc tās termiņa beigām 30.septembrīm, ņemot vērā bažas par sabiedrības drošību.

Transport for London norāda, ka Uber darbība Londonā raisījusi bažas.

«Uber rīcība un darbība demonstrē korporatīvās atbildības trūkumu saistībā ar vairākiem jautājumiem, kas rada riskus sabiedrības drošībai,» vēsta Transport for London.

Šie jautājumi aptver nopietnu kriminālpārkāpumu ziņošanu un informācijas iegūšanu par taksometru vadītāju iepriekšēju sodāmību.

Likumdošana paredz, ka Uber ir laiks 21 diena, lai iesniegtu apelāciju pret šo lēmumu, taču uzņēmums jau paziņojis, ka to neplāno darīt.

Uber uzsver, ka lēmums neatjaunot kompānijas darbības licenci ietekmēs vairāk nekā 3,5 miljonus Londonas iedzīvotāju, kuri izmanto šo pakalpojumu.

Drīzumā Londonā savu darbu uzsāks jau sestā starptautiskā lidosta, kas kalpos par aviokompānijas easyJet jauno bāzes vietu, raksta London Evening Standard. Lidosta atradīsies Soutendā un savu darbību uzsāks 2012. gadā, kad Londonā ir paredzētas Olimpiskās spēles.

Aptuveni viens miljons pasažieru lidostu izmantos jau pirmajā gadā, un pēc tam to skaits dubultosies, paredz easyJet. Ar laiku lidosta varētu kļūt par alternatīvu Getvikai un Stanstedai.

easyJet no jaunās lidostas paredz veikt 70 lidojumus nedēļā. Aviokompānija plāno lidot desmit maršrutos. Jau apstiprināts, ka lidojumi būs uz Barselonu, Faro un Eivisu (Ibiza). Vēl tiek plānota maršrutu izveide no Soutendas uz Madridi, Milānu, Amsterdamu, Berlīni, Glāzgovu, Edinburgu un Belfāstu.

Kompānija norāda, ka lidojumi no Soutendas būs par divdesmit minūtēm ātrāki, jo šeit ir mazāks gaisa telpas noslogojums. Lidostu apkalpos jauna dzelzceļa līnija, kas ļaus pasažieriem nokļūt Londonā aptuveni stundas laikā.

Noslēgumam tuvojas Londonas debesskrāpja Shard London Bridge būvniecība. Marta beigās strādnieki uzstādīja desbesskrāpja smaili un tagad celtne sasniegusi 310 metrus, tādējādi kļūstot par Eiropas augstāko ēku.

Paredzēts, ka debesskrāpja celtniecība tiks pabeigta jūnijā. Shard London Bridge tiks izvietotas biroja telpas, luksusa apartamenti, restorāni, viesnīca un SPA, bet debesskrāpja pēdējos 15 stāvus aizņems galerija, no kurienes apmeklētāji varēs izbaudīt Londonas skatus. Plānots, ka debesskrāpi ik gadu apmeklēs divi miljoni cilvēku.

Debesskrāpja celtniecībā izlietoti aptuveni 11 tūkstoši stikla paneļu un tam ir 87 stāvi. Projekta attīstītāji Shard London Bridge dēvē par «vertikālu pilsētu». Debesskrāpja celtniecības izmaksas tiek lēstas 450 miljonu britu mārciņu (aptuveni 376 miljoni latu) apmērā.

Lielbritānijas apdrošināšanas gigants "Lloyd's of London" ceturtdien prognozēja, ka ar koronavīrusa pandēmiju saistītās apdrošināšanas atlīdzībās tas šogad izmaksās 6,5 miljardus dolāru (5,5 miljardus eiro), tādējādi paaugstinot iepriekš publiskotās aplēses.

Maijā uzņēmums prognozēja, ka šāda veida atlīdzībās tas būs spiests izmaksāt 4,3 miljardus dolāru.

Vienlaikus gan "Lloyd's of London" norāda, ka divus miljardus sterliņu mārciņu (2,2 miljardus eiro) tas spēs atgūt no pārapdrošinātājiem.

Maijā kompānija prognozēja, ka koronavīrusa pandēmija globālajai apdrošināšanas nozarei šogad izmaksās aptuveni 203 miljardus dolāru.

Tobrīd "Lloyd's of London" gan prognozēja, ka zaudējumu apjoms var arī pieaugt, ja ieilgs koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai paredzēto pasākumu īstenošana.

Skaņu tehnikas ražotājs Marshall ar specializēto viedtālruni London apliecina nopietnus nodomus mobilo ierīču tirgū

Šodien viedtelefonu ar savu zīmolu var izgatavot jebkurš, pat ja pašam nav ne rūpnīcas, ne iemaņas elektroiekārtu ražošanā. To uzskatāmi apliecinājuši gan mūsu pašu uzņēmumi, gan kaimiņi lietuvieši. Taču nav daudz ar mobilajām tehnoloģijām tieši nesaistītu kompāniju, kas mēģinātu piedāvāt patērētājiem izteiktu nišas produktu. Viens no tādiem ir britu skaņas tehnikas ražotājs Marshall, kas iebrāzies veikalos ar sev raksturīgā stilā ieturētu mūzikas tālruni London.

Salinieki parūpējušies, lai apvienotās karalistes galvaspilsētas vārdā nosauktais viedtālrunis nepārprotami atšķirtos no līdziniekiem. Tāpat arī tas apveltīts ar dažām iespējām, kādas citos tālruņos nav atrodamas.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Ja esi gatavs ziedot savu personīgo dzīvi, būt prom no dzimtenes, strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, lai 40 gados pats nopirktu porsche, tad Londona ir īstā vieta, kur to paveikt

Tā DB atzīst Cēsu vīna bāra īpašnieks Ronalds Lapiks. Pēc bakalaura grāda uzņēmējdarbībā iegūšanas London South Bank University viņš izlauzies cauri milzu konkurences džungļiem, iegūstot darbu vienā no straujāk augošajiem apģērba un modes preču tirgotājiem internetā Asos, kura galvenais birojs bāzējas Londonā. Par spīti iespējai gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, viņš tagad atgriezies Latvijā un atvēris Cēsu vīna bāru jaunās Cēsu koncertzāles ēkas sestajā stāvā.

Skolojas Anglijā

Ronalds 2002. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas vēlējās izglītību iegūt ārvalstīs, kas tolaik neesot bijis klasisks vidusmēra vidusskolnieka lēmums. Izskatot iespējas, izvēle bija par labu Kenterberijai Anglijā, kur viņš iestājās Canterbury Christ Church University. Universitātē pirmais mācību gads tika veltīts angļu valodas zināšanu pilnveidošanai, kā arī mācītos izvēlētā izglītības virziena, proti, uzņēmējdarbības pamatus. «Lai gan varēju palikt studēt Kenterberijā, sapratu, ka mazpilsēta, kurā 70% iedzīvotāju ir studenti, man ir par šauru. Devos uz Londonu. Aizsūtīju pieteikumus uz vairākām universitātēm un tiku uzņemts London South Bank University,» stāsta Ronalds. Taujāts par to, kur ieguvis finansiālo segumu studijām Londonā, Ronalds atzīst, ka Anglijas valsts universitātēs ir iespēja iegūt studiju un studējošo kredītu ar izdevīgiem atmaksas nosacījumiem, līdz ar to varēja ar pilnībā nodoties mācībām un nedomāt par papildus iztikas pelnīšanu. Tiesa, divus mēnešus intereses dēļ viņš strādājis bārā, bet ātri vien sapratis, ka slodze ir pārāk liela. Studenta dzīve ir samērā pieticīga – no studējošā kredīta sanācis vien dzīvošanai, reizi mēnesī varēja atļauties ar draugiem aiziet uz bāru izklaidēties. Lielākie izdevumi bijuši par grāmatām, kas studentiem jāiegādājas pašiem. «Grāmatu cenas Londonā ir fantastiski augstas. Viena grāmata maksāja apmēram 100 eiro un semestrī vajadzēja nopirkt vismaz desmit. Nolūkā nedaudz piepelnīties, garajās svētku brīvdienās braucu uz Latviju un palīdzēju mammai attīstīt šeit projektu – bērnu futbola attīstības centra izveidi Rīgā,» atminas Ronalds. Taujāts par nākotnes plāniem studēt tālāk un iegūt maģistra grādu, viņš atbild, ka piekrīt viedoklim, kāds tiek praktizēts arī Maskavas universitātēs, – uzņēmējdarbībā maģistrantūrā ir vērts stāties vien brīdī, kad esi ieguvis vismaz piecu gadu darba pieredzi, vislabāk, vadot savu uzņēmumu.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).