Jaunākais izdevums

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.

DB jau rakstīja, ka uzņēmuma ražotās produkcijas klāsts ir, sākot no ķīmijas, laboratoriju, pārtikas, alkohola, bezalkoholisko dzērienu produktu etiķetēm līdz pat tādām, kas paredzētas medicīnas iestādēm, bērnu pārtikai un ekskluzīviem produktiem. Uzņēmuma eksports sasniedz aptuveni 50% no saražotās produkcijas. Lielākais produkcijas eksports vēsturiski bijis uz Lietuvu un Krieviju.

Savukārt jau 20 gadus uzņēmums vairs neražo visu, kas saistās ar kartonāžu, papīra izstrādi un bukletiem.

Jāmin, ka AS Liepājas papīrs ir dibināts 1993. gadā uz bijušās Liepājas papīra izstrādājumu fabrikas bāzes. Uzņēmums nodrošina darba vietas vairāk nekā simts darbiniekiem un šogad atzīmē savu 120 gadu jubileju.

Kā top? Uzņēmuma Liepājas papīrs etiķetes un uzlīmes

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas Papīrs sāk izmantot Baltijā pirmo hibrīddrukas iekārtu

Zane Atlāce - Bistere,01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājas mērs draud ar tiesu darbiem, ja pilsētu apvienos ar citām pašvaldībām

LETA,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Etiķešu ražošanā lielākais skolotājs – Krievijas tirgus

Ilze Šķietniece, speciāli DB,26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO, VIDEO: Uzņēmumā Liepājas Papīrs darbu sāk pirmā hibrīddrukas iekārta Baltijā

Ilze Žaime,19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Uzņēmuma Liepājas papīrs etiķetes un uzlīmes

Monta Glumane,03.05.2018

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» tika nodibināta 1993. gadā, bet šī uzņēmuma darbības vēsture ir krietni senāka.

Foto:Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ceturtdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Liepājas papīrs», vērojot, kā poligrāfijas uzņēmumā tiek ražotas etiķetes un uzlīmes.

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» ir viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma pamatdarbības virziens ir dažādu uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu - dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēcapstrādi, produkcijas piegādi klientam.

Šajā gadā uzņēmums neplāno būtiski palielināt apjomu. Galvenais uzdevums būs Krievijas eksporta daļu pārnest uz Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstīm.

«Mūsu eksporta Krievijas daļu mēs esam strauji samazinājuši, atstājot to aptuveni 10% apmērā. Viss šis eksporta apjoms šobrīd tiek aktīvi pārnests uz Eiropu. Tāda ir uzņēmuma stratēģija, jo Krievija ir ļoti sarežģīta - muita, valūtas maiņa, Krievijas rublis,» stāsta «Liepājas papīrs» pārdošanas direktors Artūrs Gabaliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki transporta izmešu problēmas risinājumu redz loģistikā

Jānis Goldbergs,03.12.2021

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks neparedz būtiskas izmaiņas autoparkā tuvāko 10 gadu laikā: “Tie gaziki, kas savāc pienu no mazajām saimniecībām, ir aprīkoti ar gāzi. Domāju, ka cits risinājums nesekos".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc divu desmitgažu valdīšanas Sesku Liepājas mēra amatā nomaina Vilnītis

LETA,22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien ārkārtas domes sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadu šajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija).

Vilnītis bija vienīgais kandidāts uz mēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīs balsīm «pret».

Jauna mēra ievēlēšana bija nepieciešama, jo Sesks saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem paziņoja par atkāpšanos no amata, un tamdēļ tika sasaukta ārkārtas sēde jauna pilsētas vadītāja ievēlēšanai.

Sesks pauda cerību, ka arī turpmāk tiks saglabātas vērtības, kuras savā darbā godā turējis viņš - lai pilsēta būtu latviska, atvērta, rietumnieciska, tajā valdītu saticība.

Bijušais mērs arī pateicās par kopīgo darbu kolēģiem, ar kuriem strādājis 21 gadu. Viņš arī teica, ka esot domājis par amata pamešanu arī iepriekš, vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konkrētu lēmumu joprojām nav

Armanda Vilcāne,21.05.2018

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 18. maijā, aizvadīta trešā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupas sēde, oficiāla informācija par pieņemtajiem lēmumiem pagaidām netiek sniegta

Trešajā sēdē iesaistītās puses grupās strādāja pie OIK sistēmas maksājumu atcelšanas scenāriju izstrādes, kā arī tika iepazīstinātas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas redzējumu par esošo OIK sistēmu un mērķi. Lai gan aizvadītas jau trīs no plānotajām deviņām sēdēm, oficiālu ekonomikas ministra komentāru par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem joprojām nav.

No otra gala

Darba grupa, kurai līdz 1. augustam jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, vēl nav pietuvojusies uzstādītā mērķa sasniegšanai, uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Teorētiski iespējams izvirzīt jebkādus risinājumus un scenārijus, taču juridiskais un finansiālais izvērtējums tos visus var pilnībā norakstīt. Ja mēs saprastu, kādas sekas naudas izteiksmē pieņemtie lēmumi atstās uz valsts budžetu vai tautsaimniecību kopumā, manuprāt, par daudziem jautājumiem varētu vispār nerunāt,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka šī iemesla dēļ pirms priekšlikumu izteikšanas būtu svarīgi iepazīties ar pilnīgu situācijas izvērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pašvaldību budžeti var neizturēt nevienlīdzības mazināšanas ideju

Anita Kantāne,06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma pašreizējā piedāvājumā neīstenos vienu no būtiskākajiem reformas mērķiem – nemazinās nevienlīdzību, pārliecināts Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis.

Ietaupījums uz administratīvajiem izdevumiem nebūs lielāks par 1 līdz 1, 5 % un nesasniegs iecerētos 125 miljonus eiro gadā. Savukārt nevienlīdzības mazināšanai būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, lai jaunajā administratīvajā teritorijā nodrošinātu visiem vienlīdzīgus sociālos pabalstus, norāda J. Vilnītis.

Liepājas mērs kā piemēru min skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanu no pašvaldības puses. Vairākos Lejaskurzemes novados pašvaldība sedz pusdienu izmaksas visiem audzēkņiem, Liepājā – tikai tiem, kuriem noteikumi to paredz. Jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes – kā šo jautājumu risināt jaunajā administratīvajā teritorijā?

Ēdināšanas izdevumu segšana visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem apvienotajā novadā veidotu Liepājas pilsētas budžetam neizpildāmu sadaļu. Savukārt lēmums neturpināt segt skolēnu pusdienu izdevumus pasliktinātu dzīves kvalitātes vidi novados, kuros deputāti iepriekš šādus noteikumus apstiprinājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA,02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izstumj no OIK tirgus

Armanda Vilcāne,03.08.2018

Pašlaik koģenerācijas stacija ar siltumenerģiju nodrošina blakus esošo ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi, taču nākotnē stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā, kā arī Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Jumis Geo uzsver, ka EM lēmumu pārsūdzēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros SIA Jumis Geo atcelta šā gada 16. jūlijā. EM skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatava ekspluatācijai. SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis lēmumam nepiekrīt, norādot, ka EM argumenti nekādā gadījumā nevarēja kalpot par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Nozares eksperti atļaujas anulēšanu uzskata par tuvredzīgu un ekonomiski neloģisku.

EM pēc būtības vēlas atņemt elektroenerģijas OI tiesības visām koģenerācijas stacijām, kas darbu uzsākušas, ieviešot mazas jaudas, atzīmē E. Romanovskis. «Lai to panāktu, EM izvirza papildu prasības, kas iepriekš likumā nebija paredzētas, kā arī tendenciozi tulko un piemēro Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tas ne tikai rada finansiālus zaudējumus, bet arī grauj uzņēmēju un kredītiestāžu uzticību Latvijai,» pauž E. Romanovskis. Viņš stāsta, ka 2016. gadā, kad SIA Jumis Geo uzsāka elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazas jaudas elektrostaciju, MK noteikumi Nr.221 un citi normatīvie akti, kas regulē OI tiesību piemērošanu, nenoteica, ar kādu jaudu un cik lielā apjomā ražošana jāuzsāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien domes ārkārtas sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadušajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija). Vilnītis bija vienīgais kandidāts uzmēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīsbalsīm «pret».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupa līdz šim notikušo sarunu lietderīgumu vērtē pretrunīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

OIK likvidēšanas darba grupa ceturtdien pulcējās jau uz otro sēdi, kurā, līdzīgi kā pirmajā sēdē aprīļa beigās, daudz uzmanības tika veltīts darba grupas locekļu izglītošanai, apskatot OIK tipoloģiju un vēsturi, kā arī iepazīstinot sēdes dalībniekus ar esošo OIK sistēmu, tās mērķi un ietekmi uz tautsaimniecību. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka daļai iesaistīto šī informācija noteikti ir noderīga un vajadzīga, jo daudzi ikdienā nestrādā ar enerģētikas jautājumiem, taču šo pašu informāciju bija iespējams gūt arī iepriekš sagatavojoties un iepazīstoties ar sēdes materiāliem.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka šomēnes paredzētas vēl divas darba grupas sēdes - 18. un 31. maijā, pa divām reizēm darba grupas locekļi tiksies arī jūnijā un jūlijā, bet 1.augustā plānota pēdējā darba grupas sanāksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas Usmas ezera atpūtas kompleksā Lejastiezumi 48 uzņēmumu komandas un vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku sacentās dažādu tradicinālu un ne tik tradicionālu sporta veidu disciplīnās, lai noskaidrotu, kuras tad ir spēcīgākās Latvijas uzņēmumu komandas.

Sporta spēļu dalībniekiem kopumā bija iespēja sacensties 20 dažādos komandu sporta veidos un desmit individuālajās aktivitātēs, bet sacensību jaunākajiem dalībniekiem tika organizēts Joma sports - Bērnu kauss. Šogad labākos rezultātus kopvērtējumā uzrādīja valsts AS Latvijas dzelzceļš komanda, iegūstot pirmo vietu, SIA Lattelecom, ierindojās 2. vietā un, attiecīgi 3. vietu ieņēma - AS Liepājas papīrs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka arī nākamgad priecāsies redzēt vēl vairāk uzņēmumu pārstāvju - īpaši to, kuri vēl nav izmantojuši šo iespēju saliedēt un motivēt kolektīvu sportiski iedvesmojošā gaisotnē. Iespējams, ka tādējādi Uzņēmēju sporta spēlēs 2019. redzēsim jaunus līderus, kas kļūs par lielākajiem konkurentiem godalgotākajām sporta spēļu komandām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane,01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sesto gadu organizē Uzņēmēju sporta spēles, kas šogad notiks no 8. līdz 10. jūnijam kompleksā Lejastiezumi, Kuldīgas novadā.

Uzņēmēju sporta spēles ir iespēja uzņēmējiem neformālā gaisotnē iepazīt kolēģus un sadarbības partnerus. «Ikgadējās sporta spēles ir viens no uzņēmēju iecienītiem pasākumiem, kur neformālā gaisotnē iespējams satikt gan kolēģus, gan sadarbības partnerus un tajā pat laikā pavadīt atraktīvas brīvdienas ģimenes lokā,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: «Sportā tāpat kā uzņēmējdarbībā ir vajadzīga enerģija un gribasspēks, lai gūtu panākumus īpaši sarežģītajās disciplīnās. Protams, vislielāko sasniegumu pamatā ir saliedēts kolektīvs.»

Šogad sporta spēļu dalībniekiem būs iespēja sacensties četros tradicionālajos, 15 netradicionālajos un desmit individuālajos sporta veidos, kā arī lielajā stafetē. Līdztekus uzņēmumu komandu aktivitātēm norisināsies bērnu kauss, radošās darbnīcas un citas izklaides gan lielajiem, gan mazajiem sporta spēļu dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Labākie iepakojumi Latvijā 2018

Monta Glumane,23.11.2018

Konkursa «Grand Prix» balvas ieguvējs «Bišu strops» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas un Ventspils pilsētu domes aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu valdības sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

Liepājas pilsētas vēstuli parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), un tā adresēta tikai Kariņam, bet Ventspils vēstuli parakstījis domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), un tā adresēta arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP).

LDDK aicina atlikt ostu reformas skatīšanu valdībā rīt 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV)...

Abās vēstulēs pausts, ka 22.martā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Ekonomikas ministrijas (EM), uzņēmēju un Latvijas ostu, kā arī pašvaldību pārstāvji, vairākkārt uzsvērts, ka plānotajai reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvs dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Abu Kurzemes pilsētu pārstāvji vēstulēs norāda, ka jautājuma izskatīšana valdībā jāatliek, līdz tam tiek sniegts atzinums Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.

Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.

SM rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru