Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Izstrādājot speciālu pārklājuma materiālu saules baterijām, arī Latvijā var būt izdevīga solāro paneļu modificēšana un uzstādīšana, kas pie pašreizējām elektroenerģijas cenām var atmaksāties 5 līdz 6 gados, apgalvo SIA Composite Constructions. Patlaban darbs pie saules bateriju pārklājuma izstādes ir iegājis noslēguma fāzē un jau drīzumā plānots radīt saules elektrostacijas prototipu, kas būtu pamatā masveida ražošanas uzsākšanai.

«Viena no saules enerģijas iegūšanas problēmām Latvijas apstākļos ir saules paneļu pārklājuma uzņēmība pret putekļiem un salīdzinoši biežās temperatūras maiņas, kad diennakts laikā nulles grāda robeža tiek šķērsota vairākas reizes. Līdz ar to solārie elementi (saules baterijas) to efektīvai darbībai ir samērā bieži jātīra no apledojuma un netīrumiem, kas šādu elektroenerģijas iegūšanas veidu vismaz pagaidām padara ekonomiski neizdevīgu,» skaidro SIA Composite Constructions valdes loceklis, ķīmijas zinātņu doktors Andrejs Žagars.

Esošo situāciju plānots risināt, saules baterijas virsslāni pārklājot ar speciālām filmām, kas ne tikai atgrūdīs putekļus un pasargās saules baterijas no apledošanas, bet arī lauzīs saules starus tā, lai elektroenerģiju būtu iespējams iegūt arī no tā sauktās izkliedētās gaismas (brīžos, kad saule ir tuvāk horizontam).

Babītes novada privātā sākumskola Vinnijs savu ikdienas tēriņu mazināšanai izmanto atjaunojamos energoresursus – saules enerģiju.

Uz sākumskolas jumta uzstādīti saules kolektori 28 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 20 kW, kas nodrošinās iespēju par 60% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai, un saules baterijas (PV paneļi) 16 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 2,3 kW ikdienas elektrības tēriņu samazināšanai.

Saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas darbus veica SIA Zaļās vides serviss, izmantojot Latvijā ražotos saules kolektorus SelSol un Lietuvā ražotās saules baterijas Solet. Projekts īstenots izmantojot, KPFI projekta līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas bijušas 19 tūkstošu latu apmērā.

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” uzpildes stacijā Brocēnos uzstādījis saules paneļus, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Kopējā pirmās “Virši” saules elektrostācijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo ražību, tiks nosegts viss stacijas elektroenerģijas patēriņš.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tuvākajā nākotnē “Virši” plāno ieguldīt saules enerģijas apgūšanā un pakāpeniski aprīkot ar saules paneļiem vairākas citas tīkla stacijas. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē “Virši” stacijās nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu.

““Virši” degvielas uzpildes stacijas ir izcila vieta saules enerģijas izmantošanai, jo mūsu stacijās elektroenerģijas patēriņš ir stabils visu diennakti, kā arī varēsim nodrošināt tiešās piegādes sava iekšējā tīkla ietvaros no saules paneļiem līdz elektroauto lādētājiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu no klientu elektroauto uzlādes elektroenerģijas garantēsim pilnībā no atjaunīgajiem energoresuriem. Tāpēc “Virši” Brocēnos ir pirmā, bet nebūt ne pēdējā mūsu stacija, kas spēs sevi nodrošināt ar šo atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu. Mums ir skaidra vīzija un plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai arī 2022. gadā,” uzsver Jānis Bethers, “Virši” biznesa attīstības vadītājs.

Enerģētikas uzņēmums AJ Power nodrošinājis telekomunikāciju operatora Tele2 bāzes stacijas Durbes, Salas un Ropažu novados ar saules paneļu risinājumiem elektroenerģijas ieguvei. Tas ļauj izmantot atjaunojamo enerģiju un nodrošina autonomu bāzes staciju darbību līdz sešiem mēnešiem gadā, informē AJ Power.

«Saules paneļi «Tele2» bāzes stacijās palīdzēs mums būt energoefektīvākiem un nodrošināt vismaz pusi no stacijām nepieciešamās jaudas. Šobrīd rūpīgi pētām alternatīvās enerģijas izmantošanas iespējas un meklējam vislabākos risinājumus, lai arī nākotnē turpinātu ilgtspējīgu attīstību,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Biznesa portāls db.lv jau vēstīja, ka pērnā gada beigās arī Latvijas Mobilais Telefons (LMT) Cēsīs un Jēkabpilī uzstādījis saules baterijas, kas ražo zaļo enerģiju LMT bāzes stacijām.

LMT uzstādīto saules paneļu bateriju maksimālā jauda optimālos apstākļos ir 6,6 kW, un šāds enerģijas daudzums nodrošina bāzes stacijas darbu. Nepieciešamības gadījumā papildu enerģijas daudzums tiek ņemts no «Sadales tīkla».

Enerģētikas uzņēmums Somijas un Baltijas reģionā “Elenger” pieņēmis lēmumu uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS). Investīciju apjoms sasniegs nepilnus divus miljonus eiro un bateriju sistēma tiks uzstādīta saules parkā Nīcā, netālu no Liepājas, kuru “Elenger” atklāja šogad jūnijā.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās kopējo jaudu 4 megavatus (MW) un 8 megavatstundu (MWh) ietilpību. Ar šādu enerģijas apjomu viens elektroauto spētu veikt 50 000 kilometru garu distanci vai 1 500 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta nepieciešamā elektroenerģija.

“Mūsu mērķis ir dažādot savu enerģijas portfeli, kas ietver arī attīstīt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu. Šogad vasarā spērām būtisku soli šī mērķa īstenošanā, atklājot savu pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas veiksmīgi nodrošina elektroenerģijas apjomu, kādu patērē ap tūkstotis mājsaimniecību. Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma ļaus “Elenger” vēl veiksmīgāk iekļauties elektroenerģijas tirgū, optimizējot saules elektrostacijas darbu atbilstoši “Nord Pool” biržas cenai, kā arī nodrošinās savu ieguldījumu jaunajā balansēšanas jaudu tirgū, kas sniedz optimālas balansēšanas izmaksas visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Proti, bateriju sistēmas palīdzēs samazināt eletroenerģijas cenas Latvijā, jo tiks uzlādētas saulainā laikā, kad saražotās elektrības apjoms ir lielāks par pieprasījumu, savukārt izlādētas vakaros,” stāsta “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Šomēnes Rīgā pabeigts mūsu valsts mērogā nozīmīgs saules enerģijas izmantošanas projekts – darbu sākusi Latvijā lielākā saules bateriju sistēma ar kopējo jaudu 120 kW, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmumā Zaļā Latvija ar saules paneļiem 1200 m2 platībā noklāti katlumājas un divu noliktavu jumti.

SIA Zaļā Latvija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu pie projekta SEG (siltumnīcas efekta gāzes) emisiju samazināšana bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumā strādā kopš 2010. gada jūlija. Projekts realizēts Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atklāta konkursa Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana ietvaros.

«Šī darba mērķis ir atjaunojamo energoresursu, konkrētajā gadījumā – saules enerģijas, izmantošanas demonstrācijas projekta realizēšana. Šis ir pirmais tāda apjoma projekts Latvijā, un pie tā strādā mūsu vadošie zinātnieki. Mums darbs pie šā projekta vēl nav beidzies, jo visu nākamo gadu veiksim jaunās sistēmas uzraudzību un tehniskos aprēķinus. Tikai pēc tam varēsim paziņot precīzus skaitļus par iegūtās enerģijas daudzumu un SEG emisiju samazinājumu,» skaidrojis Fizikālās enerģētikas institūta enerģijas resursu laboratorijas vadītājs akadēmiķis Pēteris Šipkovs.

Latvijā izgatavots saules tricikls – ar saules enerģiju un kāju muskuļu spēku darbināma pārvietošanās ierīce, kuru varēs aplūkot izstādē Vide un enerģija 2016, kas no 13. līdz 16. oktobrim notiks Ķīpsalā, informē BT1.

«Doma par saules velosipēdu automātiski ienāca prātā, kad pludmalē ieraudzīju elektrisko velosipēdu. Ar akumulatoru darbināmais velosipēds var noripot vidēji 35 km, un tad jau ideja, ka akumulatoru braukšanas laikā varētu papildināt ar elektrību no saules baterijas, mani vairs neatstāja,» tricikla ideju komentē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā tapa saules tricikla prototips.

Novērtējot Saules enerģijas potenciālu un neizsmeļamību, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunieši – Artis Volkovs, Artūrs Gruduls, Mārtiņš Vanags – kopā ar vecākajiem kolēģiem – konstruktoru Jāni Straumēnu un inženieri Vladimiru Ņemcevu – elektrovelosipēda rumbas motoru iemontēja pašu konstruētā tricikla aizmugurējā ritenī, un kājām lika ražot elektrību, griežot pedāļus velotrenažiera ģeneratoram. Papildu elektrisko enerģiju triciklam dod divi 100 W monokristāliska silīcija saules bateriju paneļi, kas izvietoti uz tricikla jumta.

Bez jēgas iztērēti Eiropas un iedzīvotāju līdzekļi – mājsaimniecībās saražotā elektroenerģija neatgriezeniski pazūd Latvenergo tīklā, likumdošana atlīdzību neparedz.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētās programmas Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā projektu īstenotāji jūtas apmānīti – enerģijas ražošanas iekārtās ieguldīti lieli līdzekļi, bet faktiski vienīgais ieguvējs sanāk energoapgādes uzņēmums.

Iemesls - Latvijā nedarbojas mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites princips, ko paredz joprojām nepieņemtais

Atjaunojamo energoresursu likums – likumprojekts pirmajā lasījumā tika apstiprināts iepriekšējās Saeimas laikā pagājušā gada 9. jūnijā, kas arī ir pagaidām pēdējā atzīme šā dokumenta tapšanas vēsturē.

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka šobrīd sacelta nepamatota ažiotāža ap neto uzskaites sistēmu saules paneļu īpašniekiem.

Par to, ka šāda kārtība būs īstermiņā, jau runāja iepriekš. Pasaulē arī nav šādas prakses, bet tās vietā attīstās uzkrājošo bateriju tehnoloģiju tirgus, kas ļauj īpašniekam uzkrāt saražoto saules vai vēja enerģiju, to nenododot tīklā.

Tāpat asociācija neprognozē, ka šī pāreja no neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu atturēs mājokļu īpašniekus no vēlmes uzstādīt saules paneļus. Tā turpmākos gadus saglabāsies šī brīža mērenajos apjomos.

“Elektroenerģijas likumā ietvertie noteikumi par neto uzskaites sistēmu līdz 2029.gadam un ierobežojumu, kas nosaka, ka elektroenerģijas tīklā drīkstēs nodot tikai 20% no mājās saražotās elektroenerģijas, pirmkārt, veicinās uzkrājošo bateriju izmantošanu mājsaimniecībās, ko šobrīd Latvijā tikai retais izmantoja. Pasaulē tā ir ierasta prakse, ka vienlaikus ar saules paneļiem tiek uzstādītas elektroenerģiju uzkrājošās baterijas, kas padara mājsaimniecību neatkarīgu no dažādiem tirgu regulējošiem noteikumiem. Globāli šīs tehnoloģijas strauji attīstās. Otrkārt, jā, vēl pērn tika izmantota informācija, ka šai neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2026.gadam, bet tad šī gada sākumā mainīja uz nosacījumu līdz šī gada beigām. Tomēr ikvienam interesentam bija iespējas pievienoties šogad – atšķirībā no pērnā gada šobrīd pasūtījumu izpilde notiek ātri un neveidojas mēnešiem garas rindas. Arī nosacījums, ka šī neto sistēma būs pieejama līdz 2029.gadam ir pietiekams pārejas termiņš, jo šajā laikā gribētāji varēs uzstādīt uzkrājošās baterijas vai arī pāriet uz neto norēķinu sistēmu. Jāmin, ka 20% elektroenerģijas limits nodošanai kopējā tīklā mājsaimniecībām ir saprātīgs piedāvājums, jo valsts atbalsts šajā jomā bija domāts iedzīvotāju pašpatēriņam, nevis biznesa iespējām. Uz saules parkiem šie nosacījumi neattiecas,” norāda Edgars Bergholcs.

Strāvas bankas ir ikdienišķa parādība, un mēs arvien vairāk izmantojam ar akumulatoru darbināmu aprīkojumu: visu, sākot no mobilajiem tālruņiem līdz pat ar akumulatoriem darbināmām austiņām, pārnēsājamiem skaļruņiem, MP3 atskaņotājiem, kurus var uzlādēt, izmantojot enerģijas banku. Tie faktiski ir pārnēsājami lādētāji. Viņiem ir nepieciešams tikai USB uzlādes interfeiss.

Power bank var būt dažādas formas un izmēri, un tās ir piemērotas daudziem dažādiem cilvēkiem un viņu vajadzībām. Piemēram ir tādi, kas ir kā mobilo telefonu maciņi.

Pēdējos gados strāvas banku izmantošana ir ievērojami palielinājusies, jo tās nodrošina ļoti ērtu un ērtu viedtālruņu un citu ierīču uzlādes metodi, kad tās nav elektrotīklā. Bezvadu uzlādes jaudas bankas ir ieviestas arī tām ierīcēm, kuras var uzlādēt bezvadu režīmā.

Jaudas bankas veidi

Ir daži dažāda veida jaudas bankas portatīvie lādētāji, kurus var iegādāties. Acīmredzot izmērs ir viens no galvenajiem kritērijiem, taču ir vēl dažas kategorijas, kuras var apsvērt.

Bigbank sākusi piedāvāt Latvijā jaunu kredīta veidu, kura mērķis ir rosināt sabiedrību vairāk domāt par zaļās enerģijas izmantošanas priekšrocībām.

Izmantojot jauno pakalpojumu, būs iespējams iegādāties elektromobili, elektro velosipēdu, elektro skūteri vai uzstādīt saules paneļus un kolektorus. Bigbank apņēmusies lauzt stereotipus par to, ka Latvijā ir pārāk auksts un pārāk maz saules, tāpēc saules baterijas uzstādīt ir nerentabli: «lielākā daļa saules paneļu vislabāk darbojas tieši aukstā un saulainā vidē un to vadītspēja palielinās aukstas temperatūras apstākļos». Piemērs esot Vācija, kurā saules gaisma ir uz pusi mazāk nekā saulainajos ASV štatos, bet tā ir viena no veiksmīgākajām saules enerģijas izmantošanas vietām pasaulē.

Prognozēts, ka šāda veida kredītu vairāk izmantos jaunās mājsaimniecības, jo pēdējos 3-4 gados Lietuvā, Igaunijā un arī Latvijā ir kļuvusi populāra saules enerģijas izmantošana.

Alojas novada z/s Apsītes uzstādītie saules kolektori palīdz ietaupīt.

Inovatīvā un videi draudzīgā tehnoloģija z/s Apsītes saimniekam Dainim Kreišmanim dod iespēju samazināt ražošanas izmaksas. Tehnoloģija tiek izmantota ūdens uzsildīšanai piena lopkopības saimniecībā, kur kopējais ganāmpulka skaits sasniedzis teju simtu, no tām slaucamās govis ir 52.

Stāstot par jaunievedumu, zemnieks gan nedaudz uz sevi pukojas, ka vajadzējis uzstādīt jaudīgākas saules baterijas, jo ar esošajām nevarot pilnībā sasniegt ūdens sildīšanai nepieciešamo maksimālo temperatūru. Kad laukā bijis +20, ūdeni īpaši uzstādītā 100 l katlā izdevies uzsildīt virs +40, bet tas esot nepietiekami saimniecības vajadzībām, tāpēc nepieciešamās starpības segšanai nākas izmantot arī elektroenerģiju. Saules baterijas izvēlētas kā alternatīvs risinājums, jo, izmantojot esošos resursus, iespējams vai nu slaukt govis vai darbināt graudu kalti, bet abus darbus veikt vienlaicīgi nav iespējams. Tas bija pamats, lai ražas novākšanas laikā varētu paralēli darboties gan kalte, gan slaukšanas operators. Kā tas izdosies un kāds būs ekonomiskais ieguvums, laiks rādīs. Pastāvējis vēl viens risinājums – izveidot jaudīgāku elektroenerģijas ievadaizsardzības aparātu, taču tas pēc Latvenergo veiktās tāmes izmaksātu aptuveni 10 tūkstošus Ls, tāpēc saimnieks pieņēmis lēmumu par salīdzinoši lētāko saules bateriju uzstādīšanu. Inovācija, kas sastāv no trīs paneļiem, izvietota uz paplašinātās fermas jumta dienvidu pusē. Projektā ieguldīts ES finansējums un kopējās izmaksas ir aptuveni 2500 Ls. Saimniecībā pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, taču paralēli tiek audzēti graudi un pupas, ko izmanto lopbarībā. Z/s Apsītes izveidota pirms 20 gadiem un sākumā tajā bijusi viena govs un telīte. Šobrīd vidējais izslaukums Apsītēs pārsniedzis septiņus tūkstošus kg no govs vidēji gadā, kas ir vairāk, nekā vidēji Latvijā.

Samazinoties izmaksām, Eiropā palielinās bateriju un citu inovatīvo enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošana, Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā uzsvēra Delta Energy & Environment produkta menedžeris Valts Grīntāls.

«Enerģijas sektors mainās, tāpēc ir nepieciešami resursi, kas palīdzētu nodrošināt elektroenerģijas tirgus balansēšanu. Baterijas ir viens no veidiem,» pauda V.Grīntāls. Viņš norādīja, ka pēdējā laikā enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas attīstījušās Vācijā, Apvienotajā karalistē un Itālijā, kur saules baterijas uzstāda gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās.

«Aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām saules bateriju uzstādīšana Vācijā un Itālijā atmaksājas vidēji desmit gadu periodā, kas nav sevišķi pievilcīgs klientam, tomēr tirgus arvien turpina augt, jo cilvēki vēlas būt neatkarīgi,» atzīmēja V.Grīntāls, uzsverot, ka patērētāji baidās no elektroenerģijas cenu svārstībām, tāpēc arvien biežāk izvēlas elektroenerģiju ražot un uzkrāt paši.

Energokompānija Enefit šogad mājsaimniecību segmentā strauji palielinājusi mājsaimniecību klientu portfeli, kas sasniedz jau 100 000 klientu un izstrādā jaunus pakalpojumus.

Uzņēmuma apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 140 miljonus eiro, savukārt EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas šajā periodā bija 2,1 miljons eiro. Uzņēmuma turpmākās attīstības fokusā ir elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu jeb bateriju piedāvājums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī elektroauto uzlādes tīkla izveide.

Klientu skaita pieaugums par 56% nepilna gada laikā un sekmīgie finanšu rezultāti panākti, efektīvi īstenojot uzņēmuma stratēģiju – strauji palielināt vēja un saules elektrostaciju skaitu Baltijā, kā arī aktīvi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Arvien lielāku interesi gūst enerģijas uzkrāšanas risinājumi.

Šā gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē, trešdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

«Litija jonu baterijas revolucionizējušas mūsu dzīvi kopš pirmo reizi ienāca tirgū 1991.gadā,» teikts akadēmijas publicētajā paziņojumā, piebilstot, ka šīs baterijas devušas milzīgu labumu cilvēcei.

Akadēmija norādījusi, ka vieglās, atkārtoti uzlādējamās un jaudīgās baterijas tagad tiek izmantotas visur, sākot ar mobilajiem tālruņiem un klēpjdatoriem un beidzot ar elektromobiļiem. Turklāt tajās var uzkrāt ievērojamu daudzumu enerģijas, kas iegūta no saules un vēja.

Akadēmija uzsvērusi, ka šī gada prēmijas laureāti - Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas - likuši pamatus no fosilā kurināmā brīvai bezvadu tiešsaistes sabiedrībai.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Īstenojot ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un turpinot investīcijas energoefektīvos projektos, pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI tuvāko mēnešu laikā investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro un uzstādīs saules baterijas elektroenerģijas ražošanai lielākajos tīkla veikalos.

Plānots, ka projekta pirmajā kārtā ar solārajām iekārtām tiks aprīkoti vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem.

“Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai ir nākamais solis ilgtspējīgas attīstības veicināšanā – iepriekšējos gados daudzi veikali ir aprīkoti ar siltumatguves tehnoloģijām un energoefektīvām tirdzniecības iekārtām, kas ir ļāvis saimniekot atbildīgi pret apkārtējo vidi un optimizēt ar tirdzniecības procesu saistītās izmaksas. Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ieguvei ir turpinājums šīm iniciatīvām, kas vēl vairāk mazinās veikalu atkarību no ārējiem faktoriem, ļaujot strādāt energoefektīvi,” saka SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Turpinot ilgtermiņa sadarbību, Luminor banka šogad piešķīrusi papildu 850 tūkstošu eiro ražošanas un metālapstrādes uzņēmumam Weld (Industrial Holding grupas uzņēmums), kopējam uzņēmuma finansējumam kopš 2019. gada sasniedzot jau teju 4,6 miljonus eiro.

Finansējumu uzņēmums izmantos ražošanas ēkas rekonstrukcijai, turpinot ēkas uzlabošanas darbus, tostarp izbūvējot saules paneļu parku “zaļākai” darbībai.

Uzņēmums Weld 2019. gadā Daugavpilī iegādājās degradētu ēku, kas savulaik bijusi ķīmiskās šķiedras rūpnīca un lielākā rūpnīca pilsētā. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ēku renovējis un uzlabojis, un šobrīd tur izvietota mūsdienīga un ilgtspējīga metālapstrādes ražotne. Tādējādi pilsētā ne tikai sakārtota degradēta teritorija, bet radīta videi draudzīga un “zaļa” ēka – pateicoties uz jumta izvietotajam saules paneļu parkam, ražotne nepatērē papildu enerģiju, jo tai pietiek ar pašražoto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu.

"Asus" plānā klēpjdatora "ZenBook 14" skārienpaliktnis "ScreenPad 2.0" ir ekrāns, kurā nemanīti var skatīties kaut filmu, vienlaikus strādājot galvenajā displejā.

Kopš klēpjdatoru pirmsākumiem lietotāji ir ilgojušies pēc plānākām un vieglākām iekārtām, un daudziem joprojām atmiņā ir episkais mirklis, kad Stīvs Džobss izņēma jauno "MacBook Air" no aploksnes. Vēlme lietot kompaktu datoru ir loģiska, jo kurš gan vēlas ikdienā nēsāt līdzi lielas, smagas somas. Taču šodien ar parocīgu izmēru vairs nepietiek pircēju piesaistīšanai, jo viņi vēlas arī pienācīgu jaudu un papildu lietošanas ērtības. Tas piespiež ražotājus atraisīt radošo garu.

Ja pirms pāris gadiem pietika reklāmas materiālos pateikt, ka izdevies 14 collu ekrānu ievietot 13 collu displejam paredzētā korpusā, tad tagad ar to ir par maz. Tādēļ "Asus" jaunāko "ZenBook 14" piesaka kā kompaktāko 14 collu klēpjdatoru ar "ScreenPad 2.0" skārienpaliktni.