Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Brocēnos atklāta lielākā saules elektrostacija (SES) Kurzemē, ko izveidojis enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, “BaltCap” Infrastruktūras fonda un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “AJP Capital” kopuzņēmums “PV Power”, investējot 4,6 miljonus eiro.

Brocēni SES atrodas Saldus novadā un parka kopējā jauda ir 6,5 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 6000 MWh zaļās elektroenerģijas. Ilgtermiņa līgums par Brocēni SES elektroenerģijas izmantošanu ir noslēgts ar Latvijā vadošo būvmateriālu ražotāju “SCHWENK Latvija”, un tas ir lielākais viena uzņēmuma noslēgtais ilgtermiņa zaļās enerģijas piegādes līgums Latvijā.

Saldus novadā esošās Brocēni SES kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 11 520 saules paneļi ar 6,5 MW jaudu. Pateicoties Brocēni SES saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 1600 tonnas CO2 izmešu un būtiski samazināsies uzņēmuma ietekme uz apkārtējo vidi. Līdz ar zaļās elektroenerģijas iegādi no Brocēni SES “SCHWENK Latvija” veicina uzņēmuma klimata mērķu sasniegšanu.

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

AMADA has released its latest high-power fibre laser cutting machine, the ENSIS-AJ 12 kW, which adds to the currently available 3, 6 and 9 kW versions. The ENSIS fibre lasers are aimed at any manufacturer needing fast piercing and cutting across a wide range of materials. The new 12 kW ENSIS incorporates all the features of the 6 and 9 kW versions, such as AMADA’s original Variable Beam Control and Auto Collimation technologies, as well as the in-house designed and developed fibre laser engine. For the 12 kW version, 3 x 4 kW diode modules (the highest power, single module yet produced by AMADA) are utilised to ensure a very high beam quality is maintained for faster cutting speeds. It also opens new avenues for thicker mild steel processing with nitrogen, up to 15mm. The new ECO WACS system for thick mild steel processing with oxygen further enhances the overall package.

In recent years, higher power fibre lasers have become more popular for sheet metal processing, providing faster cutting speeds and quicker piercing times, and in turn, lower cost-per-part. The new 12 kW AMADA ENSIS-AJ fibre laser has been specifically developed to enhance the already high performances of the existing 3 – 9 kW versions that are currently available. The 3 kW version was already able to process 25mm mild steel. The 12 kW simply takes this to a new level with the addition of the new ECO WACS function. WACS (Water Assisted Cutting System) has been standard on the fully featured ENSIS-AJ fibre lasers since the original launch in 2014 and allows very high quality oxygen processing of thick mild steel. ECO Cut was used for lower thickness oxygen processing (10-15mm), for speed increases and running cost reductions. Now, ECO WACS combines both these features to allow very thick mild steel processing with an extremely high edge quality and improved bevel angle, whilst maintaining fast cutting and piercing capabilities.

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprināja savu nostāju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdībām par grozīto Radioiekārtu direktīvu, uzsverot nepieciešamību visu ražotāju mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un citām ierīcēm aprīkot ar vienotu lādētāju.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, pateicoties ierosinātajiem noteikumiem, patērētājiem vairs nebūs vajadzīgs jauns lādētājs un kabelis ikreiz, kad viņi iegādāsies jaunu ierīci, un visām mazā un vidējā izmēra elektroniskajām ierīcēm varēs izmantot vienotu lādētāju.

EP prasa, lai visu ražotāju mobilie tālruņi, planšetdatori, digitālās kameras, austiņas un austiņu komplekti, rokas videospēļu konsoles un portatīvie skaļruņi, kurus var uzlādēt ar vadu, būtu aprīkoti ar USB C tipa pieslēgvietu. Izņēmumi attiektos tikai uz ierīcēm, kas ir pārāk mazas, lai tām būtu C tipa USB pieslēgvieta, piemēram, viedpulksteņiem, veselības aprocēm un dažām sporta ierīcēm.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Uzņēmumu grupa “AJ Power” ir veikusi nozīmīgu investīciju Latvijas mākslīgā intelekta (Ml) risinājumu izstrādātājā “Apply”, kļūstot par šī uzņēmuma 25% kapitāldaļu īpašnieku.

Investīcija paver jaunu stratēģiski nozīmīgu sadarbību starp diviem savu nozaru līderiem Latvijā, veicinot iespēju radīt arī eksportspējīgus produktus.

“AJ Power” ir viena no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. Daļēja “Apply” kapitāldaļu iegāde ļauj izveidot stratēģisku partnerību, lai būtiski veicinātu jaunu risinājumu izstrādi. Tas nodrošinās iespēju “AJ Power” grupai sniegt saviem klientiem arvien jaunus pakalpojumus, kas balstīti mūsdienīgos tehnoloģiju risinājumos, tai skaitā MI.

“Straujā tehnoloģiju un MI iespēju un risinājumu attīstība rada gan daudz jaunu iespēju enerģētikas sektorā, gan liek būtiski investēt jaunās tehnoloģijās, lai saglabātu konkurētspēju. “Apply” ir viens no Latvijas MI tirgus līderiem ar pieredzējušu un sevi jau pierādījušu profesionāļu komandu un augstu nākotnes izaugsmes potenciālu. Šī investīcija ir nozīmīgs solis, jo ļauj “AJ Power” grupai iegūt stratēģisku partneri, dodot iespēju piedalīties vienā no daudzsološākajām nozarēm pasaulē,” uzsver Roberts Samtiņš, “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs.

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda’’ sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un Lauku atbalsta dienestu pagājušā gada izskaņā uzsācis apjomīga saules paneļu projekta realizāciju Engurē.

Kopējās investīcijas projektā ir 165 460 eiro.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 630 saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos vismaz 226 300 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās tuvu 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa. Darbs pie saules paneļu projekta realizācijas ir jau uzsākts. Uzņēmums ir apņēmības pilns saules paneļu parku pabeigt jau šā gada pavasarī, aktīvajā saules paneļu ražošanas sākuma posmā, lai jau pilnvērtīgāk savos ražošanas procesos izmantotu zaļo enerģiju.

Zivju konservu ražošana Engurē notiek jau kopš 1907. gada. Pārņemot tradīcijas, 1992. gadā tika nodibināts zivju konservu ražošanas uzņēmums SIA “Unda”. 2020. gadā SIA “Unda” veica pāreju uz sašķidrināto dabasgāzi, kas ļāva būtiski palielināt energoefektivitāti, samazināt izdevumus par enerģiju un būtiski uzlabot ietekmi uz vidi. Pēdējos pāris gadus uzņēmums veicis virkni energoefektivitāti veicinošu uzlabojumu ražošanas cehā. Līdz ar to uzņēmuma investīcija zaļās enerģijas ražošanā ar saules paneļiem ir tikai loģisks nākamais solis, kā arī viens no 2021. gada stratēģiskajiem investīciju projektiem.

Igaunijas Vides pārvalde izsniegusi kompānijai "Enefit Power" izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā karstā ūdens ražošanā Narvas siltumapgādei.

Reģionālā siltumapgādes kompānija "Narva Soojusvorgu" degakmens eļļu kā kurināmo izmanto jau no piektdienas. Pēc Vides pārvaldes lēmuma "Enefit Power" var izmantot degakmens eļļu spēkstacijas "Balti" 11.blokā, kurā saražoto enerģiju tālāk izmanto “Narva Soojusvorgu”.

Vienlaikus "Enefit Power" uzstāj, ka siltumenerģijas tarifs Narvas iedzīvotājiem nemainīsies, jo to ir apstiprinājusi Konkurences padome.

Vides pārvaldes atļauja arī nozīmē, ka Narvas siltumapgāde ir nodrošināta ar kurināmo nākamajai apkures sezonai.

Narvā izsludina ārkārtējo situāciju saistībā ar dabasgāzes piegādēm 

Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva piektdien izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes...

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes izmantošanu siltuma ražošanā varētu aizstāt ar lielāku piesārņojumu veidojošiem enerģijas avotiem.

Pilsētā siltumapgādi nodrošinošā uzņēmuma "Enefit Power" izsludinātais dabasgāzes iepirkuma konkurss šonedēļ beidzās bez rezultāta, jo nepieteicās neviens potenciālais piegādātājs.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmēja, ka pašvaldība varēja lūgt Vides departamentu ļaut izmantot citus enerģijas avotus, piemēram, degakmens eļļu siltuma ražošanā.

Igaunijas enerģētikas grupas "Eesti Energia" meitasuzņēmums pieteikumā Vides pārvaldei lūdza atļaut neievērot piesārņojuma izmešu ierobežojumus un izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā. "Enefit Power" plāno no 16.jūlija līdz 2023.gada beigām izmantot līdz 14 893 tonnām degakmens eļļas.

Pašlaik gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas ir stabilizējies un pagājušajā gadā vērojamā ažiotāža ir mazinājusies, intervijā atzina enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka tagad saules paneļu uzstādīšanu izvēlas uzņēmumi, kuriem, pirmkārt, ir ilgtermiņa domāšana un kuri saprot, ka šī investīcija jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Otrkārt, saules paneļus izvēlas uzstādīt uzņēmumi, kuri domā par vidi un kuriem ir svarīgi, ka viņi samazina CO2 izmešus un ražo zaļus produktus.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir arī ne visai iepriecinošas tendences. Ir vērojams, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izvēlas nogaidīt un neturpināt dalību attīstības finanšu institūcija "Altum" programmā, kurā uzņēmumi varēja saņemt grantu 30% apjomā saules paneļu uzstādīšanai.

"Protams, šiem uzņēmumiem neko nevar pārmest, jo katrs pats skaita savu naudu, savas investīcijas un vērtē, ko labāk darīt, bet man tomēr šī tendence šķiet negatīva, jo elektrības tirgus ir ciklisks, un, ja tagad ir cenu samazinājums, tad pēc kāda laika tirgus atkal ies uz augšu. Tāpat mēs varam piedzīvot dažādas ekstrēmas situācijas, un pašu ģenerācija tomēr šādu situāciju ietekmi mazina. Tādēļ uzņēmumiem šis jautājums būtu jāvērtē rūpīgāk un jārīkojas tālredzīgi," aicināja Samtiņš.

Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva piektdien izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes izmantošanu siltuma ražošanā varētu aizstāt ar lielāku piesārņojumu veidojošiem enerģijas avotiem.

Pilsētā siltumapgādi nodrošinošā uzņēmuma "Enefit Power" izsludinātais dabasgāzes iepirkuma konkurss šonedēļ beidzās bez rezultāta, jo nepieteicās neviens potenciālais piegādātājs.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmē, ka pašvaldība varēs lūgt Vides departamentu ļaut izmantot citus enerģijas avotus, piemēram, degslānekli siltuma ražošanā.

"Uzklausot Ekonomikas un sakaru ministrijas un Vides departamenta, un arī, protams, "Enefit Power" viedokli, sarunās esam nonākuši pie secinājuma, ka ārkārtējā situācija ir jāizsludina jau tagad," piektdien teica pilsētas mēre Katri Raika, piebilstot, ka pašvaldība gatavojas grūtam rudenim un ziemai.

Raika norādīja, ka "Enefit Power" sazinās ar Vides departamentu, lai iegūtu atļauju dabasgāzes vietā izmantot degakmens eļļu. Narvas pašvaldības vadītāja pauda cerību, ka departaments ņems vērā pašvaldības bažas un argumentus.

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.