Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.
Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.
«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.
Interese no Krievijas
«Slīdzinot ar 2012.gadu, 2013. gadā par 30% palielinājās gan apgrozījums, gan izsoļu dalībnieku skaits. Vairāk klientu bija no Krievijas, Kaukāza valstīm un pat Arābu Emirātiem. Katrā izsolē piedalās 150–200 cilvēku klātienē, bet apmēram 40 cilvēku sola pa telefonu. 70 no visiem dalībniekiem ir aktīvi solītāji,» stāsta antikvariāta galerijas Mākslas vēstniecība īpašnieks Aigars Grīnbergs. Katrā izsolē, kurā tiek izliktas vairāk nekā 300 lotes, tiek pārdoti apmēram 40–50%. «Pircējus no Krievijas patīkami pārsteidz mūsu cenas. Viņi ir impulsīvi, viņiem mazāk kaut ko izsaka mūsu mākslinieku vārdi, vairāk interesē sižets, kā glezna izskatīsies konkrētās telpas interjerā,» stāsta galerijas Birkenfelds īpašnieks Toms Zvirbulis.
Viņaprāt, pērn mākslas darbu tirgū iestājusies stabilizācija. Tie, kas bija turīgi, kļuva vēl turīgāki. Šie klienti arī gatavi par mākslas darbiem solīt krietni vairāk nekā citi. «Mākslas darbi ir kā emocionālas akcijas. Mašīnas nobrauksim, apģērbu nonēsāsim, konjaku izdzersim, bet mākslas darbi pie sienas var stāvēt teju mūžīgi, un to iegāde ir investīcijas nākotnei,» pārliecināts T. Zvirbulis.
Mākslas galerijai Jēkabs pagājušajā gadā apgrozījums palielinājies aptuveni par 7%. Arī vietējie pircēji ir atsākuši aktīvāk pirkt gleznas. Vidēji izsolēs Jēkabs pārdod ap 30% no piedāvātajiem darbiem, bet vēl ir pēc izsoles pārdevumi, aktīva ir arī tirdzniecība, kas notiek ārpus izsoles, stāsta galerijas Jēkabs vadītājs Jānis Piesis.
Parādās pērles
Mākslas darbu izvēle ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. «Krīzē apritē parādās labi darbi par zemākām cenām. Jāņem vērā, ka mākslas tirgū jāievēro laika nobīde, apmēram gads. Proti, ja nekustamajam īpašumam aug cenas, pēc gada tās palielināsies arī mākslas darbiem,» stāsta N. Sarmulis.
A.Grīnbergs pārliecināts, ka pirms krīzes daudzi mākslas darbi bijuši pārvērtēti. Krīzē labu, atzītu autoru mākslas darbu cena pazeminājās vien par 10%. Savukārt mazāk zināmu autoru darbu cenas ievērojami nokritās.
Krīzē samērā daudzi kolekcionāri pārdevuši mākslas darbus, līdz ar to apritē parādījās kvalitatīvi kolekcijas darbi. «Vinstons Čērčils reiz teicis, ka nāve un nodokļi ir lietas, no kurām nevar izvairīties. Pagājušajā gadā bija vairākas lieliskas kolekcijas, kuru darbi tieši šo divu apstākļu dēļ nonāca publiskajā piedāvājumā izsolēs,» stāsta T. Zvirbulis.
Piemēram, piedāvāti tika atsevišķu mākslinieku īpašu daiļrades periodu darbi, tie sasniedza ievērojamus pārdošanas rezultātus. To vidū – Jānis Pauļuks, Edgars Iltners, Herberts Siliņš.
Patiesu mākslas darbu kolekcionāru ir samērā maz – varbūt kādi 10 līdz 20, lēš J. Piesis. Esot gan jānošķir kolekcionāri no vienkāršiem mākslas darbu pircējiem, kuru savukārt ir daudz. Pircēji galvenokārt ir privātpersonas, uzņēmumi pērk retāk. Pēc T. Zvirbuļa novērojumiem, izsolēs piedalās dīleri jeb pārpircēji, kam mērķis ir iegādāties darbu par izdevīgu cenu, lai pēc tam to pārdotu tālāk. Otra grupa ir kolekcionāri, kuri zina, ko vēlas, un ir gatavi maksāt vairāk nekā uzpircēji. Trešā grupa ir interesenti, kuri mākslas darbus pērk tāpēc, ka tie viņiem patīk.
Bankām sava kolekcija
No 2005. līdz 2008. gadam aktīvu interesi par mākslas darbu izsolēm izrādīja banku nozares pārstāvji. Tas ievērojami stimulēja mākslas tirgus attīstību, bet šobrīd interese ir teju apsīkusi, stāsta T. Zvirbulis. Vien dažas bankas vēl iepērkot mākslas darbus, lai veidotu privātās kolekcijas vai tos nodotu publiskai apskatei muzejos.
No ārzemju bankām ar savu plašu šāda veida kolekciju ir pazīstamas, piemēram, Deutsche Bank, Alfa-Bank (Krievija).
Viens no pašmāju piemēriem ir Rietumu Banka, kas izveidojusi plašu mākslas kolekciju, kuras kodols tika eksponēts 2012. gadā muzejā Rīgas birža. Mākslas priekšmetus savai kolekcijai bankā iegādājās gan Latvijā, gan ārzemēs – galerijās, no privātpersonām, kā arī izsolēs.
«Izsolēs Latvijā iegādājamies galvenokārt Latvijas izcilo mākslinieku darbus, kas tikuši veidoti XX gadsimta 20.-30. un 50.–70. gados, skulptūras un interjera priekšmetus. Latvijā tikpat kā neiegādājamies ārzemju mākslinieku darbus, jo pārsvarā ir grūti novērtēt to autentiskumu – nav t.s. etalona darbu. Tajā pašā laikā šādu piedāvājumu ir diezgan daudz – mums, piemēram, Latvijā piedāvāja iegādāties Van Goga, Salvadora Dali, Ivana Aivazovska gleznas,» stāsta Rietumu bankas sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga pārvaldes vadītājs Sergejs Grodņikovs. Vairumā gadījumu Rietumu bankas pirkuma summa Latvijas izsolē nepārsniedz 10 tūkst. eiro.
Runājot par Latvijas izsolēm, S. Grodņikovs akcentē, ka tajās valda visdažādākā līmeņa darbu sajaukums – no mākslas darbiem to īstajā nozīmē līdz praktiski amatieru darbiem. Šo problēmu varētu risināt, sadarbojoties izsoļu rīkotājiem –varētu rīkot vienu līdz divas labas izsoles gadā, kas piesaistītu arī ārzemju kolekcionāru interesi.
Savukārt ABLV Bank kopš 2005. gada sadarbībā ar starptautisku profesionāļu žūriju izvēlas izcilus Latvijas mākslinieku, kā arī nozīmīgu tuvējā reģiona mākslinieku darbus. ABLV Bank noslēgusi vienošanos ar Kultūras ministriju par sadarbību, apņem ieguldīt 1,42 milj. eiro, iegādājoties darbus topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai.
Swedbank pēdējos gados vairs neiepērk mākslas darbus, jo esot jau izveidojuši plašu kolekciju, savukārt SEB banka mākslas darbu kolekciju neveido vispār, norādot, ka investīcijas mākslas priekšmetos ar ilgtermiņa investīciju mērķi ir specifiska joma, kura prasa gan pieredzi, gan īpašas zināšanas.
#1/4
Norberts Sarmulis, galerijas Antonija vadītājs
#2/4
N. Piesis
#3/4
Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets
#4/4
Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets
