Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.
Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.
Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.
4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.
Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).
Lielo izstāžu zāli, kas atrodas jaunajā apakšzemes piebūvē, LNMM atklāj ar Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķa Miervalža Poļa (dz. 1948) personālizstādi Ilūzija kā īstenība (04.05.–24.07.2016.). Izstādē eksponēti gandrīz 200 mākslas darbi – gleznas, zīmējumi, kolāžas, kā arī dokumentālais materiāls, kas strukturēts vairākās tematiskās sadaļās.
Savukārt atjaunotās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs, kas iekārtotas bēniņu daļā, būs skatāma izcilā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) mantojuma kolekcijas darbu izstāde Sudrabs / zelts (04.05.–28.08.2016.).
Saskaņā ar gleznotāja testamentu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēma mantojumā viņa radošo darbu kolekciju.
Izstādei izvēlētie darbi (pāri 50) izpildīti dažādās tehnikās – eļļas gleznojumi, kolāžas, zelta un sudraba plāksnīšu izmantojums, zīmējumi ar lodīšu pildspalvu. Tie tapuši laikā no 1959. gada.
Turpmāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka būs atvērta apmeklētājiem sešas dienas.
Muzejā pēc rekonstrukcijas ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra un vide mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai atbilstoši 21. gadsimta muzeju prasībām. Nākotnē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saviem skatītājiem piedāvās inovatīvus pakalpojumus un produktus, sekojot viņu vajadzībām un interesei ar mērķi veicināt izglītotas un radošas sabiedrības attīstību. Atklāšanas gadā LNMM galvenajā ēkā plānots sagaidīt vairāk nekā 100 000 apmeklētāju.
Gatavojoties vēsturiskajam notikumam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ir veikta pārzīmološana. Jaunās zīmola stratēģijas galvenās vērtības ir pieejamība un atvērtība publikai, plašās auditorijas iesaiste kopīgas pieredzes veidošanā. Grafiski lakonisko muzeja zīmi veido MM burtu kods – pakāpeniski izgaismots siluets, kas norāda uz spēli ar aizklāto un atklāto, mākslas daudzslāņainību, dažādajām iespējām tās uztverē un interpretācijā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, ir pirmā mākslas muzeja celtne Baltijā un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Trīs gadu laikā – no 2013. līdz 2015. gadam – pilnībā atjaunots LNMM galvenās ēkas vēsturiskais apjoms, ievērojami paplašinātas telpas – izveidota apakšzemes piebūve un iegūtas jaunas izstāžu platības muzeja bēniņos. Tagad apmeklētājiem būs iespēja izstaigāt vēsturiskās ēkas četrus stāvus un jauno – piekto – kupolstāvu ar jumta terasēm, kā arī muzeja jaunbūvi divos pazemes stāvu līmeņos. Ēkas kopējā platība šobrīd ir 8249 kvadrātmetri. Tik vērienīga restaurācija, rekonstrukcija un modernizācija notikusi pirmo reizi ēkas 111 gadu vēsturē.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta arhitekti ir Lietuvas arhitektu birojs Processoffice, Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un Andrius Skiezgelas Architecture. Galvenais būvuzņēmējs: būvkompānija RE&RE. Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments. Darbus finansēja Rīgas dome un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas rekonstrukcijai, restaurācijai un infrastruktūras uzlabošanai ir veikts ieguldījums kopsummā 15 355 571,94 eiro apmērā. Tajā skaitā Kultūras ministrijas piesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 13 050 898,23 eiro, valsts budžeta dotācija Rīgas pilsētas pašvaldībai - 345 500,36 eiro un Rīgas pašvaldības budžeta finansējums - 1 959 173,35 eiro.
#1/67
#2/67
#3/67
#4/67
#5/67
#6/67
#7/67
#8/67
#9/67
#10/67
#11/67
#12/67
#13/67
#14/67
#15/67
#16/67
#17/67
#18/67
#19/67
#20/67
#21/67
#22/67
#23/67
#24/67
#25/67
#26/67
#27/67
#28/67
#29/67
#30/67
#31/67
#32/67
#33/67
#34/67
#35/67
#36/67
#37/67
#38/67
#39/67
#40/67
#41/67
#42/67
#43/67
#44/67
#45/67
#46/67
#47/67
#48/67
#49/67
#50/67
#51/67
#52/67
#53/67
#54/67
#55/67
#56/67
#57/67
#58/67
#59/67
#60/67
#61/67
#62/67
#63/67
#64/67
#65/67
#66/67
