Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Varbūt, ka tiešām ir "jāsakož zobi" un šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai Covid-19 pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, runājot par ierobežojumiem amatiermākslai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš gan piebilda, ka diemžēl operu Covid-19 jau skāris. Slimība atklāta četriem operas kora dalībniekiem.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir daļa no Dziesmu un Deju svētkiem un tas, viņaprāt, ir mūsu valsts pamats. Tomēr ir jādomā par bīstamību, ko amatiermāksla var radīt šādā pandēmijas uzliesmojumā, akcentēja Puntulis. "Mums ir jāizsver svaru kausos un jāpieņem šis lēmums, lai cik man tas nebūtu sāpīgi," viņš sacīja.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir "burbulis", kurā satiekas ļaudis no visdažādākajiem "burbuļiem". No infektoloģijas viedokļa raugoties, tā ir liela bīstamība.

"Un varbūt, ka tiešām ir jāsakož zobi, šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai šī pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, kā tas diemžēl jau šobrīd ir noticis operā," aicināja ministrs.

Nenoliedzami, nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm nāk par labu gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Ir pierādīts, ka regulāra sportošana paaugstina laimes hormona līmeni. Vairāk par fizisko aktivitāšu iespējām iekštelpās lasi raksta turpinājumā!

Fiziskās aktivitātes iekštelpās

Ja iepriekš ar sportu nodarbojies maz vai neregulāri, vislabāk sākt ar iekštelpu treniņiem. Taču, lai treniņi iekštelpās sagādātu patiesu prieku un aizrautību, ir būtiski ņemt vērā pāris nozīmīgus faktorus:

• vieta, kur sportot. Primāri ir svarīgi saprast, kur trenēties. To var darīt gan sporta klubā, gan gan mājās, ārā vai kādā citā vietā.

• mērķis un vēlamais rezultāts. Uzsākot trenēšanos, ir jābūt skaidrai vīzijai, kāpēc to dari. Tā var būt, piemēram, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem, ķermeņa uzturēšana formā vai gandarījuma un pozitīvu emociju gūšana.

• izvēlies aktivitātes. Apmeklē dažāda veida treniņus, lai saprastu, kurš no tiem Tevi uzrunā visvairāk.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Nedēļas nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Labdarības balle, kurā šogad tiks izsolīti mākslinieku Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona un Ilzes Preisas darbi, informē pasākuma rīkotāji.

Mākslas darbu izsole šajā ballē ir viena no tradicionālajām norisēm, un, kā atgādina Labdarības balles rīkotāji, izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes darbi (1925-2019) tikuši izsolīti vairakkārt, jo māksliniece labprāt savus darbus ziedojusi ar domu palīdzēt atjaunot Rīgas Latviešu biedrības namu.

Šoreiz par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai. Dž. Skulmes radītais «Tautumeitas» tēls vēl padomju gados kļuva par vienu no mākslinieces vadmotīviem gan kā latviskās identitātes nesējs, gan vienlaikus - par veltījumu latviešu sievietēm. Pasākuma rīkotāji norāda, ka šī ir pēdējā iespēja ekskluzīvi iegādāties mākslinieces labākos darbus, kurus speciāli šai izsolei atlasīja viņas dēls mākslinieks Juris Dimiters.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atkārtoti izsludinātā būvniecības iepirkuma rezultātā noslēgusi kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" Miera ielā 58a, Rīgā, izveides pirmā posma būvdarbu līgumu ar SIA “Marels būve”.

Pirmā posma ietvaros veiks biznesa inkubatora un kino skolas ēku pārbūvi un izbūvēs atsevišķu filmēšanas paviljonu, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju biznesa inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķa filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot teritoriju 2325 m2 un publiskās ēkas 1090 m2 platībā.

Radošā kvartāla izveides iecere paredz vienkopus apvienot dažādas laika šķautnes: tagadni atspoguļos Latvijas Kultūras akadēmijas un Nacionālās filmu skolas studentu un pasniedzēju studiju procesa nodrošināšana mūsdienīgās un piemērotās telpās, savukārt nākotnes potenciālu iezīmēs Radošais biznesa inkubators, kurš atbalstīs un veicinās dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbību kultūras un radošo industriju sektorā, kā arī veicinās komersantu veidošanos un jaunu darbavietu izveidi.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Valdība lēmusi individuāliem apmeklējumiem atvērt bibliotēku, muzeju un tiem radniecīgu mākslas un vēstures eksponēšanas vietu - muzejisko priekšmetu krātuvju un ekspozīciju, mākslas galeriju, kultūras centru, piemiņas vietu, arhīvu un citu kultūrvietu - telpas.

Šo kultūrvietu darba pakāpeniskai atsākšanai no 3.jūnija Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un publiskojusi epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas; kultūrvietas durvis individuāliem apmeklējumiem vērs kolīdz būs sagatavojusies vadlīniju izpildei.

Bibliotēkas, muzeji un tām radniecīgas mākslas un vēstures eksponēšanas vietas apmeklētājus varēs uzņemt vien individuāli - 1 persona vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, turklāt nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma. Bibliotēkas un arhīvi apmeklētājus varēs atsākt apkalpot arī lasītavās; bibliotēkas, kurās ir arī āra lasītavas, turpināt to darīt svaigā gaisā.

Visu šo kultūrvietu klātienes apmeklētājiem un darbiniekiem jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar vērsies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ar priekšlikumu piešķirt New Hanza teritorijā esošajai ielai bez nosaukuma slavenas rīdzinieces - arhitektes Martas Staņas vārdu.

New Hanza teritorija atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, līdzās modernākajai Rīgas apkaimei Skanste. Tās teritorijas robežas iezīmē Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielas. New Hanza teritorijas attīstības ietvaros ir izveidots iekšējo ielu tīkls un 2017. gadā pēc Pillar iniciatīvas Rīgas dome piešķīra nosaukumus teritorijā no jauna veidotajām ielām, iemūžinot tādas personības kā Mihails Tāls, Oskars Stroks, Aleksandrs Laime, Gustavs Klucis, Vilhelms Ostvalds un Roberts Hiršs.

Šobrīd visām New Hanza teritorijā esošajām un plānotajām ielām ir piešķirti nosaukumi, izņemot vienai esošai ielai, kas savieno Mihaila Tāla ielu ar Pulkveža Brieža ielu, kurai Pillar rosina piešķirt Martas Staņas vārdu.

Foto: Unsplash.com/Alesia Kaz

Mūsdienu sabiedrībā, kurā valda globalizācijas un multikulturālisms, tulkošana ir kļuvusi par neaizstājamu procesu, kas veicina komunikāciju un saprašanos starp dažādām kultūrām. Tā ir sava veida māksla, kas ļauj idejām un informācijai brīvi pārvietoties starp valodām un kultūrām, nodrošinot tās pieejamību plašākam auditorijam.

Tulkošanas nozīme uzņēmējdarbībā

Uzņēmumi, kas tiecas pēc starptautiskas attīstības, nevar ignorēt tulkošanas nozīmi. Tā ir būtiska, lai nodrošinātu dokumentu, mājaslapu, reklāmu un citu uzņēmējdarbības materiālu precīzu un kultūrai piemērotu pārveidošanu. Efectīva dokumentu tulkošana ir atslēga, lai uzrunātu jaunus tirgus un izveidotu uzticamu zīmolu starptautiskā mērogā.

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Ar juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Juro" starpniecību līdz šim noslēgti vairāk nekā 75 tūkstoši līgumu.

"Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas ļauj ātrāk parakstīt līgumus. Šobrīd uzņēmuma risinājums ir par 75 līdz 95% ātrāks nekā individuāli rakstīti līgumi un mērķis ir būt vēl desmit reizes ātrākam. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai dokuments un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir viena vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," saka Pāvels Kovaļevičs, "Juro" līdzdibinātājs.

"Mēs redzam, ka uzņēmumiem, kas, piemēram, saistīti ar ceļošanu vai nekustamo īpašumu, šajā laikā iet ļoti grūti, bet citiem, jo īpaši tiem, kas strādā digitālajā jomā, viss notiek. Varbūt arī mums neklājas tik spoži, kā būtu, ja ekonomiku nebūtu ietekmējis Covid-19, bet kopumā izaugsme turpinās," viņš teic.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izveidojis pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, kurā apmācīs cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā vai stiprināt jau iegūtās zināšanas.

Pēc “Tele2 BŪTCAMP” sekmīgas pabeigšanas, dalībnieki saņems sertifikātu, kā arī labākajiem būs iespēja sākt darbu “Tele2” nodaļās, kas nodarbojas ar privātpersonu vai biznesa klientu apkalpošanu klātienē un attālināti.

“Tele2 BŪTCAMP” var pieteikties ikviens interesants, jo iepriekšējā pieredze un izglītība nav svarīga. Nodarbības ir bez maksas un notiks trešdienu vakaros, un tās vadīs zinoši “Tele2” treneri, kas ikdienā nodarbojas ar pārdošanu un klientu apkalpošanu. Mācības sāksies 6. oktobrī un tajās tiks praktiski apgūta argumentācijas un sevis prezentēšanas māksla, pareizo jautājumu uzdošana, iebildumu atspēkošana u.c. tēmas.

“Līdzīgi kā daudzas nozares, arī mēs saskaramies ar darbaspēka deficītu, it īpaši pārdošanas jomā, kas ir būtiska mūsu biznesa sastāvdaļa. Ņemot vērā, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli tiek apmācīti pārdevēji, daudzi uzņēmumi darbiniekus šajā jomā apmāca paši – arī mēs. Šoreiz gan esam nolēmuši iet tālāk un izveidojām speciālu pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, lai īsā laika posmā iedotu pamatzināšanas pārdošanā pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam un radītu interesi par darbu šajā jomā. Ja viss noritēs kā plānots, gadā varētu būt divi līdz trīs mācību moduļi, katrā no tiem apmācot aptuveni 30 pārdevējus,” saka “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

«Mani nosēdināja pie galda un teica – šim kuterim pēc mēneša ir jābūt ražotnē. Vai nu tu to mācēsi vai nemācēsi. Pirmajā mēnesī strādāju līdz vēliem vakariem, arī brīvdienās, lai pirmais projekts būtu pabeigts un es būtu sevi pierādījis,» par savu karjeru Lielbritānijas kompānijā Dixon Yacht Design stāsta jahtu dizainers Mārtiņš Ēlerts

Lielbritānijas uzņēmumā Dixon Yacht Design M. Ēlerts sāka strādāt jau ar iesāktu projektu, kurš bija jāpabeidz. Tagad viņa galvenais uzdevums ir tehnisku rasējumu klientam pasniegt kā baudāmu attēlu. M. Ēlertam Liepājas mākslas skolā iegūtā izglītība un prasmes noderējušas. «Arhitekti izstrādā korpusu, rasējumus, iedod vadlīnijas, un es to pārvēršu 3D vidē – katru milimetru, stūrīti un virsmu. Es esmu tas, kurš parāda, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē. Tad tiek sūtīts ražotājam, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju. Viņi uzbūvē, un ir gatavs produkts,» stāsta M. Ēlerts. Ierasti uzņēmums izstrādā projektus mazākām jahtām, kas sasniedz 30 pēdas (9,1 metrs) līdz pat 70 (21,3 metri) pēdām. Ik pa brīdim tiek saņemti arī lielāki pasūtījumi, piemēram, 111 (33,8 metri) pēdas, ir pat bijuši lielāki, bet tie vairāk ir palikuši koncepta izstrādes stadijā. Pēdējos gados ir atgriezies pieprasījums pēc burjahtām. Pēdējos divos gadus Dixon Yacht Design ir radījis četras burjahtas un vienu specpasūtījumu, kas tika radīts pēc klienta vēlmēm. «Tas bija viens no aizraujošākajiem projektiem, bet tajā pašā laikā nežēlīgi sarežģīts. Ja esi cilvēks ar naudu un vēlies dzīvesstila jahtu, tad vieglāk ir kļūt par kutera kapteini, nevis burātāju. Burāšana ir māksla, bet, lai iemācītos vadīt kuteri, ir jāaiziet uz kursiem. Tie, kuriem ir nauda, arī rada pieprasījumu, un lielākā daļa vēlas kuterus, lai iekāptu, pagrieztu atslēgu un brauktu,» stāsta M. Ēlerts. Specpasūtījumos viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs maksāt, vai var regulāri visu apmaksāt, lai projekts virzītos uz priekšu. Projektu var realizēt gada laikā, bet tas var arī aizņemt vairākus gadus.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, un vadītāja rokās ir iespēja to izveidot tieši tādu, kādu viņš vēlas, atzīmē Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja.

Spēcīgu komandu raksturo prasme saredzēt tās iespējas, kuras vadītājs viens pats, iespējams, nekad nepamanītu, kā arī spēja paveikt lietas, kas sākumā šķiet neiespējamas, uzskata A.Praņēviča. Ja starp vadītāju un komandu nav sinerģijas, būs ļoti grūti sasniegt mērķus, spriež A.Praņēviča, nenoliedzot, ka slikts vadītājs var sabojāt arī ļoti labu komandu. Ja vadītājs neiederas komandā, tas gan vēl nenozīmē, ka viņš ir slikts. Iespējams, šis konkrētais līderis vienkārši neder tieši šai konkrētajai komandai, norāda Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja. Viņa atzīst, ka, strādājot ar citu uzņēmumu vadītājiem, uzskatāmi redzams ka bieži līderi veido ap sevi komandu no sev līdzīgiem cilvēkiem. Manuprāt, tā nav pati labākā ideja, jo dažādība veicina radošumu un ļauj daudz labāk izsvērt katru situāciju no atšķirīgiem skatu punktiem, atgādina A.Praņēviča.