Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja burgernīcas "Lielais Kristaps" saimnieks Kristaps Linde un pavārs Ričards Vēciņš.

Pēc trim Spānijas viesmīlības biznesā pavadītiem gadiem, R. Vēciņš atgriezās Latvijā, lai pievērstos uzņēmējdarbībai un savai sirdslietai - ēst gatavošanai. Tāpēc restorānā "Purch", kas durvis vēra 1. maijā, jūtams spāņu virtuves piesitiens.

"Kad dzīvoju Tenerifē un strādāju dažādos restorānos, apguvu spāņu virtuves nianses. Šobrīd "Purch" piedāvā gaspačo, tapas, jūras velšu uzkodas, desertu - brulē, kādu gatavo tikai Katalonijā u.c.," klāsta "Purch" šefpavārs, atzīstot, ka Purvciems par biznesa vietu izvēlēts, jo šajā mikrorajonā nav bijis neviens restorāns.

Ēdināšanas iestādes nosaukums ir saīsinājums no vārda "purčiks", kādā šo rajonu dēvē vietējie iedzīvotāji.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā nav saņēmusi aptuveni 900 tūkstošus eiro, kas iesaldēti uz uzņēmuma īpašniekiem nezināmu laiku. Uzņēmums maksā nodokļus, apgrozījums pēdējos gados turas ap 20 miljoniem eiro.

Latvijas iestāžu aizdomas liedz saņemt iesaldētu naudu 2,5 gadus 

SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā...

2. Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību

Ogrē par 21 miljonu eiro būvēs jaunu ģimnāzijas un sporta ēku 

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres...

3. Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai 

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada...

4. Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja burgernīcas "Lielais Kristaps" saimnieks Kristaps Linde un pavārs Ričards Vēciņš

No Spānijas uz Purvciemu 

Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja...

5. SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management", parakstījusi līgumu ar būvkompāniju "Merks" par darījumu kompleksa "Verde" būvniecību

Merks noslēdz 48 miljonus eiro vērtu līgumu par Verdes būvniecību  

SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management",...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies "burbulis", kas kaut kad plīsīs, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup 2021. gada 9. jūlijā slēgta piedāvājuma veidā ir veiksmīgi emitējis obligācijas 5 miljonu eiro vērtībā ar gada kupona procentu likmi 9,75%. Vienas obligācijas nomināls ir 1 000 eiro un minimālais parakstīšanās apjoms bija 100 000 eiro. Neskatoties uz to, ka gada kupona procentu likme bija vēsturiski mazākā, pieprasījums pēc obligācijām 1,85 reizes pārsniedza emisijas apjomu, teikts kompānijas publiskotajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Obligāciju emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti esošo saistību refinansēšanai, kas nodrošinās uzņēmuma kopējo piesaistītā finansējuma izmaksu apmēra samazinājumu.

"Mēs esam gandarīti par veiksmīgo obligāciju emisiju. Profesionālo investoru lielais pieprasījums pēc DelfinGroup obligācijām apliecina uzticību un atbalstu mūsu biznesa stratēģijai, kā arī uzņēmuma korporatīvajai pārvaldībai. Šī obligāciju emisija iezīmē jaunu posmu uzņēmuma vēsturē, jo mūsu obligāciju kupona likme ir būtiski samazinājusies un sasniegusi viena cipara atzīmes teritoriju. Esam sev izvirzījuši arī jaunu mērķi – šī gada otrajā pusē būt pilnībā gataviem startēt Nasdaq Riga biržā ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO. Mūsu mērķi ir vērsti uz stabilitāti un ilgtermiņa stratēģijas realizāciju," komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Latvijā izveidotā TESLA koplietošanas platforma OX DRIVE pirmā darbības gada laikā sasniegusi vairāk nekā 30 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 40 tūkstošus braucienu ar kopējo 1,8 miljonu km nobraukumu.

Uzņēmums paplašinājis arī autoparku līdz 110 TESLA modeļiem, bet līdz gada beigām to skaitu plānots palielināt jau līdz 200 vienībām. Šobrīd OX Drive platforma vasarā piedāvā iznomāt arī premium “Porsche Taycan 4S” un “Porsche Taycan 4S Sport Turismo”.

OX DRIVE attīstītājs ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro platformas attīstībā. Platforma sāka darboties pērn 30. jūnijā.

Kā norāda Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja, šis ir veiksmes stāsts, kas apliecina, ka jauni uzņēmēji Latvijā spēj īstenot ambiciozus plānus: “Līdz šim koplietošanas platformas bija ienācējas mūsu tirgū, bet mums izdevās apliecināt Latvijas spējas tehnoloģiju jomā, attīstot sarežģītu biznesu un spējot tam piesaistīt kapitālu. Mēs apzināmies, ka šis ir tikai sākums, tāpēc jau strādājam pie jaunu tirgus apgūšanas un ceram, ka nākamā gada laikā OX DRIVE darbosies vairākās valstīs. Katrā ziņā mūsu vērtības paliks nemainīgas – būt uzticīgiem nākotnes mobilitātes konceptam un tehnoloģiju pionieriem, piedāvājot koplietošanas platformā tikai premium elektroautomašīnas.”

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.