Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.
Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!
Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.
Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.
Protams, vienmēr var pliki cerēt, ka iegādāsies kādu mākslas dabu un tad pēc gadiem to nopārdosi ar fenomenālu peļņu. Tomēr patiesībā dažādi alternatīvie ieguldījumi nav piemēroti visiem. DB jau rakstījis, ka krietni var līdzēt zināšanas par attiecīgo nozari - kaut vai veselīga interese, kas, nav izslēgts, galu galā materializēsies veiksmīgās investīcijās. Citiem vārdiem sakot – palīdzēs, ja, investējot mākslā, par to arī kaut ko sapratīsi un būsi šīs jomas entuziasts, vai arī, piemēram, ja gribi iegādāties dārgas, retas pastmarkas (vai ļoti dārgu viskiju, spēļu kārtis, retas grāmatas, fotogrāfijas utt), to krāšana ir tavs hobijs. Parasti ziņu virsrakstos tiek izcelti rekordi. Tas nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta pašiem lielākajiem uzvarētājiem, lai gan patiesībā lielākajai daļai šādu darbu vērtība var stagnēt vai pat tā var sarukt. Noteikti šādiem investoriem jādomā arī par pareizu uzglabāšanu un apdrošināšanas pakalpojumiem. Dažādas šādas izmaksas var «savākties». Protams, izvēlēties kādu mākslas darbu-ieguldījumu pēc fakta ir viegli. Tomēr būtu sev jājautā – ko un par kādu cenu nopirkt tagad un turēt, lai to pārdotu kaut kad, piemēram, 2050-tajos gados. Tas izklausās visai pagrūti un specifiski.
Zināma ēnas puse šādiem ieguldījumiem vēl ir – ja ātri nepieciešama nauda, tad šīm lietām var būt problēmas ar pircēja atrašanu. Tāpat ļoti liela var izrādīties pirkšanas un pārdošanas cenu starpība. Var gadīties, ka tirgus nav tik likvīds, kā tajā brīdī gribētos, un kāda konkrēta darba pārdošana prasa gan laiku, gan, ļoti iespējams, arī kāda dārga speciālista piesaisti. Tāpat ir grūti rēķināties ar kādu konkrētu pārdošanas cenu. Mākslas tirgus un dažādi kolekcijas priekšmeti gandrīz vienmēr arī saglabā savu saikni ar reālo pasauli. Tas nozīmē, ja ekonomikai būs lielākas nedienas, arī šo tirgu var skart bēgums.
Šogad par daudzmiljonu summu nosolītas vairākas slavenas gleznas. Piemēram, kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni. Tāpat par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Ja vēl nedaudz par V. van Gogu, tad zināms, ka viņš savas dzīves laikā pārdevis tikai vienu savu darbu - The Red Vineyard par aptuveni 400 frankiem (aptuveni 2 tūkst. mūsdienu ASV dolāriem).
#1/17
16.vieta
2019. gada martā Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdota Kloda Monē glezna Siena gubas jeb Meules. Pieejamā informācija liecina, ka vārdā nesauktais iepriekšējais minētā Monē darba īpašnieks to iegādājies 1986. gadā par 2,53 miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka tagad tam to izdevies pārdot par gandrīz 4,3 tūkst. procentu vairāk. Tas pārliecinoši «izgriež pogas» akciju tirgiem. Būtu gan jāņem vērā, ka šādu mākslas darbu uzturēšana un arī pats pārdošanas process prasa zināmas izmaksas (tās var sanākt pat visai lielas). Mākslas darbi ir visai dažādi, un šādos gadījumos runa ir vien par pamatā dažiem darījumiem (tie ir labākie no labākajiem). Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas rekordiem kādam izsolē nonākušam mākslas objektam, ieguldījumi šādos priekšmetos ne vienmēr nes peļņu – svarīga ir mode un zināšanas par to, ko gribi pārdot vai iegādāties. Bieži vien pēc šādām lietām ir individuāls pieprasījums, un tirgus var būt nelikvīds.
#2/17
15.vieta
Džeksona Poloka darbs «No. 5, 1948» tika nopirkts 2006. gada Sotheby's privātā izsolē.
#3/17
14.vieta
Frānsiss Bēkons «Three Studies of Lucian Freud». Šis darbs Christie's izsolē Ņujorkā 2013. gadā tika pārdots par 142,4 miljoeniem ASV dolāriem.
#4/17
13.vieta
Gustavs Klimts «Adele Bloch-Bauer II». 2016. gadā nopārdots par 150 miljoniem ASV dolāriem.
#6/17
11.vieta
Amedeo Modigliani «Nu couché (sur le côté gauche)» 2018. gadā par 157,2 miljoniem ASV dolāriem.
#7/17
10.vieta
Rojs Lihtenšteins «Masterpiece». Šis veikums 2017. gadā tika pārdots par 165 miljoniem ASV dolāriem.
#8/17
9.vieta
Amedeo Modigliani «Nu Couché». 2015. gadā par 170,4 mijoniem ASV dolāriem.
#9/17
8.vieta
Pablo Pikaso «Les Femmes d'Alger («Version O»)». 2015. gadā par 179,4 miljoniem ASV dolāriem.
#10/17
7.vieta
Rembrants «Pendant portraits of Maerten Soolmans and Oopjen Coppit». 2015. gadā par 180 miljoniem ASV dolāriem.
#11/17
6.vieta
Marks Rotko «No. 6 (Violet, Green and Red)». 2014. gadā par 186 miljoniem ASV dolāriem.
#12/17
5.vieta
Džeksons Poloks «Number 17A». 2015. gadā par aptuveni 200 miljoniem ASV dolāriem.
#13/17
4.vieta
Pols Gogēns «Nafea Faa Ipoipo (When Will You Marry?)». 2014. gadā par 210 miljoniem ASV dolāriem.
#14/17
3.vieta
Pols Sezans «The Card Players». 2011. gadā par 250 miljoniem ASV dolāriem.
#15/17
2.vieta
Villems de Kūnings «Interchange». 2015. gadā aptuveni par 300 miljoniem ASV dolāriem.
#16/17
1.vieta
Pagaidām oficiāli dārgākais jebkad pārdotais mākslas darbs mūsdienās ir Leonardo da Vinči (domājams) «Salvator Mundi». Tas 2017. gada Christie's izsolē tika nopirkts par 450,3 miljoniem ASV dolāriem. Tiek lēsts, ka šo darbu uz savas superjahtas esot izstādījis Saūda Arābijas kroņprincis Muhamens bin Salmans. Bieži vien mākslas darbus vai kādus kolekcionējamos priekšmetus kādām personas vai to grupām, kas vēlas palikt anonīmi, iegādājas speciāli šim nolūkam deleģēti pārstāvji.
#17/17
Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga un ne tikai par gleznām – martā ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja Zaķis tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru. Pieejamā informācija liecina, ka solīšana esot sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāriem. Populāri par milzu summām iegādāties arī popārta pārstāvja Endija Vorhola darbus. Džefa Kūna statuja «zaķis», ierēķinot visas saistītas izmaksas, tika pārdota par 91 miljoniem ASV dolāriem. Šī ir lielākā summa, kas jebkad samaksāta par joprojām dzīva mākslinieka darbu.