Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Par to veicamas arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Turklāt jebkurš šāds labums pie zināmiem priekšnoteikumiem tiek aplikts arī ar solidaritātes nodokli.

Likumdevējs noteicis, ka tikai izņēmuma gadījumos saņemtais labums no esošām un bijušām darba attiecībām nav apliekams ar IIN un par to nav maksājami VSAOI (tālāk tekstā abi kopā - algas nodokļi). Viens no tādiem gadījumiem ir darbinieku akciju opcijas jeb akciju pirkuma tiesības. Latvijā pārsvarā šo iespēju izmanto ārvalstu uzņēmumu saistītās sabiedrības, kuras ar akciju opcijām motivē vidējā vai augsta līmeņa darbiniekus rūpēties par uzņēmuma izaugsmi. Tādējādi šiem darbiniekiem tiek atlīdzināts ar iespēju kļūt par daļu no sava darba devēja uzņēmuma, viņus ieinteresējot uzņēmuma vērtības pieaugumā.

Lai darba devējs un darbinieks (??) būtu atbrīvoti no algas nodokļu samaksas saistībā ar gūto labumu no akciju opcijām, ir jāpastāv visiem šiem nosacījumiem:

Kustība vietējo produktu popularizēšanā ne tikai veicinājusi to realizācijas apjomus, apvienojusi sīvākos konkurentus, bet arī starptautiskajā festivālā ieguvusi zelta āmuru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad Krievijas durvis daļai Latvijas produktu ir slēgtas, bet pa mūsējām masveidā ieplūst citu valstu produkcija, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK), sadarbībā ar DDB un Tritone Studio, radīja atbalsta programmu vietējiem ražotājiem Latvijas labums, kas saņēmusi augstāko novērtējumu šī gada Golden Hammer projektu konkursā. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 200 vietējiem ražotājiem un uzņēmumiem, kuri, izmantojot Latvijas labuma identitātes zīmi, uzlīmes un plakātus, var sabiedrībai parādīt, kuri ir Latvijas labumi. Otrkārt, tas ir aicinājums visai sabiedrībai atbalstīt savējos, pērkot vietējo produkciju.

Latvijas produkcijas izvēli veicinošās sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros š.g. novembris pasludināts par Piena mēnesi - laiku kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts mainīt paradumus un starp veikalu plauktos pieejamajiem produktiem izvēlēties, kā arī uzturā vairāk lietot tieši pašmāju piena produktus, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros turpmāk ik mēnesi uzmanība tiks pastiprināti pievērsta kādas nozares produkcijas un pakalpojumu izcelšanai. Novembris kā Piena mēnesis ar saukli - «Pērc vietējo gotiņu ražojumus!» - šo tradīciju aizsāk.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piesakot kampaņas novembra aktivitāti, vērš uzmanību uz situācijas nopietnību piena nozarē: «Pirms Krievijas noteiktā embargo ES, tai skaitā Latvijas piena produktiem, Latvijā bija augstākā piena iepirkuma cena - 30 centi. Šobrīd piena iepirkuma cena nokritusies līdz 23 centiem par kilogramu, līdz ar ko piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem pašizmaksas - 27 centiem. Piena pārstrādātāji turpina iepirkt pienu, taču nav skaidrības, kad un par kādu cenu produktus izdosies realizēt. Turpinās eksporta tirgu diversifikācija, nepieciešamā sertifikācija Ķīnas tirgus apguvei, tomēr tas ir ilgstošs process…»

Kampaņa Latvijas Labums tika uzsākta ar mērķi mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, un pēdējā laikā iedzīvotāju paradumos attiecībā uz Latvijā ražotu produktu pirkšanu ir vērojamas būtiskas izmaiņas – gandrīz puse (49%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējā mēneša laikā ir vairāk iegādājušies Latvijas ražotāju preces, liecina pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes veiktā aptauja.

Savukārt 42% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pēdējā mēneša laikā nav vairāk pirkuši Latvijā ražotas preces. Vēl desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav norādījuši skaidru atbildi uz šo jautājumu.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka lielākā daļa (68%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pamanījuši kampaņu Latvijas Labums. Zīmīgi, ka salīdzinoši biežāk kampaņu ar saukli «Pērc vietējo - vairo savu un Latvijas labumu!» ir pamanījuši tieši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

Kampaņa ilgst gandrīz mēnesi. To rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un partneri īsteno ilgtermiņa kampaņu Latvijas Labums, aicinot iedzīvotājus «sildīt» valsts ekonomiku, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus.

Ar aicinājumu Izvēlies vietējās dāvanas svētkos, lai tavējiem tiek Latvijas labumi! sociālā kampaņa Latvijas Labums tiek turpināta Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laikā – decembrī, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

«Latvijā tiek radīts tik daudz skaistu un praktisku lietu, sniegti sadzīvē noderīgi pakalpojumi, turklāt, radot šīs vērtības, pašu cilvēkiem nodrošinātas darba vietas un valstij samaksāti nodokļi,» akcentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, aicinot ikvienu tādēļ izvēlēties saviem tuvajiem Ziemassvētkos un Jaungadā Latvijā radītas svētku dāvanas.

Latvijas labums sociālajos kontos visu decembri tiks piedāvātas visdažādāko Latvijā radīto dāvanu idejas, no pašmāju dizaineru un mājražojumu darinājumiem, līdz lielu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem. Sociālās kampaņas kontos arīdzan meklējiet aktuālāko informāciju par dažādiem Ziemassvētku tirdziņiem.

Tie, kas laikus un pārliecinoši ir izrādījuši pretimnākšanu Ķīnas interesēm Eiropā, sāk gūt no tā labumu

Saistībā ar abpusēja labuma gūšanu no Ķīnas ekonomikas izvēršanās plāniem šonedēļ risinās trīs pasākumi – ES un Ķīnas kārtējais samits Briselē, Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) atklāšana Pekinā un arī Latvijai vistuvākais notikums – sadarbības līguma parakstīšana starp Klaipēdas ostu un Šeņdžeņas pilsētas rietumu ostu. Klaipēdā šodien viesojas arī Sjiņdzjanas provinces vicegubernators un par attīstību atbildīgais provinces kompartijas sekretārs, kas simbolus mīlošajā Āzijas kultūrā ir spēcīga zīme par labu Klaipēdai, kā arī virkne augstu biznesa līderu.

Sjiņdzjana ir robežprovince Kazahstānai un Krievijai, caur kurām iet Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, un tā sakarā Ķīnas tranzīta intermodālajā centrā man nesen savām acīm iznāca skatīt bēdīgu ainu. Lielā kartē ir iezīmēts Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, kas aiziet līdz pat Baltijas jūrai, tikai pāri Latvijai un tai vietai, kur būtu jābūt iezīmētai Rīgai, skaidrā mandarīnu valodā ir uzrakstīts zemāk esošā aplīša atšifrējums – «Klaipēda».

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Latvijā radīto labumu izrādīšanai organizētā Latvijas Labumu parāde, kas notiks jau sestdien, 27.septembrī, gan gājienā, gan izstādē - gadatirgū piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, starp kuriem ir gan atpazīstami un ilggadēji ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, gan jaunu, skanīgu zīmolu nesēji, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienests.

Parāde sāksies 27.septembra rītā plkst. 10.30 ar Latvijas uzņēmēju svētku gājienu pa Tērbatas ielu, tālāk nogriežoties uz Brīvības bulvāri un dodoties garām Ministru kabinetam. Parāde tiks turpināta pa Elizabetes ielu, gājienu noslēdzot ar ieiešanu Vērmanes dārzā. Gājiena laikā uzņēmēji aicināti prezentēt savus produktus, pakalpojumus un uzņēmumus.

Parādē dosies un savus ražojumus vai pakalpojumus atraktīvā veidā pieteiks tādi Latvijā mīlēti un labi atpazīstami uzņēmumi kā LIDO, Dzintars, Lattelecom, Rimi Latvia, Maxima, Elvi, Dobeles dzirnavnieks, Putnu Fabrika Ķekava, Lu Lū Pica, Stenders, PAA, Sakret, Eco Baltia, biznesa augstskola Turība un daudzi citi. Parāde būšot ļoti daudzveidīga un lieliska vieta, kur ieraudzīt arī jaunus, līdz šim vēl tirdzniecībā nebijušus produktus.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Rudenī publicētajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksā noskaidrojām, ka 61% uzņēmēju ir ieviesuši attālinātā darba režīmu. Savukārt puse no tiem apgalvoja, ka, beidzoties Covid krīzei, plāno to saglabāt.

Arī valdība aicina uzņēmējus pēc iespējas organizēt darbu attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmēji, lai kompensētu darbiniekiem ar attālināto darbu saistītās izmaksas – interneta un mobilā telefona pieslēgumu, darba vietas aprīkojuma amortizāciju un citus izdevumus – ir spiesti piemērot sarežģīti administrējamu nodokļu sistēmu.

2021.gadā uzņēmēji beidzot varēs kompensēt darbiniekiem šos izdevumus katru mēnesi 30 eiro apmērā, nepiemērojot tiem algas nodokli (IIN, VSAOI), bet tas joprojām notiks sarežģītā un kompleksi organizējamā veidā. Ņemot vērā divus būtiskus aspektus, pirmkārt, to ka Covid krīze ir ieilgusi un, otrkārt, faktu, ka attālinātais darbs kā nodarbinātības režīms kļūst arvien pieprasītāks visā pasaulē – LTRK ieskatā šim regulējumam bija jāstājas spēkā nekavējoties, un tas nedrīkst būt tikai pagaidu risinājums līdz nākamā gada beigām, kā to lēmusi Saeima.

Neskatoties uz to, ka Latvijas IT risinājumos tiek investēti miljoni, iestāžu IT sistēmas joprojām savstarpēji nekomunicē un cilvēks ir spiests turpināt ierēdņiem pierādīt, ka nav kamielis.

Stāsts šoreiz ir par Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un bērnu vecākiem jeb to, kā, neskatoties uz elektronikas laikmetu, valsts IT sistēmās ieguldītajiem miljoniem un birokrātijas apkarošanas pasākumiem, VID ierēdņi iedzīvotājus joprojām var trenkāt šurpu turpu ar kaut kādām papīra izziņām.

Proti, nereti bērni arī pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties skolā un vecāki, neko ļaunu nenojauzdami, turpina saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem, kā to arī likums paredz. Viss ir labi un jauki līdz brīdim, kad pienāk no VID vēstule – secinājām, ka jūsu bērns ir pilngadīgs, atmaksājiet budžetam summu par saņemtajiem nodokļa atvieglojumiem, piemēram, par pēdējiem 12 mēnešiem. Vecāks uzpilina korvalolu uz cukurgrauda, steigšus jož uz tuvāko VID nodaļu, lai skaidrotu, ka bērns joprojām mācās skolā un nodokļa atvieglojumi par apgādājamo līdz ar to viņam pienākas. Taču VID atbilde vienkārša – neko nezinām, kur jūsu bērns ir un ko dara, mūsu IT sistēma ar izglītības iestāžu IT sistēmu nedraudzējas, pārbaudīt nevaram. Ja gribat, lai jums noticam, gādājiet izziņu – kārtīgu ar visiem parakstiem, zīmogiem un spiedogiem no skolas direktora. Vecāks atkal kavē darbu, tērē laiku, skrien pa skolām un gādā paģērēto papīru, lai pēc tam VID darbinieks, tai uzmetot skatienu, konstatētu – jā, tā ir, konkrētā pilsoņa bērns tiešām joprojām mācās. Vai cits stāsts – par bērna apgādnieci oficiāli kļuvusi māte, tēvs to paziņojis VID, kurš izdarījis elektronisku atzīmi par šo faktu, bet neliela kļūme, un tēva darbavieta turpinājusi vēl vairākus mēnešus aprēķināt viņam nodokļu atvieglojums par bērnu. Rezultātā atkal vēstule no VID: lūdzu, atmaksājiet budžetā nepamatoti saņemtos nodokļu atvieglojumus. Šie nav gadījumi, kad runa ir par ļaunprātīgu nodokļu izkrāpšanu vai finanšu mahinācijām. Turklāt šādu un līdzīgu stāstu par apgādībā esošajiem bērniem un problēmām ar nodokļa atvieglojumiem, kā liecina publikācijas www.mazinamslogu.gov.lv ir bez sava gala. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kāpēc joprojām pastāv šādas problēmas un turpinās skraidīšana ar papīriem, ja ierēdņi paši par faktisko situāciju varētu pārliecināties ar dažiem datora peles klikšķiem?

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

IT projektu nepilnības varētu novērst ar zinošiem projektu vadītājiem un uzraudzības mehānismu – līdzīgi, kā tas ir būvniecības jomā

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par neveiksmīgiem informācijas tehnoloģiju (IT) projektiem, tostarp e-veselību un e-izglītību, kas daudziem ir jaunums, ko publiski iztirzāt, lai gan nozarē par to tiek diskutēts labu laika sprīdi. «Jādomā, kāpēc tā notika,» DB uzsvēra IT uzņēmuma Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika. Viņa ir novērojusi, ka bieži vien tiek izvirzītas augstas profesionālās prasības piegādātājam, bet tiek aizmirsts par otru pusi, ka ir arī pasūtītājs. «Mēs projektos klibojam uz vienu pusi. Ja tiek prasīts profesionāls projekta vadītājs no pasūtītāja, tad bieži vien otrā pusē projekta vadītāja kvalifikācija izpaliek, vai arī viņš nav pieejams,» skaidroja I. Bibika. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ietvaros izskatījām, kāpēc izglītības jomā skolas.lv bija neveiksmīgs projekts. Secinājumi ir tādi, ka abās pusēs ir jābūt vienlīdzīgiem spēlētājiem. Proti, vienai pusei ir skaidri jāzina, ko vēlas ar IT projektu panākt, kādi ir realizācijas mērķi un kāds būs sabiedriskais labums, vienlaikus pasūtītājam ir jāmāk atbildēt uz specifiskiem jautājumiem. Savukārt otrai pusei svarīgs ir kvalificēts darbs un iekļaušanās termiņos un attiecīgā projekta izstrāde. Par termiņiem ir jādomā un bieži vien IT projektos ir nepieciešama sadarbība ne ar vienu vien valsts nozīmes reģistru, kas bremzējas. Tādējādi var būt gadījumi, kad ir objektīvi iemesli, kāpēc termiņu neievērošanas jomā nevar vainot ne pasūtītāju, ne izpildītāju, jo problēmas ir starpresoru līmenī. Informācijas apmaiņai starp valsts nozīmes reģistriem jābūt vienkāršotai, uzskata I. Bibika. Tas aktualizē jautājumu par datu savietojamību, aktualitāti un informācijas kvalitāti. Tas ir būtiski, lai, izstrādājot sistēmas, tās labi savā starpā sarunātos. Kopumā tā ir tehniska problēma, kur nepieciešams liels ieguldījums.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar partneriem ar kampaņu "Latvijas Labuma dienas", kas norisināsies no 1.05. līdz 4.05., aicinās iedzīvotājus īpaši atbalstīt Latvijas uzņēmumus, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus, lai mazinātu pandēmijas izraisītās sekas un kopīgiem spēkiem tās pārvarētu.

Ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmumi turpinātu strādāt, cilvēkiem saglabātos ieņēmumi, darbavietas un, pandēmijai beidzoties, ekonomika varētu atsākt darboties ar pilnu jaudu, uzsver LTRK.

"Latvijas Labuma dienās" aicina iesaistīties gan iedzīvotājus, gan vietējos produktu ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, sevišķi piedāvājot Latvijas produkciju iegādāties tieši digitālajās platformās.

"Mēs paši to neapzinoties, veicot pirkumus, ikdienā lemjam - atlaist vai neatlaist no darba mūsu tautiešus. Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt pareizās izvēles - pirkt vietējo, lai nauda paliek ģimenē, kuru saucam par Latviju!" saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.