Neskatoties uz to, ka Latvijas IT risinājumos tiek investēti miljoni, iestāžu IT sistēmas joprojām savstarpēji nekomunicē un cilvēks ir spiests turpināt ierēdņiem pierādīt, ka nav kamielis.
Stāsts šoreiz ir par Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un bērnu vecākiem jeb to, kā, neskatoties uz elektronikas laikmetu, valsts IT sistēmās ieguldītajiem miljoniem un birokrātijas apkarošanas pasākumiem, VID ierēdņi iedzīvotājus joprojām var trenkāt šurpu turpu ar kaut kādām papīra izziņām.
Proti, nereti bērni arī pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties skolā un vecāki, neko ļaunu nenojauzdami, turpina saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem, kā to arī likums paredz. Viss ir labi un jauki līdz brīdim, kad pienāk no VID vēstule – secinājām, ka jūsu bērns ir pilngadīgs, atmaksājiet budžetam summu par saņemtajiem nodokļa atvieglojumiem, piemēram, par pēdējiem 12 mēnešiem. Vecāks uzpilina korvalolu uz cukurgrauda, steigšus jož uz tuvāko VID nodaļu, lai skaidrotu, ka bērns joprojām mācās skolā un nodokļa atvieglojumi par apgādājamo līdz ar to viņam pienākas. Taču VID atbilde vienkārša – neko nezinām, kur jūsu bērns ir un ko dara, mūsu IT sistēma ar izglītības iestāžu IT sistēmu nedraudzējas, pārbaudīt nevaram. Ja gribat, lai jums noticam, gādājiet izziņu – kārtīgu ar visiem parakstiem, zīmogiem un spiedogiem no skolas direktora. Vecāks atkal kavē darbu, tērē laiku, skrien pa skolām un gādā paģērēto papīru, lai pēc tam VID darbinieks, tai uzmetot skatienu, konstatētu – jā, tā ir, konkrētā pilsoņa bērns tiešām joprojām mācās. Vai cits stāsts – par bērna apgādnieci oficiāli kļuvusi māte, tēvs to paziņojis VID, kurš izdarījis elektronisku atzīmi par šo faktu, bet neliela kļūme, un tēva darbavieta turpinājusi vēl vairākus mēnešus aprēķināt viņam nodokļu atvieglojums par bērnu. Rezultātā atkal vēstule no VID: lūdzu, atmaksājiet budžetā nepamatoti saņemtos nodokļu atvieglojumus. Šie nav gadījumi, kad runa ir par ļaunprātīgu nodokļu izkrāpšanu vai finanšu mahinācijām. Turklāt šādu un līdzīgu stāstu par apgādībā esošajiem bērniem un problēmām ar nodokļa atvieglojumiem, kā liecina publikācijas www.mazinamslogu.gov.lv ir bez sava gala. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kāpēc joprojām pastāv šādas problēmas un turpinās skraidīšana ar papīriem, ja ierēdņi paši par faktisko situāciju varētu pārliecināties ar dažiem datora peles klikšķiem?
Te nu sākas gara un formāla skaidrošanās no VID puses, ka līdz šim VID neesot bijusi pieejama Valsts Izglītības informācijas sistēma (VIIS), jo Izglītības un zinātnes ministrija «nebija gatava šādu informāciju mums sniegt, līdz tas nebūs noteikts normatīvajos aktos». Šis skaidrojums var konkurēt tikai ar citātu no VIIS attīstības koncepcijas, kurā teikts: «Datu apmaiņai starp VIIS un citu iestāžu IS tiks izmantots Valsts informācijas sistēmu savietotājs (VISS)». Redzot nejēdzīgos pārpratumus ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu administrēšanu, nudien gribas iesaukties: kāds labums no visām «VIIS», «VIS» vai «IS», ja galā no tā visa sanāk čušš? Kāds labums no valsts IT sistēmās ieguldītajiem miljoniem, teju visātrākā interneta pasaulē un izcilas interneta pieejamības, ja valsts IT sistēmas izveidotas tā, ka savstarpēji nekomunicē un līdz ar to iedzīvotāju ikdienu faktiski nekādi neatvieglo? Valsts iestāžu IT sistēmas joprojām atgādina lupatu deķi. Iespējams, atsevišķās jomās ir izstrādāti izcili risinājumi, tur un šur kāds ielāpiņš ir uzlikts, taču blakus viss pa vīlēm irst vaļā un cilvēks turpina lauzties cauri birokrātijas radītajam haosam. Neliels mierinājums no VID – līdz ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešanu no 1. jūnija VID turpmāk būs pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija. Lieliski, taču tas kopējos valsts IT sistēmu džungļos atkal būs tikai viens atsevišķs tiltiņš, kas vismaz pagaidām neiekļaus datus par augstskolām. DB vēl nesen rakstīja, ka neskatoties uz elektroniskās uzņēmumu reģistrācijas apliecības ieviešanu, dažas iestādes to joprojām uzņēmējiem turpināja pieprasīt papīra formātā. Arī valsts nekustamajiem īpašumiem joprojām nav vienotas uzskaites sistēmas. Taču šie birokrātijas džungļi un ierēdņu izturēšanās turpina veidot iedzīvotāju attieksmi pret valsti un tās varu. Ja vadošajiem politiķiem patiešām gribas cilvēku emigrāciju no Latvijas apturēt, tad ir jāsāk tieši ar sadzīviskās vides sakārtošanu.
