«Kopumā ņemot, valsts uzņēmumu vadīt ir grūtāk, jo ir daudz lielāka birokrātija, īpašnieks it kā ir viens - valsts, bet tā mentalitāte mainās. Nāk citas partijas, grib atkal kaut ko citu, plus vēl spiediens - tu it kā strādā, bet ar skatu atpakaļ, ka jebkurā brīdī var atnākt un pateikt - tu te vairs neesi vajadzīgs,» intervijā laikrakstam Diena, vaicāts, vai vadīt valsts uzņēmumu ir vieglāk nekā privāto vai grūtāk, sacījis va/s Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs un prezidents Uģis Magonis.
«Domā - ko tad man darīt? Varbūt pagaidīt līdz vēlēšanām un apskatīties situāciju, un pēc tam darboties tālāk? Patlaban situācija nav sevišķi veselīga valsts uzņēmumam, valdes locekļiem,» turpinājis U. Magonis.
Jautāts, vai tas saistīts ar satiksmes ministra aiziešanu, viņš sacījis: «Nē, kopumā.»
«Mēs arī esam darba devēji, bet, no otras puses, - darba ņēmēji. Principā valsts ir uztaisījusi mūs, valsts uzņēmuma valdes locekļus, kā visneaizsargātākos darba ņēmējus pasaulē,» Dienai skaidrojis Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs.
«Jo ir cita alga, ieinteresētības par savu darbu prēmiju veidā nav nekādas, atlaist var jebkurā brīdī, izmaksājot mēneša kompensāciju. Neviens darbinieks tā darbā netiek pieņemts. No šī viedokļa tas, protams, ir sarežģītāk nekā privātais uzņēmums. Bet Latvijas Dzelzceļš ir ļoti liels uzņēmums. Ja es salīdzinātu ar kādu mazāku - to, ko esmu vadījis, - tā ir viena lieta, bet šeit mērogi ir citi, to ar privātajiem nevar salīdzināt,» viņš sacījis.