VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Gaļas liellopu audzētāju saime valstī pakāpeniski aug; nozares nākotnē prognozē arī apmākušās dienas

Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā pakāpeniski attīstās, pieaug specializēto gaļas šķirņu un to krustojumu dzīvnieku skaits, DB skaidro Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. «Sekmējot gaļas šķirņu liellopu un to krustojumu audzēšanu, gaļas liellopu sektoram ir visi priekšnosacījumi konkurences veicināšanai gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū. Turklāt Latvijā gaļas liellopu audzēšanai ir piemērotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā ir vidi saudzējoša nozare, kas piemērota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai,» situāciju raksturo D. Freimane.

Rīgas dzirnavnieks un Dobeles dzirnavnieks dubulto auzu iepirkumus; prognozē auzu audzēšanas vilni līdz Ulmaņlaiku apmēriem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārtikas auzu audzēšana bija daudzu zemnieku nodarbošanās pirms okupācijas. Padomju gados tradīcija izsīka un nīkuļo joprojām, taču pēdējā laikā ir signāli, ka auzu audzēšanai ir nākotne. «Ja zemnieki ar nopietnību pievērstos vecumvecajai tradicionālajai kultūrai – auzām, tā varētu veidoties par normālu tirdzniecības kultūru,» vērtē graudkopju kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Kāpina iepirkumu

«Pārtikas auzas audzē maz, jo attieksme pret auzu audzēšanu kopumā ir kā pret savvaļas kultūru – kaut kur pasēju, rudenī meklēšu, kur novākt. Tur pārtikas kvalitāte noteikti nesanāk. Ja audzētu atbilstoši pārtikas kvalitātes prasībām, sanāktu arī aritmētika to darīt,» uzskata E. Ruža. Atsevišķi Latraps biedri auzas audzē, lai piegādātu vietējiem pārstrādātājiem, taču tie vēl nav nopietni eksporta apjomi. «Mūsu kaimiņi somi ir pasaulē atzīti auzu audzētāji ar nopietniem eksporta apjomiem, un arī mēs to spētu,» uzsver E. Ruža. Tikmēr Rīgas dzirnavnieka pārtikas auzu iepirkums šogad augs par 50%, sasniedzot 20 tūkst. tonnu, atklāj uzņēmuma iepirkumu speciālists Uldis Ruska. Ja iepriekš auzas bija trešajā vietā pēc iepirktā graudu apjoma, pašlaik tās nospiedušas rudzus uz trešo vietu, bet līderi paliek kvieši, kas miltu ražošanai tiek iepirkti 50-60 tonnu apjomā. Savukārt AS Dobeles dzirnavnieks pašlaik pārstrādā aptuveni 12 tūkst. tonnu auzu gadā, no kurām puse ir pārtikas auzas, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jau nākamgad pārtikas auzu pārstrādes apjomus dobelnieki plāno dubultot līdz ar jaunās graudaugu pārslu un musli līnijas atvēršanu un produktu sortimenta paplašināšanu. Ražošanas līnija ir uzņēmuma lielākais investīciju projekts pēdējo gadu laikā – kopējās investīcijas plānotas 5,3 milj. eiro apmērā. «Jaunā auzu ražotne būs modernākā Baltijas valstīs, līdz ar to plānojam būt uzticams sadarbības partneris piegādātājiem, kā arī pieteiksim sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā,» piebilst K. Amsils.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos procesus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pieņēmis lēmumu līdz gada beigām samazināt LDz darbinieku skaitu par aptuveni 700 darbiniekiem.

Pēdējā pusotra gada laikā, gan reaģējot uz situāciju kravu pārvadājumu jomā, gan veidojot pamatu LDz un visa “Latvijas dzelzceļš” koncerna efektīvai un konkurētspējīgai darbībai Baltijā un plašākā reģionā, LDz aktīvi pārskata visas uzņēmuma veicamās funkcijas un procesus, un citus uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmējošos aspektus.

Darbinieku skaita samazināšanu plānots īstenot divos posmos. VAS “Latvijas dzelzceļš” ir iesniegusi attiecīgo informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), kā arī veikusi konsultācijas ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību (LDzSA). Pirmajā posmā, (2021.gada septembrī – oktobrī), izvērtējot darbinieku darba sniegumu un konsultējoties ar arodbiedrību, plānots pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 200 darbiniekiem no, galvenokārt, administrācijas un atbalsta personāla, savukārt informāciju par otrajā posmā atbrīvojamiem orientējoši 500 ražošanas darbiniekiem LDz iesniegs NVA šā gada septembrī pēc turpmākām konsultācijām ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un LDzSA.

Valsts dzelzceļa administrācija ir sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS «Latvijas dzelzceļš» «par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes, kas tai nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot tranzīta koridoru», liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pievienots «Latvijas dzelzceļa» komentārs pēdējās četrās rindkopās

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā varot sasniegt 14 000 EUR.

Saskaņā ar paziņojumu VAS «Latvijas dzelzceļš» esot «atkārtoti ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS «Latvijas dzelzceļš» plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus».

Lai veicinātu ilgtspējīgu, esošajai situācijai atbilstošu un efektīvu darba vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” izvērtē iespēju centrālajam birojam pārcelties uz citām darba telpām, un ir izsludinājis konkursu par biroja telpu nomu Rīgā.

“VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācija šobrīd strādā vairākās ēkās netālu no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, un galvenā no tām - centrālā biroja ēka Gogoļa ielā 3 ir celta 1914.gadā. Šī ēka ir bijusi dzelzceļu administrācijas mājvieta jau vairāk nekā 100 gadus, un šajā laikā būtiski ir mainījušās gan dzelzceļa tehnoloģijas un cilvēku darbaspēka loma dzelzceļa darbības nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu priekšstats par mūsdienīgām un efektivitāti veicinošām biroju telpām,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Esošo LDz administrācijas ēku Gogoļa ielā 3, Turgeņeva ielā 14 un Turgeņeva ielā 21 un citviet kopējā lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir ap 38 m2, un biroja platība – 25 m2 , kas būtiski pārsniedz efektīvai darbībai nepieciešamo biroja platību uz vienu darbinieku. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī attālinātā darba radīto ietekmi, ir pieņemts lēmums izvērtēt iespējas iznomāt jaunas, salīdzinoši nelielas, uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākas un mūsdienīgi aprīkotas centrālās administrācijas telpas,” turpina M.Kleinbergs.

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Otro gadu Bebru mājās Grobiņas novada Dubeņos mellenes audzē bijušais jūrnieks Aldis Ķeiris ar sievu Elvitu. Tas ir tikai sākums, abi atzīst, jo ir paredzēti Napoleona cienīgi plāni, trešdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Dzimtas mājās, kurās agrāk atradusies Dubeņu pienotava, liepājnieki iekopuši zemes stūrīti ar sešu šķirņu dažādiem melleņu stādiem.

To paredzēts ar katru gadu paplašināt, cik varēs finansiāli atļauties, piepērkot par aptuveni 50 stādiem.

Melleņu krūmiņi iepirkti no Latvijas stādaudzētavām Pūrē, Talsos un Jelgavā. Nākamos stādus audzētāji cer pavairot pašu spēkiem, jo atzīst, ka divgadīgs melleņu krūms maksā ap 15 eiro. Mazos dabūjuši, kā paši saka, par blatu, jo pieteikušies laicīgi, un tad viens stāds izmaksājis 7 eiro. Ogu audzēšanas prasmes A. Ķeiris apguvis pašmācības ceļā. Abi ar sievu gājuši uz izstādēm, iepazinušies ar lielajiem audzētājiem. Kādam no viņiem bijis aptuveni 40 hektāru liels melleņu lauks. Kurzemē lielākie audzētāji ir Talsos, bet pārsvarā audzē mazdārziņos pa dažiem krūmiem. Citiem ieaug, citiem neieaug un atmet ar roku. Pašiem arī daži krūmi neieauga, pastāsta A. Ķeiris.

SIA Getliņi Eko izsludinājusi konkursu par siltumnīca dārzeņu audzēšanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 11.maijam.

Kā skaidro Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova, šis ir atkārtoti izsludināts iepirkums, pirmo kompānija izsludinājusi februāra vidū, bet iepirkums tika pārtraukts, jo radās nepieciešamība precizēt iepirkuma dokumentāciju, kura potenciālajiem iepirkuma dalībniekiem ir būtiska piedāvājuma sagatavošanai. Tādēļ lemts par labu iepirkuma pārtraukšanai un precīzākas informācijas sagatavošanai, nevis iepirkuma pagarināšanai,un tagad konkurss izsludināts no jauna.

Plānotā siltumnīca ir iecerēta kā dārzeņu, konkrētāk gurķu, audzēšanas vieta. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā. Tiks turpināta arī tomātu audzēšanā esošajās siltumnīcās. Plānots, ka jaunajā siltumnīcā tiks investēti līdz 3,8 miljoni eiro bez PVN (aptuveni 4,5 miljoni eiro ar PVN), viņa uzsver. .

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) atlaidīs 298 dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanā nodarbinātos darbiniekus, informē LDz.

Uzņēmums skaidro, ka pēdējo gadu laikā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būtisku uzmanību pievērš LDz pamatdarbības efektivitātes veicināšanai, pastāvīgi pārskatot un pilnveidojot VAS "Latvijas dzelzceļš" un visa "Latvijas dzelzceļš" koncerna tehnoloģiskos un administratīvos procesus, rodot risinājumus, kā uzņēmumam strādāt maksimāli efektīvi.

LDz pārvaldībā ir plašs nekustamā īpašuma - ēku un būvju - portfelis, kā arī stacijas un pieturas punkti visā Latvijā, kurās visa gada garumā ir kvalitatīvi jāuzkopj pasažieru platformas un tām pieguļošās teritorijas.

Lai efektivizētu LDz darbību, ir veikts dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanas procesa izvērtējums, analizējot izmaksu efektivitāti gan līdzšinējā modelī, kad dzelzceļa infrastruktūras telpu un dzelzceļa pasažieru platformu uzkopšanu veic LDz darbinieki, gan izvērtējot iespēju šos darbus nodot ārpakalpojumā, kā arī 2024.gada sākumā tika izsludināts attiecīgs publiskais iepirkums.

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Garneļu audzētājs FishBode (zīmols Mere Shrimp Farms) plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro Klusā okeāna garneļu audzēšanas ražotnes būvniecībā, kā arī tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Hmeļņickis.

Viņš sacīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot divās kārtās. Pirmās kārtas laikā kompānija plāno izveidot garneļu māju ar vienu moduli, bet otrajā kārtā plānots pievienot vēl divus moduļus. Projekta pirmo kārtu iecerēts īstenot līdz 2017.gada 30.septembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada vidum. Abu projektu laikā kopumā kompānija plāno garneļu audzēšanas apmērus palielināt līdz 100 tonnām gadā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā minēts, ka FishBode plāno ieguldīt 1,03 miljonus eiro tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā garneļu audzēšanai, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Šī ir investīciju projekta otrā kārta. Interesenti konkursā var pieteikties līdz 2016.gada 14.decembrim.

Sešus gadus ziemas ķiploku audzēšanai pievērsies Jānis Bambulis Trapenes pagasta piemājas saimniecībā Birzkalni. Viņš atzīst, ka audzēt ķiplokus nav nemaz tik viegli, jo tas ir smags roku darbs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Birzkalnos saimnieko visa ģimene – Jānis ar sievu Lieni, meita Estere (7 gadi) un dēls Roberts (2 gadi), daudz palīdz arī Jāņa mamma Maija. J.Bambulis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļā par ugunsdzēsēju glābēju, ir arī Latvijas Amatniecības kameras biedrs, J.Bambulim ir krāšņu podnieka amata zeļļa diploms. Viņš nenoliedz – darba visur ir ļoti daudz, tādēļ saimniecībai laika atliek maz. «Mums ir lauku māja, zeme. Ja ir zeme, tā ir jāapstrādā – pirms sešiem gadiem radās iecere par ziemas ķiploku audzēšanu. Šogad sieva pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsāka darbu skolā un nu arī viņai atliek mazāk laika saimniecībai. Arī mana mamma strādā algotu darbu, bet tāpat brauc uz saimniecību palīgā – gan ravē ķiplokus, gan palīdz pie audzēšanas un novākšanas. Viņa mums ir ļoti liels atbalsts,» saka J.Bambulis. Savam priekam un vajadzībām saimniecībā audzē arī dažādus putnus – vistas, pērļu vistiņas, tītarus, kopā ir simts putnu saime.