Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.
«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.
Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.
Kaņepes saimniecībā audzē, izmantojot bioloģiskās metodes, kas nozīmē, ka netiek izmantoti ne mākslīgie minerālmēsli, ne pesticīdi vai herbicīdi, tāpēc ikdienā jārēķinās ar nopietnu cīniņu ar nezālēm, tāpat ir gana sarežģīti sagādāt visas augiem nepieciešamās barības vielas.
Kaņepes Ingus audzē trešo gadu, tomēr uzsver, ka viņa senči jau vairāku gadsimtu garumā bijuši zemnieki un audzējuši gan linus, kaņepes, gan arī citus kultūraugus – auzas, kviešus, rudzus.
No kaņepju sēkliņām saimnieks ražo dažādus produktus, tādus kā eļļu, sviestu, pesto, kaņepju šokolādi un cepumus, kaņepju proteīnu u.c., būtiski, ka tajos netiek izmantots sāls un citi konservanti.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 4.augusta, laikrakstā Zemgales Ziņas.