Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kas cīņai ar koronavīrusa izplatību ir apturējusi interaktīvo licencēto azartspēļu darbību un tādējādi arī šīs jomas atbalstu sportistiem.
Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra atzīst, ka uzņēmuma akcionāri neizprot Latvijas valdības lēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kurās ir ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, ir slēgtas virszemes spēļu zāles, bet nav slēgtas interaktīvās spēļu vietnes, kurās nav iespēju inficēt citus spēlētājus. "Baltkrievijā līdz šim bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz studiju apmeklējumiem, taču nekādu ierobežojumu biznesam nebija, tur tiek izspēlēts Baltkrievijas hokeja čempionāta fināls, notiek futbola virslīgas spēles," situāciju tepat līdzās esošajā kaimiņvalstī, kura nav ES dalībvalsts, raksturo D. Niedra. Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav apturēti sporta pasākumi. "Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi attiecībā uz interaktīvo spēļu licencēšanu, taču Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā tās ir atļautas arī koronavīrusa izplatības apturēšanas laikā," uz turīgāko Skandināvijas valstu pieredzi norāda D. Niedra.
LASI ARĪ: Valdība iedzīs uzņēmējus pelēkajā zonā
Investori prasīs kompensāciju
Latvijas lēmums par interaktīvo azartspēļu vietņu slēgšanu ārkārtas situācijas laikā ir raisījis atbildes reakciju un Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība ir vērsusies Finanšu ministrijā ar vēstuli, kurā norādīts uz iespējamām sekām - prasību pret Latvijas valsti vismaz 160 milj. eiro apmērā. "Visi lielākie nozares uzņēmumi ir ar ārvalstu kapitālu, to māteskompānijas ir lieli holdingi un to akcijas tiek kotētas biržās. Akcionāri vēlēsies aizstāvēt savas intereses un arī prasījumu kopējā summa var būt pat lielāka," norāda D. Niedra. Viņš atzīst, ka šādas pretenzijas netiek izvirzītas pret Latvijas dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīm, kur, tāpat kā citās valstīs, ir liegtas virszemes spēļu zāles un kazino.
Pārskata budžetu
"Pašlaik esam sākuši pārskatīt savu 2020. gada iepriekš apstiprināto budžetu, turklāt ne tikai tāpēc, ka Latvijas valsts ir liegusi strādāt, bet arī tāpēc, ka visa veida sporta pasākumi ir atcelti ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, taču sporta derības ir viens no būtiskākajiem ienākumiem kompānijas budžetā," stāsta D. Niedra. Viņš norāda, ka tieši sporta derību segmentā SIA "Optibet" Latvijā aizņem apmēram 70% visa tirgus. "Licences darbības apturēšana un sporta neesamība ne tikai būtiski samazina uzņēmuma ieņēmumus, bet arī samaksāto nodokļu apmēru," tā D. Niedra. SIA "Optibet" 2018. gadā nodokļos Latvijas valstij samaksājis 4,8 milj. eiro un nodarbinājis 117 darbiniekus. "Pašlaik uzņēmuma darbība ir paralizēta, darbiniekiem maksājam algu un gaidām valdības rīcību, jo nav skaidrs, kā Latvijas valsts plāno kompensēt piespiedu dīkstāvi un izdevumus, kas tās rezultātā radušies," norāda D. Niedra. Viņš cer, ka uzņēmums varētu prasīt dīkstāves pabalstu izmaksu saviem darbiniekiem.
Iegūst darboņi no ēnas
Slēdzot visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tiek radīta iespēja izvērsties nelegālajiem azartspēļu organizatoriem. "Tas atkarīgs no laika, cik ilgi spēkā būs attiecīgs lēmums, bet nenoliedzami, ka šajā situācijā tie, kuri strādā bez licences un nelegāli, situāciju var izmantot savā labā," tā D. Niedra. Viņš atgādina, ka tukšums nekad nepastāv un brīvo vietu ieņem kāds cits: "Tiklīdz "melnie" operatori sapratīs, ka šeit ir nauda un cilvēki, kuri gatavi spēlēt, tā viņi būs klāt un piedāvās savus pakalpojumus. Īstermiņā šādi darboņi var ļoti ātri iegūt 50% no tā, kas bija legālajā segmentā, kas pašlaik ar valdības lēmumu ir slēgts," skaidro D. Niedra. Viņš atzīst - ja interaktīvo spēļu liegums saglabāsies vairākus mēnešus, tad "melnie" un "pelēkie" operatori savā pārziņā iegūs jau ap 70% no spēlētājiem, kuri spēlēja pie Latvijā licencētajiem uzņēmumiem.
Nozares eksperte no Zviedrijas Anna Sofie Olsona, norāda, ka no valsts puses ir būtiski ieviest sabalansētu regulējumu, kas nodrošinātu kontroli un ierobežojumus, vienlaicīgi nepadarot licencēto operatoru piedāvājumu nekonkurētspējīgu. Pretējā gadījumā spēlētāji arvien vairāk izvēlas izmantot nelegālo azartspēļu operatoru vietnes. Savukārt nelegālās vietnes neievēro konkrēto valstu normatīvos regulējumus, kā arī nav ieinteresēti ieguldīt atbildīgās spēles rīkos, tāpēc spēlētāji tajās netiek pasargāti. Turklāt nelegālās vietnes ir relatīvi viegli pieejamas un tās var izmantot arī tie cilvēki, kas ir sevi ievietojuši Pašatteikušos personu reģistrā.
Reģistrs bēz jēgas
Kopš 2020. gada Latvijā ir ieviests tā dēvētais pašatteikušos spēlētāju reģistrs, kurā patlaban ir reģistrējušies 6 700 cilvēku. Taču līdz ar legālo spēļu liegumu arī šim pasākumam ir pārvilkta svītra. "Šāda reģistra ideja Latvijā tika importēta no Zviedrijas, kur tas strādā jau kopš 2019. gada un sevi ir pierādījis. Turklāt tādējādi no azartspēlēm atkarīgajiem cilvēkiem netika ļauts spēlēt nevienā legālā uzņēmumā, nevis kā agrāk - mēs pie sevis nelaidām, bet viņi gāja pie konkurentiem un problēma nekur nepazuda," stāsta D. Niedra. Viņš atzīst, ka ēnu ekonomikas azartspēļu darboņi neņems vērā šī pašatteikušos spēlētāju reģistra datus. Kopumā pēc aptuvenām aplēsēm Latvijā varot būt līdz 16 000 cilvēku, kuriem varētu būt kāda azartspēļu atkarība un kuri varētu paši sevi iekļaut pašatteikušos spēlētāju reģistrā. Pēc šāda Latvijas parlamenta lēmuma nelicencētie azartspēļu operatori sāks masīvas reklāmas kampaņas, piesaistot spēlētājus no Latvijas. Spēlētājus, kuri būs aizgājuši uz nelegālajām vietnēm, būs grūti vai pat neiespējami atgriezt pie legālajiem operatoriem.
Nelegālo online vietņu spektrs ir plašs - no citās Eiropas valstīs reģistrētiem lieliem uzņēmumiem, līdz Kirasao salā reģistrētiem un de facto bez jebkādas uzraudzības esošiem Austrumu kaimiņvalstu darboņiem.
"Tiešsaistes režīmā būs grūti spēlēt Igaunijas vai Lietuvas interaktīvo spēļu vietnēs, bet tās jau var spēlēt daudzās valstu vietnēs, kurās šādas iespējas spēlētājiem no Latvijas jau ir daudz lielākas," uz jautājumu, vai kaimiņvalstu interaktīvo spēļu organizatori varēs iegūt spēlētājus no Latvija"s, norāda atbild D. Niedra. Viņš gan cer, ka politiķi apzināsies visus riskus un iespējas, un arī pieņems attiecīgus lēmumus, tostarp koriģējot jau iepriekš nolemto.