Neraugoties uz dienas laikrakstu kopējo patēriņa kritumu un to, ka Dienas bizness (Db) vasarā iznāca tikai 3 reizes nedēļā, Db izdevumiem pieaug lasītāju auditorija līdz 77 tūkst. cilvēku.

Par to liecina TNS Latvia veiktais preses auditorijas pētījums Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Vasara 2009. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (42 %), nedēļas žurnāliem (40 %) un mēneša žurnāliem (40 %). Dienas laikrakstu patēriņš vasaras periodā ir bijis par 3 % mazāks nekā 2009. gada pavasara periodā. Kritums dienas laikrakstu patēriņā skaidrojams ar atsevišķu šīs kategorijas izdevumu vasaras brīvdienām, kas lielāku ietekmi ir atstājušas tieši uz Rīgā dzīvojošiem lasītājiem, tomēr Db maksimālā auditorija ir augusi. Db vidējā auditorija sasniegusi 53 tūkst. šajā laika periodā, kas ir jo zīmīgi, jo vasarā, kad parasti novērojams auditorijas kritums, Db uzrāda pat lielāku auditorijas īpatsvaru nekā 2007. gada rudens sezonā, savukārt maksimālā auditorija, ieskaitot visus pielikumus, Db sasniegusi 77 tūkst.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē strauji pieaug izmaksas, kuras nav iespējams nekavējoties iekļaut cenā, bet no otras puses sarūk iedzīvotāju skaits, tātad potenciālo lasītāju skaits latviešu valodā.

Papildu efektu rada inflācija, kuras uzaudzētās energoresursu un pārtikas cenas mazina lasītāju iespējas iegādāties kvalitatīvus izdevumus.

Tādu ainu rāda preses izdevēji. Vēl vairāk - pašreizējos neskaidrības apstākļos neesot iespējamas nākotnes prognozes. Šādas atziņas tiek pamatotas ne tikai ar neprognozējamo cenu pieauguma līmeni nākamajā apkures sezonā, bet arī ar valsts politiku attiecībā uz masu medijiem, kur būtiska ir ne tikai valsts atbalsta instrumentu esamība, bet arī nodokļu piemērošana žurnālistu atlīdzībām. Vienlaikus dzirdamas atziņas, ka spēlītes masu mediju segmentā ir bīstamas, jo vietējo masu mediju vietā varot ienākt propagandas līdzekļi.

Vairums Latvijas iedzīvotāju kaut reizi atteikušies no pirkuma, ja nav bijis iespējas norēķināties ar karti, liecina jaunākais AS Swedbank pētījums.

Līdz ar to, pieaugot sabiedrības pieprasījumam pēc iespējas veikt norēķinus elektroniski, Swedbank izveidojusi mazajiem uzņēmējiem piemērotu inovatīvu produktu – karšu lasītāju viedtālruņiem, kas dos iespēju veikt elektroniskos norēķinus jebkurā vietā un laikā, kas īpaši svarīgi amatniekiem, sezonālo produktu tirgotājiem, izbraukuma tirdzniecības uzņēmumiem.

Iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka 66% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar gadījumiem, kad elektronisko norēķinu trūkums viņiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma veikšanas.

«Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī sabiedrības paradumi un uzvedības modeļi. To apliecina gan bankas veiktā sabiedriskās domas izpēte, gan arī skaitļi. Piemēram, šobrīd jaunākajam maksājumu kartes īpašniekam ir seši, bet vecākajam – 105 gadi. Vienlaikus 72% iedzīvotāju atzīst, ka visbiežāk norēķinās ar karti, kā galveno priekšrocību atzīstot ērtumu un drošību. Tas tikai vēlreiz apstiprina, ka elektroniskie norēķini pārliecinoši kļūst par dominējošo maksājumu formu faktiski visās sabiedrības grupās,» uzsver Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Pavasarī laikraksta Dienas Bizness maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkstošus lasītāju.

Šie dati aprēķināti laikrakstam bez pielikumiem. Pieskaitot Db nedēļas nogales izdevuma Numurs un pielikuma Saldo lasītāju skaitu, auditorija sasniedz pat 74 tūkst. lasītāju.

Db vidējā auditorija pavasarī ir 42 tūkst. lasītāju, kas ir par 8 tūkst. vairāk nekā ziemas periodā, bet maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkst., kas ir par 9 tūkst. vairāk nekā ziemā, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia preses auditorijas pētījums «Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Pavasaris 2009».

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā turpinās BMW uzvaras gājiens. Zīmols pirmo vietu ieguvis trešo gadu pēc kārtas, teikts Dienas Biznesa izdotajā Auto žurnālā, kas ceturtdien, 21.aprīlī, tika prezentēts Auto nozares forumā.

Gluži tāpat kā pirms gada Dienas Biznesa lasītāju mīlētāko auto zīmolu pirmais piecinieks ir palicis akurāt tāds pats, ja vien neskaita Mercedes Benz rokādi – lēcienu no 5. uz 3. vietu, attiecīgi pastumjot par pozīciju zemāk pērnā gada balsojumā 3. un 4. vietu ieguvušos Volvo un Volkswagen.

Mazliet izbrīna Ford lejupslīde, jo Latvijas tirgū šis demokrātiskais zīmols gozējas vidusmēra autobraucēju popularitātes saulītē jau no tālā 90. gadu sākuma, kad Latvijas autobraucēju sirdis sāka iekarot pirmie tolaik vēl mazlietotie Granada, Fiesta, Sierra, Scorpio u.c. modeļi.

Nevar nepamanīt Land Rover, Jeep, Bentley un Porsche pamatīgo kāpienu pa popularitātes trepēm.

Zaudējumus nesošo konservatīvo laikrakstu The Washington Times, kas atlaida vairāk nekā 40% no saviem darbiniekiem un kuram tagad draud slēgšana, varētu atpirkt Suns Ming Mūns (Sun Myung Moon). Tas notiktu četrus gadus pēc tam, kad viņš laikrakstu atdeva savam dēlam, vēsta brandrepublic.com.

S. M. Mūns, kurš ir arī reliģiskās kustības Unifikācijas Baznīca dibinātājs, esot ar mieru tērēt miljoniem dolāru, lai atkal pārņemtu laikrakstu savā kontrolē.

Laikrakstu pašlaik vada viņa vecākais dēls Prestons Mūns (Preston Moon), kurš 1982.gadā dibināto laikrakstu draudējis slēgt.

Informācijas avoti laikrakstā apgalvojuši, ka 90 gadus vecais S. M. Mūns kontaktējies ar Dongu Mūnu Džo (Dong Moon Joo), bijušo Washington Times priekšsēdētāju, kurš amatu atstāja pagājušajā gadā, sakarā ar iespēju viņam atkal vadīt laikrakstu. D. M. Džo amatu atstāt esot licis P. Mūns.

Kā vēsta medijs, neskaidrība par Washington Times nākotni seko gadam, kad tika atlaisti darbinieki un samazinājās laikraksta tirāža. Laikraksta ziņu nodaļas darbinieku skaits ir samazinājies no 225 2002.gadā līdz aptuveni 70 cilvēkiem šobrīd.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Noskaidrots Latvijas interneta blogu top desmitnieks, un pirmajā vietā ar 16,6 tūkstošiem lasītāju ierindojies iinuu.lv, liecina interneta izpētes uzņēmuma Gemius publicētā informācija. Otrajā vietā ierindojas tehnoloģiju blogs krizdabz.lv, bet trešajā - kakao.lv.

Blogu topa līderi - blogu iinuu.lv - novembrī apmeklējuši 1,32 % no visas Latvijas interneta auditorijas, un tas ir labākais rezultāts to blogu vidū, kas novembrī piedalījās blogu topa mērījumos, norāda Gemius.

Reālo apmeklētāju skaits audzis arī aprīlī veidotā Gemius blogu topa uzvarētāja Kristapa Skuteļa blogam krizdabz.lv - tam lietotāju skaits audzis par nepilniem trīs tūkstošiem, novembrī sasniedzot 12 tūkst. Par 2,5 tūkst. lietotāju augusi šī paša autora bloga androids.lv auditorija, novembrī sasniedzot 6,5 tūkst. Tehnoloģiju blogu popularitāti apstiprina ne tikai tas, ka pieaudzis to apmekletāju skaits, bet arī tas, ka teju pusē no populārākajiem blogiem pārstāvēta jaunāko tehnoloģiju tematika.

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.

Šā gada rudenī nedaudz pieaudzis laikrakstu lasīšanas apmērs, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese dati par 2012. gada rudens periodu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 90% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tikpat daudz, cik vasarā. Rudens pētījumā tika apkopota informācija par 223 drukāto preses izdevumu auditoriju.

Rudenī pēdējo septiņu dienu laikā kādu Latvijā izdotu preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt 55% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 36% aptaujātajā vecuma grupā – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

Šodien Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā '2014 tika atklāta Dienas Biznesa lasītāju visvairāk mīlētā auto marka. Par tādu mūsu lasītāji atzinuši BMW.

Atgādinām, ka Dienas Biznesa organizētā lasītāju aptauja norisinājās no 17. marta līdz 4. aprīlim. Kopumā nobalsot varēja par 37 auto zīmoliem ar sociālo tīklu Draugiem, Facebook un Twitter starpniecību.

Uzvarētājs pie sava titula tika ļoti sīvā cīņā, tuvākos sekotājus apsteidzot ar pavisam niecīgu balsu pārsvaru. Par lielo konkurenci liecina arī fakts, ka otrās vietas pjedestāla pakāpienu ar pilnīgi vienādu balsu skaitu dala veseli trīs auto zīmoli, un tikai nieka pussolīti no viņiem atpaliek trešās vietas biznesa auto zīmols.

Jāpiebilst, ka iecienītāko biznesa auto TOP reizē ir gan likumsakarīgs, gan arī sagādā ne vienu vien pārsteigumu, piedevām mazliet negaidīti rezultāti būs vērojami pat pirmajā trijniekā. Tāpat izbrīna, ka ārpus TOP 10 šogad palicis dažs spēcīgs un labi pazīstams zīmols, kas mūsu platuma grādos tradicionāli tiek asociēts tieši kā biznesa klases auto.

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

Šī gada oktobrī ASV interneta kompānija Amazon nāks klajā ar jaunu Kindle e-grāmatu lasītāju un planšetdatoru, kurš, kā uzskata daudzi analītiķi, ir viens no retajiem, kas spēs nopietni izaicināt Apple iPad, vēsta The Telegraph.

Jaunais Amazon planšetdators, visticamāk, izmantos Google Android operētājsistēmu. Tam būšot deviņu collu plats pieskārienjūtīgs ekrāns, bet atšķirībā no lielā vairuma nebūs kameras, liecina Wall Street Journal rīcībā esošā informācija.

Planšetdatora dizainu izstrādājot kāda cita kompānija, tomēr Amazon plāno jau nākamgad laist klajā planšetdatorus ar personīgi izstrādātu dizainu.

Savukārt Kindle jaunākajai versijai būs pieskārienjūtīgs ekrāns. Amazon ir pārliecināta, ka tās planšetdators neaizstās populāro e-grāmatu lasītāju.

Iepriekš jau e-grāmatu lasītāju ar pieskārienjūtīgu ekrānu bija izstrādājuši Amazon konkurenti Barnes & Noble, kura ražotais Nook Simple Touch tika laists klajā jau šī gada 25. maijā.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Huawei apsteidz konkurentus, iestrādājot Mate 20 Pro ekrānā pirkstu nospiedumu lasītāju un iespēju bez vadiem no telefona lādēt citas ierīces

Reizēm ir labāk neko nesasolīt un tad pamatīgi pārsteigt – tādas pārdomas bija, oktobrī skatoties Huawei jaunākā flagmaņa Mate 20 Pro prezentāciju. Visu vasaru plūda baumas, ka jaunajam iPhone būs ekrānā iestrādāts pirkstu nospiedumu lasītājs, taču rudenī izrādījās, ka Touch ID vispār ir izņemts no telefona. Tikmēr ķīnieši bez liekas ažiotāžas pirmie iemontēja šādu lasītāju sava flagmaņa ekrānā.

Atbrīvošanās no fiziska pirkstu nospiedumu lasītāja atraisījusi Huawei dizaineriem rokas maksimāli simetriska telefona izveidē. Ja vien aizmugurē nebūtu iestrādāts prāvs četrstūris, kurā pa pāriem izvietotas trīs fotokameras lēcas un zibspuldze, Mate 20 Pro no abām pusēm izskatītos vienāds.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.