Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Trešdien, 19. maijā, izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija rīko ikgadējo auto forumu “AUTO 2021”, kurā nozares profesionāļi diskutēs par būtiskiem nozares izaicinājumiem un to ietekmi uz Latvijas tirgu.

Eiropa mērķtiecīgi dodas zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus “Klimata plāna 2030” ietvaros, aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ir ne mazums.

Dienas Biznesa un Auto asociācijas ikgadēji rīkotais forums “AUTO 2021” šogad rosinās paskatīties uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē. Vai spēsim tikt līdzi dinamikai?

Arī šogad moderatoru lomās iejutīsies Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un pazīstamais auto žurnālists, ceļu satiksmes eksperts un TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots (TV ZEBRA. ĀTRUMACILTS. RADIO SWH).

Lietuvas auto koplietošanas uzņēmuma CityBee autoparkā šobrīd ir 700 mašīnu, un līdz gada beigām to plānots palielināt līdz 1000 auto

Biznesu kompānija sāka 2013. gadā ar 50 auto. Šobrīd tai ir vairāk nekā 150 tūkstoši reģistrētu lietotāju. «Šis skaitlis varbūt nav liels, salīdzinot ar tādu valstu tirgu kā Vācija, Francija, Lielbritānija, taču tas ir aptuveni 8% no urbānā transporta Lietuvā, kas ir diezgan daudz,» laikrakstam Dienas Bizness saka Luks Īla (Lukas Yla), CityBee (UAB Prime Leasing) vadītājs. Katru mēnesi par 5 līdz 7% pieaug lietotāju veikto braucienu skaits un apgrozījums. «Esam labā formā,» viņš norāda, bet konkrētu apgrozījumu neatklāj. Jūnijā CityBee notika 130 tūkstoši braucienu, un lielākā daļa no tiem ir īsi, līdz 30 minūtēm.

Lietuvu uzņēmums redz kā savu smilšukasti, kur testēt tehnoloģiju. Kompānija vairākkārt ir mainījusi biznesa modeli un attīstījusi pakalpojumu. Sākumā mašīna bija jānogādā turpat, kur tā tika paņemta, vēlāk to varēja atstāt citās noteiktās vietās, bet tagad auto var atstāt teju jebkur. «Visu laiku testējam jaunus pakalpojumus. Protams, mums ir attīstības plāni. Rudenī plānojam ieiet jaunā tirgū,» atklāj L. Īla.

«Eiropā nav veltīts pietiekami daudz pūļu automašīnu otro un trešo īpašnieku apkalpošanai,» spriež Bakingemas universitātes Auto industrijas menedž- menta centra emeritētais profesors Pīters Kuks. kurš ceturtdien, 24. aprīlī, viesosies Dienas Biznesa rīkotajā auto nozares forumā.

Spriežot pēc auto zādzībām Latvijā, lietoto auto tirgus ir ļoti aktuāls. Kā salīdzinoši klājas Eiropas lietoto un jauno automašīnu tirgiem?

Pēdējos dažos gados jauno auto tirgū visā Eiropā ir liels kritums. Pamazām šī joma atgūstas, tomēr vēl nav zināms, kad jauno auto tirgus būs agrākajās pozīcijās, un man arī nav pārliecības, cik sekmīga būs mūsu ekonomikas atlabšana. Pagaidām ir skaidrs, ka jauno auto tirgū turpmāk būs zemākas cenas nekā iepriekš.

Problēma lietoto auto tirgū ir tāda, ka daudzas jaunās mašīnas, kam vēsturiski vajadzēja tikt pārdotām, nav pārdotas, un tas nozīmē, ka tās pēc kāda laika arī nenonāk lietoto auto tirgū, tāpēc tajā rodas zināms iztrūkums. Tas jau ir jūtams Lielbritānijā un citās zemēs.

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vienlaikus viņš norāda, ka auto segmentā ir arī jomas, kuras šo 30 gadu laikā tā arī nav piedzīvojušas pārmaiņas. Tostarp pelēko un melno autoservisu (labotavu) joprojām ir daudz vairāk nekā oficiālo auto dīleru licencēto autoservisu.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā Covid-19 radītā situācija auto industrijā?

Savdabīga. Daļai turīgāku cilvēku, kuri nevarēja īstenot savus iecerēto ceļojumu plānus, ir naudas uzkrājumi, kuri tiek tērēti ne tikai nekustamā īpašuma remontiem, renovācijai, bet arī nedaudz atliktu auto remontu veikšanai. Tādējādi darba apjoms auto tehniskajām apkopēm un remontiem pat ir palielinājies. Ir arī otra puse, proti, Covid-19 pandēmijas ietekmē auto ražošanas konveijeri daudzās rūpnīcās pirmo reizi daudzu desmitu gadu laikā apstājās. Iemesli šim faktam ir vairāki. Vispirms – tika pārrautas komplektējošo detaļu piegādes. Piemēram, auto ražošanai ir nepieciešamas mikroshēmas, bet to ražotāji nespēja tās piegādāt, tādēļ bija auto, kuriem nav attiecīgo mikroshēmu, un tos nevar pārdot, pat ja ir pircēji. Ļoti pamatīgu triecienu auto ražotājiem izraisīja ugunsgrēks Renesas Electronics ražotnē, kas nodrošināja tā dēvētās drošības sistēmu mikroshēmu piegādes, pēc ugunsnelaimes to piegāžu apjoms sarucis vairāk nekā 10 reizes. Un vēl metāla, plastmasas cenu pieaugums būtībā ir piespiedis ražotāju paaugstināt savu izstrādājumu cenas, kas, protams, ir redzams arī autosalonos. Cik ilgi šāda situācija turpināsies, pašlaik ir grūti prognozēt. Bet ir skaidrs, ka no tās auto tirdzniecības biznesa romantikas, kāda bija pirms 25–30 gadiem, nekas nav palicis pāri un arī auto tirgotāju peļņa ir būtiski sarukusi – ir maza rentabilitāte. Būtībā nauda jāpelna vēl ar kaut ko citu, nevis tikai ar auto tirdzniecību. Ne jau velti nevienu no auto tirgotājiem nevar atrast Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktors Ivars Norvelis. «Latvijā esam vienīgie un oficiālie izplatītāji BMW automobiļiem un motocikliem, MINI, savukārt Alpina zīmolu pārstāvam visā Baltijā. Mēs ceram, ka šā gada marta beigās, aprīļa sākumā noslēgsies mūsu salona rekonstrukcija un klientus varēsim uzņemt jaunās telpās,» stāsta I. Norvelis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani patiesi aizrauj auto industrija un tās iespējas. Auto pats par sevi ir salīdzinoši neliels priekšmets, kas sevī koncentrē ļoti daudz - cilvēka tehnoloģisko izdomu un sasniegumus, stilu un dizainu, fokusu uz detaļām. Vienlaikus gan auto nozarē kā tādā, gan premium klases auto segmentā konkurence ir pietiekami asa, reizēm pat pašiem ar sevi, lai aizvien būtu jādomā par to, kā mainīties, kā uzlabot piedāvājumu, servisu, kā sasniegt klientu labāk.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Mobilitāte ir svarīga ikvienam uzņēmumam, lai tiktos ar sadarbības partneriem un klientiem. Tiesa, lielu daļu jautājumus aizvadīto pāris gadu laikā esam iemācījušies risināt attālināti, tomēr būtiskākos jautājumus joprojām risinām klātienē.

Tie ir gadījumi, kad ir nepieciešams sajust sarunu partnera ķermeņa valodu un redzēt acu skatienu. Tieši šie, it kā sīkumi, var izšķirt potenciālā darījuma likteni ar izrietošajām sekām. Mobilitātes nodrošināšanai biznesa vajadzībām, ja par tādu vien neuzskatām pārvietošanos ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem un elektroskūteriem, ir nepieciešama automašīna. To biznesa un privātajām vajadzībām var nodrošināt pat vairākos veidos, bet katram risinājumam ir savas nianses. Aplūkosim šīs iespējas.

Auto iegāde par uzņēmuma pašu līdzekļiem

Kā plusus automašīnas iegādei uzņēmuma vajadzībām varam minēt to, ka ar automašīnu, kas ir uzņēmuma īpašumā, iespējams darīt visu, ko vēlamies. Otrkārt, tas ir aktīvs bilancē. No otras puses, uzņēmums ir atbildīgs par automašīnas apkopi un remontu. Tas ir ieguldījums, kas saista kapitālu. Uzņēmuma auto parks paliek mazāk pielāgojams, jo pirktas automašīnas uz dažu dienu vai nedēļu periodu nav iespējams samainīt. Jebkurai automašīnai pēc tās nonākšanas apritē atšķirībā, piemēram, no būvēm strauji samazinās vērtība. Iegādājoties automašīnu, jāņem vērā neparedzētas izmaksas, piemēram, apkopes un remonta izdevumiem, kas ir mainīga vērtība, īpaši inflācijas apstākļos. Pēc zināma kalpošanas perioda uzņēmumam jāuzņemas rūpes par automašīnas pārdošanu.

Lietotu auto tirgū Latvijā vērojams nozīmīgs ar dīzeļdzinējiem aprīkoto automašīnu pārsvars pār benzīna dzinēju auto – tas veido teju 85% no visiem pārdotajiem lietotiem automobiļiem mūsu tirgū.

Kaut arī par dīzeļdzinēju nākotnes perspektīvām pasaulē tiek aizvien aktīvāk diskutēts, eksperti uzskata, ka tuvākajā laikā pieprasījuma tendences aizvien būs par labu tiem, ņemot vērā, ka kopumā tie autoīpašniekam nodrošina zemākas kopējās ekspluatācijas izmaksas. Papildu tam dīzelis arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Dīzeļu attīstībā un uzlabošanā ir ieguldīts ievērojams izpētes darbs, un šodien tirgū pieejamie jaunie produkti ir arvien konkurētspējīgāki, videi draudzīgāki, acīmredzami graujot mītus, kas apvijuši šo tehnoloģiju iepriekš.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Veicinot Latvijas auto nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Auto asociāciju un Statoil Fuel & Retail Latvia 2015. gada 30. aprīlī organizē ikgadējo Auto nozares forumu 2015, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm.

Foruma ievadā tiks runāts par to, par ko raizējas un domā auto nozares dalībnieki citās pasaules valstīs. Kā tiek prognozēta auto biznesa izaugsme tuvākā gada laikā. Kuri noieta tirgi būs stratēģiski visnozīmīgākie? Tiks identificētas tendences, kas apdraud nozares attīstību ilgtermiņā un kādas aktivitātes tiek plānotas, lai stiprinātu auto biznesa konkurētspēju.

Foruma programma plānota divās tematiskās daļās: pirmā daļa – Latvijas autoparka ilgtspējīga attīstība, otrā daļa- konkurence un tās dažādie aspekti autobiznesā.

Forumā tiks prezentēts Dienas bizness izdotais žurnāls Auto 2015 un tiks nosaukts Dienas Bizness lasītāju aptaujas uzvarētājs kategorijā Visvairāk mīlētais auto zīmols.

Covid-19 pandēmijas laiks, lai arī cirtis pamatīgus robus tūrisma un izmitināšanas biznesā, kopumā bijis visnotaļ auglīgs autonomas nozarei.

2021. gadā iedzīvotāji tērējuši par 78% vairāk naudas automašīnu nomas tirgū Latvijā, liecina bankas Citadele maksājumu karšu dati.

Autonoma kā krīzes risinājums

Kā apliecina CSDD un Centrālās statistikas pārvaldes dati, privāto automašīnu iegādes šaubīgā laikā, kad nav skaidrības par ekonomiskiem notikumiem nākotnē, tiek atliktas uz vēlāku laiku. 2021. gads iezīmē Latvijā reģistrēto automašīnu skaita stabilizāciju, un varētu cerēt, ka 2022. gadā vidējais automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem pārsniegs 2021. gada līmeni pēc pamatīga krituma 2020. gadā, tomēr Krievijas agresija Ukrainā ir iezīmējusi jaunas krīzes un neziņas par nākotni ainu. Statistikas dati par reģistrētajiem auto Latvijā atrodami šī žurnāla rakstā Privātā un komerctransporta daudzums valstī samazinās. Proti, iespējams, ka automašīnu iegādes šogad līdzināsies vairāk 2020. nekā 2019. gadam un patērētāji izvēlēsies privātā auto iegādi atlikt, priekšroku dodot nomātam auto konkrētu nepieciešamību gadījumā.

Pēc vairāku Rietumeiropas valstu lēmumiem ierobežot dīzeļdzinēju auto Latvija var pārvērsties par sava veida izgāztuvi, kur šie videi nedraudzīgie spēkrati nonāks

Šis ir viens no karstākajiem tematiem auto industrijā, kas tika aktualizēts arī Dienas Biznesa, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018.

Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka «dīzelis» savā ziņā ir kritis nežēlastībā Volkswagen dīzeļgeitas dēļ, kad atklājās, ka šis uzņēmums auto ražošanas procesā izmantoja kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru, līdz ar to aktualizējās jautājums par CO2 izmešu uzskaites sistēmu un aprēķinu.

«Situācija attīstījusies tiktāl, ka «dīzeli» kā jaunu auto patērētāji Rietumeiropā vairs neizvēlas, pieprasījums samazinājies par 30%. Tā rezultātā Rietumeiropas valstis no šīm mašīnām vēlas tikt vaļā, un pirmā plūsma veidojas uz Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm. Tomēr ir jāatceras Latvijas apņemšanās līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plāni bija jāpieņem jau vakar, lai tas būtu salīdzinoši nesāpīgi izdarāms. Gadījumā, ja šie dīzeļauto no Rietumeiropas valstīm nonāks Latvijā, vides saudzēšanas ieceres tiks apgrūtinātas,» prognozē A. Kulbergs.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Franču "Renault" prot ražot mazus auto, kas ir pieprasīti visā Eiropā. "Renault Clio" ir viens no tiem. Feins auto, bet kāpēc mazi auto pie mums nav cieņā?

Jāsāk ar to, ka mazauto mūsdienās ir diezgan nosacīts apzīmējums, jo jaunākās paaudzes "Clio" ir gana liels, lai to izmantotu kā budžeta klases ģimenes auto.

Pēc būtības šodien jaunākā "Renault Clio" apkārtmēri atbilst vecāka gadagājuma "Renault Megane". Tas nekas, ka aizmugurē pieaugušiem pasažieriem vietas joprojām nav daudz, toties nodokļu apjoms, apdrošināšanas klase un vēl citi bonusi Rietumeiropietim palīdz ietaupīt, saglabājot spēju būt mobilam un pārvietoties pilsētā un ārpus tās.

Starp citu, ceļojot Itālijā, Francijā vai Spānijā, bieži vien uz koplietošanas ceļiem ir redzami "Renault Clio" izmēram līdzīgi auto, kuros pasažieri draudzīgi aizņēmuši krēslus gan priekšā, gan aizmugurē, turklāt līdz "lūpai" piestūķējuši bagāžas nodalījumu. Visi smaidīgi un nesūkstās par vietu trūkumu. Mēs Latvijā esam izlepušāki, jo kā gan izskaidrot, ka līdzīgi kā Ziemeļamerikā lielākoties pārvietojamies vienatnē vai divatā.

Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Biznesa klienti diezgan labi pazīst dažādus telemātikas risinājumus, bet SIA SizzApp vēlas šīs jomas priekšrocības piedāvāt arī privātpersonām

Iekārta un mobilā aplikācija iegūst datus no auto par to, kur tas atrodas, ar kādu ātrumu kustas, cik daudz degvielas atlicis bākā, palīdz atvērt garāžas vārtus utt. «Visu, ko spēj jaunās 2019. gada automašīnas, varam ielikt arī vecākās mašīnās. Varam padarīt auto par 10 līdz 15 gadiem jaunāku. Ja mašīnai datorā ir tādas iespējas, mēs to visu varam padarīt pieejamu telefonā,» saka Vjačeslavs Gorbačovs, SIA SizzApp dibinātājs. Viņš vairāk nekā desmit gadus ir strādājis telemātikas jomā un novērojis, ka biznesa klientiem veidotie telemātikas risinājumi privātpersonām nav pieejami. «Pie mums cilvēki brauc ar diezgan labām automašīnām, bet kāpēc gan nevarētu savienot auto ar mobilo telefonu? Tas ir iespējams, pašlaik ir dažādas iespējas ierīces savienot ar mašīnu un telefonu. Principā vajadzēja vien izgudrot piemērotu programmnodrošinājumu, lai jebkuram cilvēkam būtu ērti un vienkārši to lietot,» teic V. Gorbačovs.

SIA PanCars bizness balstās uz prieka izbraucieniem ar harismātiskajām poļu mašīnām Fiat, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Staigājot pa Andrejostu Rīgā, pie Noliktava N˚3 namdurvīm nevar nepamanīt Fiat 126 modeļa automašīnas kuplā skaitā. 15 mazo automašīnu saimnieks ir Imants Pankars, kurš tās dēvē par saviem jautrajiem un šarmantajiem 15 dēliem. Viņš nav automašīnu kolekcionārs, bet tās liek lietā, attīstot biznesa ideju. Pirms trīs gadiem viņš sāka piedāvāt auto nomu, bet vēlāk – pasākumu organizēšanu. «Ja vēlies sajusties kā rokzvaigzne un saņemt uzmanību no apkārtējiem, jāizbrauc ar PanCars. Tās ir mana biznesa odziņa,» teic Imants.

Sāk ar vienu

2008. gadā, kad Latvijā bija krīzes drūmākais periods, Imants izlēma pamest studijas RTU Būvinženieru fakultātē un kopā ar draudzeni doties meklēt laimi Londonā. «Dzīve Londonā man ļāva izaugt. Bija jāstrādā, lai nomaksātu dzīvokļa īri, pelnītu iztiku. Jau iepriekš Latvijā man bija uzkrāta darba pieredze viesmīlības jomā, un Londonā iesākto turpināju. Beigās kļuvu arī par kāda restorāna menedžera asistentu,» stāsta Imants.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Moller Baltic Import aicina pievienoties Ilgtspējīgas mobilitātes alianses veidošanā, kas kļūtu par elektroauto ieviešanas galveno diskusiju platformu ekspertiem un ieteikumu ģenerētāju valdību plāniem un lēmumiem šajā jomā.

Gan par ieceri, gan par uzņēmuma Moller Baltic Import ikdienu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektorei Ilzei Grasei-Ķibildei

Fragments no intervijas

Esat Moller Baltic Import izpilddirektore kopš 2018. gada. Tas iezīmējās ar finanšu reformām, bet vēlāk sekoja pandēmija, kuru dēvēja par krīzi. Tai sekoja īsts cenu jūklis. Tostarp jau kopš 2015. gada spēkā ir Parīzes vienošanās, kas tieši attiecas uz auto pārdošanu, jo sevišķi kopš Volkswagen grupas paziņojuma par pāreju uz elektromotoriem. Kā jūs raksturotu kopumā šo laiku, vadot importēšanas uzņēmumu?

Jā, no 2018. gada vadu Moller Baltic Import uzņēmumu. Kopīgais iespaids par laiku – tas ir bijis ļoti košs! Gan dažādo krīžu sakarā, gan vispārējās transporta industrijas jomā. Starp citu, bez Zaļā kursa auto industrijā norisinās aktīva digitalizācija, kas ir tieša un acīmredzama, to izjūt katrs jauna auto pircējs. Tomēr runa nav tikai par pašu automašīnu un servisu pēc pārdošanas, bet arī par izmaiņām iegādes procesā. Jaunie pārdošanas formāti aizvien vairāk ienāk mūsu sarunās. Mēs plānojam nākotni un redzam, ka atsevišķi zīmoli izmanto daudz netradicionālākas pārdošanas metodes, un mums ir jābūt tām gataviem. Esam kļuvuši daudz fleksiblāki plānošanā, daudz spējīgāki pielāgoties situācijām nekā pirms sešiem gadiem. Iepriekš gadu pārplānojām maksimums divas reizes, patlaban to darām vismaz četras reizes, radām jaunus izmaksu pielāgošanās plānus. Agrāk tie bija lieli budžetēšanas pasākumi, bet šobrīd – ikdiena.