Pēc vairāku Rietumeiropas valstu lēmumiem ierobežot dīzeļdzinēju auto Latvija var pārvērsties par sava veida izgāztuvi, kur šie videi nedraudzīgie spēkrati nonāks
Šis ir viens no karstākajiem tematiem auto industrijā, kas tika aktualizēts arī Dienas Biznesa, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018.
Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka «dīzelis» savā ziņā ir kritis nežēlastībā Volkswagen dīzeļgeitas dēļ, kad atklājās, ka šis uzņēmums auto ražošanas procesā izmantoja kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru, līdz ar to aktualizējās jautājums par CO2 izmešu uzskaites sistēmu un aprēķinu.
«Situācija attīstījusies tiktāl, ka «dīzeli» kā jaunu auto patērētāji Rietumeiropā vairs neizvēlas, pieprasījums samazinājies par 30%. Tā rezultātā Rietumeiropas valstis no šīm mašīnām vēlas tikt vaļā, un pirmā plūsma veidojas uz Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm. Tomēr ir jāatceras Latvijas apņemšanās līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plāni bija jāpieņem jau vakar, lai tas būtu salīdzinoši nesāpīgi izdarāms. Gadījumā, ja šie dīzeļauto no Rietumeiropas valstīm nonāks Latvijā, vides saudzēšanas ieceres tiks apgrūtinātas,» prognozē A. Kulbergs.
Uzlabos gada skaitli
Vērsim pie ragiem pavisam nesen ķērusies Hamburga, kura nolūkā uzlabot gaisa kvalitāti aizliegusi daļā pilsētas pārvietoties ar transporta līdzekļiem, kam ir dīzeļdzinēji, kas neatbilst Euro 6 emisijas standartiem. Hamburga ir pirmā pilsēta Vācijā, kur pieņemts šāds aizliegums. Šobrīd arī citi reģioni Eiropā apsver domu ieviest šādu aizliegumu, kas attiecīgi ietekmē auto pircēju izvēli un beigu beigās arī ražotāju darbību. Pagaidām dīzeļauto straumes uz Latviju neplūst, taču eksperti to uztver kā nākotnes draudus.
«Nākotnes scenārijs varētu būt tāds, ka Latvija izveidosies par Rietumeiropas jaunajiem normatīviem neatbilstošo dīzeļauto izgāztuvi. No vienas puses, tas nebūs nemaz tik traki, jo pievilcīgās cenas dēļ Latvijā patērētāji iegādāsies arī desmitgadīgas automašīnas, kas nomainīs daudz vecākus spēkratus, kas šobrīd ir Latvijas auto parka lielākais smagsvars. No otras puses, šāda situācija nenāk par labu Latvijas virzībai uz CO2 izmešu samazināšanu,» ir pārliecināts Sixt vadītājs Baltijā, SIA Transporent valdes priekšsēdētājs Arnis Jaudzems. Līdzīgās domās ir arī Opel SEE Latvijas B2B pārdošanas vadītājs Arvils Jurķelis, kurš foruma laikā klātesošos iepazīstināja ar jauno Eiropas Savienības CO2 emisiju regulu, kas stājās spēkā 2017. gada septembrī un paredz daudz striktāku un precīzāku automobiļu CO2 izmešu mērīšanu. Vidējo emisiju rādītājiem uz vienu km jaunajām automašīnām 2021. gadā jābūt zem 95 g/km. 2005. gadā ar veco metodi, kas pieļāva lielākas nobīdes un saudzīgāku testēšanu, šis rādītājs bija 161 g/km, bet 1995. gadā –186 g/km. Jaunā regula ietekmē gan auto ražotājus, gan klientus, jo visa tehnika, kas ir saražota, ir jātestē pilnīgi citā režīmā, līdz ar to daudzi patērētāji savus pasūtījumus, iespējams, iegūs novēloti, un tas iespaido iepirkumus, konkursus. Savukārt, runājot par dīzeļauto, A. Jurķelis akcentē, ka tas, ka Latvijā nonāks piecus līdz septiņus gadus veci dīzeļauto, pat uzlabos Latvijas auto parka vecuma statistiku, jo šobrīd puse no importētajiem lietotajiem automobiļiem ir 11 līdz 17 gadus veci. «Jaunāki dīzeļdzinēji ir videi draudzīgāki, tāpēc šajā ziņā Latvija nebūs zaudētājas lomā. Mums būs pieejams nedaudz jaunāks auto parks par pievilcīgākām cenām,» teic A. Jurķelis.
Visu rakstu Ilgtermiņa plāni bija jāpieņem jau vakar lasiet 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
