Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.
To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.
Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.
Atšķirīgi redzējumi
Vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina izmaiņu radīto maksājamā nodokļa pieaugumu bija diametrāli pretējs. Vieni uzskata, ka to „dažu eiro izmaksu pieauguma dēļ” nav jāceļ tracis, citi pauda sašutumu, jo vieglās automašīnas izmantošanas nodokļa maksājums pieaugšot divas, trīs reizes. „Vairumā ir tie auto, kuriem šis nodoklis pieaugs vidēji par diviem eiro mēnesī, bet salīdzinoši mazāk ir tādu auto modeļu (ar jaudu 150 kW un vairāk), kuriem šis pieaugums būs ļoti būtisks, turklāt šīs nodokļa likmes palielinājums ir kā kompensējošais pasākums reprezentatīva auto iegādes sliekšņa paaugstināšanai no 50 000 līdz 75 000 eiro,” skaidro A. Kulbergs.
„Ikdienā braucu ar elektroauto, un tas, ka tagad nodokļa likme no 10 eiro mēnesī pieaugs, līdz būs 15 eiro, būtiski neko neietekmēs,” savu pozīciju skaidro SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes priekšsēdētājs un līmēto koka lielizmēra konstrukciju ražošanas SIA Zaza Timber Production valdes loceklis Māris Peilāns.
Sagaida ar bažām
Starptautiskā finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Grant Thornton Baltic valdes loceklis Raitis Logins norāda, ka šobrīd nodokļu politikas veidošana iezīmē nepatīkamu tendenci – tā notiek uz uzņēmumu rēķina, palielinot tiem nodokļu slogu, neskatoties uz to, ka kopējie ekonomikas izaugsmes rādītāji ir zemi un uzņēmējdarbības vide ikvienā jomā saskaras ar izmaksu pieaugumu. „Tieši tāpēc uzņēmumi jau ar bažām raugās uz gaidāmo nodokļu reformu, pie kuras šobrīd strādā par jomu atbildīgā Finanšu ministrija. Spilgts piemērs tam ir šis uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, ko no šī mēneša aprēķinās nevis pēc motora tilpuma, bet gan pēc motora maksimālās jaudas kilovatos,” tā R. Logins.
Vienlaikus viņam neesot izprotams, kāpēc jāmaina nodokļu aprēķināšanas princips uzņēmumu transportlīdzekļiem – ja iepriekš mērķtiecīgi tika rosināts izmantot ekonomiskākus transportlīdzekļus, nodokļu likmes aprēķinot pēc motora tilpuma, tad šobrīd to noteiks pēc motora maksimālās jaudas kilovatos. Transportlīdzekļiem ar lielāku jaudu šis nodokļa pieaugums var būt būtisks. Piemēram, uzņēmums par Volkswagen Passat markas automašīnu ar motora tilpumu 1984 cm3 līdz šim maksāja 31 eiro lielu nodokli mēnesī, tad šobrīd tas maksās uz pusi jeb par 18 eiro vairāk mēnesī (49 eiro) par 140 kW motora jaudu. Starpība gadā par tikai šo vidējās klases automašīnu veidos 216 eiro.
„Šis vairāk ir valsts pārvaldības labās prakses jautājums politikas veidošanā un godīgā attieksmē pret uzņēmējiem. Uzņēmēji sagaida, ka likumdevēji un politikas veidotāji regulāri seko līdzi tendencēm tirgū un tam pielāgo arī atbilstošu normatīvo aktu bāzi. Šajā gadījumā uzņēmēji atzinīgi novērtēja reprezentatīvā transportlīdzekļa sliekšņa pārskatīšanu, tas nebija veikts kopš 2014.gada. Jau daudzus gadus valsts normatīvo aktu interpretācijā luksus auto bija arī jebkura vidēja līmeņa automašīna, kas nebija ekonomiskās klases. Tomēr nav taisnīgs princips par bezmaksas sieru peļu slazdā, kad vienlaikus tiek paaugstināti citi nodokļi, lai segtu it kā fiskālo ietekmi, pat vēl papildus iegūstot ieņēmumus valsts budžetam. Turklāt diskusijas par šo jautājumu īsti nebija publiskajā telpā – daudziem uzņēmumiem tas ir pārsteigums,” norāda R. Logins.
Visu rakstu lasiet 25.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!