2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Viens no automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem Carguru noslēdzis līdz šim vērienīgāko darījumu nozarē, pievienojot savam biznesam elektroauto koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive.

Ar šo darījumu Carguru stirpina savas līdera pozīcijas tirgū, vienlaikus kļūstot arī par vadošo elektroauto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju.

Darījuma rezultātā Carguru savu autoparku papildina ar vairāk nekā 200 jauniem elektroauto, tostarp Tesla un Audi ražotāju modeļiem, kurus turpmāk varēs rezervēt un izmantot braucieniem tikai caur Carguru mobilo aplikāciju.

Carguru ir automašīnu koplietošanas biznesa celmlauzis Latvijā, kas jau kopš 2017. gada piedāvā pārvietošanās iespējas autovadītājiem, kuriem nav sava personīgā transportlīdzekļa. Ar OX Drive pievienošanu, Carguru savu piedāvājumu tagad papildina ar videi vēl draudzīgāku risinājumu, kas ilgtermiņā veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu urbāno mobilitāti. Tikmēr OX Drive sevi kā automašīnu koplietošanas jaunuzņēmumu skaļi pieteica pirms vairāk nekā diviem gadiem. Savas atšķirīgās koncepcijas un Tesla automašīnu dēļ, OX Drive ātri kļuva par vienu no populārākajām automašīnu koplietošanas platformām Latvijā, kas līdz tam vēl nebijušā apjomā piedāvāja klientiem izbaudīt ērti pieejamus jaunākās paaudzes elektroauto.

Veidojot lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 5 500 000 eiro apmērā līdz 2026. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, kas būs pieejams vieglajiem un smagajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2026. gadam izbūvēs 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Uz TEN-T ceļiem topošā tīkla mērogu raksturo uzlādes ar 150 - 300 kW lielu ātrumu nodrošinājums 212 uzlādes punktos 53 stacijās, t.sk. ar īpaši ātro 350 - 400 kW jaudu 4 pieslēgvietās 2 uzlādes stacijās. 25 stacijas būs Latvijā, savukārt Igaunijā 30 staciju. 300 kW uzlāde dod iespēju vienu elektroautomobili 10 minūtēs uzlādēt 250 km braucienam.

Elektrum Drive atklājis pirmās piecas no plānotajām 90 lieljaudas uzlādes stacijām Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijas valstīs.

Katras stacijas izvietojumu nosaka elektroautomobiļu plūsmas intensitāte. Latvijā Elektrum Drive lieljaudas stacijas atklātas sadarbībā ar pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI Mārupē – novadā ar otru lielāko reģistrēto elektrisko automobiļu skaitu, kā arī Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā. Tajās pirmo reizi Elektrum Drive tīklā uzlādi varēs veikt arī elektriskie kravas transportlīdzekļi. Elektrum Drive lieljaudas uzlādes tīkls ir lielākais šāda veida projekts Baltijā.

Šī gada 28. novembrī piecās pilsētās Latvijā – Mārupē, Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā – tika atklātas pirmās Elektrum Drive lieljaudas elektrouzlādes stacijas TEN-T tīklā Latvijā ar 300 kW jaudu. Tajās elektroauto 250 km garam braucienam varēs uzlādēt 10 minūtēs, kā arī pirmo reizi Elektrum Drive tīklā būs iespējama arī elektrisko kravas transportlīdzekļu uzlāde. Kravas transporta zaļināšana ir ārkārtīgi nozīmīga rīcība, lai samazinātu to radīto CO2 izmešu daudzumu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Eiropas Savienībā ar transportu saistītajām CO₂ emisijām.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Pēc brauciena nenoslēgšanas koplietošanas nomas pakalpojumu sniedzēja "Bolt Drive" lietotnē kādai sievietei pieprasa samaksāt 8737,45 eiro par, iespējams, sveša cilvēka izraisītā avārijā cietušas automašīnas remontu.

Sociālajā tīklā "Facebook" Anna Miesniece apgalvo, ka viņa 23.augustā, atbraucot mājās, lietotnē noslēdza braucienu ar nomas auto. Savukārt no rīta pamostoties, sieviete lietotnē ieraudzījusi, ka attiecīgā automašīna šo braucienu turpina.

Viņa ir mēģinājusi noslēgt braucienu, kamēr automašīna brauca, bet tas nav izdevies. Attiecīgi sieviete rakstīja "Bolt" palīdzības centram, kā arī zvanīja "Bolt" kontakttālrunim, bet tas esot bijis izslēgts. Nākamajā dienā sievietes konts ticis apturēts. Pēc tam "Bolt" pārstāvji sazinājušies ar sievieti un informējuši, ka mašīna ir atrasta un ir sākta izmeklēšana.

Savukārt pēc dažām nedēļām ar sievieti sazinājusies policija, paziņojot, ka mašīna ir atrasta sadauzīta un lieta ir ierosināta pret viņu. Sieviete apgalvo, ka viņas kolēģi var apliecināt, ka no rīta viņa bija darbā, kā arī "Bolt" lietotnē var redzēt, ka mašīnā ir citā Rīgas galā. Viņa uzsver, ka mēģināja sazināties ar kompāniju, kamēr automašīna brauca.

Draugiem Group uzņēmums Mapon, kas ir viens no Ziemeļeiropas vadošajiem autoparka pārvaldības risinājumu izstrādātājiem, paziņo par jaunu integrāciju ar Schmitz Cargobull, Eiropas vadošo puspiekabju un treileru ražotāju.

Šī stratēģiskā sadarbība nodrošinās augstas klases treileru telemātiku un autoparka vadību, ļaujot Mapon klientiem piekļūt datiem no Schmitz Cargobull pašu izstrādātā TrailerConnect datu pārvaldības centra.

Pateicoties šai integrācijai, autoparku pārvaldītāji varēs izveidot savienojumu bez papildu aprīkojuma un ērti piekļūt Schmitz Cargobull datiem caur Mapon platformu. Tas ļaus klientiem izmantot vienotu sistēmu, iegūstot apkopotu pārskatu par transportlīdzekļu un treileru datiem.

Mapon un Schmitz Cargobull sadarbība nodrošinās piekļuvi svarīgākajiem treileru datiem, dodot iespēju autoparku pārvaldītājiem monitorēt un pārvaldīt treilerus atbilstoši konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Sadarbība uzlabos datu uzraudzību, nodrošinās preventīvās apkopes brīdinājumus un pastiprinās drošību, identificējot pārkāpumus un samazinot kravas zādzību un bojājumu riskus. Papildu tam, vides sensori ievāc temperatūras, mitruma un saldēšanas datus treileros, kas ir kritiski svarīgi pārvadājot tādas preces kā pārtika vai medikamenti.

“Bolt Drive” auto koplietošanas pakalpojuma lietotāji lielāko daļu nomas automašīnu varēs atslēgt un aizslēgt bez fiziskām atslēgām, to vietā izmantojot “Bolt” lietotni, informē uzņēmums.

Ņemot vērā kaimiņvalstu piemēru, paredzams, ka šis risinājums uzlabos arī Latvijas klientu pieredzi, jo autovadītājiem vairs nebūs jāuztraucas par nozaudētām vai aizmirstām atslēgām.

Pēc Edvīna Kažoka, “Bolt Drive” vadītāja Latvijā teiktā, pāreja uz bezatslēgu risinājumu ir būtisks solis ceļā uz ērtāku koplietošanas transporta pakalpojuma nodrošināšanu. “Esam ļoti gandarīti par bezatslēgu risinājuma ieviešanu, jo tas ir vēl viens veids, kā “Bolt” palīdz cilvēkiem vieglāk pāriet no personīgajām automašīnām uz koplietošanas transporta pakalpojumu izmantošanu. Divu gadu laikā kopš “Bolt Drive” pakalpojuma ieviešanas Latvijā lietotāji norāda, ka atslēgu pazaudēšana vai aizmiršana tās atdot ir galvenā problēma, izmantojot koplietošanas automašīnas. Sniedzot lietotājiem iespēju atslēgt un aizslēgt automašīnu ar “Bolt” lietotni, mēs varam nodrošināt ērtāku un parocīgāku lietošanas pieredzi. Lai gan pāreja uz šo risinājumu prasīs zināmu lietotāju paradumu maiņu, ticu, ka nākotnē tas atpelnīsies."

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Ventspilī 12.jūlijā atklātas Latvijā pirmās ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas.

Tās izvietotas pie sešiem sabiedriskiem pilsētas objektiem: koncertzāles "Latvija" (Lielajā laukumā 1), Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Inženieru ielā 60), Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas (Kuldīgas ielā 1), Jaunpilsētas laukuma (Kuldīgas ielā 49), netālu no Ventspils Piedzīvojumu parka (Krustkalna ielā 3) un pie teātra nama "Jūras vārti", Ostas ielas promenādes pusē (Kr. Valdemāra ielā 45).

Ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu, AS "Sadales tīkls" izbūvēja nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru, savukārt atbilstoši projekta noteikumiem teritoriju staciju izbūvei nodrošināja Ventspils valstspilsētas pašvaldība, un, iegūstot tiesības publiskā izsolē, uzlādes stacijas nodrošināja un uzstādīja Elektrum Drive.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB šogad veicis vērienīgus ieguldījumus Ādažu ražotnes modernizācijā, kas ir jau piektā pilnībā atjaunotā transportbetona ražotne pēdējo gadu laikā. Vienlaikus uzņēmums atjaunojis arī specializēto autoparku, stiprinot konkurētspēju un nodrošinot ātrāku betona piegādi klientiem visā Latvijā.

Lai palielinātu ražošanas jaudu un uzlabotu produktu kvalitāti, Ādažu ražotnē veikta pilnīga betona mezgla rekonstrukcija, modernizēta vadības sistēma un labiekārtota teritorija. Rūpējoties par darbinieku labsajūtu, izveidota arī jauna atpūtas telpa.

“Ādažu ražotnes modernizācija veikta ar mērķi maksimāli digitalizēt procesus, kas ļauj ne tikai samazināt darba apjomu mūsu darbiniekiem, bet arī precīzāk sekot līdzi un kontrolēt betona ražošanu, līdz ar to sasniedzot augstākos kvalitātes standartus,” stāsta Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra. “Turklāt droša un labi organizēta darba vide būtiski palielina ražošanas jaudu, kas ir īpaši svarīgi, apkalpojot lielus objektus,” papildina J. Mētra.

Transporta pakalpojumu platforma “Bolt” un viens no Baltijā un Polijā vadošajiem elektromobiļu uzlādes tīklu attīstītājiem “Eleport” paziņojis par sadarbības paplašināšanu, lai īstenotu lojalitātes programmu, kas paredzēta elektromobiļu autoparku īpašniekiem un partneršoferiem “Bolt” kopbraukšanas platformā.

“Bolt” un “Eleport” sadarbības pamatā ir mērķis atbalstīt kopbraukšanas pakalpojuma sniedzējus pārejas procesā no fosilās degvielas uz elektromobiļiem. Lojalitātes programmas ietvaros visiem “Bolt” partneršoferiem un autoparku īpašniekiem, kas izmanto elektromobiļus, ir iespēja saņemt iepriekš aktivizētu “Eleport” atlaižu karti, ko var izmantot visās “Eleport” uzlādes stacijās Baltijā un Polijā. “Bolt” partneršoferi un autoparku īpašnieki, kas piedalās lojalitātes programmā, saņems atlaidi lieljaudas uzlādei. Lojalitātes programma tika ieviesta Igaunijā š.g. aprīlī, taču no maija tā ir pieejama arī Latvijā, Lietuvā un Polijā.

"Bolt" vecākais operāciju speciālists Nils Kacars stāsta: "Kopbraukšanas pakalpojumi var palīdzēt pilsētām veicināt transporta elektrifikāciju un vienlaikus samazināt vajadzību pēc personīgās automašīnas uzturēšanas, jo autovadītāji, kuru peļņas avots ir kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana, mēro ievērojamus attālumus. No autovadītāju atsauksmēm mēs zinām, ka veiksmīga pāreja uz bezizmešu automašīnām ir atkarīga no autovadītāju uzticības elektromobiļiem, it īpaši attiecībā uz uzlādes pieejamību un akumulatoru darbības ilgumu. Sadarbība ar “Eleport” ļauj mums risināt vienu no partneršoferu nosauktajiem izaicinājumiem."

Foto: Freepik.com / Drazen Zigic

Autoparks ir nozīmīga sastāvdaļa daudziem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai automašīnas vienmēr būtu labā tehniskajā stāvoklī. Uzticams riepu serviss var sniegt neaizstājamus pakalpojumus, kas palīdzēs uzturēt tava uzņēmuma autoparku kustībā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Ja arī tavam uzņēmumam šī ir aktuāla tēma, esi nonācis pareizajā vietā – lasi un noskaidro, kādas priekšrocības tev var piedāvāt šāda sadarbība, un kuru riepu servisu šim mērķim izvēlēties!

Riepu garāžas piedāvājumā – plašs pakalpojumu klāsts ikviena autoparka vajadzībām

Foto: Freepik.com / senivpetro

Ziema ir tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka pienācis laiks parūpēties par sava uzņēmuma autoparka gatavību mainīgajiem laikapstākļiem. Riepu garāža, viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, jau vairākus gadus atgādina, ka laicīga sagatavošanās ir atslēga uz drošu un komfortablu braukšanu visos gadalaikos. Lasi un uzzini, kā tavam uzņēmumam var palīdzēt profesionāls riepu serviss!

Kāpēc ir svarīgi sagatavot uzņēmuma autoparku ziemai?

Laikapstākļi ziemā uz ceļiem rada īpašas prasības automašīnai un tās riepām. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, ir būtiski aprīkot automašīnu ar piemērotām ziemas riepām, kas nodrošina optimālu veiktspēju pat vissziemīgākajos laikapstākļos. Taču drošas ziemas riepas ir tikai viens no aspektiem, par ko jāparūpējas pirms ziemas iestāšanās. Ne mazāk svarīga ir, piemēram, savirzes regulēšana un nesezonas riepu uzglabāšana. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu).

Parka jauda ir 17,4 MW un tas aizņem aptuveni 22 hektārus Kūsalu pašvaldībā Igaunijā. Nākotnē parku iespējams papildināt ar enerģijas uzkrāšanas sistēmu un elektroauto uzlādi.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030. gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3GW apmērā visā Baltijā. Ambiciozi virzoties uz mērķi, meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti ir papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu). Šovasar tas ir jau otrais lielais projekts, kas palielina uzņēmuma atjaunīgo ražošanas jaudu portfeli Igaunijā.

Ar Kūsalu parku Elektrum Eesti saules enerģijas ražošanas jauda vairāk nekā trīskāršosies, 27 000 paneļu ražojot elektroenerģiju ar 17,4MW jaudu. Kūsalu saules parkā nākotnē iespējams uzstādīt enerģijas uzkrāšanas sistēmas un izbūvēt Elektrum Drive elektroauto uzlādes staciju netālu no Tallinas-Narvas šosejas.

Biznesa veiksmes atslēga ir skaidra vīzija un stratēģija, kā arī spēja pielāgoties tirgus izmaiņām un prasme izveidot efektīvu komandu, norāda Edvīns Kažoks, Bolt Drive vadītājs Latvijā.

Komanda ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma veiksmes stāstā, teic E.Kažoks, piebilstot, ka uzticība, atklāta komunikācija un savstarpēja cieņa ir pamats veiksmīgai komandas darbībai. Tāpat liela loma biznesa attīstībā ir arī inovāciju ieviešanai un spējai ātri pielāgoties jaunām tirgus prasībām, atzīmē Bolt Drive vadītājs Latvijā. Bez tam, lai ilgtermiņā sasniegtu labus rezultātus, uzņēmumam jābūt arī atvērtam starptautiskajai sadarbībai un jāizmanto globālās iespējas, veicinot izaugsmi.

Novērtē praktiskās zināšanas

Kā daudzi bērni, sapņoju kļūt par ugunsdzēsēju, policistu vai armijnieku, atminas E.Kažoks. “Mani vienmēr ir fascinējusi kustība un darbība, kas saistīta ar šīm profesijām, kā arī iespēja palīdzēt un aizstāvēt cilvēkus. Jau bērnībā man piemita izteikta taisnīguma izjūta un es vēlējos palīdzēt cilvēkiem cīnīties pret netaisnību, tāpēc vēlējos kļūt par policistu. Dzīve gan iegrozījās tā, ka galu galā nonācu pavisam citā sfērā. Pēc vidusskolas beigšanas biju krustcelēs, jo mani interesēja gan tūrisma un viesmīlības nozare, gan datoru industrija. Jau pusaudžu gados pašmācības ceļā biju apguvis pamatus datoru remontā un programmatūras problēmu risināšanā, tāpēc nolēmu izvēlēties datorsistēmu administratora izglītību. Tā ieguvu dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Transporta un sakaru institūtā, un jāsaka, ka augstākā izglītība man noteikti ir palīdzējusi virzīties pa karjeras kāpnēm. Tā man ļāva apgūt gan specifiskas prasmes informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, gan arī sniedza vispārīgas zināšanas par uzņēmuma vadīšanu. Lielākais ieguvums gan, manuprāt, bija disciplīna - es iemācījos paveikt svarīgus darbus ierobežotā laikā un meklēt nestandarta veidus, kā iegūt un apstrādāt informāciju. Jau augstskolā apzinājos, ka man ir analītisks prāts, ko turpināju attīstīt,” stāsta E.Kažoks, kurš pirmo nopietno darba pieredzi guva kādā nelielā IT uzņēmumā, kas nodarbojās ar datoru tehnikas un datorsistēmu uzstādīšanu.

Igaunijas mobilitātes tehnoloģiju kompānijas "Bolt" zaudējumi pērn pieauguši līdz 91,9 miljoniem eiro, un tas ir par 27,3% vairāk salīdzinājumā ar 72,2 miljonu eiro zaudējumiem 2022.gadā, liecina uzņēmuma gada finanšu pārskats.

"Bolt" pārdošanas ieņēmumi pērn palielinājušies līdz 1,7 miljardiem eiro, un tas par 37,4% vairāk nekā 1,2 miljardu eiro ieņēmumi 2022.gadā. Ieņēmumu kāpumu kompānija skaidro ar darbības efektivitātes uzlabojumiem un paplašināšanos.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Markuss Villigs pauda pārliecību, ka ieņēmumu kāpums liecina par pareizu attīstības virzienu un plašāka cilvēku loka uzrunāšanu.

""Bolt" ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums, tādēļ mēs daudz esam investējuši, lai paplašinātos. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, augsto inflāciju un negatīviem valūtas kursiem, mēs 2023.gadā turpinājām izaugsmi. Mūsu spēcīgo sniegumu apliecina arī nesen labāko pasaules banku piešķirtais 220 miljonu eiro aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem," klāstīja Villigs.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad runa ir par drošību uz ceļa, nav iespējams pieļaut kompromisus. Kādam var šķist, ka riepu izvēle ir tikai neliela nianse, taču tā nav – riepas ietekmē gan drošību, gan braukšanas komfortu. Tāpēc viens no uzdevumiem gan autovadītājiem, gan uzņēmumiem ir aprīkot savu automašīnu ar kvalitatīvām riepām un izvēlēties uzticamu pakalpojumu sniedzēju, kas to paveiks profesionāli. Lasi un uzzini, kāpēc riepas, diskus un ar šīm komponentēm saistītus pakalpojumus meklēt Riepu garāžā!

Kas ir Riepu garāža?

Uzņēmums Riepu garāža ir viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas piedāvā ne tikai jaunas vasaras riepas, ziemas riepas, vissezonas riepas un diskus, bet arī augstākā līmeņa servisu un konsultācijas. Zīmols darbojas tirgū jau vairāk nekā 10 gadus un šajā laikā ir izveidojis uzticamu un stabilu pozīciju riepu tirdzniecības un montāžas nozarē. Tam ir 5 filiāles Rīgā, nodrošinot 20 riepu montāžas vietas, kā arī interneta veikals ar plasāko piedāvājumu uz bezmaksas riepu piegādi pa visu Latviju.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

Telekomunikāciju uzņēmumi Rietumu pasaulē ir iegājuši vai ieiet zināmā brieduma fāzē. Mobilos balss sakarus izmanto teju visi iedzīvotāji, mobilo internetu viedierīcēs izmanto nospiedošais vairums, turklāt notiek pārliecinoša virzība uz bezlimita datu pasauli, kurā faktiski pazudīs tarifu plāni ar limitētu datu apjomu.

Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, daudzi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iziet ārpus sava ierastā pakalpojumu klāsta. Tam ir arī ļoti loģisks pamats, jo telekomunikāciju nozares uzņēmumiem ir viens no augstākajiem uzticības līmeņiem*, ko tie var konvertēt jaunos pakalpojumus un sadarbības modeļos. Turklāt tendences rāda, ka klienti vēlas saņemt aizvien vairāk pakalpojumu no viena – uzticama uzņēmuma, kurš piedāvā vienotu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem.

Nozares attīstība ietekmē darbiniekus

Kāds vairāk, kāds mazāk, taču lielais vairums telekomunikāciju uzņēmumu paplašina savu produktu portfeli – tie sen vairs nav tikai SIM karšu un mobilo telefonu tirgotāji, kā tas bija 2000. gadu sākumā. “Tele2” ir ļoti aktīvs. Papildu balss, mobilo datu un viedtālruņu tirdzniecībai, piedāvājam arī apdrošināšanu, OTT televīziju, optisko internetu, drošības risinājumus, biznesa datu analītikas, statistikas risinājumus, virtuālas centrāles, plašu elektronikas preču klāstu un daudzas citas preces un pakalpojumus. Tas, protams, ir arī izaicinoši, jo darbiniekam orientēties šādos apstākļos kļūst aizvien sarežģītāk un viņiem jāspēj klientiem sniegt informāciju par visdažādākajiem pakalpojumiem. Kā rīkoties šādā situācijā un palīdzēt darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē?