Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.

Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.

«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Ar projekta Home Market palīdzību Kurzemes Biznesa inkubators (KBI)plāno atlasīt un nominēt pārrobežu biznesa inkubācijai vismaz sešus strauji augošus mazos un vidējos uzņēmumus.

Projekta ietvaros 14. septembrī Liepājā notiks uzņēmēju apmācības investīciju piesaistē. Uzņēmēji apmācību laikā apgūs iemaņas, kā veiksmīgi prezentēt sevi un savu biznesa ideju investoriem, sagatavot nepieciešamos dokumentus investīciju piesaistei un citas būtiskas lietas, kuras ir nepieciešams zināt, lai veiksmīgi piesaistītu kapitālu savam uzņēmumam.

Mācību semināra ietvaros uzņēmumi noklausīsies teorētisko lekciju kursu un piedalīsies individuālā treniņu programmā, kuras ietvaros eksperti palīdzēs uzņēmējiem sagatavot veiksmīgu biznesa idejas prezentācija.

Balstoties uz semināra darba rezultātiem un uzņēmēju interesēm, tiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties Investīciju forumā oktobra mēnesī, kura laikā būs iespējams savu biznesa ideju prezentēt potenciālajiem investoriem.

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) telpās reģistrēta SIA Avio Baltica, kuras norādītais darbības veids ir pasažieru aviopārvadājumi, kravu aviopārvadājumi, aviotransporta palīgdarbības un gaisa transporta līdzekļu iznomāšana un līzings.

Uzņēmums ir pieteicies Kurzemes Biznesa inkubatorā, taču līgums par inkubatora statusu vēl nav parakstīts, db.lv uzzināja KBI. Pieteikumā uzņēmums norādījis, ka «produkta ideja ir piedāvāt un tehniski nodrošināt mācību programmu tehnisko nodrošinājumu Liepājas lidostā aviācijas mācību organizācijām. Attīstīt Part M organizāciju sākumā savām lidmašīnām, un pēc sertifikācijas piedāvāt pakalpojumu arī citām organizācijām. Piedāvāt komerciālus lidojumus».

SIA Avio Baltica reģistrēta šā gada 9.oktobrī un tās pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu. Kapitālsabiedrības lielākā īpašniece ir Olga Skorinko, kurai pieder 80% kapitāldaļu, savukārt KBI uzņēmums Flights Unlimited ir 20% SIA Avio Baltica īpašnieks. Jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis ir Flights Unlimited dibinātājs un Rīgas aviošova rīkotājs Gints Bubiers.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

SIA Kurzemes biznesa inkubators (KBI) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties SIA Liepājas papīrs finanšu direktoram Normundam Jansonam, liecina informācija Lursoft.

Līdzšinējais KBI valdes loceklis Ģirts Kronbergs amatu atsāj jo, kā jau Db.lv rakstīja, sācis pildīt Ventspils Brīvostas valdes locekļa pienākumus.

Kurzemes Biznesa inkubatora valdē pārstāvētas vairāku dibinātāju intereses - Ventspils Augsto tehnoloģiju parku pārstāv Salvis Roga, Liepājas Universitāti - Atis Egliņš - Eglītis, savukārt Normunds Jansons pārstāvēs uzņēmējus.

SIA Kurzemes biznesa inkubators dibināts 2008. gadā, un tā juridiskā adrese ir Vecā ostmala 40, Liepāja. Savu darbību inkubators uzsāka 2009. gada sākumā Liepājas Universitātes telpās, liecina informācija inkubatora oficiālajā interneta vietnē. Patlaban galvenais inkubatora centrs atrodas Liepājā, bet tāpat darbojas arī reģionālie centri Kurzemes lielākajās pilsētās – Kuldīgā un Saldū.

Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiāles uzņēmumiem ir reālas cerības ieinteresēt Nīderlandes biznesa organizācijas sadarbībā.

7. jūnijā Kuldīgā ieradīsies organizēta 40 cilvēku grupa no Nīderlandes rūpniecības kameras un Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras. Delegāciju iepazīstinās ar Kuldīgas novada attīstības projektiem un uzņēmējdarbības vidi. Vizītes ietvaros ārvalstu interesenti viesosies arī Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) Kuldīgas filiālē un tiksies ar garšvielu ražotāju SIA Garšu fabrika un DIP&DAP bērnu koka skrejriteņu izgatavotāju SIA MGS Factory. Vizītes mērķis ir apspriest potenciālo sadarbību. Abi uzņēmumi īsā laikā guvuši lielus panākumus, kā arī ar inkubatora atbalstu paspējuši šogad piedalīties izstādēs Ražots Baltijā un Bērnu pasaule. KBI Kuldīgas filiāles pārstāve Marta Reboka uzskata, ka tā ir reāla iespēja atvērt durvis uz ārvalstu tirgiem.

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja ieguvis Kurzemes Biznesa inkubatora statusu.

KBI statuss uzņēmumam piešķirts, lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti Liepājai, db.lv informēja KBI.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas būvvalde akceptējusi SIA Cotton Club Liepāja pasūtīto skiču projektu kokvilnas pārstrādes un mitro salvešu ražotnei Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā 50. Skiču projektu izstrādājusi SIA LVCT.

Šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritoriju Tosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Durbes veltes panācis produkcijas tirgošanu Rimi un Maxima lielveikalos Rīgā.

Durbes veltes produkcija tiks tirgota sešu Rimi veikalu zemnieku produkcijas nodaļā Klēts, informē KBI. Uzņēmums ir iesaistījies arī kooperatīvajā sabiedrībā Saime, kas atbalsta un attīsta Latvijas laukos ražoto preču tirdzniecību veikalu tīkla Maxima veikalos. «Lai uzņēmums apgūtu arvien lielāku tirgus daļu, nepieciešams ieviest dažādus jauninājumus. Tā, piemēram, papildus jau esošajai produkcijai piedāvājam iegādāties vīriešu zapti, kā arī vīnu, kas darināts no bērzu sulas,» stāsta uzņēmuma īpašniece Evija Kopštāle. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums pēc Durbes veltēm ir ievērojami audzis, īpaši pēc vīniem, kas mērāms pat trīskāršā apmērā. E. Kopštāle atzīst, ka pērnā gada pieprasījums pēc eksotiskā pieneņu ziedu vīna bijis lielāks, nekā uzņēmums bija cerējis un plānojis, tāpēc šogad tas saražots ievērojami vairāk. Ziemassvētku laikā Durbes veltes gatavojas piedāvāt iespēju pasūtīt apgleznotas vīna pudeles.

Kopš SIA Art Soapworks darbībā iesaistījušās dāmas, ziepju ražotne kļuvusi par īstu radošo laboratoriju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnējā suvenīrziepju ražotne tagad paplašinājusi produktu klāstu, sākusi eksportu un nemitīgi izstrādā jaunus produktus. Procesā ir īpašnieku maiņa, atrastas citas telpas, un ražošanu savās rokās ņēmušas dāmas, kuru fantāzijai nav robežu, bet uzdrīkstēšanās un neatlaidība ļauj to iemiesot pieprasītos produktos. Nākotnes plāni nav kļūt par rūpnīcu, bet gan panākt radošas darbnīcas nepārtrauktu pulsāciju.

Jāpārkāpj slieksnis

SIA Art Soapworks pirmajos darbības gados Kurzemes biznesa inkubatorā (KBI) izstrādāja nelielu, bet dizainā pievilcīgu un pietiekami savdabīgu suvenīrziepju kolekciju, kas ļāva uzņēmumam daudzsološi startēt, īpaši nesaspringstot tirgus meklējumos. Taču brīdī, kad beidzās inkubatora programmas atbalsts, nebija vēl sasniegts tāds līmenis, lai patstāvīgi varētu segt visas izmaksas. Dibinātāji – jauni vīrieši, kuriem bija jāuztur ģimene, saprata, ka tas varētu būt drīzāk hobijs vai, labākajā gadījumā, nelieli papildu ienākumi. Saimnieciskā darbība lēnām sabremzējās. Slieksnis no atbalsta programmas «lielajā dzīvē» izrādījās pārāk augsts, stāsta SIA Art Soapworks pašreizējā vadītāja Anita Palapa, kura tolaik bija KBI darbiniece. Negribējās labu ideju zaudēt, tāpēc visi kopā mēģinājuši atrast veidu, kā saglabāt uzņēmumu. «Noslēdzām mutisku vienošanos – ja gada laikā mums iesaistoties izdosies palielināt apgrozījumu un stabilizēt darbību, kļūsim par līdzīpašniekiem,» atklāj A. Palapa, kura pati uzņēmusies pārdošanas organizēšanu. Plānotais ir izpildīts, un šobrīd tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā.

Kurzemes Biznesa inkubators (KBI) sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas filiāles studentiem un mācībspēkiem uzsācis projektu Uzņēmumu darbības pilnveide, kura mērķis ir pilnveidot studiju procesu, uzlabojot studentu profesionalitāti.

Pētnieciskajā projektā Uzņēmumu darbības pilnveide piedalās RTU Liepājas filiāles profesionālā bakalaura studiju programmas Uzņēmējdarbība un vadīšana 1. un 2. kursa studenti. Projekta ietvaros uzņēmēji studentiem piedāvā risināt dažādus uzdevumus, kā arī veikt ar konkrēto uzņēmumu saistītu situācijas analīzi. Studenti strādā grupās, kur kopīgi tiek rasti problēmas risinājumi, kā arī sniegti ieteikumi.

Savus uzdevumus studiju projekta ietvaros piedāvā KBI uzņēmumi SIA Wooly World, SIA Flights Unlimited un SIA ADD.

Pašreiz Kurzemes Biznesa inkubatorā atrodas 60 uzņēmumi, kuri saņem līdz pat 85% lielu valsts līdzfinansējumu dažādu pakalpojumu segšanai.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Liepājas Universitāte sadarbībā ar Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI) organizē bezmaksas apmācību kursu #esiuznemejs,

Mācības notiks Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību (COOP edu-ship) ietvaros. Nodarbību mērķauditorija ir cilvēki ar biznesa idejām un jaundibināti uzņēmumi.

Apmācību dalībniekiem tiks attīstītas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas uzņēmuma dibināšanā un uzņēmējdarbības uzsākšanā, biznesa idejas attīstīšanā, mārketingā un finansēs, kā arī biznesa plāna sagatavošanā. Apmācības norisināsies KBI Biznesa skolā un to vadīšanā tiek piesaistīti dažādu jomu speciālisti, kuru praktiskā darbība ir saistīta ar jaunu uzņēmumu attīstīšanu, mārketinga un reklāmas konsultācijām, kā arī finanšu jautājumu risināšanu uzņēmējdarbībā.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.