Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Ņemot vērā, ka ir vēl pieejams finansējums un biznesa inkubatori ir pauduši vēlmi veikt jaunus pētījumus savu nozaru komersantu konkurētspējas celšanai, Ekonomikas ministrija strādā pie atkārtota iepirkuma izsludināšanas, lai no atlikušā 2007. - 2013. gada plānošanas perioda finansējuma finansētu reģionālos biznesa inkubatorus līdz 2015. gada beigām.

Kā informē EM, no 2007. - 2013. gada ES fondu plānošanas perioda finanšu līdzekļiem reģionālie biznesa inkubatori, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un inkubatoriem, tiek finansēti līdz 2014. gada beigām.

Lai 2015. gada beigās nebūtu pārrāvums reģionālo biznesa inkubatoru atbalstā, ministrija vienlaikus uzsākusi darbu pie 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātes Reģionālie biznesa inkubatori sagatavošanas. Plānots ka arī nākamajā periodā atbalstu biznesa inkubatoru darbībai arī sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura veiks publisko iepirkumu, lai katrā plānošanas reģionā atlasītu vienu saimnieciski izdevīgāko biznesa inkubācijas pakalpojumu sniedzēju.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Piektdien Rīgā, Elizabetes ielā 45/47 ar svinīgu pasākumu atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju biznesa inkubators, informē LIAA.

Tas ir pirmais no 15 LIAA biznesa inkubatoriem visā Latvijā.

LIAA Radošo industriju biznesa inkubators sniedz 100% līdzfinansējumu pasākumu, semināru apmeklēšanai, kuri norisināsies inkubatorā, kā arī sniedz pieeju koprades telpām un 50% līdzfinansējumu dažādiem citiem pakalpojumiem un grantam. Visos LIAA biznesa inkubatoros būs pieejama koprades telpa jeb open office, kur biznesa inkubatora dalībnieki varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, gan izmantot tur pieejamo aprīkojumu, kā arī apmeklēt seminārus un pasākumus biznesa inkubatora klientiem.

Radošās un kultūras industrijas globāli jau pašlaik tiek atzītas par vienu no galvenajiem ekonomiskās attīstības faktoriem. Turklāt to aizvien pieaugošā ietekme vērojama arī citās jomās, jo mūsdienās notiek pāreja no informācijas ekonomikas uz jaunrades ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka inovatīvām idejām un radošumam. Jau līdz šim mēs esam snieguši vērienīgu atbalstu radošo industriju pārstāvjiem, taču Radošo industriju biznesa inkubators ļauj šai palīdzībai pāriet jaunā kvalitātē. Ar šī inkubatora palīdzību ceram sasniegt vēl vairāk radošo industriju talantu un biznesa ideju autoru un rosināt strauju šo industriju attīstību un eksportspēju, vienlaikus arī veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, atzīst LIAA direktors Andris Ozols.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijā izstrādātais integrētā mārketinga serviss Mailigen laidis klajā jaunu e-mārketinga rīku start-up un citiem mazajiem uzņēmumiem Epic Free, un pašlaik par šī pakalpojuma izmantošanu interesi izrādījuši ārvalstu iesācējuzņēmumu biznesa inkubatori, informē uzņēmuma pārstāvji.

Epic Free rīks orientēts galvenokārt uz start-up kompānijām, maziem un vidējiem uzņēmumim, biznesa inkubatoriem, nevalstiskajām organizācijām un citām uzņēmējdarbības formām, kas nupat sākušās savas mārketinga aktivitātes un kurām ir ierobežoti līdzekļi mārketingam, skaidro Mailigen pārstāvji. Pašlaik nopietnu interesi par Epic Free izrādījis informācijas portāls f6s.com, kurš apkopo informāciju par pieejamajām programmām un pasākumiem un sniedz izdevīgus piedāvājumus start-up kompānijām. Tāpat Epic Free rīks interesants šķitis Somijas Alto universitātes (Aalto University) start-up atbalsta grupai.

Railis Design zīmola ēdamgalds SARMA ieguvis pasaules mēroga dizaina apbalvojumu - Itālijas «Silver A’Design Award 2016» balvu kategorijā «Mēbeļu, interjera priekšmetu un mājlietu dizains».

Visus konkursa uzvarētājus var apskatīt šeit: https://competition.adesignaward.com/winners.php

Zīmols Railis Design ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatora dalībnieks, kur iegūst konsultācijas, apmācību un citus pakalpojumus ar ES līdzfinansējumu uzņēmējdarbības turpmākai attīstībai.

LIAA izveidotie biznesa inkubatori darbojas visā Latvijā. Inkubatori sniedz atbalstu personām un komersantiem, nodrošinot uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai nepieciešamo vidi, konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā.

No 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā.

“Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējami svarīga ir palīdzība jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai. Šogad paplašinājām reģionālo Biznesa inkubatoru tīklu, līdz ar nodrošinot visos Latvijas reģionos vienlīdzīgas iespējas jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Biznesa inkubatorus finansēs, ja tie līguma laikā spēs «izperēt» vismaz piecus veiksmes stāstus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, iepirkumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja 2015.gadam, izvirzīti striktāki nosacījumi finansējuma saņemšanai. Katram inkubatora operatoram tāpat kā iepriekš ir jānodrošina noteikts skaits komersantu un jārada noteikts skaits darba vietu, taču jaunie līgumi pieprasa, lai līdz to darbības beigām būtu vismaz pieci veiksmīgi inkubēti komersanti. Par veiksminieku tiks uzskatīts tas, kurš inkubācijas laikā ir spējis piesaistīt savai attīstībai vismaz 20 tūkstošus eiro privātā finansējuma no kredītiestādes, formāla riska kapitāla vai Altum programmas, informē LIAA. Savukārt Ekonomikas ministrija plāno vairākas izmaiņas iestrādāt nākamā finansēšanas perioda nosacījumos, uzsverot inkubatoru lomu īpaši reģionālās attīstības aspektā.

Biznesa inkubatori pārrāvuma laikā starp veco un jauno programmu turpinās darboties vēl līdz novembra beigām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik joprojām nav līdz galam skaidrs, kā inkubatori darbosies nākamajā plānošanas periodā. Atbildīgā Ministrija DB sola iecerētos jauninājumus sīkāk paskaidrot jau tuvākajā laikā. Pašlaik tā sniedz vien formālu atbildi: Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi pašvaldību, plānošanas reģionu, biznesa inkubatoru operatoru, komersantu aptauju par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī iespējamo jauno pasākuma ieviešanas modeli. Tā rosina būtiski mainīt ieviešanas modeli. Jauno kritēriju un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, tos bija plānots izskatīt 29. oktobrī, bet apstiprināt – 24. novembrī. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš informē, ka 29. oktobra sēdē sociālie partneri izteica komentārus, lūgumus papildināt un precizēt piedāvājumu, ko EM jāizstrādā tuvākās nedēļas laikā. Precizēto piedāvājumu plānots izskatīt 24. novembrī. Nolemts, ka EM piedāvājumu prezentēs 5. novembrī ES fondu Koalīcijas darba grupā, lai konceptuāli vienotos par būtiski izmainīto inkubācijas piedāvājumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Uzņēmējdarbības atbalstam reģionos plānots atvērt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) filiāles, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Reizniece-Ozola pauda sašutumu par Latvijas Televīzijas pirmā kanāla raidījuma Aizliegtais paņēmiens atklātajiem birokrātiskajiem šķēršļiem operācijas Bistro Frics laikā. «Neesmu tik daudz šokā par regulējumu, kā cilvēku attieksmi,» pauda ministre.

Lai mazinātu birokrātiju uzņēmējiem un vairāk tiem palīdzētu, ekonomikas ministre norāda uz vairākām problēmām, kuru risināšanā lielā mērā būtu jāiesaistās arī pašvaldībām.

«Redzu, ka pietrūkst vienas pieturas aģentūras, kurā uzņēmējs var uzzināt par to, kādas saistības viņam jāuzņemas, kādas atļaujas ir nepieciešamas utt. Uzņēmumu ir viegli reģistrēt, bet spert nākamos soļus ir grūti, ja iepriekš neesi nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Tāpat ir grūti uzminēt, pie kurām institūcijām jāvēršas. Patlaban nav labu materiālu, kas atbildētu uz šādiem jautājumiem,» norādīja Reizniece-Ozola.

Nesen portatīvo ierīču pārdošanas apjomi pārsniedza nopirkto datoru skaitu un visbiežāk mobilajās ierīcēs cilvēki spēlē spēles – spēļu izstrādātājiem visi vārti ir vaļā, lai radītu spēles, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. GameFounders akseleratora programmas nākamajā kārtā var pieteikties līdz 8. decembrim.

Tā intervijā DB stāsta Kadrija Uganda (Kadri Ugand), viena no Igaunijas spēļu akseleratora GameFounders dibinātājām.

GameFounders esot pirmais šāda veida iesācējuzņēmumu atbalsta instruments Eiropā. «Ir spēļu inkubatori Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā. Reizēm sastopami inkubatora un akseleratora modeļa sajaukumi. Ar šādu modeli kā mums GameFoundens ir pirmais Eiropā,» saka K.Uganda.

Akselerators darbu sāka pirms gada – 2012. gada sākumā. «Gribējām veidot akseleratoru Igaunijā, bet te jau ir vairāki akseleratori un, ja izveidosi vēl vienu, neviens to nepamanīs, negribēs piedalīties. Tāpēc izlēmām, ka mums jādara kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Nolēmām, ka jādefinē precīzs fokuss. Sākām skatīties dažādus sektorus un pamanījām, ka spēļu izstrāde ir ļoti skaidri definējama,» viņa stāsta.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Nomo.lv vadītāji un īpašnieki Reinis Vaivars un Māris Strods. «Nomo.lv šogad februārī nosvinēja 1 gada dzimšanas dienu un gada laikā daudz kas ir paveikts: mums ir 25 000 klientu, 40 darbinieki un nesen esam atvēruši arī savu pirmo fizisko veikalu Liepājā, kas ļauj arī klātienē apskatīt preces un uzzināt par nomas nosacījumiem,» stāsta abi vadītāji un piebilst. «Galvenais par mūsu uzņēmumu ir tas, ka darbojamies pilnīgi jaunā nozarē (preču noma ar izpirkuma iespēju) – attiecīgi Latvijā šāda veida pakalpojums līdz šim nav bijis.»

Jaunā biznesa inkubatoru programma būs atšķirīga no iepriekšējās, viena no galvenajām izmaiņām – inkubatoru vietā darbosies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad beidzies pārejas periods un pirms nākamā biznesa inkubatoru programma ir sākusies, vairāk par gaidāmo stāsta Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Kādi ir pēdējie jaunumi – kad varētu gaidīt jauno programmu un kādā formā?

Nākamā perioda programmā visiem inkubatoriem kopā paredzēti nedaudz vairāk kā 32 miljoni eiro – 25 miljoni reģionālajiem inkubatoriem un septiņi miljoni Rīgas radošajam inkubatoram. Inkubācijas pakalpojumu pieejamību reģionos nodrošinās LIAA, veidojot struktūrvienības ārpus Rīgas. Iepriekšējā periodā lielākā problēma bija tā, ka, no valsts viedokļa, inkubācija nepieciešama visā Latvijā, bet tā bija pieejama tikai atsevišķos reģionos un ļoti atšķirīgā kvalitātē. Rīgā būs pieejams tikai radošais inkubators, jo šeit es zinu vismaz piecus uzņēmumus, kas jau nodrošina inkubācijas pakalpojumus. Rīgā tirgus pats strādā un, iejaucot valsti, varam tikai visu sabojāt. Taču reģionos nav nevienas pilsētas, kur ir potenciāls darboties komerciālam inkubatoram.

Mentoringu nodrošina dažādas organizācijas – specializēti klubi, augstskolu biznesa inkubatori utt., taču galvenais mērķis ir viens – palīdzēt jaunajam uzņēmējam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mentorings uzņēmējdarbībā ir sistemātiski veidotas attiecības, kas balstītas uz brīvprātīgu atbalstu starp veiksmīgu uzņēmēju – mentoru, kurš dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos, un otru uzņēmēju – pieredzes pārņēmēju, kurš ir gatavs un vēlas gūt pieredzi no šīs apmaiņas un bagātināt savu profesionālismu,» saka Zanda Raciborska, biedrības Līdere projektu vadītāja. Iepriekš biedrība Līdere organizēja mentoringu, divreiz gadā uzņemot lielākas grupas un piemeklējot jaunajiem uzņēmējiem mentorus. L. Raciborska teic, ka šobrīd ir mainīts veids, kā turpmāk nodrošināt atbalstu – vairs netiks veidotas ilga laika programmas, bet tiks piedāvāts atbalsts individuāli un operatīvi.

«Šogad pavasarī iestājos Ogres biznesa inkubatorā un esmu ļoti apmierināts ar sadarbību,» biznesa portālam db.lv stāsta izklaides parka «Avārijas brigāde» (ABpark) idejas autors Mārtiņš Brezauckis. Viņš atzīst, ka ar finansējuma piesaisti parkam pagaidām neveicas tik raiti, kā gribētos.

Maija sākumā izklaides parks «Avārijas brigāde» uzsācis savu otro sezonu.

Kā liecina Lursoft informācija, SIA Latvian amusement agency, kas dibināta 2015. gadā un ir parka īpašniece, 2017. gadā strādājusi ar 975 134 eiro apgrozījumu un 117 531 eiro peļņu.

M. Brezauckis stāsta, ka, lai piesaistītu parkam uzmanību, cenšas izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piedāvātās atbalsta iespējas, konkrētāk - atbalstu starptautisko izstāžu apmeklējumam. «Šā gada sākumā ar savu stendu apmeklējām tūrisma izstādes Lietuvā un Igaunijā, un biju gandarīts par lielo interesi, ko parks izpelnījās no kaimiņvalstu tūristiem,» sacīja M. Brezauckis. «Otrs ļoti noderīgs atbalsta mehānisms attīstībai dažādās uzņēmuma izaugsmes fāzēs ir biznesa inkubatori, kuru līdz šim netiku izmantojis. Šogad pavasarī iestājos Ogres biznesa inkubatorā un esmu ļoti apmierināts ar sadarbību. Tā ietvaros ir iespēja gūt daļēju atbalstu dažādu darbībā nepieciešamo pakalpojumu iegādei, apmeklēt noderīgas apmācības, dalīties pieredzē un gūt jaunus kontaktus,» viņš stāsta.

Šajā pavasarī 200 jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru programmas, varēs uzsākt savu biznesa ideju, produktu vai pakalpojumu attīstīšanu.

Lai uzsāktu virzīšanos uz globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu, jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja pievienoties inkubācijas programmai, savukārt tie, kas vēlas attīstīt savu biznesa ideju, aicināti pieteikties pirmsinkubācijas programmai.

"Tā kā LIAA biznesa inkubatoru programma pamazām tuvojas savai izskaņai, tad šis vēl ir brīdis, kad vēl var paspēt pieteikties dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā. Vienlīdz tiek gaidīti gan jaunu ideju autori, kā arī tie, kuri tikko nodibinājuši savu uzņēmumu un nopietni metušies sava biznesa attīstībā. Runājot par biznesa attīstību, biznesa inkubatori ir viens no nopietnākajiem instrumentiem Latvijā, kas paredzēts jauna biznesa uzsācējiem, kuru idejas attīstība vēl ir pašā sākuma stadijā. Inkubatoru programmā uzņēmējiem tiek piedāvāts ne tikai finansiāls atbalsts iekārtu, izejvielu un dažādu pakalpojumu iegādei, bet arī profesionāļu atbalsts - konsultācijas, mentorings un piekļuve visai LIAA inkubatoru dalībnieku kopienai, kurā iespējams iegūt vērtīgus kontaktus un pieredzē balstītus padomus no līdzīgi domājošajiem," komentē Valmieras biznesa inkubators vadītājs Jurģis Priedītis.

Nākamajā plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam liela uzmanība tiks pievērsta finansējuma nodrošinājumu inkubācijas instrumentiem. «Paredzu, ka nākamajā plānošanas periodā līdztekus esošajiem inkubatoriem tiks radīts viens vai divi jaudīgi tehnoloģiju inkubatori, kas būtiski atšķiries no līdz šim zināmajiem inkubatoriem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nākamajā plānošanas nacionālās industriālās politikas iniciatīvām pieejamais finansējums būs 800 miljoni eiro, taču no tā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam - 430,3 miljoni eiro, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lielākā daļa no summas tiks veltīta inovācijām: 128,7 miljoni eiro tiks kompetences centriem un tehnoloģiju pārneses sistēmām, 97,4 miljoni eiro - biznesa inkubatoriem, aizdevumiem, mikrokredītiem un garantijām, 64,8 miljoni eiro - tehnoloģiju inkubatoriem, agrīnās stadijas riska kapitālam un inovācijas motivācijas programmām.

Savukārt 58 miljoni eiro paredzēti klasteru iniciatīvām, ārējo tirgu apguvei, starptautiskajai konkurētspējai un tūrisma mārketingam, 51,8 miljoni eiro - industriālo zonu un telpu attīstībai, bet 29,9 miljoni eiro - partnerībā organizētām nodarbinātības apmācībām.