Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.
"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.
90% pašvaldību ir īpašs atbalsts biznesa uzsācējiem – grantu konkursi biznesa uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanai konkrētajā teritorijā. "Tā kā šobrīd situācija ir mainījusies, pašvaldības transformē grantu programmas un uz atbalstu var pretendēt ne tikai jaunie uzņēmumi, bet arī tie, kas krīzes ietekmē ir radījuši ko jaunu. Visbiežāk grantu konkursi notiek divas reizes gadā un ir redzams, ka vēl rudenī bija orientācija uz inovatīvām idejām, bet tagad tiek atbalstīti tie, kas šajā laikā māk pārprofilēties, rada jaunus produktus vai pakalpojumus. Krīzes situācijā ir ārkārtīgi vērtīgi, ka pašvaldības ir spējušas veikt transformāciju, jo šajā laikā ir jādomā citādāk. Ja uzņēmējs ir pratis krīzes laikā izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu, tas ir pelnījis atbalstu," viņa uzskata.
"Ir pašvaldības, kas veicina komersantu klasterus, piemēram, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kas nebūtu izveidojies, ja nebūtu Vidzemes plānošanas reģiona," teic A. Feldmane. Vēl viens labs atbalsta mehānisms viņas skatījumā ir vietējā ražojuma zīmols, kā tūrisma informācijas centru veikaliņi, kas mājražotājiem ir papildu kanāls, kā nonākt pie pircējiem. Vērtīgs pašvaldību atbalsta instruments vietējiem uzņēmumiem ir arī kopdarba telpas. Šobrīd dažas pašvaldības ir radušas iespēju samazināt maksu par strādāšanu kopdarba telpās, piemēram, Cēsīs un Valmierā nomas maksa ir samazināta par 75%. Pašvaldības veicina arī sociālo uzņēmējdarbību. Tās dod iespēju šiem komersantiem nomāt telpas un zemi par samazinātu vērtību vai pat nodod lietošanā bez maksas.
"Domāju, ka šī krīze radīs fundamentālas izmaiņas ekonomikā un tajā, kā mēs skatāmies uz vietējiem uzņēmējiem. Mazo un vidējo uzņēmēju valstī ir visvairāk. Tāpēc šajā laikā ir jādara viss, lai attīstītos mazie un mikro uzņēmēji un lai viņi varētu pārvarēt šo krīzi. Ir būtiski dot darbu vietējiem uzņēmējiem, lai to maksātie nodokļi paliek Latvijā. Jāsaprot, ka valsts ieņēmumus veido uzņēmēju nomaksātie darbaspēka nodokļi, tāpēc jāpērk sejas maksas un dezinfekcijas līdzekļi no vietējiem uzņēmumiem. Jā, Ķīnā ražotas maskas ir lētākas, bet valsts no tā nesaņem darbaspēka nodokļus. Piemēram, Liepājā pašvaldība iepērk vietējo komersantu ražotās sejas maskas. Tas ir fantastisks piemērs, jo uzņēmējiem ir svarīgs pieprasījums un noiets," teic A. Feldmane.
Tūrisms un sabiedriskā ēdināšana ir nozares, kur bizness ir apstājies teju vai 100% apmērā. Viņas skatījumā labs piemērs tam, kā pašvaldība atbalsta vietējos komersantus, ir Olaine, kur skolu ēdinātāji turpina strādāt un pieved skolēniem pusdienu paciņas. "Tā Olaine izglābj savu komersantu, lai tam nebūtu jāaiziet dīkstāvē," saka A. Feldmane.
Viņai ir bažas par to, kā no krīzes izies uzņēmēji, kam ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ ir bijis jāpārtrauc bizness – uzņēmums šajā laikā nav strādājis, nav pelnījis, bet visi maksājumi krājas. Tāpēc viņa cer, ka valsts atbalsta programmās krīzes skartajiem uzņēmumiem tiks pievērsta uzmanība iepriekš nomaksātajiem nodokļiem.
"Nedrīkst sausi skatīties tikai rentabilitāti. Šajā brīdī ir nežēlīgi svarīgi skatīties nomaksātos nodokļus – ja uzņēmējs ir maksājis nodokļus, krīzes situācijā tam ir tiesības nomaksāto nodokļu apmērā saņemt atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem. Lai nebūtu tā, ka bankrotē teju visi vietējie ēdināšanas uzņēmumi un paliek vien hamburgeri, ir svarīgi, kā uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem skatīsies Altum un Ekonomikas ministrija," norāda A. Feldmane.
"Ārkārtīgi svarīgs uzņēmējdarbības atbalsta instruments ir biznesa inkubatori," uzskata A. Feldmane. Viņa min piemēru – Kuldīgas biznesa inkubatora uzņēmumi ir sākuši ražot sejas aizsargus, lai gan iepriekš ar to nenodarbojās. Kuldīgas pašvaldībai, slimnīcai, policijai, sociālajam dienestam un citām iestādēm ir vajadzīgi sejas aizsargvairogi un vietējie uzņēmumi tos ražo – tie ir pieejami uzreiz, nevis pēc nedēļas vai mēneša.
"Jā, inkubatori ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programma un tā sedz administratīvās izmaksas, bet tie nevarētu eksistēt, ja nebūtu aktīvs pašvaldības atbalsts – tā nodrošina telpas, organizē biznesa forumus, diskusijas utt. Tieši pašvaldība zina savus uzņēmējus un tic tiem visvairāk," spriež A. Feldmane.
Viņa gan norāda, ka šī perioda inkubatoru programmā ir sašaurināts biznesa inkubatoru tīkls un Gulbenē un Saldū to vairs nav. Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, ka šīs filiāles ir nozīmīgas un ir nepieciešams tās atjaunot. "Tur ir ārkārtīgi daudz mazo un vidējo uzņēmēju un mēs redzam, ka esošie inkubatori nespēj šos uzņēmējus apkalpot. Problēma ir arī attālums, piemēram, uzņēmējiem no Saldus aizbraukt līdz Liepājai vai Kuldīgai ir pārāk tālu. Tāpat Gulbenes uzņēmējiem ir sarežģīti izbraukāt uz inkubatoru Madonā," norāda A. Feldmane.
